EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1789 (2024. gada 13. jūnijs) par atjaunīgās gāzes, dabasgāzes un ūdeņraža iekšējiem tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1227/2011, (ES) 2017/1938, (ES) 2019/942 un (ES) 2022/869 un Lēmumu (ES) 2017/684 un atceļ Regulu (EK) Nr. 715/2009 (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (4) ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Dabasgāzes iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem patērētājiem Savienībā būtu izvēles iespējas neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurētspējīgākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī dodot ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (5) Savienība ir apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Iekšējā tirgus noteikumi par gāzveida degvielām ir jāsaskaņo ar minēto regulu. Šajā kontekstā Savienība Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumos “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” un “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (“ES Ūdeņraža stratēģija”), kā arī Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā par vispusīgu Eiropas pieeju enerģijas uzglabāšanai (6) ir noteikusi, kā jāatjaunina tās enerģijas tirgi, dekarbonizācijas ziņā – arī gāzes tirgus. Šai regulai būtu jāpalīdz sasniegt Savienības mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus nodrošinot piegādes drošību un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu pienācīgu darbību.

(4)

Šī regula papildina saistītos Savienības rīcībpolitiskos un leģislatīvos instrumentus, jo īpaši tos, kas ierosināti saskaņā ar Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/857 (7), (ES) 2023/957 (8), (ES) 2023/1805 (9) un (ES) 2023/2405 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/959 (11), (ES) 2023/1791 (12) un (ES) 2023/2413 (13), kuru mērķis ir stimulēt Savienības ekonomikas dekarbonizāciju un nodrošināt, ka tā neatkāpjas no pārkārtošanās uz klimatneitrālu Savienību līdz 2050. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119. Šīs regulas galvenais mērķis ir darīt iespējamu un atvieglot šādu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, nodrošinot ūdeņraža tirgus paplašināšanos un efektīvu dabasgāzes tirgu.

(5)

Šīs regulas mērķis ir veicināt atjaunīgo gāzu, mazoglekļa gāzu un ūdeņraža plašāku izmantojumu energosistēmā, tādējādi dodot iespēju atteikties no fosilās gāzes un paverot iespēju atjaunīgajai gāzei un mazoglekļa gāzei un ūdeņradim dot būtisku ieguldījumu Savienības 2030. gada klimata mērķu un 2050. gada klimatneitralitātes sasniegšanā. Šīs regulas mērķis ir arī izveidot tādu regulatīvo satvaru, kurā visiem tirgus dalībniekiem ir iespēja un stimuls atteikties no fosilās gāzes un plānot darbības tā, lai izvairītos no iesīkstes efekta, un nodrošināt pakāpenisku un savlaicīgu atteikšanos no fosilās gāzes, jo īpaši visos attiecīgajos industriālajos sektoros un siltumapgādes vajadzībām.

(6)

ES Ūdeņraža stratēģijā ir atzīts, ka dalībvalstu atjaunīgā ūdeņraža ražošanas potenciāls ir atšķirīgs, tāpēc atvērts un konkurenciāls iekšējais tirgus un netraucēta pārrobežu tirdzniecība būtiski nāks par labu konkurencei, zemākām cenām un piegādes drošībai. Turklāt ES Ūdeņraža stratēģijā uzsvērts, ka virzība uz likvīdu tirgu, kurā ūdeņradis tiek tirgots kā prece, atvieglotu ienākšanu tirgū jauniem ražotājiem, kā arī sekmētu ciešāku integrāciju ar citiem energonesējiem un dotu nozīmīgus cenu signālus, pēc kuriem vadīties, pieņemot lēmumus par investīcijām un darbību. Tāpēc šīs regulas noteikumiem būtu jāveicina ūdeņraža tirgu rašanās, ūdeņraža kā preces tirdzniecība un likvīdu tirdzniecības mezglu veidošanās. Dalībvalstīm būtu jālikvidē visi attiecīgie nepamatotie šķēršļi, tostarp nesamērīgi tarifi starpsavienojuma punktos. Apzinoties atšķirības ūdeņraža gadījumā, esošie noteikumi, kas devuši iespēju uzplaukt efektīvai komercdarbībai un tirdzniecībai elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos, būtu jāapsver arī ūdeņraža tirgus reglamentēšanai. Lai gan šajā regulā ir noteikti vispārīgi principi, kas piemērojami ūdeņraža tirgus darbībai, piemērojot minētos principus, ir lietderīgi ņemt vērā minētā tirgus attīstības stadiju.

(7)

Būtisks taisnīgas pārkārtošanās rīcībpolitikas elements ir atbalsts ogļu reģioniem un oglekļietilpīgiem reģioniem pakāpeniskai fosilo degvielu izmantošanas izbeigšanai un pakāpeniskai atjaunīgās enerģijas ieviešanai. Minētais atbalsts ir jāsniedz saskanīgi ar attiecīgo tiesisko regulējumu, jo īpaši Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (14) un kas dod iespēju finansēt atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas. Komisija pilda svarīgu lomu, nodrošinādama šādu atbalstu valstu rīcībpolitikām, kuru mērķis ir pakāpeniski samazināt pašreizējo ogļu un citu cieto fosilo kurināmo ražošanas un ieguves jaudu. Minētajam procesam ir vajadzīgs finansējums, lai pievērstos sociālajai un ekonomiskajai ietekmei, tostarp darbaspēka pārkvalifikācijai nolūkā īstenot pāreju uz tīru enerģiju reģionos, kuros norit strukturālas pārmaiņas. Sniedzot atbalstu ogļu reģioniem un oglekļietilpīgiem reģioniem, būs jāņem vērā katras attiecīgās Savienības finansēšanas programmas konkrētie mērķi, darbības joma un kritēriji. Taisnīgas pārkārtošanās fonds neparedz finansējumu tehnoloģijām, kas nav atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1788 (15) paredz apvienota sistēmas operatora iespēju. Tālab šajā regulā paredzētie noteikumi neprasa grozīt to attiecīgo valstu sistēmu organizāciju, kas ir saderīgas ar attiecīgajiem minētās Direktīvas noteikumiem.

(9)

Jāprecizē kritēriji, pēc kuriem nosaka tarifus piekļuvei tīkliem, lai nodrošinātu, ka tie pilnībā atbilst nediskriminēšanas principam un pienācīgi funkcionējoša iekšējā tirgus vajadzībām, pilnībā ņem vērā vajadzību pēc sistēmas integritātes un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot pienācīgu peļņu no investīcijām un darot iespējamu atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes integrēšanu. Šajā regulā paredzētos noteikumus par tīkla piekļuves tarifiem papildina sīkāki noteikumi par tīkla piekļuves tarifiem, kas noteikti jo īpaši tīkla kodeksos un vadlīnijās, kuras pieņemtas, ievērojot šo regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/869 (16) un (ES) 2024/1787 (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (18) un Direktīvu (ES) 2023/1791.

(10)

Parasti visefektīvāk ir infrastruktūru finansēt no ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantotājiem, un izvairīties no šķērssubsīdijām. Turklāt regulētu aktīvu gadījumā šķērssubsīdijas nebūtu saderīgas ar izmaksas atspoguļojošu tarifu pamatprincipu. Izņēmuma gadījumos šķērssubsīdijas tomēr varētu dot sabiedrisku labumu, jo īpaši sākotnējos tīkla attīstības posmos, kad rezervētā jauda ir maza salīdzinājumā ar tehnisko jaudu un ir vērā ņemama neskaidrība, kad materializēsies nākotnē paredzamais jaudas pieprasījums. Tāpēc šķērssubsīdijas varētu veicināt saprātīgus un paredzamus tarifus agrīnajiem tīkla lietotājiem un mazināt risku tīklu operatoru veiktajām investīcijām, tādējādi veicinot investīciju klimatu, kas palīdz sasniegt Savienības dekarbonizācijas mērķus. Kā alternatīva paredzamajiem augstajiem tīkla tarifiem, kuri būtu jāpiemēro agrīniem ūdeņraža tīklu lietotājiem, ūdeņraža tīklu operatoriem būtu jādod iespēja tīkla attīstības izmaksas sadalīt uz ilgāku laiku, un tas būtu darāms, ļaujot dalībvalstīm nodrošināt, ka, izmantojot dinamisku izmaksu sadali, nākotnes lietotāji var segt daļu no sākotnējām izmaksām. Šāda dinamiska izmaksu sadale un tās pamatā esošā metodika un iezīmes būtu jāapstiprina regulatīvajai iestādei. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam šādu mehānismu papildināt ar ūdeņraža tīklu operatoru finansiālā riska segšanas pasākumiem, piemēram, valsts garantiju, ar noteikumu, ka tie atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. pantam. Ja tīklu finansēšana ar tīkla piekļuves tarifiem, ko maksā tīkla lietotāji, nav reālistiska, regulatīvajai iestādei būtu jāspēj atļaut finanšu pārvedumus starp atsevišķiem regulētiem pakalpojumiem no dabasgāzes un ūdeņraža tīkliem, ievērojot konkrētus nosacījumus. Izmaksas, kas saistītas ar priekšizpēti par iespējām dabasgāzes tīklus pārprofilēt par ūdeņraža tīkliem, nebūtu jāuzskata par šķērssubsīdijām. Šķērssubsīdijas nebūtu jāfinansē tīkla lietotājiem citās dalībvalstīs, tāpēc ir lietderīgi finansējumu šķērssubsīdijām iekasēt tikai no izejas punktiem uz galalietotājiem tajā pašā dalībvalstī. Turklāt, tā kā šķērssubsīdijas tiek piešķirtas izņēmuma gadījumos, būtu jānodrošina, ka tās ir samērīgas, pārredzamas, ierobežotas laikā un noteiktas regulatīvā pārraudzībā un ka par tām jāziņo Komisijai un Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/942 (19).

(11)

Tirgus principos balstītiem tarifu noteikšanas pasākumiem, piemēram, izsolēm, ir jāatbilst Direktīvas (ES) 2024/1788 un Komisijas Regulas (ES) 2017/459 (20) noteikumiem.

(12)

Lai praksē nodrošinātu kopēju piekļuves standarta minimumu visā Savienībā un trešo personu piekļuves pakalpojumu pietiekamu saderību un varētu izmantot labumus, kas gūti, pienācīgi darbojoties dabasgāzes iekšējam tirgum, ir vajadzīgs kopīgs trešo personu piekļuves pakalpojumu minimuma kopums.

(13)

Trešo personu piekļuves kārtība būtu jābalsta uz šajā regulā noteiktajiem principiem. XXIV Eiropas Gāzes regulēšanas forums (Madrides forums) 2013. gada oktobrī atzinīgi novērtēja ieejas–izejas sistēmu organizāciju; tās dara iespējamu brīvu dabasgāzes piešķiršanu uz konstantas jaudas pamata. Tāpēc būtu jāievieš ieejas–izejas sistēmas definīcija, kas palīdzētu panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz atjaunīgo gāzi un mazoglekļa gāzi neatkarīgi no tā, vai tās pieslēgtas pārvades vai sadales līmenī. Sadales sistēmu operatoru un ūdeņraža sadales tīklu operatoru tarifu noteikšana un tas, kā organizējama jaudas piešķiršana dabasgāzes un ūdeņraža pārvades un sadales līmeņiem, būtu jāatstāj regulatīvo iestāžu ziņā, balstoties uz principiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2024/1788.

(14)

Piekļuve ieejas–izejas sistēmai parasti būtu jābalsta uz konstanto jaudu. Tīklu operatoriem vajadzētu būt pienākumam sadarboties tā, lai maksimalizētu konstantās jaudas piedāvājumu, kas savukārt tīkla lietotājiem dod iespēju ienākošo vai izejošo dabasgāzi uz konstantas jaudas pamata brīvi piešķirt jebkuram ieejas vai izejas punktam tajā pašā ieejas–izejas sistēmā.

(15)

Dalībvalstīm būtu jāspēj panākt pilnīgu vai daļēju reģionālo integrāciju, kur tiek apvienotas divas vai vairākas blakusesošas ieejas–izejas sistēmas. Daļējā reģionālā integrācijā vajadzētu būt iespējamam aptvert dažādas balansēšanas zonas, jo tas ir svarīgs solis ceļā uz sadrumstaloto dabasgāzes tirgu integrēšanu un dabasgāzes iekšējā tirgus darbības uzlabošanu.

(16)

Ja tiek veikta reģionālo tirgu integrācija, attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un regulatīvajām iestādēm būtu jārisina jautājumi, kam ir pārrobežu ietekme, piemēram, tarifu struktūras, balansēšanas režīms, jaudas pārējos pārrobežu punktos, investīciju plāni un pārvades sistēmu operatoru un regulatīvo iestāžu uzdevumu izpilde.

(17)

Nosacīta jauda būtu jāpiedāvā tikai tad, ja tīkla operatori nespēj piedāvāt konstantu jaudu. Tīkla operatoriem būtu pārredzamā un skaidrā veidā jānosaka nosacījumi attiecībā uz nosacītu jaudu, balstoties uz operacionāliem ierobežojumiem. Lai izvairītos no dabasgāzes tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu atbilstību principam par efektīvas trešo personu piekļuves nodrošināšanu, regulatīvajai iestādei būtu nosacījumi jāapstiprina un jānodrošina, ka nosacītas jaudas produktu skaits ir ierobežots.

(18)

Būtu jāsasniedz pietiekams dabasgāzes pārrobežu starpsavienojumu jaudas līmenis un jāveicina tirgu integrācija, lai pabeigtu dabasgāzes iekšējo tirgu.

(19)

Viens no šīs regulas mērķiem ir atbalstīt ilgtspējīga biometāna ražošanu Savienībā. Komisijas dienestu 2022. gada 18. maija darba dokumentā “Rīcības plāna REPowerEU īstenošana. Investīciju vajadzības, Ūdeņraža akselerators un biometāna mērķrādītāju sasniegšana”, kas pievienots Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumam “Plāns REPowerEU” (“plāns REPowerEU”), Komisija ierosināja Savienībā ievērojami palielināt ilgtspējīga biometāna ražošanu, proti, līdz 2030. gadam sasniegt 35 miljardus m3 gadā.

(20)

Koordinētā biogāzes un biometāna apguves kartēšana ir rīks, ar ko dalībvalstis var noteikt biometāna devumu aplēstajās trajektorijās 2021.–2030. gadā, ieskaitot paredzamo kopējo enerģijas bruto galapatēriņu un kopējo plānoto uzstādīto jaudu, kā paredzēts to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Ja dalībvalstis ir noteikušas valsts trajektorijas biogāzei un biometānam, tām savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos būtu jāprecizē rīcībpolitikas un pasākumi to attīstīšanai, piemēram, jāpieņem valsts stratēģijas ilgtspējīgas biogāzes un biometāna jomā vai jānosaka valsts mērķrādītāji attiecībā uz biometāna ražošanu vai patēriņu gadā, kas izteikti absolūtos skaitļos vai procentos no dabasgāzes apjoma, kuru patērē dabasgāzes tīklam pieslēgtie lietotāji. Lai to atvieglotu, dalībvalstīm, kurām ir ievērojams biometāna potenciāls, Komisija ir nodrošinājusi valsts potenciāla analīzi, kā arī ierosinājumus, kā šo potenciālu vislabāk izmantot. Turklāt saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis minētās direktīvas 25. panta 1. punktā minētajos transporta nozares mērķrādītājos var ņemt vērā biogāzi, kas tiek ievadīta valsts gāzes pārvades un sadales infrastruktūrā.

(21)

Ir vajadzīga pārvades un attiecīgā gadījumā sadales sistēmu operatoru ciešāka sadarbība un koordinācija, lai izveidotu tīkla kodeksus, ar kuriem nodrošina un pārvalda efektīvu un pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un dabasgāzes sistēmu tehniskā attīstība Savienībā, tostarp starpsavienojuma jaudu izveide, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus. Tīkla kodeksiem būtu jāatbilst būtībā nesaistošām galvenajām vadlīnijām, ko izstrādājusi ACER. ACER būtu jāpiedalās uz faktisko situāciju balstītā tīkla kodeksu projektu izskatīšanā, kurā izskata arī to atbilstību minētajām galvenajām vadlīnijām, un tai vajadzētu būt tiesībām minētos kodeksus ieteikt pieņemšanai Komisijā. ACER būtu jānovērtē ierosinātie tīkla kodeksu grozījumi, un tai vajadzētu būt tiesībām šos grozījumus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Pārvades sistēmu operatoriem būtu jāekspluatē to tīkli atbilstoši minētajiem tīkla kodeksiem.

(22)

Lai panāktu dabasgāzes pārvades tīkla optimālu pārvaldību Savienībā, būtu jāparedz gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (“ENTSO-G”). Lai nodrošinātu mazu, savstarpēji nesavienotu vai izolētu dalībvalstu taisnīgu pārstāvību, papildus dabasgāzes pārvades sistēmu operatoriem tiem dabasgāzes sistēmu operatoriem, kuri izmanto atkāpi no Direktīvas (ES) 2024/1788 60. panta, ievērojot minētās direktīvas 86. pantu, vajadzētu būt tiesīgiem uz dalību ENTSO-G. Komisija, apstiprinot ENTSO-G statūtus, var tiekties nodrošināt pienācīgu dalības tiesību diferenciāciju, kas atspoguļo dalībnieku atšķirīgo statusu. ENTSO-G uzdevumi būtu jāveic saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem, kurus piemēro ENTSO-G lēmumiem. ENTSO-G uzdevumiem vajadzētu būt skaidri definētiem, un tā darbības metodēm būtu jānodrošina ENTSO-G darbības efektivitāte, pārredzamība un reprezentatīvais raksturs. Attiecīgā gadījumā ENTSO-G un ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīkls (ENNOH) var kopīgi izstrādāt tīkla kodeksus starpnozaru jautājumos. ENTSO-G sagatavotie tīkla kodeksi nav paredzēti, lai aizstātu vajadzīgos valstu tehniskos noteikumus, kurus piemēro jautājumiem, kas nav pārrobežu jautājumi. Tā kā efektīvāku progresu var panākt ar reģionālu pieeju, pārvades sistēmu operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus panākot to, ka reģionālā līmenī sasniegtie rezultāti atbilst Savienības līmeņa tīkla kodeksiem un nesaistošajiem tīkla attīstības desmit gadu plāniem. Priekšnosacījums sadarbībai šādās reģionālās struktūrās ir tīkla darbību efektīva nodalīšana no ražošanas un piegādes darbībām. Nepastāvot šādai nodalīšanai, pārvades sistēmas operatoru reģionālā sadarbība radītu antikonkurenciālas rīcības risku. Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība un jāuzrauga tīkla operāciju efektivitāte reģionu līmenī. Sadarbībai reģionu līmenī vajadzētu būt savienojamai ar virzību uz konkurenciāliem un efektīviem dabasgāzes un ūdeņraža iekšējiem tirgiem.

(23)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz dabasgāzes pārvades tīkla attīstību Savienībā, ENTSO-G, balstoties uz kopīgu scenāriju un savienoto modeli, būtu jāsagatavo, jāpublicē un regulāri jāatjaunina nesaistošs Savienības mēroga dabasgāzes tīkla attīstības desmit gadu plāns (“Savienības mēroga dabasgāzes tīkla attīstības plāns”). Savienības mēroga dabasgāzes tīkla attīstības plāns būtu jāizstrādā pārredzamā procesā, kas ietver jēgpilnu sabiedrisko apspriešanos, ieskaitot neatkarīgu zinātnisko struktūru iesaisti, un tā pamatā vajadzētu būt objektīviem un zinātniskiem kritērijiem. Šajā nolūkā Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos var sniegt ieguldījumu Savienības mēroga dabasgāzes tīkla attīstības plāna scenārijos saskaņā ar Regulu (ES) 2022/869. Minētajā Savienības mēroga dabasgāzes tīkla attīstības plānā būtu jāiekļauj stabili dabasgāzes pārvades tīkli un vajadzīgie reģionālie starpsavienojumi, kuri ir būtiski no komerciālā un piegādes drošības viedokļa. Savienības mēroga dabasgāzes tīkla attīstības plānam būtu jāveicina princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un energosistēmas integrācija, kā arī jāveicina piesardzīga un racionāla dabas resursu izmantošana un Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšana.

(24)

Lai stiprinātu konkurenci, izmantojot likvīdu dabasgāzes vairumtirgu, ir svarīgi, lai dabasgāzi varētu tirgot neatkarīgi no tās atrašanās vietas sistēmā. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir ļaut tīkla lietotājiem neatkarīgi rezervēt ieejas un izejas jaudas, tādējādi panākot dabasgāzes transportēšanu pa zonām, nevis pa līgumceļiem. Lai nodrošinātu iespēju jaudu ieejas un izejas punktos rezervēt neatkarīgi, tarifi, kas noteikti konkrētam ieejas punktam, nebūtu jāsaista ar tarifu, kas noteikts konkrētam izejas punktam, bet tā vietā tarifi minētajiem punktiem būtu jāparedz atsevišķi un tarifam nebūtu jāapvieno ieejas un izejas maksu vienā cenā.

(25)

Lai gan Komisijas Regula (ES) Nr. 312/2014 (21) paredz noteikumus par tādu tehnisko noteikumu izveidi, ar kuriem izveido balansēšanas režīmu, tajā ir atstātas iespējas balansēšanas režīmu, ko piemēro konkrētā ieejas–izejas sistēmā, veidot atkarībā no vajadzībām. Izdarot attiecīgas izvēles, tiek iegūts īpašs balansēšanas režīms, kas ir piemērojams konkrētā ieejas–izejas sistēmā (pašlaik tās galvenokārt atspoguļo dalībvalstu teritorijas).

(26)

Tīkla lietotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par to, lai, izmantojot tirdzniecības platformas, kas izveidotas nolūkā atvieglot dabasgāzes tirdzniecību starp tīkla lietotājiem, tie savu ielaidi sabalansētu ar izņemšanu. Lai atjaunīgajai gāzei un mazoglekļa gāzei nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tirgum, balansēšanas zonai būtu pēc iespējas jāaptver arī sadales sistēmas līmenis. Lai apmainītos ar dabasgāzi starp tīkla lietotāju balansēšanas kontiem, būtu jāizmanto virtuālais tirdzniecības punkts.

(27)

Atsauces uz saskaņotiem transporta līgumiem, kad runa ir par pārvades sistēmu operatoru nediskriminējošu piekļuvi tīklam, nenozīmē, ka viena sistēmas operatora transporta līgumu noteikumiem jābūt tādiem pašiem kā citam pārvades sistēmas operatoram tajā vai kādā citā dalībvalstī, ja vien nav noteiktas minimālās prasības, kas jāievēro visos transporta līgumos.

(28)

Ir nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko situāciju un efektivitāti, lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un saprast, kāpēc svārstās vairumtirdzniecības cena. Tas ietver precīzāku informāciju par piedāvājumu un pieprasījumu, tīkla jaudu, plūsmām un apkopes darbiem, balansēšanu un uzglabāšanas jaudu pieejamību un izmantojumu. Šī informācija ir ļoti svarīga tirgus funkcionēšanai, tāpēc jāmazina konfidencialitātes dēļ noteiktie tās publicēšanas ierobežojumi.

(29)

Konfidencialitātes prasības attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju tomēr ir īpaši būtiskas, kad ir runa par uzņēmuma datiem ar komerciāli stratēģisku nozīmi, kad ir tikai viens dabasgāzes krātuves lietotājs vai kad dati attiecas uz sistēmas vai apakšsistēmas izejas punktiem, kas nevis ir pieslēgti citai pārvades vai sadales sistēmai, bet gan vienam rūpnieciskam galalietotājam, kur tas izpaustu konfidenciālu informāciju par minētā lietotāja ražošanas procesu.

(30)

Lai palielinātu uzticību tirgum, tā dalībniekiem jābūt pārliecinātiem, ka par ļaunprātīgām darbībām var tikt piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi. Kompetentās iestādes būtu jāpilnvaro efektīvi izmeklēt gadījumus, kad situācija tirgū tiek izmantota ļaunprātīgi. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm ir vajadzīga piekļuve datiem, kas sniedz informāciju par piegādes uzņēmumu operacionālajiem lēmumiem. Dabasgāzes tirgū visus šos lēmumus ziņo sistēmu operatoriem kā jaudas rezervācijas, nominācijas un realizētās jaudas plūsmas. Sistēmu operatoriem noteiktu laiku šī informācija būtu jāglabā tā, lai tā būtu pieejama un viegli piekļūstama kompetentajām iestādēm. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpārrauga, vai sistēmu operatori šos noteikumus ievēro.

(31)

Piekļuve dabasgāzes krātuvēm un sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) objektiem dažās dalībvalstīs ir nepietiekama, un tādēļ ir jāuzlabo pašreizējo noteikumu īstenošana pārredzamības un plāna REPowerEU mērķu ziņā. Veicot šādus uzlabojumus, būtu jāņem vērā atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes potenciāls un izmantojums minētajos objektos iekšējā tirgū.

(32)

Dabasgāzes piegādei paredzētas balansēšanas sistēmas, kuras ir nediskriminējošas un pārredzamas un kuras ekspluatē pārvades sistēmu operatori, ir svarīgi mehānismi, jo īpaši jaunienācējiem tirgū, kam varētu būt grūtāk balansēt savu vispārējā noieta portfeli nekā uzņēmumiem, kuri attiecīgā tirgū jau darbojas. Tādēļ jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmu operatori šādus mehānismus ekspluatē atbilstīgi nediskriminējošiem, pārredzamiem un efektīviem tīkla piekļuves nosacījumiem.

(33)

Regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem tīkla kodeksiem un vadlīnijām.

(34)

Vadlīnijās, kas noteiktas šīs regulas I pielikumā, ir paredzēti sīkāk izstrādāti noteikumi. Vajadzības gadījumā šie noteikumi laika gaitā būtu jāmaina, ņemot vērā valstu dabasgāzes sistēmu un to attīstības atšķirības.

(35)

Ierosinot grozījumus šīs regulas I pielikumā noteiktajās vadlīnijās, Komisijai būtu jānodrošina, ka tā Madrides forumā iepriekš apspriežas ar visām attiecīgajām personām, kas saistītas ar minētajām vadlīnijām un ko pārstāv profesionālās organizācijas, un ar dalībvalstīm.

(36)

Dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm attiecīgā informācija pēc pieprasījuma būtu jāiesniedz Komisijai. Informācijas pieprasījumā būtu jāizklāsta pamatojums, kāpēc attiecīgā informācija ir vajadzīga šīs regulas īstenošanai. Komisijai šāda informācija būtu jāapstrādā konfidenciāli.

(37)

Šī regula un saskaņā ar to pieņemtie tīkla kodeksi un vadlīnijas neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu.

(38)

Dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējām pusēm būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas skar integrēta dabasgāzes tirdzniecības reģiona izveidi, un tās nedrīkstētu veikt pasākumus, kas apdraud dalībvalstu un līgumslēdzēju pušu dabasgāzes tirgu ciešāku integrāciju vai piegādes drošību.

(39)

Enerģētikas pārkārtošanai un pastāvīgai dabasgāzes tirgus integrācijai ir vajadzīga lielāka atļauto pārvades sistēmas operatora ieņēmumu vai tā mērķieņēmumu pārredzamība. Balstoties uz šo informāciju, jāpieņem vairāki lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tīkliem. Piemēram, pārvades aktīvu pārvešanai no dabasgāzes tīkla operatora uz ūdeņraža tīkla operatoru vai pārvades sistēmu operatoru savstarpējas kompensācijas mehānisma īstenošanai ir vajadzīga lielāka pārredzamība nekā pašlaik. Turklāt tarifu dinamikas novērtējumi ilgtermiņā prasa skaidrību gan par dabasgāzes pieprasījuma, gan izmaksu prognozēm. Atļauto ieņēmumu pārredzamība varētu atvieglot izmaksu prognozēšanu. Regulatīvajām iestādēm jo īpaši būtu regulāri jāsniedz informācija par metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu pārvades sistēmu operatoru ieņēmumus, to regulēto aktīvu bāzes vērtību un tās nolietojumu laika gaitā, darbības izdevumu vērtību, pārvades sistēmu operatoriem piemērotajām kapitāla izmaksām un piemērotajiem stimuliem un prēmijām, kā arī pārvades tarifu ilgtermiņa attīstību, balstoties uz gaidāmajām izmaiņām pārvades sistēmu operatoru atļautajos ieņēmumos vai mērķieņēmumos un gāzes pieprasījumā. Lai nodrošinātu tādu datu vākšanas un interpretācijas procesa pienācīgu koordināciju, kas paredzēti pārredzamam un reproducējamam salīdzinošajam pētījumam par pārvades sistēmu operatoru efektivitāti, ACER būtu jāsadarbojas ar pārvades sistēmu operatoriem un ENTSO-G.

(40)

Pārvades sistēmu operatoru izmaksas ir lielākoties pastāvīgās izmaksas. To uzņēmējdarbības modelis un pašreizējais valsts tiesiskais regulējums balstās uz pieņēmumu par tīklu ilgtermiņa utilizēšanu, kas ietver ilgus nolietojuma periodus: no 30 līdz 60 gadiem. Tāpēc enerģētikas pārkārtošanas kontekstā regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj prognozēt dabasgāzes pieprasījuma samazināšanos, lai savlaicīgi grozītu regulatīvo kārtību un nepieļautu situāciju, ka izmaksu atgūšana, kam pārvades sistēmu operatori izmanto tarifus, apdraud dabasgāzes finansiālo pieejamību patērētājiem sakarā ar to, ka pieaug pastāvīgo izmaksu attiecība pret dabasgāzes pieprasījumu. Vajadzības gadījumā, piemēram, varētu grozīt pārvades aktīvu nolietojuma profilu vai atmaksāšanos.

(41)

Būtu jāpalielina pārvades sistēmu operatoru atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu pārredzamība, lai tīkla lietotāji varētu veikt etalonvērtēšanu un novērtēšanu. Pārredzamība būtu jāpalielina arī nolūkā veicināt pārrobežu sadarbību un pārvades sistēmu operatoru savstarpējas kompensācijas mehānismu izveidi reģionālai integrācijai vai tarifu atlaižu īstenošanai atjaunīgajai gāzei un mazoglekļa gāzei, kā noteikts šajā regulā.

(42)

Lai izmantotu visekonomiskākās vietas atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes ražošanai, tīkla lietotājiem būtu jāpiedāvā jaudbāzētas pārvades tarifu atlaides. Tās varētu ietvert atlaidi par ievadīšanu no atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes ražotnēm, tarifu atlaidi ieejas punktos no un izejas punktos uz dabasgāzes krātuvēm un pārrobežu tarifu atlaidi starpsavienojuma punktos starp dalībvalstīm. Regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj pieņemt lēmumu noteiktos apstākļos nepiemērot atlaides minētajiem tarifiem. Ja mainās tādu atlaižu vērtība, kas nav pārrobežu atlaides, regulatīvajai iestādei būtu jālīdzsvaro tīkla lietotāju un tīkla operatoru intereses, ņemot vērā stabilus finansiālos satvarus, kas īpaši izstrādāti esošajām investīcijām, jo īpaši atjaunīgās gāzes ražotņu gadījumā. Ja iespējams, pietiekami laicīgi pirms lēmuma atlaidi mainīt, būtu jādara zināmi atlaides maiņas indikatori vai nosacījumi. Minētajai atlaidei nebūtu jāietekmē vispārējā tarifu noteikšanas metodika; tā būtu jānosaka pēc konkrētā tarifa noteikšanas. Lai atlaidi varētu izmantot, tīkla lietotājiem būtu pārvades sistēmas operatoram jāsniedz vajadzīgā informācija, balstoties uz ilgtspējas sertifikātu, kas reģistrēts Direktīvas (ES) 2018/2001 31.a pantā minētajā Savienības datubāzē.

(43)

Ieņēmumu samazinājumi no atlaižu piemērošanas būtu jāuzskata par vispārējiem ieņēmumu samazinājumiem, piemēram, no mazāka jaudas pārdošanas apjoma, un tie būtu savlaicīgi jāatgūst, izmantojot tarifus, piemēram, palielinot konkrētos tarifus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem vispārīgajiem noteikumiem.

(44)

Lai palielinātu dabasgāzes sadales tīklu efektivitāti Savienībā un nodrošinātu ciešu sadarbību ar pārvades sistēmu operatoriem un ENTSO-G, kā arī palielinātu ūdeņraža sadales tīklu efektivitāti Savienībā un nodrošinātu ciešu sadarbību ar ūdeņraža pārvades tīklu operatoriem un ENNOH, būtu jāparedz Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra (“ES SSO struktūra”). ES SSO struktūrai būtu jāaptver arī dabasgāzes sadales sistēmu operatori, un tai būtu jāspēj ietvert ūdeņraža sadales tīklu operatorus. ES SSO struktūras uzdevumiem vajadzētu būt skaidri noteiktiem, un tās darbības metodēm būtu jānodrošina efektivitāte, pārredzamība un Savienības sadales sistēmu un ūdeņraža sadales tīklu operatoru reprezentativitāte. ES SSO struktūrai būtu jāvar brīvi noteikt savus statūtus un reglamentu, ņemot vērā atšķirības starp dabasgāzes, ūdeņraža un elektroenerģijas nozarēm. ES SSO struktūrai būtu attiecīgā gadījumā cieši jāsadarbojas ar ENTSO-G un ENNOH tīkla kodeksu sagatavošanā un īstenošanā, un tai būtu jāizstrādā norādījumi, kā sadales tīklos integrēt, piemēram, kliedēto enerģijas ražošanu, kā arī norādījumi citās jomās, kas saistītas ar sadales tīklu pārvaldību.

(45)

Sadales sistēmu operatoriem ir svarīga loma atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes integrēšanā sistēmā, jo, piemēram, aptuveni puse no biometāna ražošanas jaudas ir pieslēgta sadales tīklam. Lai atvieglotu šādas gāzes dalību vairumtirgū, visās dalībvalstīs ražotnēm, kas pieslēgtas sadales tīklam, vajadzētu būt piekļuvei virtuālajam tirdzniecības punktam. Turklāt, ievērojot šīs regulas noteikumus, sadales sistēmu operatoriem un pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu reversās plūsmas no sadales tīkla uz pārvades tīklu vai nodrošinātu sadales sistēmas integrāciju ar alternatīviem, līdzvērtīgiem līdzekļiem, ar ko veicinātu atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes integrāciju tirgū.

(46)

Dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisms un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisms var pildīt izšķirošu lomu, palīdzot sasniegt Savienības enerģētikas politikas mērķus: tirgus pārredzamību, dekarbonizāciju, diversifikāciju un piegādes drošību.

(47)

Dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisms un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisms veicina Savienības enerģijas tirgus vienotību, uzlabojot pārredzamību, kā arī attiecīgajiem piegādātājiem nodrošinot enerģijas avotu pieprasījuma redzamību visās dalībvalstīs.

(48)

Dabasgāzes pieprasījuma agregēšana var palīdzēt starptautiskā mērogā pastiprināti uzrunāt dabasgāzes piegādātājus – cauruļvadu gāzes vai SDG piegādātājus –, kas ir būtiski nolūkā palīdzēt sasniegt Savienības enerģētikas politikas mērķus un panākt Savienības enerģijas tirgus vienotību. Konkrētāk, daudz ciešāka koordinācija ar un starp dalībvalstīm attiecībā uz trešām valstīm dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisma un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisma ietvaros nodrošinātu, ka iedarbīgāk tiek izmantota Savienības kolektīvā ietekme.

(49)

Dabasgāzes pieprasījuma agregēšana var palīdzēt sasniegt Savienības dekarbonizācijas mērķus, pieprasījuma agregēšanā un piedāvājumu apkopošanā iestrādājot vides standartus. Ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisma izveide arī var palīdzēt sasniegt minētos mērķus.

(50)

Ar šo regulu izveidotajam dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismam būtu jāietver vairāki posmi, sākot ar to, ka Savienībā iedibinātiem dabasgāzes uzņēmumiem vai dabasgāzi patērējošiem uzņēmumiem tiek dota iespēja agregēt dabasgāzes pieprasījumu, izmantojot pakalpojumu sniedzēju, ar ko Komisija noslēgusi līgumu. Tas dabasgāzes piegādātājiem dotu iespēju izteikt piedāvājumus, balstoties uz lieliem, agregētiem apjomiem, nevis daudziem mazākiem piedāvājumiem pircējiem, tos uzrunājot atsevišķi. Pēc tam pakalpojumu sniedzējs apkopotu piegādes piedāvājumus un pieskaņotu tos iepriekš agregētajiem dabasgāzes apjomiem. Sarunām par dabasgāzes iepirkuma līgumiem un to noslēgšanai pēc pieprasījuma agregēšanas vajadzētu būt brīvprātīgai.

(51)

Pieprasījuma agregēšana var uzņēmumiem visās dalībvalstīs nodrošināt vienlīdzīgāku piekļuvi jauniem vai papildu dabasgāzes avotiem un novest pie konkurējošiem līguma nosacījumiem dabasgāzes iegādei no dalībvalstīm un trešām valstīm par labu galalietotājiem. Pieprasījuma agregēšanai būtu jāturpina atbalstīt arī tos uzņēmumus, kuri iepriekš iepirka dabasgāzi tikai vai galvenokārt no viena piegādātāja, palīdzot tiem piekļūt dabasgāzes piegādēm no alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem vai nodrošinātājiem ar izdevīgiem nosacījumiem. Pieprasījuma agregēšana varētu uzlabot šādu uzņēmumu stāvokli globālajos SDG tirgos.

(52)

Komisijai būtu jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji savus uzdevumus, kā tie noteikti šajā regulā, organizē, ņemot vērā mehānisma mērķus un dabasgāzes specifiku. Konkrētāk, sadalot dabasgāzes piegādes piedāvājumus starp uzņēmumiem, kas agregē pieprasījumu, pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizmanto metodes, kuras mazākus un lielākus dalībniekus neskatītu atšķirīgi. Piemēram, pakalpojumu sniedzējiem dabasgāzes piegādes piedāvājumi būtu jāsadala proporcionāli apjomiem, ko atsevišķi uzņēmumi deklarējuši kā pieprasījumu. Tas varētu būt noderīgi tad, ja piedāvājums nepietiekami nosedz pieprasījumu pēc dabasgāzes Savienības enerģijas tirgū. Komisijai attiecīgajās konkursa specifikācijās būtu jāprecizē attiecīgās prasības, kas piemērojamas pakalpojumu sniedzēju uzdevumiem.

(53)

Lai īstenotu mehānismus, kas izveidoti ar šo regulu, Komisijai būtu jānoslēdz līgumi par nepieciešamajiem pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem, izmantojot attiecīgās iepirkuma procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (22). Lai aizsargātu Savienības vai dalībvalsts būtiskās drošības intereses vai piegādes drošību, pakalpojumi būtu jāiepērk no Savienībā iedibinātiem pakalpojumu sniedzējiem.

(54)

Dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas process būtu jāīsteno pienācīgam pakalpojumu sniedzējam. Pieprasījuma agregēšana un dabasgāzes iepirkšana ir komplekss process, kurā jāņem vērā dažādi elementi, kas ir ne vien cenas, bet arī apjomi, piegādes punkti un citi parametri. Ņemot vērā, ka pakalpojumi, kas saistīti ar dabasgāzes pieprasījuma agregēšanu, un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisms ir svarīgi nolūkā nodrošināt pārredzamību, diversifikāciju, dekarbonizāciju un piegādes drošību Savienībā, sevišķi piegādes drošības situācijas pasliktināšanās gadījumā, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu vai LESD 215. pantu, vai kuri tieši vai netieši pieder kādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, uz ko attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, ir tās kontrolē vai darbojas tās vārdā vai uzdevumā, būtu jāliedz kļūt par dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas pakalpojumu sniedzēju vai ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisma pakalpojumu sniedzēju. Komisijai konkursa specifikācijās būtu jāprecizē prasības, kas piemērojamas pakalpojumu sniedzēju uzdevumiem.

(55)

Rūpnieciskie patērētāji, kas dabasgāzi intensīvi izmanto ražošanas procesos, piemēram, mēslošanas līdzekļu, tērauda, keramikas un stikla ražotāji, arī var gūt labumu no pieprasījuma agregēšanas, kas tiem dod iespēju apvienot savu pieprasījumu, slēgt līgumus par dabasgāzes un SDG piegādēm un strukturēt tās atbilstoši savām īpašajām vajadzībām. Pieprasījuma agregēšanas organizācijas procesā vajadzētu būt pārredzamiem noteikumiem, kā tam pievienoties, un būtu jānodrošina tā atvērtība.

(56)

Dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismam un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismam vajadzētu būt atvērtam Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem un, ņemot vērā ciešo saskaņotību ar Savienības enerģētikas acquis un enerģijas iekšējo tirgu, uzņēmumiem, kas iedibināti Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, ar noteikumu, ka ir ieviesti vajadzīgie pasākumi vai kārtība.

(57)

Tomēr, lai pakāpeniski izbeigtu esošo un nepieļautu jaunu Savienības atkarību no dabasgāzes vai ūdeņraža, ko piegādā uzņēmumi no trešām valstīm, uz kurām attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, un lai aizsargātu būtiskās drošības intereses, dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismam un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismam nevajadzētu būt atvērtam uzņēmumiem, uz ko attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kuri pieņemti, ievērojot LES 29. pantu vai LESD 215. pantu, vai kas tieši vai netieši pieder fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, uz kuru attiecas šādi ierobežojoši pasākumi, ir tās kontrolē vai darbojas tās vārdā vai uzdevumā. Tāpēc šādi uzņēmumi būtu jāizslēdz no dalības abos mehānismos, jo īpaši kā piegādātāji vai pircēji.

(58)

Lai rezultatīvi iesaistītos kopīgā dabasgāzes iepirkumā un noslēgtu dabasgāzes nolīgumus ar piegādātājiem, uzņēmumi var izveidot konsorcijus vai iesaistīties citādā sadarbībā ar mērķi kopīgi risināt sarunas par konkrētiem iepirkuma nosacījumiem, piemēram, apjomiem, iepirkuma punktu piegādes nosacījumiem un laiku, ievērojot Savienības tiesību aktos noteiktos ierobežojumus. Tomēr uzņēmumiem, kas iesaistās kopīgā iepirkumā, būtu jānodrošina, ka informācija, ar kuru tieši vai netieši apmainās, nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai. Kopīgu iepirkumu izveide un īstenošana saskaņā ar šo regulu būtu jāveic saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem, jo īpaši LESD 101. un 102. pantu.

(59)

Kad informācija tiek darīta pieejama Komisijai, koordinācijas padomei, koordinācijas grupām, ekspertu grupām vai pakalpojumu sniedzējam, ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt komerciāli sensitīvu informāciju. Tāpēc Komisijai būtu jāpiemēro iedarbīgi instrumenti, kas šādu informāciju aizsargātu pret neatļautu piekļuvi un kiberdrošības riskiem. Visi personas dati, kas varētu tikt apstrādāti dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismā un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisma ietvaros, būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (23) un Regulu (ES) 2018/1725 (24).

(60)

Neprovocētais un nepamatotais Krievijas karš pret Ukrainu kopš 2022. gada februāra un ko atbalsta Baltkrievija, un ar to saistītā dabasgāzes piegāžu samazinājumu izmantošana par ieroci un manipulācijas ar tirgiem, kuras tika veiktas, tīši izraisot dabasgāzes plūsmu traucējumus, ir uzskatāmi parādījušas Savienībā un tās dalībvalstīs pastāvošo neaizsargātību un atkarību, kas nepārprotami var tieši un nopietni ietekmēt to būtiskās drošības intereses un enerģijas piegādes drošību. Tajā pašā laikā alternatīvie gāzes piegādes avoti globālajā SDG tirgū 2022. un 2023. gadā pieauga pavisam nedaudz. Ievērojamu jaunu SDG sašķidrināšanas jaudu parādīšanās gaidāma tikai 2025. gadā. Tāpēc globālie dabasgāzes tirgi joprojām ir ļoti saspringti un ir paredzams, ka šāda situācija kādu laiku saglabāsies, kā dēļ Savienība un tās dalībvalstis joprojām būs neaizsargātas. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi veikt pasākumus, lai šo pastāvīgo neaizsargātību novērstu.

(61)

Dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisms ir svarīgs instruments, ar ko organizēt dabasgāzes piegāžu diversifikāciju un pakāpeniski izbeigt atkarību no Krievijas dabasgāzes daudzās dalībvalstīs saskaņā ar Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumu “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” (“REPowerEU”). Lai aizsargātu Savienības vai kādas dalībvalsts būtiskās drošības intereses piegādes drošības aizsargāšanas interesēs un lai varētu reāli un ātri izbeigt atkarību no dabasgāzes, līdz 2025. gada 31. decembrim ar pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismu nebūtu jāpiedāvā dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas un SDG piegādes no SDG objektiem šajās valstīs. Ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu Savienības vai kādas dalībvalsts būtiskās drošības intereses vai piegādes drošību, pēc minēta datuma Komisijai būtu jāspēj nolemt dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas vai SDG piegādes no SDG objektiem šajās valstīs izslēgt uz laikposmiem līdz vienam gadam, ko pamatotā gadījumā var pagarināt. Jebkādiem šādiem ierobežojumiem nevajadzētu nepamatoti traucēt dabasgāzes iekšējā tirgus pienācīgu darbību un dabasgāzes pārrobežu plūsmas starp dalībvalstīm, nebūtu jāapdraud Savienības vai dalībvalsts piegādes drošība, būtu jāievēro enerģētiskās solidaritātes princips, un tie būtu jāpieņem saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu tiesībām un pienākumiem attiecībā pret trešām valstīm.

(62)

Komisijai būtu jāveic pienācīgi pieejamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dabasgāzes vai SDG piegāžu no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas un SDG piegāžu no SDG objektiem šajās valstīs izslēgšana no dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisma ir reāla. Šajā sakarā Komisijai būtu jāpieprasa attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam veikt vajadzīgo verifikāciju. Minētā verifikācija cita starpā varētu izpausties kā prasība dabasgāzes piegādātājiem vai ražotājiem, kas piedalās dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismā, kopā ar piegādēm nodrošināt attiecīgos pavaddokumentus, ja tas ir tehniski iespējams. Turklāt dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānisma dalībniekiem būtu jāprasa attiecīgā gadījumā sniegt apliecinājumu, ka tie pilda savu pienākumu nepiedāvāt vai nepiegādāt dabasgāzi no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas vai veikt SDG piegādes no SDG objektiem šajās valstīs.

(63)

Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no koordinācijas padomes, kurā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji un kuras mērķis ir veicināt koordināciju un informācijas apmaiņu attiecībā uz dabasgāzes pieprasījuma agregēšanu. Dalībvalstu dalībai vajadzētu būt brīvprātīgai un jo īpaši atkarīgai no koordinācijas padomes sanāksmju darba kārtības.

(64)

Ūdeņradis ir energonesējs, kurš kvalitātes, transportēšanas veidu un pieprasījuma modeļu ziņā atšķiras no dabasgāzes. Joprojām pastāv arī ievērojama plaisa starp atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža ražošanas izmaksām un mazāk ilgtspējīgu alternatīvu tirgus cenu, kam var būt nepieciešama publiska intervence, lai nodrošinātu stimulus līdz brīdim, kad elektrolīzeri un citas saistītās ūdeņraža tehnoloģijas un ielaidresursi kļūst pietiekami konkurētspējīgi.

(65)

Tomēr Savienībai ir spēcīgs atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža ražošanas potenciāls. Šajā sakarā Komisija 2023. gada martā sāka Eiropas Ūdeņraža bankas iniciatīvu. Eiropas Ūdeņraža banka ietver virkni darbību, ar ko Komisija veicina Savienības ūdeņraža tirgus izveidi, dara iespējamas piegādes no uzticamiem starptautiskajiem partneriem un vāc un izplata informāciju par Savienības ūdeņraža tirgus attīstību un par ūdeņraža projektu finansēšanu. Minētās darbības tiek veiktas saskaņā ar attiecīgajiem pašreizējiem juridiskajiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (25). Brīvprātīgajiem instrumentiem, kurus Eiropas Ūdeņraža bankas satvarā piemēro ūdeņradim, jo īpaši ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismam, būtu jākoncentrējas uz Savienības ūdeņraža ražošanas paplašināšanas paātrināšanu un tirgus attīstību, kas jāpanāk, piemēram, palielinot ūdeņraža pieprasījuma, piedāvājuma, plūsmu un cenu pārredzamību un uzņemoties koordinatora lomu, iedibinot sakarus starp ražotājiem un patērētājiem un atvieglojot apvienošanu ar jau pastāvošiem finanšu instrumentiem.

(66)

Eiropas Ūdeņraža bankas darba kontekstā Komisijai būtu jāspēj izveidot ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta ražošanai Savienībā. Ņemot vērā ūdeņraža un ūdeņraža tirgus īpatnības, minētais mehānisms būtu jāizveido uz ierobežotu laiku, lai noteiktu visiedarbīgākos instrumentus ūdeņraža pieprasījuma un piedāvājuma apzināšanai Savienībā un izpētītu optimālākos tirgus un infrastruktūras pasākumus.

(67)

Piegādātāju un izņēmēju piekļuvei informācijai ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisma kontekstā vajadzētu būt atkarīgai no minēto uzņēmumu piekrišanas un Savienības konkurences tiesību aktu ievērošanas.

(68)

Komisijai būtu jāspēj pašai ieviest ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismu vai arī būtu jāspēj to darīt ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Ja Komisija nolemj šādu mehānismu ieviest ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību, būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi par līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijiem un pakalpojumu sniedzēju uzdevumiem.

(69)

Ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisms varētu sastāvēt no rīkiem, kas vērsti uz pārredzamību, tirgus attīstības redzamību un brīvprātīgu pieprasījuma novērtējumu. Minētais mehānisms būtu jāievieš Eiropas Ūdeņraža bankas satvarā. Eiropas Ūdeņraža bankai būtu jākoordinē informācija par ūdeņraža piedāvājumu, pieprasījumu, plūsmām un cenām, lai stiprinātu uzticēšanos ūdeņraža tirgum, kas attīstās, un lai ūdeņraža ražotājiem un ūdeņraža izņēmējiem nodrošinātu lielāku pieprasījuma redzamību. Ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismam būtu jāņem vērā ūdeņraža tirgus briedums un likviditāte, kā arī infrastruktūras pieejamība.

(70)

Ja Komisija izveido koordinācijas grupu jautājumos, kas saistīti ar ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismu, šādai koordinācijas grupai būtu jāvelta uzmanība tieši ūdeņradim.

(71)

Savienības centieniem pakāpeniski izbeigt pašreizējo un nepieļaut jaunu atkarību no Krievijas Federācijas dabasgāzes piegādēm un aizsargāt Savienības un dalībvalstu būtiskās drošības intereses, būtu jāatspoguļojas arī ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisma kontekstā, ņemot vērā arī to, ka Krievijas Federācija enerģijas piegādi izmanto par ieroci, kā apliecina dabasgāzes piegāžu samazināšana un dabasgāzes plūsmu traucējumi. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai nolemt ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismā ierobežot darbības, kas attiecas uz piedāvājumu novērtēšanu, attiecībā uz tāda ūdeņraža piegādēm, kura izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijā. Šāds lēmums būtu jāpieņem tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu Savienības un dalībvalstu būtiskās drošības intereses, un tā pamatā vajadzētu būt tiem pašiem principiem, kas piemērojami dalībai dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismā, bet tas jāpielāgo darbībām, kuras veic ar ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismu. Jo īpaši šāda lēmuma pieņemšanas un iepriekšējas novērtēšanas grafiks būtu jāpielāgo plānotajai mehānisma darbības sākšanai.

(72)

Pirms ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānisma darbības beigām un ne vēlāk kā 2029. gada 31. decembrī Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā novērtēta minētā mehānisma darbība un jo īpaši tā devums ūdeņraža tirgus attīstībā Savienībā. Uz šāda novērtējuma pamata Komisijai būtu jāspēj iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu, lai izstrādātu mehānismu brīvprātīgai ūdeņraža pieprasījuma agregēšanai un kopīgam iepirkumam.

(73)

Aizvien apjomīgāka atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes integrēšana Savienības dabasgāzes sistēmā mainīs Savienībā transportētās un patērētās dabasgāzes kvalitāti. Lai nodrošinātu netraucētu dabasgāzes pārrobežu plūsmu, saglabātu tirgu sadarbspēju un veicinātu tirgu integrāciju, ir jāpalielina gāzes kvalitātes un tās pārvaldības izmaksu pārredzamība, jāparedz saskaņota pieeja attiecībā uz regulatīvo iestāžu un sistēmu operatoru uzdevumiem un pienākumiem un jāpastiprina pārrobežu koordinācija. Nodrošinot saskaņotu pieeju gāzes kvalitātei pārrobežu starpsavienojumu punktos, būtu jāsaglabā dalībvalstu elastība attiecībā uz gāzes kvalitātes standartu piemērošanu to valsts dabasgāzes sistēmās.

(74)

Ūdeņraža piemaisīšanai dabasgāzes sistēmā vajadzētu būt galējam risinājumam, jo tā ir mazāk efektīva salīdzinājumā ar ūdeņraža izmantošanu tīrā veidā un samazina ūdeņraža vērtību. Tā turklāt ietekmē dabasgāzes infrastruktūras darbību, to, kā to var izmantot tiešie lietotāji, un pārrobežu sistēmu sadarbspēju. Tāpēc par prioritāti būtu jānosaka ūdeņraža ražošana un izmantošana tīrā veidā un tā transportēšana specializētajā ūdeņraža sistēmā. Būtu jāpieliek visas pūles, lai izvairītos no ūdeņraža izmantošanas lietojumiem, kuros pastāv energoefektīvākas alternatīvas. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā tiesības pieņemt lēmumu, vai ūdeņraža piemaisīšanu izmantot valsts dabasgāzes sistēmās. Tajā pašā laikā tirgus segmentācijas risku ierobežotu saskaņota pieeja ūdeņraža piemaisīšanai dabasgāzes sistēmā, proti, Savienības mērogā atļautais maksimums pārrobežu starpsavienojumu punktos starp dalībvalstīm, kur pārvades sistēmu operatoriem būtu jāpieņem dabasgāze ar ūdeņraža piemaisījumu zem maksimuma. Blakus esošām pārvades sistēmām arī turpmāk vajadzētu būt iespējai vienoties par augstākiem vai zemākiem ūdeņraža piemaisījuma līmeņiem pārrobežu starpsavienojumu punktos. Apsverot šādas vienošanās, dalībvalstīm būtu jāapspriežas ar citām dalībvalstīm, kuras attiecīgais pasākums varētu ietekmēt, un jāņem vērā situācija minētajās dalībvalstīs.

(75)

Spēcīgs pārrobežu koordinācijas un strīdu izšķiršanas process, kas pārvades sistēmu operatoriem palīdzētu vienoties par gāzes kvalitāti, arī par biometāna un ūdeņraža maisījumiem, ir priekšnoteikums efektīvai dabasgāzes transportēšanai starp dabasgāzes sistēmām Savienībā un tādējādi virzībai uz lielāku iekšējā tirgus integrāciju. Uzlabotām pārredzamības prasībām attiecībā uz gāzes kvalitātes parametriem, arī augstāko siltumspēju, Vobes skaitli un skābekļa saturu, un ūdeņraža maisījumiem un to dinamiku laika gaitā apvienojumā ar monitoringa un ziņošanas pienākumiem būtu jāveicina pienācīga atvērta un efektīva dabasgāzes iekšējā tirgus darbība.

(76)

Dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāspēj izmantot savas sākotnējās gāzes kvalitātes specifikācijas gadījumā, ja to regulatīvās iestādes vai ACER nolemj saglabāt pārrobežu ierobežojumu, kurš izriet no ūdeņraža piemaisījuma līmeņu vai piemaisīšanas prakses atšķirībām. Iespēja šādu pārrobežu ierobežojumu saglabāt ir īpaši svarīga dalībvalstīs, kurās ir viens starpsavienojuma punkts vai kurās dabasgāzes apjomi nonāk galvenokārt caur vienu starpsavienojuma punktu. Lai nodrošinātu netraucētas pārrobežu plūsmas un saglabātu enerģijas iekšējā tirgus integritāti, attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un ACER attiecīgā gadījumā vajadzētu būt pilnvarotām pastāvīgi atsākt kopīgo strīdu izšķiršanas procesu, lai atspoguļotu norises dabasgāzes tirgu un tehnoloģiju jomā.

(77)

Dabasgāzes sistēmai piemērojamie sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Regulā (ES) 2015/703 (26), ir būtiski, jo īpaši attiecībā uz starpsavienojumu līgumiem, ieskaitot noteikumus par plūsmas kontroli, dabasgāzes daudzuma un kvalitātes mērīšanas principus, noteikumus par savietošanas procesu un dabasgāzes daudzumu piešķiršanu, saziņas procedūras ārkārtas apstākļos, vienotu mērvienību sistēmu, noteikumus par gāzes kvalitāti, arī noteikumus par pārrobežu tirdzniecības ierobežojumu pārvaldību gāzes kvalitātes atšķirību un odorizācijas prakses atšķirību dēļ, gāzes kvalitātes īstermiņa un ilgtermiņa monitoringu un informācijas sniegšanu, datu apmaiņu un ziņošanu par gāzes kvalitāti, pārredzamību, saziņu, informācijas sniegšanu un sadarbību starp attiecīgajiem tirgus dalībniekiem.

(78)

Lai panāktu optimālu Savienības ūdeņraža tīkla pārvaldību un lai Savienībā būtu iespējams ūdeņradi tirgot un piegādāt pāri robežām, būtu jāizveido ENNOH. ENNOH uzdevumi būtu jāveic saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem. ENNOH uzdevumiem vajadzētu būt skaidri noteiktiem, un tā darbības metodēm būtu jānodrošina ENNOH darbības efektivitāte, pārredzamība un reprezentativitāte. Attiecīgā gadījumā ENTSO-G un ENNOH var kopīgi izstrādāt tīkla kodeksus starpnozaru jautājumos.

(79)

Lai nodrošinātu, ka ENNOH ir pārstāvētas visas dalībvalstis, kas pašlaik izstrādā ūdeņraža pārvades tīklus, tām, atkāpjoties no šajā regulā paredzētā vispārīgā noteikuma par dalību ENNOH, būtu jāspēj izvirzīt par ENNOH dalībnieku tādu ūdeņraža pārvades tīkla operatoru, kas gūst labumu no Direktīvas (ES) 2024/1788 68. pantā paredzētās atkāpes, ar noteikumu, ka operators ir iedibināts dalībvalstī, kurā neviens cits ūdeņraža pārvades tīkla operators nav ENNOH dalībnieks. Dalībvalstīm, kurām vēl nav īpaša ūdeņraža pārvades tīkla operatora, bet kuras plāno attīstīt ūdeņraža pārvades tīklu saskaņā ar to integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, būtu jāspēj izvirzīt vienību par ENNOH iesaistītu asociēto partneri, kuram tiek sniegta informācija par ENNOH satvarā veikto darbu un kurš var apmeklēt asamblejas, valdes un komiteju sanāksmes un piedalīties darba grupās, līdz to ūdeņraža tīklu operatori kļūst par ENNOH dalībniekiem. Šajā nolūkā dalībvalstis var deleģēt pārstāvi no nacionālas asociācijas, kas nodarbojas ar ūdeņraža jautājumiem.

(80)

Lai attiecībā uz ūdeņraža tīkla attīstību Savienībā nodrošinātu pārredzamību, ENNOH būtu jāizveido, jāpublicē un regulāri jāatjaunina nesaistošs Savienības mēroga ūdeņraža tīkla attīstības desmit gadu plāns (“Savienības mēroga ūdeņraža tīkla attīstības plāns”), kas vērsts uz ūdeņraža tirgu attīstības vajadzībām. Savienības mēroga ūdeņraža tīkla attīstības plānā būtu jāiekļauj dzīvotspējīgi ūdeņraža transportēšanas tīkli un vajadzīgie starpsavienojumi, kuri ir būtiski no komerciālā viedokļa. ENNOH būtu jāpiedalās energosistēmas mēroga izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādē (analīzē būtu jāiekļauj savienotais enerģijas tirgus un tīkla modelis, kurā ietilpst elektroenerģijas, dabasgāzes un ūdeņraža transportēšanas infrastruktūra, kā arī uzglabāšana, SDG un elektrolīzeri), tīkla attīstības desmit gadu plānu scenāriju izstrādē un infrastruktūras nepilnību apzināšanas ziņojuma izstrādē, kā noteikts Regulas (ES) 2022/869 11., 12. un 13. pantā, Savienības kopīgu interešu projektu un savstarpēju interešu projektu sarakstu izstrādei. Minētajā nolūkā ENNOH būtu cieši jāsadarbojas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (“ENTSO-E”) un ENTSO-G, lai veicinātu energosistēmu integrāciju.

(81)

Lai veicinātu energosistēmu integrāciju, izmantotu sinerģijas un atbalstītu vispārējo sistēmas efektivitāti, ENNOH, ENTSO-E un ENTSO-G būtu cieši jāsadarbojas Savienības līmeņa integrētā tīkla plānošanā. Minētajā sadarbībā būtu jāsagatavo kopīgie scenāriji attiecībā uz elektroenerģiju, ūdeņradi un dabasgāzi, koordinētie infrastruktūras nepilnību ziņojumi, projekti saskanīgām metodēm, kā analizēt energosistēmas mēroga izmaksas un ieguvumus, un integrētais modelis saskaņā ar Regulas (ES) 2022/869 11., 12. un 13. pantu. Lai šī sadarbība būtu efektīva, ENNOH, ENTSO-E un ENTSO-G būtu jāizveido kopīgas darba grupas, kas sagatavotu minētos nodevumus. Pārejas laikā līdz 2027. gada 1. janvārimENTSO-G būtu jāizstrādā 2026. gada Savienības mēroga ūdeņraža tīkla attīstības plāns. Šajā nolūkā ENTSO-G būtu pilnībā jāiesaista ūdeņraža pārvades tīklu operatori un ENNOH, tiklīdz ENNOH ir izveidots. 2026. gada Savienības mēroga ūdeņraža tīkla attīstības plānam būtu jāsastāv no divām atsevišķām nodaļām, no kurām viena attiecas uz ūdeņradi un otra – uz dabasgāzi. ENNOH būtu jāizstrādā 2028. gada Savienības mēroga ūdeņraža tīkla attīstības plāns atbilstoši Savienības līmeņa integrētajai tīkla plānošanai saskaņā ar šo regulu.

(82)

ENNOH veiktajos uzdevumos ir ieinteresēti visi tirgus dalībnieki. Tāpēc ir būtiski, lai apspriešanās process būtu rezultatīvs. Kopumā ENNOH sadarbībā ar citiem attiecīgiem tirgus dalībniekiem un to apvienībām būtu jāmeklē, jāattīsta un savā darbā jāintegrē pieredze infrastruktūras plānošanā, izstrādē un ekspluatācijā.

(83)

Tā kā labāku progresu varētu panākt ar reģionālu pieeju, ūdeņraža pārvades tīklu operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus gādājot, lai reģionālā līmenī panāktie rezultāti būtu saderīgi ar tīkla kodeksiem un Savienības mēroga ūdeņraža tīkla attīstības plāniem. Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība un jāseko tīkla darbības sekmēm reģionālā līmenī.

(84)

Lai tirgus dalībniekos viestu uzticību ūdeņraža tirgiem, kas Savienībā vēl tikai veidojas, ir jānosaka pārredzamības prasības. Lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un noskaidrot tirgus cenu dinamikas cēloņus, ir vajadzīga vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko statusu un darbību. Informācija vienmēr būtu jāizpauž jēgpilni, viegli piekļūstami un nediskriminējoši.

(85)

ENNOH būtu jāizveido centrāla tīmekļa platforma, lai darītu pieejamus visus datus, kas tirgus dalībniekiem ir būtiski, lai tie varētu efektīvi piekļūt ūdeņraža tīklam.

(86)

Nosacījumiem par piekļuvi ūdeņraža tīkliem agrīnā ūdeņraža tirgus attīstības posmā būtu ūdeņraža tīkla lietotājiem jānodrošina efektīva darbība, nediskriminējoša pieeja un pārredzamība, vienlaikus saglabājot pietiekamu elastību ūdeņraža tīkla operatoriem. Jaudas līgumu maksimālā ilguma ierobežošanai būtu jāsamazina līgumpārslodzes un jaudas iekrāšanas risks.

(87)

Lai ūdeņraža tīkla lietotājiem nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi un pārredzamību, šajā regulā būtu jānosaka vispārīgi nosacījumi, ar kādiem trešām personām piešķir piekļuvi ūdeņraža krātuvēm un ūdeņraža termināļiem.

(88)

Ūdeņraža tīklu operatoriem būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu tīkla kodeksus nolūkā nodrošināt un pārvaldīt pārredzamu un nediskriminējošu pārrobežu piekļuvi ūdeņraža tīkliem un nodrošinātu koordinētu ūdeņraža tīkla attīstību Savienībā, tostarp starpsavienojumu jaudu izveidi. Vienu gadu pēc ENNOH izveides, kā noteikts šajā regulā, Komisijai būtu jāsagatavo pirmais prioritāšu saraksts, lai noteiktu tās jomas, kas iekļaujamas ūdeņraža tīkla kodeksu izstrādē. Tīkla kodeksiem būtu jāatbilst galvenajām vadlīnijām, ko izstrādājusi ACER. ACER būtu jāpiedalās uz faktisko situāciju balstītā tīkla kodeksu projektu izskatīšanā, kurā izskata arī to atbilstību minētajām galvenajām vadlīnijām, un tai vajadzētu būt tiesībām minētos kodeksus ieteikt pieņemšanai Komisijā. ACER būtu jānovērtē ierosinātie tīkla kodeksu grozījumi, un tai vajadzētu būt tiesībām šos grozījumus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Ūdeņraža tīklu operatoriem būtu jāekspluatē to ūdeņraža tīkli atbilstoši minētajiem tīkla kodeksiem.

(89)

Jautājumos, kas nav pārrobežu jautājumi, ar ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīkla sagatavotajiem tīkla kodeksiem nav domāts aizstāt vajadzīgos valsts noteikumus.

(90)

Savienībā transportētā un patērētā ūdeņraža kvalitāte var atšķirties atkarībā no tā ražošanas tehnoloģijas un transportēšanas specifikas. Tāpēc Savienības līmenī saskaņotai pieejai ūdeņraža kvalitātes pārvaldībai pārrobežu starpsavienotājos būtu jāveicina ūdeņraža pārrobežu plūsma un tirgu integrācija.

(91)

Ja regulatīvā iestāde to uzskata par vajadzīgu, ūdeņraža pārvades tīklu operatori piemērojamo ūdeņraža kvalitātes standartu satvarā varētu kļūt atbildīgi par ūdeņraža kvalitātes pārvaldību savos tīklos, tā tiešajiem patērētājiem nodrošinot uzticamu un stabilu ūdeņraža kvalitāti.

(92)

Spēcīgs pārrobežu koordinācijas un strīdu izšķiršanas process ūdeņraža pārvades tīklu operatoriem ir priekšnoteikums vieglākai ūdeņraža transportēšanai starp dažādiem ūdeņraža pārvades tīkliem Savienībā un tādējādi virzībai uz lielāku iekšējā tirgus integrāciju. Uzlabotām pārredzamības prasībām attiecībā uz ūdeņraža kvalitātes parametriem un to dinamiku laika gaitā apvienojumā ar monitoringa un ziņošanas pienākumiem būtu jāveicina atvērta un efektīva ūdeņraža iekšējā tirgus pienācīga darbība.

(93)

Lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus vai šo regulu papildinātu attiecībā uz nebūtiskiem elementiem noteiktās konkrētās jomās, kas ir būtiskas tirgu integrācijai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu vadlīnijas, kurās sīki izklāstīta procedūra, kas jāievēro pārvades sistēmu operatoriem vai ūdeņraža pārvades tīklu operatoriem, mainītu atlaižu līmeņus nolūkā mazināt pārvades sistēmu operatoru ieņēmumu strukturālo nelīdzsvarotību, noteiktu ģeogrāfisko apgabalu, uz kuru attiecas katra reģionālās sadarbības struktūra, ņemtu vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, izveidotu tīkla kodeksus un vadlīnijas par dabasgāzi un ūdeņradi, grozītu pielikumā noteiktās vadlīnijas un noteiktu vadlīnijas par jaunu dabasgāzes un ūdeņraža infrastruktūru. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (27). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(94)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (28).

(95)

Tīkla kodeksi un vadlīnijas būtu jāpiemēro visiem ieejas punktiem no trešām valstīm un izejas punktiem uz tām. Īpaši apstākļi, tostarp pastāvošas ilgtermiņa līgumiskas vienošanās vai juridiskas grūtības izveidot strīdu izšķiršanas procedūru ar trešās valstīs iedibinātiem pārvades tīklu operatoriem vai dabasgāzes piegādātājiem, var kavēt rezultatīvu piemērošanu īstermiņā. Ja tas ir pamatoti objektīvu iemeslu dēļ, regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj iesniegt Komisijai pieteikumu uz atkāpi no tīkla kodeksu vai vadlīniju vai konkrētu to noteikumu piemērošanas, ko nevar īstenot ieejas punktos no trešām valstīm un izejas punktos uz tām. Šādām atkāpēm būtu jāilgst tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai novērstu pastāvošos šķēršļus tīkla kodeksu vai vadlīniju piemērošanai.

(96)

Lai nodrošinātu Eiropas ūdeņraža tīklu efektīvu darbību, ūdeņraža tīklu operatoriem ciešā sadarbībā ar citiem ūdeņraža tīklu operatoriem, kā arī ar citiem sistēmu operatoriem, ar kuru sistēmām ir savienoti to tīkli, vajadzētu būt atbildīgiem par ūdeņraža transportēšanas tīkla ekspluatāciju, apkopi un attīstīšanu, arī energosistēmas integrācijas veicināšanu.

(97)

Iekšējā tirgus pienācīgas darbības interesēs ir noteikt standartus, kas ir saskaņoti Savienības līmenī. Tiklīdz atsauce uz šādu standartu ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilstībai šim standartam būtu jārada pieņēmums, ka ir ievērotas attiecīgās prasības, kas noteiktas īstenošanas pasākumā, kurš pieņemts, ievērojot šo regulu, lai gan būtu jāpieļauj arī citi veidi, kā pierādīt šādu prasību ievērošanu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (29) 10. pantu Komisija var Eiropas standartizācijas organizācijām lūgt izstrādāt tehniskās specifikācijas, Eiropas standartus un saskaņotus standartus. Vienam no galvenajiem saskaņoto standartu uzdevumiem vajadzētu būt operatoriem palīdzēt piemērot īstenošanas pasākumus, kas pieņemti, ievērojot šo regulu un Direktīvu (ES) 2024/1788.

(98)

Pašreizējais Savienības standartizācijas satvars, kura pamatā ir Regula (ES) Nr. 1025/2012, pēc noklusējuma ir satvars tādu standartu izstrādei, kuri nodrošina pieņēmumu par atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām vai prasībām, kas izklāstītas konkrētos īstenošanas vai deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu. Eiropas standartiem vajadzētu būt tādiem, ko virzījis tirgus, un būtu jāņem vērā sabiedrības intereses, kā arī rīcībpolitikas mērķi, kas skaidri norādīti Komisijas pieprasījumā vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotos standartus noteiktā termiņā, un tiem vajadzētu būt balstītiem uz konsensu. Tomēr, ja nav attiecīgu atsauču uz saskaņotajiem standartiem vai ja standartizācijas process ir bloķēts vai atbilstīgu saskaņoto standartu noteikšana kavējas, Komisijai būtu jāspēj ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem noteikt kopīgas šīs regulas prasību specifikācijas, ar noteikumu, ka, šādi rīkojoties, tā pienācīgi ievēro Eiropas standartizācijas organizāciju lomu un funkcijas. Minētā iespēja būtu jāsaprot kā alternatīvs izņēmuma risinājums, kas operatoriem palīdz piemērot attiecīgos pasākumus atbilstīgi deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu un Direktīvu (ES) 2024/1788. Ja saskaņoto standartu noteikšana kavējas attiecīgā standarta tehniskās sarežģītības dēļ, Komisijai tas būtu jāņem vērā, pirms tiek apsvērta kopīgu specifikāciju noteikšana.

(99)

Lai pilnībā ņemtu vērā ūdeņraža tiešo lietotāju kvalitātes prasības, tehniskajās specifikācijās un standartos, kas reglamentē ūdeņraža kvalitāti ūdeņraža tīklā, būtu jāņem vērā jau esošie standarti, kas nosaka šādas prasības no tiešo lietotāju perspektīvas, piemēram, standarts EN 17124.

(100)

Ūdeņraža pārvades tīklu operatoriem būtu jāpanāk pietiekama ūdeņraža pārrobežu transportēšanas jauda, lai apmierinātu visu ekonomiski pamatoto un tehniski realizējamo šādas jaudas pieprasījumu, tā sekmējot tirgu integrāciju.

(101)

Ņemot vērā ūdeņraža kā energonesēja potenciālu un iespēju, ka dalībvalstis iesaistīsies ūdeņraža tirdzniecībā ar trešām valstīm, ir jāprecizē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma (ES) 2017/684 (30) noteiktie ziņošanas pienākumi attiecībā uz enerģētikas jomas starpvaldību nolīgumiem par dabasgāzi, attiecas arī uz starpvaldību nolīgumiem par ūdeņradi, ieskaitot ūdeņraža savienojumus, piemēram, amonjaku un šķidrus organiskos ūdeņraža nesējus. Tādēļ minētais lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(102)

Būtu jāveicina investīcijas jaunā lielā infrastruktūrā, vienlaikus nodrošinot dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu pienācīgu darbību. Lai infrastruktūras projekti, kuriem piemērots atbrīvojums, pozitīvāk ietekmētu konkurenci un enerģētisko drošību, projekta plānošanas posmā būtu jāpārbauda tirgus ieinteresētība un jāīsteno noteikumi par pārslodzes vadību. Ja infrastruktūra atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, atbrīvojuma pieprasījums galējā gadījumā būtu jāizskata ACER, lai labāk ņemtu vērā atbrīvojuma pārrobežu ietekmi un atvieglotu minētā pieprasījuma administratīvu apstrādi. Turklāt, tā kā minētajiem jaunajiem lielajiem infrastruktūras būvniecības projektiem, kam piemērots atbrīvojums, ir ārkārtējs riska profils, būtu jāparedz iespēja, ka uzņēmumiem, kuriem ir piegādes un ražošanas intereses, uz laiku ļaut pilnīgi vai daļēji atkāpties no nodalīšanas noteikumiem attiecībā uz konkrētajiem projektiem. Piegādes drošības apsvērumu dēļ iespēja piemērot pagaidu atkāpes būtu jo īpaši jāattiecina uz jauniem cauruļvadiem Savienībā, pa kuriem uz Savienību transportē dabasgāzi no trešām valstīm. Atbrīvojumus un atkāpes, kas piešķirtas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/55/EK (31) un Direktīvu 2009/73/EK (32), būtu jāturpina piemērot tik ilgi, uz cik ilgu laiku tās ir piešķirtas.

(103)

Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu eskalācija kopš 2022. gada februāra ir izraisījusi dabasgāzes piegāžu samazināšanos no minētās valsts, un līdzekļi, kas iegūti no dabasgāzes pārdošanas, ir izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pie Savienības robežas. Jo īpaši ir apturētas cauruļvadu dabasgāzes plūsmas no Krievijas caur Baltkrieviju un pa cauruļvadu Nord Stream 1, un ir nepārtraukti samazinājušās dabasgāzes piegādes caur Ukrainu, nopietni apdraudot energoapgādes drošību Savienībā kopumā. Minēto dabasgāzes piegāžu samazinājumu izmantošana par ieroci un manipulācijas ar tirgiem, kuras notiek, tīši izraisot dabasgāzes plūsmu traucējumus, ir uzskatāmi parādījušas Savienībā un tās dalībvalstīs pastāvošo neaizsargātību un atkarību, kas nepārprotami var tieši un nopietni ietekmēt to būtiskās starptautiskās drošības intereses. Līdzšinējie fakti arī ir apliecinājuši, ka dabasgāzi var izmantot, lai enerģijas tirgus padarītu par ieroci un manipulētu ar tiem, piemēram, iekrājot jaudas dabasgāzes infrastruktūrā, lai tādējādi kaitētu būtiskām Savienības starptautiskās drošības interesēm. Lai mazinātu šādu notikumu ietekmi gan pašreizējā situācijā, gan nākotnē, dalībvalstīm izņēmuma kārtā būtu jāspēj veikt samērīgus pasākumus, ar ko uz laiku ierobežo jebkura atsevišķa tīkla lietotāja veiktu sākotnējo solīšanu par jaudu ieejas punktos un SDG termināļos attiecībā uz piegādēm no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu savas un Savienības būtiskās drošības intereses, ņemot vērā arī nepieciešamību nodrošināt piegādes drošību Savienībā. Vajadzētu būt iespējamam šādus pagaidu pasākumus pamatotos gadījumos atjaunot. Minētā iespēja būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, lai dalībvalstis varētu ar pienācīgiem pasākumiem reaģēt uz jebkādu šīs situācijas radītu apdraudējumu būtiskām savām un Savienības drošības interesēm, piemēram, pakāpeniski izbeidzot savu atkarību no Krievijas fosilajām degvielām, cita starpā – veicot agrīnus pasākumus saskaņā ar REPowerEU mērķiem. Šādiem ierobežojumiem nevajadzētu būt pretrunā Savienības vai dalībvalstu starptautiskajām saistībām, un tiem vajadzētu būt saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXI pantu. Pirms šādu ierobežojumu piemērošanas dalībvalstīm būtu jāapspriežas ar Komisiju un, ciktāl ierobežojums tās varētu ietekmēt, ar citām dalībvalstīm, Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm, Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējām pusēm un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kā arī jāņem vērā situācija minētajās dalībvalstīs un trešās valstīs, jo īpaši piegādes drošības ziņā. Kad dalībvalstis novērtē iecerēta ierobežojuma piemērotību un darbības jomu, tām būtu pienācīgi jāņem vērā sava pasākuma iespējamā ietekme uz citām dalībvalstīm un jo īpaši jāievēro enerģētiskās solidaritātes princips, arī nolūkā nodrošināt piegādes drošību.

(104)

Eiropas enerģētikas nozarē norit būtiska pārkārtošanās uz ārkārtīgi efektīvu dekarbonizētu ekonomiku, kuras pamatā ir atjaunīgie energoresursi, vienlaikus rūpējoties par piegādes drošību un konkurētspēju. Lai gan kiberdrošība elektroenerģijas apakšnozarē jau virzās uz priekšu ar tīkla kodeksu par pārrobežu elektroenerģijas plūsmu, Savienības energosistēmas drošības garantēšanai ir vajadzīgi obligāti noteikumi dabasgāzes apakšnozarei.

(105)

Reaģējot uz ievērojamo Savienības mēroga enerģijas cenu pieaugumu, kas tika konstatēts 2021. gada rudenī, un tā negatīvo ietekmi, Komisijas 2021. gada 13. oktobra paziņojumā “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti” tika uzsvērts, cik svarīgs noturībai pret nākotnes satricinājumiem ir pienācīgi funkcionējošs enerģijas iekšējais tirgus un labāka piegādes drošības koordinācija pārrobežu līmenī. Eiropadome 2021. gada 20. un 21. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros Komisiju aicināja ātri apsvērt pasākumus, kas palielinātu Savienības energosistēmas un enerģijas iekšējā tirgus noturību, arī pasākumus, kas uzlabotu piegādes drošību. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Komisija 2022. gada 8. martā nāca klajā ar plānu REPowerEU, lai pakāpeniski izbeigtu Savienības atkarību no Krievijas fosilajām degvielām un paātrinātu pārkārtošanos uz tīru enerģiju. Lai palīdzētu konsekventi un savlaicīgi reaģēt uz šo krīzi un iespējamām jaunām krīzēm Savienības līmenī, šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1938 (33) būtu jāievieš īpaši noteikumi sadarbības un noturības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz solidaritātes noteikumiem. Tādēļ Regula (ES) 2017/1938 būtu attiecīgi jāgroza.

(106)

Kā liecina 2017., 2021. un 2022. gada Savienības mēroga simulācijas, reģionālā sadarbība un solidaritātes pasākumi ir priekšnoteikums Savienības izturētspējai gadījumā, ja piegādes situācijas nopietni pasliktinātos. Solidaritātes pasākumiem, kas piemērojami ārkārtas gadījumā, visās situācijās būtu jānodrošina solidaritātē aizsargājamo lietotāju, piemēram, mājsaimniecību, pārrobežu apgāde. Dalībvalstīm būtu jāpieņem vajadzīgie pasākumi to noteikumu īstenošanai, kas attiecas uz solidaritātes mehānismu, cita starpā – attiecīgajām dalībvalstīm vienojoties par tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību. Dalībvalstīm minētā kārtība būtu sīki jāapraksta ārkārtas rīcības plānos. Dalībvalstīm, kuras par divpusējo nolīgumu nav vienojušās, šādas reālas solidaritātes nodrošināšanai būtu jāpiemēro šīs regulas noklusējuma noteikumi.

(107)

Tas nozīmē, ka šādi solidaritātes pasākumi var dalībvalstij radīt pienākumu izmaksāt kompensāciju tiem, ko skar tās pasākumi. Lai nodrošinātu, ka kompensācija, ko dalībvalsts, kura solidaritāti lūdz, izmaksā dalībvalstij, kura solidaritāti nodrošina, ir taisnīga un saprātīga, regulatīvajām iestādēm un ACER kā neatkarīgām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām revidēt pieprasītās un izmaksātās kompensācijas summu un vajadzības gadījumā pieprasīt to labot, jo īpaši ņemot vērā to netiešo izmaksu līmeni, ko radījusi solidaritātes nodrošināšana uz ārpustirgus pasākumu pamata. Jaunizveidotā sadarbība starp netieši saistītām dalībvalstīm, kuras izmanto tirgus pasākumus saskaņā ar šo regulu, arī palīdz samazināt potenciāli būtiskās izmaksas, kas varētu rasties, ja tiek izmantoti dārgāki ārpustirgus pasākumi.

(108)

Regulā (ES) 2017/1938 būtu jāievieš tirgus pasākumos balstīta brīvprātīga dabasgāzes piegādāšana netieši savienotām dalībvalstīm, jo īpaši nolūkā izvairīties no tā, ka tieši savienotām dalībvalstīm ir jāizmanto ārpustirgus pasākumi, ja cita netieši savienota dalībvalsts varētu nodrošināt dabasgāzes apjomus solidaritātes vajadzībām, izmantojot tirgus pasākumus. Tirgus pasākumu brīvprātīgais raksturs un no tiem izrietošā dabasgāzes nodrošināšana neskar dalībvalstu pienākumu savlaicīgi novērtēt un norādīt, vai un kā pieprasīto dabasgāzi var nodrošināt tirgus pasākumi. Šāda mehānisma mērķis ir samazināt solidaritātes netiešās un vispārējās izmaksas, izvairoties no dārgāku ārpustirgus pasākumu izmantošanas. Solidaritāte starp netieši savienotām dalībvalstīm sadala slogu pa vairākām dalībvalstīm un atvieglo to dalībvalstu piekļuvi globālai SDG piegādei, kurās nav SDG objektu.

(109)

Riska izvērtēšanā balstītajā pieejā gāzes piegādes drošības novērtēšanai un preventīvu un mitigācijas pasākumu noteikšanai būtu jāietver scenāriji, kur izvērtē ietekmi, ko rada dabasgāzes pieprasījuma samazināšanās enerģijas ietaupījumu vai energoefektivitātes pasākumu dēļ, tostarp Savienības mēroga simulācijās par dabasgāzes piegādes un infrastruktūras traucējumu scenārijiem saskaņā ar šo regulu. Enerģijas ietaupījumu un energoefektivitātes scenāriju izskatīšana nodrošina, ka Savienības mēroga simulācija, kā arī turpmākie valstu un kopīgie riska novērtējumi un preventīvie pasākumi atbilst nākotnes vajadzībām un ir saderīgi ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un Savienības klimatneitralitātes mērķiem, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119, un ka tie palīdz pakāpeniski izbeigt Savienības atkarību no Krievijas fosilajām degvielām. Šī regula turklāt dod dalībvalstīm iespēju samazināt aizsargājamo lietotāju nebūtisko gāzes patēriņu, lai veicinātu lielākus dabasgāzes ietaupījumus, jo īpaši krīzes laikā.

(110)

Gāzes piegādes drošības riski, kurus radījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un kuru dēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1032 (34) grozīta Regula (ES) 2017/1938, pastāv joprojām. Turklāt būtu jāizskata papildu riski, piemēram, turpmāki kritiskās infrastruktūras traucējumi, pēc Nord Stream cauruļvadu sabotāžas 2022. gada septembrī un Baltijas starpsavienojuma cauruļvada darbības traucējumiem 2023. gada oktobrī, kā arī ģeopolitisko apstākļu un drošības apdraudējuma ainas pasliktināšanās piegādes reģionos, piemēram, Tuvo Austrumu krīzes dēļ. Tāpēc ziņojumam, kas Komisijai jāiesniedz līdz 2025. gada 28. februārim, vajadzības gadījumā ir jāpievieno leģislatīvā akta priekšlikums par grozījumiem Regulā (ES) 2017/1938.

(111)

Daži šīs regulas noteikumi pilnveido krīzes pasākumus, kas ieviesti ar Padomes Regulu (ES) 2022/2576 (35), reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā izraisīto dabasgāzes piegādes krīzi. Lai gan ar Regulu (ES) 2022/2576 tika risināta tūlītējā un nopietnā dabasgāzes piegādes krīze, arī atkāpjoties no spēkā esošā pastāvīgā regulējuma, šīs regulas mērķis ir dažus krīzes pasākumus pārveidot par pastāvīgām dabasgāzes tirgus iezīmēm. Tas jo īpaši attiecas uz dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismu, pasākumiem SDG objektu un dabasgāzes krātuvju izmantošanas uzlabošanai, kā arī papildu solidaritātes pasākumiem dabasgāzes ārkārtas situācijā. Tomēr minēto dabasgāzes tirgus pastāvīgo iezīmju īstenošanai ir vajadzīgs laiks, cita starpā ņemot vērā nepieciešamās konkursa procedūras pastāvīgajam dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismam, kas netiks pabeigtas pirms 2024. gada beigām. Turklāt paredzams, ka riski, kas saistīti ar dabasgāzes piegādi, Savienībā pastāvēs visu 2024. gadu. Tāpēc, lai dotu pietiekamu laiku minēto pasākumu sagatavošanas posmam un izvairītos no pārklāšanās ar pasākumiem, kas ieviesti ar Regulu (ES) 2022/2576, attiecīgie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro tikai no 2025. gada 1. janvāra. Šīs regulas noteikumi par tāda pakalpojumu sniedzēja izveidi un izvēli, kam jāpilda uzdevumi saskaņā ar dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismu, būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai nodrošinātu, ka mehānisms sāk darboties no dienas, kad beidzas Regulas (ES) 2022/2576 darbības termiņš.

(112)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (36), Regula (ES) 2019/942 un Regula (ES) 2022/869.

(113)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izstrādāt taisnīgus noteikumus par piekļuves nosacījumiem dabasgāzes pārvades tīkliem, krātuvēm un SDG objektiem un pasākumus, kas attiecas uz dabasgāzes pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mehānismu un ūdeņraža tirgus attīstības atbalsta mehānismu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šādas rīcības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,