|
+10. pants 3. |
10. pants 3.Dalībvalstis nosaka, kā tiek izmantoti šā panta 2. punktā minētajās kvotu izsolēs iegūtie ieņēmumi, izņemot ieņēmumus, kas saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu uzskatāmi par pašu resursiem un ieskaitīti Savienības budžetā. Dalībvalstis minētos ieņēmumus, izņemot ieņēmumus, ko izmanto, lai kompensētu šīs direktīvas 10.a panta 6. punktā minētās netiešās oglekļa izmaksas, vai šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu izmanto vienam vai vairākiem šādiem nolūkiem:
a)
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, tostarp iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā un Pielāgošanas fondā, kura darbību aizsāka Poznaņas Konferencē par klimata pārmaiņām (COP 14 un COP/MOP 4), pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai, kā arī demonstrācijas projektiem, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp līdzdalība Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna un Eiropas Tehnoloģiju platformu iniciatīvās;
b)
atjaunīgo energoresursu un elektropārvades tīklu attīstīšana, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz atjaunīgo enerģiju un sasniegtu Savienības starpsavienojumu mērķrādītājus kā arī citu tehnoloģiju attīstīšana, kas veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, un palīdzība Savienībai izpildīt apņemšanos palielināt energoefektivitāti līdz līmenim, par kuru panākta vienošanās attiecīgajos leģislatīvajos aktos, tostarp elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem resursiem, ko veic pašražotāji un atjaunīgās enerģijas kopienas;
c)
pasākumi atmežošanas novēršanai un kūdrāju, mežu un citu sauszemes ekosistēmu vai jūras ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas atbalstam, tostarp pasākumi, kas veicina to aizsardzību, atjaunošanu un labāku pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām, un palielina bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu, tostarp tajās jaunattīstības valstīs, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu, un pasākumi, ar ko īstenot tehnoloģiju pārnesi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei minētajās valstīs;
d)
oglekļa sekvestrēšana mežsaimniecībā un augsnē Savienībā;
e)
CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā, īpaši no cietā fosilā kurināmā spēkstacijām, kā arī daudzām rūpniecības nozarēm un apakšnozarēm, tostarp trešās valstīs, un inovatīvas tehnoloģiskas oglekļa piesaistes metodes, piemēram, tiešā uztvere no gaisa un uzglabāšana;
f)
investēšana pārejā uz tādiem transporta veidiem, kas būtiski veicina nozares dekarbonizāciju, un tās paātrināšana, tostarp izstrādājot klimatam draudzīgus pasažieru un kravu dzelzceļa transporta un autobusu pakalpojumus un tehnoloģijas, pasākumus jūrniecības nozares dekarbonizācijai, tostarp uzlabojot kuģu un ostu energoefektivitāti, inovatīvas tehnoloģijas un infrastruktūru, un ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, piemēram, ūdeņradi un amonjaku, ko ražo no atjaunīgajiem energoresursiem, un bezemisiju dzinēju tehnoloģijas, kā arī pasākumu lidostu dekarbonizācijas atbalstam finansēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam;
g)
energoefektivitātes un tīro tehnoloģiju pētniecības un attīstības finansēšana nozarēs, uz kurām attiecas šī direktīva;
h)
pasākumi, kas paredzēti energoefektivitātes, centralizētu siltumapgādes sistēmu un siltumizolācijas uzlabošanai, efektīvas un atjaunīgas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu atbalstam, vai pamatīgas un pakāpeniskas ēku kapitālās renovācijas atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES ( 11 ), sākot ar to ēku renovāciju, kurām ir viszemākie rādītāji;
ha)
finansiāla atbalsta sniegšana, lai risinātu sociālos aspektus mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tostarp samazinot kropļojošus nodokļus un mērķtiecīgi samazinot nodevas un maksas par elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem;
hb)
valstu klimata dividenžu shēmu finansēšana ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz vidi, kā dokumentēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 ( 12 ) 19. panta 2. punktā minētajā gada ziņojumā;
i)
►M9 ES ETS ◄ pārvaldības administratīvo izdevumu segšana;
j)
klimata pasākumu finansēšana neaizsargātās trešās valstīs, tostarp pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei;
k)
darbaspēka prasmju pilnveides un pārorientācijas veicināšana, lai ciešā koordinācijā ar sociālajiem partneriem sekmētu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši reģionos, kurus visvairāk skārušas nodarbinātības izmaiņas, un investīcijas to darba ņēmēju, tostarp jūras transporta darba ņēmēju, kvalifikācijas celšanā un pārkvalificēšanā, kurus, iespējams, skārusi pārkārtošanās;
l)
jebkādu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršana nozarēs, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 ( 13 ) I pielikums, atbalstot pārkārtošanos un veicinot to dekarbonizāciju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Nosakot kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izmantojumu, dalībvalstis ņem vērā vajadzību turpināt starptautiskā klimatfinansējuma palielināšanu neaizsargātās trešās valstīs, kas minētas pirmās daļas j) apakšpunktā. Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šā punkta noteikumus, ja tās ir ieviesušas un īsteno fiskālā vai finansiālā atbalsta rīcībpolitikas, tostarp jo īpaši jaunattīstības valstīs, vai tādas iekšējas regulatīvās rīcībpolitikas tāda finansiālā atbalsta piesaistei, kurš paredzēts pirmajā daļā izklāstītajām vajadzībām un kura vērtība ir līdzvērtīga ieņēmumiem, kas minēti pirmajā daļā. Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. panta 2. punktu, tās informē Komisiju par ieņēmumu izmantojumu un veiktajiem pasākumiem atbilstīgi šim punktam, attiecīgā gadījumā attiecīgi norādot, kuri ieņēmumi tiek izmantoti un kuras darbības tiek veiktas, lai īstenotu to integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas iesniegti saskaņā ar minēto regulu, un taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1056 ( 14 ) 11. pantu. Ziņojumi ir pietiekami detalizēti, lai Komisija varētu novērtēt, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību pirmajai daļai. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|