Pievienotā rezerve pret aizplūdes griestu robežu

< 30 D 31–90 D likviditātes rezerve

435. Ja kompetentās iestādes nav izstrādājušas savu atsauces kritēriju konkrētu kvantitatīvo likviditātes prasību kvantitatīvai noteikšanai, tās var piemērot atsauces kritēriju, veicot šādas darbības, jo īpaši likviditātes riska gadījumā:

• a. veikt salīdzinošu analīzi stresa apstākļos par neto naudas aizplūšanu un atbilstošajiem likvīdajiem aktīviem noteiktos laika periodos: līdz vienam mēnesim (ieskaitot darījumus uz nakti), no viena mēneša līdz trim mēnešiem un no trim mēnešiem līdz vienam gadam; šim

• b. līdzsvarot spēju dažādos termiņu intervālos, ņemot vērā stresa apstākļus (piemēram,

salīdzinājumā ar pašreizējo novērtējumu normālos apstākļos un pēc diskonta), izveidojot stresa termiņu skalu nākamajam gadam;

• c. novērtēt iestādes izdzīvošanas periodu, pamatojoties uz stresa termiņu skalas novērtējumu;
• d. noteikt vēlamo/uzraudzības noteikto minimālo izdzīvošanas periodu, ņemot vērā iestādes riska profilu un tirgus un makroekonomiskos apstākļus;
• e. ja vēlamais/uzraudzības minimālais izdzīvošanas periods ir garāks par iestādes pašreizējo izdzīvošanas periodu, kompetentās iestādes var noteikt likvīdo aktīvu papildu summas (papildu likviditātes rezerves), kas jāuztur iestādē, lai pagarinātu izdzīvošanas periodu līdz vajadzīgajam minimumam.

Konkrētu kvantitatīvo likviditātes un finansējuma prasību formulēšana

436. Lai noteiktu konkrētās kvantitatīvās likviditātes prasības, kompetentajām iestādēm jāizmanto kāda no šādām pieejām, ja vien konkrētos apstākļos par piemērotāku netiek atzīta cita pieeja:

• a. 1. pieeja – prasīt, lai LCR pārsniedz tiesību aktos noteikto minimumu un ir tik liels, ka konstatētie trūkumi tiktu pietiekami mazināti;
• b. 2. pieeja – pieprasīt noteikt minimālo izdzīvošanas periodu tādā garumā, ka identificētie trūkumi tiek pietiekami mazināti; izdzīvošanas periodu var uzstādīt vai nu tieši, kā prasību, vai netieši, nosakot aizplūdes summu griestus attiecīgajā laika grupā; kompetentās iestādes var pieprasīt dažāda veida likvīdos aktīvus (piemēram, aktīvi atbilstīgi centrālajām bankām), lai segtu riskus, kuri (pietiekami) netiek segti ar LCR;
• c. 3. pieeja – pieprasīt minimālo kopējo likvīdo aktīvu summu vai kompensējošo spēju, vai nu kā minimālo kopējo summu vai kā minimālo summu, kas pārsniedz piemērojamo regulatīvo minimumu, tādā apjomā, ka identificētie trūkumi tiek pietiekami mazināti; kompetentās iestādes var noteikt prasības attiecībā uz likvīdo aktīvu sastāvu, tostarp operacionālajām prasībām (piemēram, tieša konvertējamība naudā, vai likvīdo aktīvu noguldījums centrālajā bankā).

437. Lai pienācīgi formulētu konkrētās kvantitatīvās prasības attiecībā uz stabilu finansējumu, kompetentajām iestādēm jāizmanto kāda no šādām pieejām, ja vien konkrētos apstākļos par piemērotāku netiek atzīta cita pieeja:

• a. 4. pieeja – prasīt, lai NSFR pārsniedz tiesību aktos noteikto minimumu un ir tik liels, ka konstatētie trūkumi tiktu pietiekami mazināti;
• b. 5. pieeja – pieprasīt, lai pieejamā stabilā finansējuma minimālā kopsumma vai nu kā minimālā kopējā summa, vai kā minimālā summa, pārsniedz tiesību aktos noteikto minimumu un ir tik liela, ka konstatētie trūkumi tiek pietiekami mazināti. 438. Kompetentajām iestādēm kvantitatīvās prasības attiecībā uz likviditāti vai finansējumu jāstrukturē tā, lai panāktu kopumā konsekventus prudenciālos rezultātus dažādās iestādēs, vienlaikus ņemot vērā, ka prasību veidi dažādās iestādēs var atšķirties atkarībā no to individuālajiem apstākļiem. Papildus kvantitātei, struktūrai vajadzētu norādīt prasības gaidāmo sastāvu un raksturu. Visos gadījumos vajadzētu norādīt uzraudzības prasību un jebkādu piemērojamo Direktīvas 2013/36/ES prasību. Likviditātes rezervēm un kompensējošai spējai, ko iestāde tur, lai apmierinātu uzraudzības prasības, vajadzētu būt pieejamām iestādei izmantošanai stresa laikos.

439. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka iestāde tām nekavējoties paziņo, ja tā neatbilst prasībām vai tuvākajā laikā neplāno tās izpildīt. Paziņojumam jāpievieno iestādes izstrādāts plāns, lai laikus atjaunotu atbilstību prasībām. Kompetentajām iestādēm jānovērtē plāna īstenojamība un jāveic atbilstoši uzraudzības pasākumi, ja plāns netiek uzskatīts par īstenojamu. Ja plāns tiek uzskatīts par realizējamu, kompetentajām iestādēm vajadzētu: noteikt vajadzīgos pagaidu uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz apstākļiem iestādē; uzraudzīt atveseļošanas plāna īstenošanu; un cieši uzraudzīt iestādes likviditātes pozīciju, prasot iestādei palielināt ziņošanas regularitāti, ja nepieciešams.

440. Neraugoties uz iepriekš minēto, kompetentās iestādes var arī noteikt kvalitatīvas prasības kā ierobežojumus/griestu robežas/robežas nesakritībām, koncentrācijām, vēlmei uzņemties risku, kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz nodrošināto aizdevumu izsniegšanu, u.c., saskaņā ar šo pamatnostādņu 9. sadaļā noteiktajiem kritērijiem.

441. Tālāk attēloti daži piemēri no dažādām pieejām attiecībā uz īpašo kvantitatīvo likviditātes prasību struktūru:

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA -

  EN: Guidelines and other publications of the European Banking Authority (EBA), https://www.eba.europa.eu/. © European Banking Authority. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged (EBA legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the versions published by the EBA are authoritative.

  DE: Leitlinien und weitere Veröffentlichungen der Europäischen Bankenaufsichtsbehörde (EBA), https://www.eba.europa.eu/. © European Banking Authority. Wiedergabe mit Quellenangabe gestattet (Rechtlicher Hinweis der EBA). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Maßgeblich sind allein die von der EBA veröffentlichten Fassungen.