|
+16. pants 5. |
16. pants 5.Sešu mēnešu laikā no dienas, kad pēdējā no valsts relevantajām regulatīvajām iestādēm ir saņēmusi pēdējo investīciju pieprasījumu, minētās iestādes pēc apspriešanās ar attiecīgajiem projekta virzītājiem pieņem kopīgus koordinētus lēmumus par faktiski radušos investīciju izmaksu sadali, kas jāsedz katram sistēmas operatoram attiecībā uz projektu, un par to iekļaušanu tarifos vai par investīciju pieprasījuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu, ja valsts relevantās regulatīvās iestādes secina, ka projekts pilnīgi vai daļēji nedod būtiskus neto ieguvumus nevienā no valsts relevanto regulatīvo iestāžu dalībvalstīm. Valsts relevantās regulatīvās iestādes iekļauj visas relevantās faktiski radušās investīciju izmaksas tarifos, kā noteikts 11. punktā minētajā ieteikumā, saskaņā ar investīciju izmaksu sadalījumu, kas jāsedz katram sistēmas operatoram attiecībā uz projektu. Attiecībā uz projektiem attiecīgās dalībvalsts teritorijā pēc tam valsts regulatīvās iestādes vajadzības gadījumā novērtē, vai sakarā ar investīciju izmaksu iekļaušanu tarifos varētu rasties kādas finansiālās pieejamības problēmas. Sadalot izmaksas, valsts relevantās regulatīvās iestādes ņem vērā šādus faktiskos vai prognozētos rādītājus:
a)
pārslodzes maksas vai citas maksas;
b)
ieņēmumus, kurus rada pārvades sistēmu operatoru savstarpējais kompensācijas mehānisms, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 49. pantu. Izmaksu pārrobežu sadalījumā ņem vērā projektu izmaksas un ieguvumus no ekonomiskā, sociālā un vides viedokļa attiecīgajās dalībvalstīs un nepieciešamību nodrošināt stabilu finansēšanas sistēmu kopīgu interešu projektu izstrādei, vienlaikus mazinot vajadzību pēc finansiāla atbalsta. Veicot izmaksu pārrobežu sadalījumu, valsts relevantās regulatīvās iestādes pēc apspriešanās ar attiecīgajiem PSO cenšas panākt savstarpēju vienošanos, cita starpā pamatojoties uz šā panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto informāciju. To veiktajā novērtējumā ņem vērā visus relevantos 12. pantā minētos scenārijus un citus tīkla attīstības plānošanas scenārijus, kas dod iespēju rūpīgi analizēt kopīgu interešu projekta ieguldījumu Savienības enerģētikas rīcībpolitikā attiecībā uz dekarbonizāciju, tirgus integrāciju, konkurenci, ilgtspēju un energoapgādes drošību. Ja tiek izmantoti papildu scenāriji, tie atbilst 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim un tiem piemēro tāda paša līmeņa apspriešanos un pārbaudi kā 12. pantā paredzētajam procesam. Ja kopīgu interešu projekts mīkstina negatīvas eksternalitātes, piemēram, loka plūsmas, un attiecīgais kopīgu interešu projekts tiek īstenots dalībvalstī, kura ir negatīvās eksternalitātes izcelsmes avots, šādas eksternalitātes mīkstināšanu neuzskata par pārrobežu ieguvumu un tādēļ tā nevar būt par pamatu izmaksu sadalījumam un attiecināšanai uz to dalībvalstu PSO, kurus minētās negatīvās eksternalitātes ietekmē. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|