+I NODAĻA Vispārīgi noteikumi
---+1. pants Priekšmets, mērķi un darbības joma
------+1. pants 1.
------+1. pants 2.
---+2. pants Definīcijas
|
I NODAĻA Vispārīgi noteikumi
I NODAĻA Vispārīgi noteikumi
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
1. pants Priekšmets, mērķi un darbības joma
|
|
|
2. pants Definīcijas
|
2. pants
Papildus definīcijām Regulās (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2018/1999, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvās 2009/73/EK, (ES) 2018/2001 (
1
) un (ES) 2019/944, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)
“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiāls aprīkojums vai objekts, kas ietilpst kādā no energoinfrastruktūras kategorijām un kas atrodas Savienībā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm;
2)
“energoinfrastruktūras nepietiekamība” ir fizisko plūsmu ierobežojums energosistēmā, ko rada nepietiekama pārvades jauda un kas cita starpā ietver infrastruktūras trūkumu;
3)
“visaptverošs lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, kuru pieņem dalībvalsts iestāde vai iestādes, kas nav tiesu iestādes, un kurā noteikts, vai projekta virzītājam piešķirt vai atteikt atļauju būvēt energoinfrastruktūru kopīgu interešu projekta vai savstarpēju interešu projekta realizēšanai, paredzot iespēju sākt vai iepirkt un sākt nepieciešamos būvdarbus (posms “gatavs būvniecībai”), neskarot lēmumus, kuri administratīvā kārtā pieņemti pārsūdzības procedūrā;
4)
“projekts” ir viena vai vairākas līnijas, cauruļvadi, kompleksi, aprīkojums vai iekārtas, kas ietilpst kādā no II pielikumā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām;
5)
“kopīgu interešu projekts” ir projekts, kas nepieciešams, lai īstenotu I pielikumā noteiktos energoinfrastruktūras prioritāros koridorus un jomas, un kas ir Savienības sarakstā;
6)
“savstarpēju interešu projekts” ir projekts, ko Savienība veicina sadarbībā ar trešām valstīm saskaņā ar tieši skarto valstu valdību atbalsta vēstulēm vai citu nesaistošu vienošanos un kas ietilpst kādā no II pielikuma 1. punkta a) vai f) apakšpunktā, 3. punkta a) apakšpunktā vai 5. punkta a) vai c) apakšpunktā noteiktajām energoinfrastruktūras kategorijām, un kas veicina 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un ir Savienības sarakstā;
7)
“konkurējoši projekti” ir projekti, kas pilnīgi vai daļēji pievēršas vienai un tai pašai identificētajai infrastruktūras nepilnībai vai reģionālās infrastruktūras vajadzībai;
8)
“projekta virzītājs” ir viens no šiem:
a)
pārvades sistēmas operators (PSO), sadales sistēmas operators (SSO) vai cits operators vai investors, kas realizē Savienības sarakstā esošu projektu;
b)
ja ir vairāk nekā viens šāds PSO, SSO, cits operators vai investors vai jebkāda to grupa – struktūra, kura ir juridiska persona saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kura izveidota ar līgumisku vienošanos starp tiem un kurai ir spēja uzņemties juridiskas un finansiālas saistības līgumiskās vienošanās pušu vārdā;
9)
“viedais elektrotīkls” ir elektrotīkls – arī salās, kam nav starpsavienojumu vai kas nav pietiekami savienotas ar Eiropas enerģētikas tīkliem, – kurš dara iespējamu visu ar to savienoto lietotāju – ieskaitot ražotājus, patērētājus un ražojošos patērētājus – paradumu un darbību izmaksefektīvu integrāciju un aktīvu kontroli nolūkā nodrošināt ekonomiski efektīvu un ilgtspējīgu elektroenerģijas sistēmu ar zemu zudumu līmeni un augstu atjaunīgo energoresursu integrācijas līmeni, energoapgādes drošības līmeni un drošuma līmeni un kurā tīkla operators var digitāli uzraudzīt tam pieslēgto lietotāju darbības, un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas saziņai ar saistītajiem tīklu operatoriem, ražotājiem, enerģijas uzkrāšanas kompleksiem un patērētājiem vai ražojošiem patērētājiem nolūkā nodrošināt elektroenerģijas pārvadi un sadali ilgtspējīgi, izmaksefektīvi un droši;
10)
“viedais gāzes tīkls” ir gāzes tīkls, kurā izmantoti inovatīvi un digitāli risinājumi, lai izmaksefektīvi integrētu daudzveidīgus mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgās gāzes avotus saskaņā ar patērētāju vajadzībām un gāzes kvalitātes prasībām nolūkā samazināt saistītā gāzes patēriņa oglekļa pēdu, palielināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu īpatsvaru un izveidot saiknes ar citiem energonesējiem un nozarēm, tostarp fiziska modernizācija, ja tā vajadzīga mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgo gāzu integrēšanai paredzētā aprīkojuma un iekārtu darbībai;
11)
“attiecīgā iestāde” ir iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetenta izsniegt dažādas atļaujas un pilnvarojumus, kuri attiecas uz nekustamā īpašuma, tostarp energoinfrastruktūras, plānošanu, projektēšanu un būvniecību;
12)
“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktu, vai regulatīva iestāde valsts līmenī, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 57. pantu;
13)
“valsts relevantā regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde projektu uzņēmējās dalībvalstīs un dalībvalstīs, kurās projektam ir būtiska pozitīva ietekme;
14)
“darbi” ir komponentu, sistēmu un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un izvēršana, ar projektu saistīto izstrādes, pārprofilēšanas, būvniecības un uzstādīšanas darbību veikšana, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana;
15)
“pētījumi” ir darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, priekšizpētes, izvērtējuma, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi ar mērķi definēt un izstrādāt projektu un pieņemt lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, attiecīgo objektu izpētes darbi un finansējuma paketes sagatavošana;
16)
“nodošana ekspluatācijā” ir projekta darbības sākšanas process pēc tā būvniecības pabeigšanas;
17)
“specializēti ūdeņraža aktīvi” ir infrastruktūra, kurā bez vajadzības veikt papildu modificēšanas darbus var izmantot tīru ūdeņradi, tostarp cauruļvadu tīkli vai uzglabāšanas kompleksi, kas ir jaunbūvēti aktīvi, pārprofilēti dabasgāzes aktīvi vai abējādi;
18)
“pārprofilēšana” ir esošas dabasgāzes infrastruktūras tehniska modernizācija vai modificēšana, lai nodrošinātu, ka tā ir specializēta tīra ūdeņraža izmantošanai;
19)
“klimatadaptācija” ir process, kas nodrošina, ka ar klimatiskās neaizsargātības un riska novērtējumu, tostarp ar attiecīgiem adaptācijas pasākumiem, tiek panākta energoinfrastruktūras noturība pret klimata pārmaiņu iespējamo negatīvo ietekmi.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 29.04.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32022R0869
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|