|
+100. pants 6. |
100. pants 6.Neskarot šā panta 5. punktu, lai īstenotu šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts var izveidot savu valsts finansēšanas mehānismu, izmantojot to iestāžu obligātas iemaksas, kuras ir saņēmušas darbības atļauju tās teritorijā, kuru iemaksu pamatā ir 103. panta 7. punktā minētie kritēriji un kuras netiek turētas, izmantojot fondu, kas ir tās noregulējuma iestādes kontrolē, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
a)
summa, kas ir iegūta no iemaksām, ir vismaz vienāda ar summu, kādu prasīts iegūt 102. pantā;
b)
dalībvalsts noregulējuma iestādei ir tiesības uz summu, kas ir vienāda ar šādu iemaksu summu, kuru dalībvalstis pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma dara tai nekavējoties pieejamu, lai tā tiktu izmantota vienīgi 101. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem; un,
c)
dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu izmanto rīcības brīvību savu finansēšanas mehānismu veidot saskaņā ar šo punktu;
d)
dalībvalsts vismaz reizi gadā paziņo Komisijai b) apakšpunktā minēto summu; un
e)
ja vien šajā direktīvā nav skaidri noteikts citādi, finansēšanas pasākumi atbilst 99. līdz 102. pantam, 103. panta 1. līdz 4. un 6. punktam un 104. līdz 109. pantam. Piemērojot šo punktu, pieejamie finanšu līdzekļi, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 102. pantā noteikto mērķapjomu, var ietvert obligātas iemaksas no jebkādas obligātu iemaksu sistēmas, ko dalībvalsts izveidojusi jebkurā dienā starp 2010. gada 17. jūniju un 2014. gada 2. jūliju no iestādēm tās teritorijā, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar iestāžu sistēmisku risku, maksātnespēju un noregulējumu, ar nosacījumu, ka dalībvalsts ievēro šo sadaļu. Iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās neieskaita 102. pantā izklāstītajā noregulējuma finansēšanas mehānisma mērķapjomā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|