+15. pants 1.
|
15. pants 1.
Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde vai aukstumapgāde tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes vai centralizētas aukstumapgādes sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai aukstumapgādes enerģijas vai mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ja tas ir tehniski iespējami un izmaksu ziņā lietderīgi tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi attiecībā pret potenciālo enerģijas ietaupījumu. Ja individuālu skaitītāju izmantošana katrā ēkas vienībā nav tehniski iespējama vai nav izmaksu ziņā lietderīga, siltumenerģijas patēriņa mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu izmaksu ziņā lietderīga. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas izmaksu ziņā lietderīgas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un procedūras, lai noteiktu, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai izmaksu nelietderīgu.
1. Pārskats
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|