|
+2. pants 1. |
2. pants 1.Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a)
“vērtspapīri” ir pārvedami vērtspapīri, kā definēts 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem ( 1 ), izņemot minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 19. apakšpunktā definētos naudas tirgus instrumentus, kuru dzēšanas termiņš ir īsāks nekā 12 mēneši un kuriem var piemērot valsts tiesību aktus;
b)
“parāda vērtspapīri” ir obligācijas vai cita veida pārvedami parāda vērtspapīri, izņemot vērtspapīrus, kuri ir pielīdzināmi uzņēmuma akcijām vai kuri to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt akcijas vai vērtspapīrus, kas ir līdzvērtīgi akcijām;
c)
“regulēts tirgus” ir tirgus, kas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā;
d)
“emitents” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekts, arī valsts, kuras vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, emitents ir attiecīgo vērtspapīru emitents neatkarīgi no tā, vai šos vērtspapīrus ir vai nav atļauts tirgot regulētā tirgū;
e)
“akcionārs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kura īpašumā tieši vai netieši ir:
i)
emitenta akcijas uz sava vārda un uz sava rēķina;
ii)
emitenta akcijas uz sava vārda, bet uz citas fiziskas vai juridiskas personas rēķina;
iii)
depozitārais sertifikāts; šādā gadījumā depozitārā sertifikāta turētājs tiek uzskatīts par depozitārajam sertifikātam atbilstīgo akciju turētāju (akcionāru).
f)
“kontrolēts uzņēmums” ir uzņēmums:
i)
kurā fiziskai vai juridiskai personai ir balsstiesību vairākums; vai
ii)
kurā fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības iecelt amatā vai atlaist no amata administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu un kurā šī persona tajā pašā laikā ir akcionārs vai dalībnieks; vai
iii)
kuras akcionārs vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona, kas viena pati kontrolē akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākumu saskaņā ar vienošanos, ko šāda persona ir noslēgusi ar citiem attiecīgā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem; vai
iv)
par kuru fiziska vai juridiska persona var izmantot vai faktiski izmanto dominējošu ietekmi vai kontroli;
g)
“kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas nav slēgta tipa uzņēmums” ir tādi daļu pārvaldījuma fondi un ieguldījumu sabiedrības:
i)
kuru mērķis ir publiski piesaistīta kapitāla kolektīva ieguldīšana un kuras darbojas pēc riska dalīšanas principa; un
ii)
kuru daļas pēc turētāju lūguma tieši vai netieši pārpērk vai izpērk par šo uzņēmumu aktīviem;
h)
“kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļas” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu emitēti vērtspapīri, kuros nostiprinātas šādu uzņēmumu dalībnieku tiesības uz tā aktīviem;
i)
“izcelsmes dalībvalsts” ir:
i)
attiecībā uz tādu parāda vērtspapīru emitentu, kuru vienības nominālvērtība nesasniedz EUR 1 000 , vai attiecībā uz akciju emitentu:
—
ja emitents ir reģistrēts Savienībā – dalībvalsts, kurā ir tā juridiskā adrese;
—
ja emitents ir reģistrēts trešā valstī – dalībvalsts, ko emitents ir izvēlējies no to dalībvalstu vidus, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Izcelsmes dalībvalsts izvēle paliek spēkā, ja vien emitents nav izvēlējies jaunu izcelsmes dalībvalsti saskaņā ar iii) punktu un ir savu izvēli darījis zināmu saskaņā ar šā i) apakšpunkta otro daļu.
Izcelsmes dalībvalsts definīciju piemēro arī attiecībā uz parāda vērtspapīriem, kuru vērtība izteikta citā valūtā, kas nav euro, ja šo vērtspapīru vienības nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par EUR 1 000 , izņemot gadījumus, kad tā ir gandrīz ekvivalenta EUR 1 000 ;
ii)
attiecībā uz emitentu, uz kuru neattiecas i) punkts – dalībvalsts, ko emitents izvēlējies attiecīgā gadījumā no dalībvalsts, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, un no dalībvalstīm, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Emitents drīkst izvēlēties tikai vienu dalībvalsti par savu izcelsmes dalībvalsti. Izvēle paliek spēkā vismaz trīs gadus, ja vien tā vērtspapīri nav zaudējuši tirgošanas atļauju kādā Savienības regulētā tirgū vai ja uz emitentu šo trīs gadu laikā netiek attiecināts i) vai iii) punkts;
iii)
emitentam, kura vērtspapīrus vairs nav atļauts tirgot regulētā tirgū tā izcelsmes dalībvalstī, kā definēts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, bet kurus ir atļauts tirgot vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, tādā jaunā izcelsmes dalībvalstī, kuru emitents var izvēlēties no tām dalībvalstīm, kurās tā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, un attiecīgos gadījumos – dalībvalstī, kurā emitentam ir juridiskā adrese. Emitents paziņo savu izcelsmes dalībvalsti, kā norādīts i), ii) vai iii) punktā, saskaņā ar 20. un 21. pantu. Turklāt emitents paziņo savu izcelsmes dalībvalsti tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas emitenta juridiskā adrese, attiecīgos gadījumos – izcelsmes valsts kompetentajai iestādei un visu uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Gadījumā, ja emitents trīs mēnešu laikā no dienas, kad emitenta vērtspapīrus pirmo reizi atļauj tirgot regulētā tirgū, nepaziņo par savu izcelsmes dalībvalsti, kā noteikts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, izcelsmes dalībvalsts ir tā dalībvalsts, kurā emitenta vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū. Ja emitenta vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos, kas atrodas vai darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, šīs dalībvalstis ir minētā emitenta izcelsmes dalībvalstis līdz laikam, kamēr emitents nav izvēlējies vienu izcelsmes dalībvalsti un par to paziņojis. Emitentam, kura vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū un kurš nav atklājis savu izvēlēto izcelsmes dalībvalsti, kā norādīts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) punktā, pirms 2015. gada 27. novembra, trīs mēnešu laikposms sākas 2015. gada 27. novembrī. Emitents, kurš ir izvēlējies izcelsmes dalībvalsti, kā noteikts i) punkta otrajā ievilkumā vai ii) vai iii) punktā un par minēto izvēli ir paziņojis izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms 2015. gada 27. novembra, ir atbrīvots no prasībām, kas noteiktas šā i) apakšpunkta otrajā daļā, ja vien šāds emitents neizvēlas citu izcelsmes dalībvalsti pēc 2015. gada 27. novembra.
j)
“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, ja tā nav izcelsmes dalībvalsts;
k)
“regulētā informācija” ir visa veida informācija, kas emitentam vai jebkurai citai personai, kas pieteikusies vērtspapīru tirgošanas atļaujai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, ir jādara zināma atklātībai saskaņā ar šo direktīvu, 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) ( 2 ) vai saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem vai administratīvajiem noteikumiem, ko tās pieņēmušas saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu;
l)
“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai), uzglabāšanai un pārraidīšanai, izmantojot kabeļus, radio viļņus, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;
m)
“pārvaldības sabiedrība” ir sabiedrība, kas definēta 1.a panta 2. punktā Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ( 3 );
n)
“tirgus līderis” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus par saviem līdzekļiem par cenām, ko tā nosaka;
o)
“kredītiestāde” ir uzņēmums, kas definēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu ( 4 );
p)
“nepārtraukti vai atkārtoti emitēti vērtspapīri” ir parāda vērtspapīri, ko kāds emitents emitē nepārtrauktajā emisijā vai vismaz divās atsevišķās līdzīga tipa un/vai kategorijas vērtspapīru emisijās;
q)
“oficiāla vienošanās” ir vienošanās, kas ir saistoša saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;
r)
“ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ziņošana par ilgtspēju, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 5 ) 2. panta 18. punktā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|