|
+24. pants 1. |
24. pants 1.Katra dalībvalsts izveido vai apstiprina kompensācijas iestādi, kas 20. panta 1. punktā minētajos gadījumos atbild par kompensācijas nodrošināšanu cietušajām personām. Cietušās personas var iesniegt prasību kompensācijas iestādei dzīvesvietas dalībvalstī:
a)
ja triju mēnešu laikā pēc dienas, kad cietusī persona ir iesniegusi kompensācijas prasību tā transportlīdzekļa apdrošināšanas sabiedrībai, kura lietošana ir izraisījusi negadījumu, vai tās atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, apdrošināšanas sabiedrība vai atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis nav snieguši pamatotu atbildi par prasības punktiem; vai
b)
ja apdrošināšanas sabiedrība nav iecēlusi atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi cietušās personas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar 20. panta 1. punktu; šajā gadījumā cietušās personas var nesniegt prasību kompensācijas iestādei, ja tās ir iesniegušas kompensācijas prasību tieši tā transportlīdzekļa apdrošināšanas sabiedrībai, kura lietošana ir izraisījusi negadījumu, un ir saņēmušas pamatotu atbildi triju mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas. Cietušās personas tomēr var nesniegt prasību kompensācijas iestādei, ja tās ir cēlušas prasību tiesā tieši pret apdrošināšanas sabiedrību. Kompensācijas iestāde rīkojas divu mēnešu laikā pēc dienas, kad cietusī persona ir iesniegusi tai kompensācijas prasību, bet pārtrauc rīkoties, ja apdrošināšanas sabiedrība vai tās atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis pēc tam sagatavo pamatotu atbildi uz prasību. Kompensācijas iestāde nekavējoties informē:
a)
tā transportlīdzekļa apdrošināšanas sabiedrību, kura lietošana ir izraisījusi negadījumu vai atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi;
b)
kompensācijas iestādi tās apdrošināšanas sabiedrības iestādes dalībvalstī, kura izsniegusi polisi;
c)
ja zināms, tad personu, kas izraisījusi negadījumu, ka tā ir saņēmusi cietušās personas prasību un uz šo prasību atbildēs divu mēnešu laikā pēc prasības iesniegšanas. Šis noteikums neierobežo dalībvalstu tiesības aplūkot minētās iestādes kompensācijas kā subsidētas vai nesubsidētas un tiesības izstrādāt noteikumus atlīdzības prasījumu nokārtošanai starp minēto iestādi un personu vai personām, kas atbild par negadījumu, un citiem apdrošinātājiem vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kuras pieprasa atlīdzināt cietušajam par to pašu negadījumu. Tomēr dalībvalstis var neatļaut iestādei izmaksāt kompensāciju saskaņā ar citiem nosacījumiem, nekā nosaka šī direktīva, jo īpaši, ja cietušās personas konstatē, ka atbildīgā persona ir maksātnespējīga vai atsakās maksāt. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|