|
+I PIELIKUMS |
I PIELIKUMSI PIELIKUMS Kvalitatīvie raksturlielumi laba vides stāvokļa noteikšanai (3. panta 5. punkts, 9. panta 1. punkts, 9. panta 3. punkts un 24. pants) 1. Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta. Dzīvotņu kvalitāte un sastopamība, kā arī sugu izplatība un skaits atbilst esošajiem fiziogrāfiskajiem, ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem. 2. Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos apjomos, kas ekosistēmas neietekmē nelabvēlīgi. 3. Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas ir bioloģiski drošā apjomā, uzrādot tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājumu labu stāvokli. 4. Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu elementi pastāv normālā daudzumā un daudzveidībā, un tādā līmenī, kas nodrošina sugu ilgtermiņa pārpilnību un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu. 5. Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās sekas, ir samazinātas līdz minimumam, piemēram, bioloģiskās daudzveidības izzušana, ekosistēmas degradācija, kaitīgo aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens ūdeņos. 6. Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka ekosistēmu struktūras un funkcijas ir nosargātas un jo īpaši bentiskās ekosistēmas nav nelabvēlīgi iespaidotas. 7. Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmas. 8. Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas neizraisa piesārņojuma efektus. 9. Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto pārtikā, nepārsniedz līmeņus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. 10. Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi. 11. Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir tādā līmenī, kas nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi. Lai noteiktu laba vides stāvokļa raksturojošos elementus jūras reģionā vai apakšreģionā, kā paredzēts 9. panta 1. punktā, dalībvalstis apsver katru šajā pielikumā uzskaitīto kvalitatīvo raksturlielumu, lai norādītu raksturlielumus, ko lietos, lai noteiktu labu vides stāvokli attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā. Ja dalībvalsts uzskata, ka nav lietderīgi lietot vienu vai vairākus no šiem raksturlielumiem, tā sniedz Komisijai pamatojumu saistībā ar paziņojumu, ko veic saskaņā ar 9. panta 2. punktu. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|