|
+IV PIELIKUMS |
IV PIELIKUMSIV PIELIKUMS VIDISKĀ ZIŅOŠANA A. Ievads Vidiskā informācija jāsniedz skaidri un saskaņoti, un to vēlams darīt pieejamu elektroniskā formā. Organizācija nosaka vislabāko formātu, kā šo informāciju darīt pieejamu ieinteresētajām personām lietotājdraudzīgā veidā. B. Vidiskā deklarācija Vidiskajā deklarācijā [“vides deklarācija”] ir vismaz šādi elementi un tā atbilst šādam prasību minimumam:
a)
kopsavilkums par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, organizācijas saistību ar mātesorganizācijām, ja tādas ir, un skaidrs un nepārprotams EMAS reģistrācijas mēroga apraksts ar reģistrācijas aptverto objektu sarakstu;
b)
organizācijas vidiskā politika [“vides politika”] un īss apraksts par organizācijas vidiskās pārvaldības sistēmas [“vides vadības sistēma”] vadības struktūru;
c)
visu to tiešo un netiešo būtisko vidisko aspektu [“vides aspekts”] raksturojums, no kuriem izriet organizācijas būtiskā ietekme uz vidi, īss apraksts par to, kā noteikts to būtiskums, kā arī paskaidrojums par šo aspektu ietekmes veidu;
d)
vidisko mērķu un mērķrādītāju [“mērķi un uzdevumi vides jomā”] apraksts sastatījumā ar būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi;
e)
apraksts par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko paredzēts uzlabot vidisko veikumu [“veikums vides jomā”], sasniegt mērķus un mērķrādītājus un nodrošināt atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām. Ja tās ir pieejamas, būtu jāatsaucas uz relevantajām vidiskās pārvaldības paraugpraksēm [“vides vadības paraugprakses”], kas izklāstītas 46. pantā minētajos nozares atsauces dokumentos;
f)
kopsavilkums par datiem, kuri pieejami par to, kāds ir organizācijas vidiskais veikums, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus. Jāziņo gan par vidiskā veikuma pamatrādītājiem [“veikuma vides jomā rādītājs”], gan par specifiskajiem vidiskā veikuma rādītājiem, kas noteikti C iedaļā. Ja noteikti vidiskie mērķi un mērķrādītāji, ziņo attiecīgos datus;
g)
atsauce uz galvenajām tiesību normām, kas organizācijai jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām, un deklarācija par atbilstību tiesību aktiem;
h)
25. panta 8. punktā minētais prasību izpildes apliecinājums un vidiskuma verificētāja [“vides verificētājs”] vārds, uzvārds un akreditācijas vai licences numurs, kā arī validācijas datums. Tā vietā var izmantot VII pielikumā minēto vidiskuma verificētāja parakstīto deklarāciju. Atjauninātajā vidiskajā deklarācijā ir vismaz tie elementi un tā atbilst vismaz tam prasību minimumam, kas izklāstīts e)–h) punktā. Organizācijas var nolemt savā vidiskajā deklarācijā iekļaut papildu faktus par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem vai to atbilstību konkrētām prasībām. Visu vidiskajā deklarācijā iekļauto informāciju validē vidiskuma verificētājs. Vidisko deklarāciju var integrēt citos organizācijas ziņojumdokumentos (piem., ziņojumos par pārvaldību, ilgtspēju vai korporatīvo sociālo atbildību). To integrējot šādos ziņojumdokumentos, skaidri nošķir validēto informāciju no nevalidētās. Vidisko deklarāciju skaidri identificē (piemēram, ar EMAS logotipu), un dokumentā iekļauj īsu paskaidrojumu par validāciju EMAS kontekstā. C. Ziņošana, balstoties uz vidiskā veikuma rādītājiem un kvalitatīvu informāciju 1. Ievads Gan vidiskajā deklarācijā, gan atjauninātajā vidiskajā deklarācijā organizācijas ziņo par saviem būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem, izmantojot tālāk izklāstītos vidiskā veikuma pamatrādītājus un specifiskos vidiskā veikuma rādītājus. Ja nav pieejami kvantitatīvi dati, organizācijas ziņo 4. punktā aprakstīto kvalitatīvo informāciju. Ziņojot sniedz datus par faktisko ielaidi un izlaidi. Ja šādu datu atklāšana apdraudētu organizācijas komerciālās vai rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti, kas nodrošināta ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, organizācijai var ļaut šo informāciju ziņojumos indeksēt, piemēram, nosakot bāzes gadu (ar indeksa skaitli 100) un no tā atainojot faktiskās ielaides/izlaides dinamiku. Rādītāji:
a)
sniedz precīzu organizācijas vidiskā veikuma vērtējumu;
b)
ir viegli saprotami un nepārprotami;
c)
dod iespēju veikt salīdzināšanu pa gadiem, lai varētu noskaidrot, vai organizācijas vidiskais veikums ir uzlabojies; lai šāda salīdzināšana būtu iespējama, ziņošana aptver vismaz trīs darbības gadus, ja vien ir pieejami attiecīgi dati;
d)
vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar nozares, valsts vai reģiona etalonrādītājiem;
e)
vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar regulatīvajām prasībām. Šādā nolūkā organizācija īsi raksturo katra rādītāja tvērumu (arī organizatoriskās un materiālās robežas, izmantojamību un aprēķina metodiku). 2. Vidiskā veikuma pamatrādītāji
a)
Pamatrādītāji raksturo veikumu šādās vidiskuma pamatjomās:
i)
enerģija;
ii)
materiāli;
iii)
ūdens;
iv)
atkritumi;
v)
zemes izmantojums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa; un
vi)
emisijas. Ziņot par vidiskā veikuma pamatrādītājiem ir pienākums. Tomēr organizācija var izvērtēt, cik relevanti šie rādītāji ir, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus un ietekmi uz vidi. Ja organizācija secina, ka viens vai vairāki pamatrādītāji attiecībā uz tās būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi nav relevanti, tā var par attiecīgajiem pamatrādītājiem neziņot. Tādā gadījumā organizācija vidiskajā deklarācijā skaidri un argumentēti paskaidro, kāpēc par tiem neziņo.
b)
Katru pamatrādītāju veido:
i)
skaitlis A, kas ir kopējā gada ielaide/izlaide konkrētā jomā;
ii)
skaitlis B, kas ir gada atsauces vērtība, kura reprezentē organizācijas darbību; un
iii)
skaitlis R, kas ir A/B attiecība. Katra organizācija ziņo par visiem trim katra rādītāja elementiem.
c)
Kopējo gada ielaidi/izlaidi konkrētā jomā, t. i., skaitli A, paziņo šādi.
i)
Par enerģiju:
—
“kopējais tiešais enerģijas patēriņš”, kas atbilst organizācijas kopējam gada enerģijas patēriņam,
—
“kopējais atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņš”, kas atbilst organizācijas kopējam gada atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņam,
—
“kopējā saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija”, kas atbilst enerģijas daudzumam, kuru organizācija gada laikā saražo no atjaunojamajiem energoresursiem.
Šo pēdējo elementu ziņo tikai tad, ja kopējais enerģijas daudzums, ko organizācija saražo no atjaunojamajiem energoresursiem, ievērojami pārsniedz organizācijas kopējo patērēto atjaunojamo energoresursu enerģiju vai ja organizācijas saražoto atjaunojamo energoresursu enerģiju nav patērējusi pati organizācija. Ja tiek patērēta vai (atjaunojamo energoresursu enerģijas gadījumā) saražota dažādu veidu enerģija (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, kurināmie u. c.), gadā patērēto enerģiju attiecīgi ziņo atsevišķi pa veidiem. Enerģiju vēlams izteikt kWh, MWh, GJ vai citās mērvienībās, kurās parasti paziņo attiecīgo patērēto vai saražoto enerģiju.
ii)
Par materiāliem:
—
“galveno izmantoto materiālu gada masas plūsma” (izņemot enerģijas nesēju un ūdens masu), vēlams, izteikta masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), tilpuma vienībās (piem., m3) vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās.
Dažādu veidu materiālu gada masas plūsmu attiecīgi ziņo atsevišķi pa veidiem.
iii)
Par ūdeni:
—
“kopējais gada ūdens patēriņš”, izteikts tilpuma vienībās (piem., litros vai m3).
iv)
Par atkritumiem:
—
“kopējais gadā radušos atkritumu daudzums” sadalījumā pa veidiem, vēlams, izteikts masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), tilpuma vienībās (piem., m3) vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās,
—
“kopējais gadā radušos bīstamo atkritumu daudzums”, vēlams, izteikts masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), m3 vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās.
v)
Par zemes izmantojumu no bioloģiskās daudzveidības viedokļa:
—
zeme pa izmantojuma veidiem no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, izteikta laukuma vienībās (piem., m2 vai ha):
—
kopējais zemes izmantojums,
—
kopējā pārklātā platība,
—
kopējā dabai draudzīgā platība objektos,
—
kopējā dabai draudzīgā platība ārpus objektiem.
“Dabai draudzīga platība” ir platība, kas galvenokārt veltīta dabas aizsardzībai vai atjaunošanai. Dabai draudzīgas platības var atrasties objektā un ietvert jumtu, fasādi, ūdens drenas vai citus elementus, kas ir izveidoti, pielāgoti vai tiek pārvaldīti tā, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību. Dabai draudzīgas platības var atrasties arī ārpus organizācijas objektiem, ja vien šīs platības pieder organizācijai vai organizācija tās pārvalda un tās galvenokārt veltītas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Var aprakstīt arī līdzpārvaldītas platības, kas veltītas bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, ja vien ir skaidri norādīts līdzpārvaldības apmērs. “Pārklāta platība” ir jebkura platība, kurā sākotnējā augsne ir pārklāta (piem., ceļi) un tāpēc kļuvusi necaurlaidīga. Šī necaurlaidība var atstāt ietekmi uz vidi.
vi)
Par emisijām:
—
“gada kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas”, kas ietver vismaz CO2, CH4, N2O, HFC, PFC, NF3 un SF6 emisijas, izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta,
Organizācijai būtu jāapsver iespēja par siltumnīcefekta gāzu emisijām ziņot saskaņā ar atzītu metodiku, piemēram, Siltumnīcefekta gāzu protokolu.
—
“gada kopējās emisijas gaisā”, kas ietver vismaz SO2, NOX un daļiņu (PM) emisijas, izteiktas kilogramos vai tonnās.
d)
Gada atsauces vērtību, kas reprezentē organizācijas darbību, – skaitli B – izvēlas un par to ziņo, ievērojot šādas prasības. Skaitlis B:
i)
ir saprotams;
ii)
ir skaitlis, kas vislabāk reprezentē organizācijas kopējo gada darbību;
iii)
dod iespēju korekti aprakstīt organizācijas vidisko veikumu, ņemot vērā organizācijas specifiku un darbības;
iv)
nozarē, kurā organizācija darbojas, ir bieži lietota atsauces vērtība, piemēram:
—
gada kopējā fiziskā izlaide,
—
kopējais darbinieku skaits,
—
kopējais pārnakšņojumu skaits,
—
kopējais teritorijas iedzīvotāju skaits (publiskās pārvaldes iestāžu gadījumā),
—
pārstrādāto atkritumu daudzums tonnās (organizācijām, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas nozarē),
—
kopējais saražotās enerģijas daudzums (organizācijām, kas darbojas enerģijas ražošanas nozarē);
v)
nodrošina, ka ziņotie rādītāji ir salīdzināmi laika griezumā. Kad skaitlis B ir noteikts, to izmanto nākamajās vidiskajās deklarācijās. Skaitļa B izmaiņas paskaidro vidiskajā deklarācijā. Ja skaitlis B mainās, organizācija nodrošina, ka skaitli iespējams salīdzināt vismaz 3 gadu griezumā, pārrēķinot iepriekšējo gadu rādītājus pēc mainītā skaitļa B. 3. Specifiskie vidiskā veikuma rādītāji Katra organizācija arī ik gadu ziņo par savu veikumu attiecībā uz būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi, kas saistīta ar tās galvenajām saimnieciskajām darbībām, ir izmērāma un verificējama un nav jau ietverta pamatrādītājos. Par šiem rādītājiem ziņo saskaņā ar šīs iedaļas ievadā noteiktajām prasībām. Organizācija, lai tai būtu vieglāk identificēt relevantos nozarspecifiskos rādītājus, ņem vērā 46. pantā minētos nozares atsauces dokumentus, ja tādi ir pieejami. 4. Ziņošana par būtiskiem vidiskajiem aspektiem, balstoties uz kvalitatīvu informāciju Ja par būtiskiem tiešiem vai netiešiem vidiskajiem aspektiem nav pieejami nekādi kvantitatīvi dati, organizācijas par savu veikumu ziņo, pamatojoties uz kvalitatīvu informāciju. D. Atbildība vietējā līmenī Organizācijas, kas reģistrējas EMAS, var iesniegt vienu korporatīvo vidisko deklarāciju, kura aptver vairākas atšķirīgas ģeogrāfiskās vietas. Tā kā EMAS mērķis ir nodrošināt atbildību vietējā līmenī, organizācijas nodrošina, ka katra objekta būtiskā ietekme uz vidi tiek skaidri identificēta un paziņota korporatīvajā vidiskajā deklarācijā. E. Pieejamība sabiedrībai Organizācija nodrošina, ka spēj vidiskuma verificētajam pierādīt, ka jebkurš, kuru interesē organizācijas vidiskais veikums, var bez grūtībām brīvi piekļūt B un C iedaļā prasītajai informācijai. Lai nodrošinātu šādu caurredzamību, vidiskajai deklarācijai būtu vēlams būt publiski pieejamai organizācijas vietnē. Organizācija nodrošina, ka šī informācija par konkrētu objektu vai organizāciju tiek publiskota (vismaz vienā) tās dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā valodā, kurā objekts vai organizācija atrodas. Korporatīvās vidiskās deklarācijas gadījumā organizācija turklāt nodrošina, ka (reģistrācijas vajadzībām) šī informācija ir pieejama (vismaz vienā) tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā organizācija reģistrēta, vai (vismaz vienā) Savienības oficiālajā valodā, par ko tā vienojusies ar kompetento iestādi, kura atbild par reģistrāciju. Vidisko deklarāciju var darīt pieejamu arī citās valodās, ja vien tulkotā dokumenta saturs atbilst vidiskā verificētāja validētās oriģinālās vidiskās deklarācijas saturam un tajā skaidri norādīts, ka tas ir validētā dokumenta tulkojums. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|