|
+8. pants 3. |
8. pants 3.Neskarot attiecīgās prasības saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, ciktāl tie nav pretrunā Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, valsts kompetentā iestāde veicina visaptverošā lēmuma izdošanu. Visaptverošo lēmumu izdod 10. panta 1. un 2. punktā noteiktajos termiņos un saskaņā ar vienu no šādām shēmām:
a)
integrētā shēma: visaptverošo lēmumu izdod valsts kompetentā iestāde, un tas ir vienīgais juridiski saistošais lēmums, kas izriet no tiesību aktos noteiktās atļauju piešķiršanas procedūras. Ja projekts attiecas uz citām iestādēm, tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem drīkst procedūras gaitā sniegt savu atzinumu, kuru valsts kompetentā iestāde ņem vērā;
b)
koordinētā shēma: visaptverošais lēmums sastāv no vairākiem atsevišķiem juridiski saistošiem lēmumiem, kurus izdevušas vairākas attiecīgās iestādes, ko koordinē valsts kompetentā iestāde. Valsts kompetentā iestāde var izveidot darba grupu, kurā pārstāvētas visas attiecīgās iestādes, lai izstrādātu detalizētu atļauju piešķiršanas procesa grafiku saskaņā ar 10. panta 6. punkta b) apakšpunktu un uzraudzītu un koordinētu tā īstenošanu. Valsts kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām iestādēm, vajadzības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un neskarot 10. panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus, katrā gadījumā atsevišķi nosaka saprātīgu termiņu, kurā izdod atsevišķos lēmumus. Valsts kompetentā iestāde var pieņemt atsevišķu lēmumu citas attiecīgās valsts iestādes vietā, ja minētā cita iestāde šādu lēmumu nepieņem noteiktajā termiņā un ja kavēšanos nevar pienācīgi pamatot; vai, ja to paredz dalībvalsts tiesību akti un tādā mērā, kādā tas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, valsts kompetentā iestāde var uzskatīt, ka cita attiecīgā valsts iestāde ir devusi projektam piekrišanu vai atteikumu, ja minētā iestāde lēmumu nav pieņēmusi termiņā. Ja to paredz valsts tiesību akti, valsts kompetentā iestāde var neņemt vērā citas attiecīgās valsts iestādes atsevišķu lēmumu, ja tā uzskata, ka lēmums nav pietiekami pamatots, proti, attiecīgā valsts iestāde nav izklāstījusi pietiekamus pierādījumus; rīkojoties šādi, valsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievērotas attiecīgās prasības saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, un savu lēmumu pamato;
c)
sadarbības shēma: visaptverošā lēmuma pieņemšanu koordinē valsts kompetentā iestāde. Valsts kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām iestādēm, vajadzības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem un neskarot 10. panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus, katrā gadījumā atsevišķi nosaka saprātīgu termiņu, kurā izdod atsevišķos lēmumus. Tā uzrauga, kā attiecīgās iestādes ievēro termiņus. Dalībvalstis shēmas īsteno tādā veidā, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem palīdz visaptverošo lēmumu izdot maksimāli efektīvi un savlaicīgi. Attiecīgo iestāžu kompetenci var vai nu iekļaut tās valsts kompetentās iestādes kompetencē, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu, vai arī attiecīgās iestādes zināmā mērā var saglabāt savu neatkarīgo kompetenci saskaņā ar to attiecīgo atļauju piešķiršanas shēmu, ko dalībvalsts visaptverošā lēmuma izdošanas veicināšanai izvēlējusies saskaņā ar šo punktu, un attiecīgi sadarboties ar valsts kompetento iestādi. Ja ir sagaidāms, ka attiecīgā iestāde noteiktajā termiņā atsevišķu lēmumu nepieņems, tā nekavējoties informē valsts kompetento iestādi, pamatojot kavēšanos. Pēc tam valsts kompetentā iestāde atbilstīgi 10. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem vispārējiem termiņiem nosaka citu termiņu, kurā jāizdod minētais atsevišķais lēmums. Dalībvalstis savu procedūru veicināšanai un koordinēšanai izraugās vienu no pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām trim shēmām un īsteno shēmu, kura tām ir visefektīvākā valsts plānošanas un atļauju piešķiršanas procesu kontekstā. Ja dalībvalsts izvēlas sadarbības shēmu, tā informē Komisiju par tās iemesliem. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|