|
+17. pants 1. |
17. pants 1.Dalībvalstis var atļaut emitēt segtās obligācijas ar pagarināma termiņa struktūrām, ja ieguldītāju aizsardzība tiek nodrošināta vismaz šādi:
a)
termiņu var pagarināt, tikai iestājoties objektīviem izraisītājnotikumiem, kas precizēti valsts tiesību aktos, nevis pēc tās kredītiestādes ieskatiem, kura emitē segtās obligācijas;
b)
termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumi ir precizēti segtās obligācijas līguma noteikumos;
c)
ieguldītājiem sniegtā informācija par termiņa struktūru ir pietiekama, lai ļautu tiem noteikt segtās obligācijas risku, un tā ietver sīku aprakstu par:
i)
termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumiem;
ii)
sekām attiecībā uz termiņa pagarinājumu kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;
iii)
saskaņā ar 18. panta 2. punktu izraudzītās kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā īpašā administratora lomu attiecībā uz termiņa pagarinājumu;
d)
segtās obligācijas beigu termiņš jebkurā brīdī ir nosakāms;
e)
kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā termiņa pagarinājumi neietekmē segto obligāciju ieguldītāju prioritāti vai nemaina segto obligāciju programmas sākotnējā termiņa grafika sekvenci;
f)
termiņa pagarinājums nemaina segto obligāciju strukturālās iezīmes attiecībā uz divējāda regresa tiesībām, kā minēts 4. pantā, un neaizskaramību bankrota gadījumā, kā minēts 5. pantā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|