|
+2. pants 5. |
2. pants 5.Dalībvalstis var noteikt, ka tikai 1. līdz 4. pantu, 6., 7. un 9. pantu, 10. panta 1. punktu, 10. panta 2. punkta a) līdz h) un l) apakšpunktu, 10. panta 4. punktu un 11., 13. un 16. līdz 32. pantu piemēro kredītlīgumiem, ko noslēgušas organizācijas, kas:
a)
ir izveidotas to biedru savstarpējam labumam;
b)
gūst peļņu vienīgi saviem biedriem;
c)
darbojas sociāla mērķa labā atbilstīgi valsts tiesību aktu prasībām;
d)
saņem un pārvalda ietaupījumus, kā arī sniedz kredīta iespēju tikai saviem biedriem; kā arī
e)
nodrošina kredītu, pamatojoties uz gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošo likmi vai arī uz kuru attiecas valsts tiesību aktos noteiktā maksimālā robeža; un kurā dalība ir iespējama tikai personām, kas dzīvo vai strādā konkrētā vietā, vai konkrēta darba devēja darbiniekiem un pensionētiem darbiniekiem, vai personām, kas atbilst citiem kritērijiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos kā pamats tam, ka pastāv kopīga saikne starp biedriem. Dalībvalstis var neattiecināt šīs direktīvas piemērošanu uz kredītlīgumiem, ko noslēgušas šādas organizācijas, ja visu organizācijas noslēgto spēkā esošo kredītlīgumu kopējā vērtība ir neievērojama attiecībā pret visu spēkā esošo kredītlīgumu kopējo vērtību tajā dalībvalstī, kurā ir organizācijas mītne, un visu šādu organizāciju noslēgto spēkā esošo kredītlīgumu kopējā vērtība dalībvalstī nepārsniedz 1 % no visu konkrētajā dalībvalstī noslēgto spēkā esošo kredītlīgumu kopējās vērtības. Dalībvalstis katru gadu pārskata, vai šāda atbrīvojuma piemērošanas nosacījumi joprojām ir spēkā, un veic pasākumus, lai liegtu atbrīvojumu, ja tās uzskata, ka nosacījumi vairs netiek ievēroti. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|