I NODAĻA KOPĪGI NOTEIKUMI

“viela” ir ķīmiskais elements un tā savienojumi, izņemot šādas vielas:

“piesārņojums” ir cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma, trokšņa vai smaku tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti un kas var nodarīt kaitējumu materiālam īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus;

“iekārta” ir stacionārs tehniskais bloks, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas uzskaitītas I pielikumā, Ia pielikumā vai VII pielikuma 1. daļā, kā arī jebkuras citas darbības, kuras veic tajā pašā objektā, kuras ir tieši tehniski saistītas ar minētajos pielikumos uzskaitītajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;

“emisija” ir tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;

“emisiju robežvērtības” ir masa, kas izteikta ar dažiem īpašiem parametriem, koncentrācija un/vai emisijas līmenis, ko nedrīkst pārsniegt kādā laika periodā vai vairākos laika periodos;

“vides snieguma robežvērtība” ir atļaujā iekļauta snieguma vērtība, kas attiecībā uz konkrētiem nosacījumiem izteikta, izmantojot dažus konkrētus parametrus;

“vides kvalitātes standarts” ir to prasību kopums, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecīgajā laikā jāievēro konkrētajā vidē vai attiecīgā tās daļā;

“atļauja” ir rakstisks pilnvarojums, ar kuru tiek dota atļauja ekspluatēt iekārtu vai tās daļu, vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu;

“vispārīgie saistošie noteikumi” ir emisiju robežvērtības vai citi nosacījumi nozares vai plašākā līmenī, kas paredzēti tiešai izmantošanai, lai noteiktu atļaujas piešķiršanas nosacījumus;

“būtiskas izmaiņas” ir iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņas vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;

“pamatīga industriālā pārveide” ir process, kurā industriālie operatori īsteno jaunus tehniskos paņēmienus vai labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas ietver būtiskas izmaiņas visas iekārtas vai tās daļas konstrukcijā vai tehnoloģijā vai esošas iekārtas aizstāšanu ar jaunu iekārtu, un kurš ļauj būtiskā mērā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar klimatneitralitātes mērķi un optimizē līdzieguvumus vides jomā vismaz līdz līmenim, ko var sasniegt ar tehniskajiem paņēmieniem, kuri noteikti piemērojamajos LPTP secinājumos, ņemot vērā ietekmi starp dažādām vidēm;

“labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana ir neiespējama – samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā:

▼M1

▼B

“LPTP atsauces dokuments” ir dokuments, kas sagatavots, balstoties uz informācijas apmaiņu, kas rīkota saskaņā ar 13. pantu, izveidots konkrētu darbību vajadzībām un tajā jo īpaši izklāstīti piemēroti tehniskie paņēmieni, pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi, tehniskie paņēmieni, ko paredzēts izmantot, lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī LPTP secinājumi un jauni paņēmieni, īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus;

“LPTP secinājumi” ir dokuments, kurā ietvertas tās LPTP atsauces dokumenta daļas, kurās izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un jauniem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija par to, kā novērtēt to piemērojamību, ar minētajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, ar minētajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi, vides pārvaldības sistēmas saturs, arī etaloni, saistītais monitorings, saistītie patēriņa līmeņi un – attiecīgā gadījumā – attiecīgie objekta sanācijas pasākumi;

“ekspluatācijas noteikumi” ir noteikumi, kuri ietverti atļaujās vai vispārīgajos saistošajos noteikumos attiecībā uz Ia pielikumā minēto darbību veikšanu un kuros norādītas emisiju robežvērtības, vides snieguma robežvērtības, saistītās monitoringa prasības un attiecīgā gadījumā prakse, kā veicama izkliedēšana uz zemes, piesārņojuma novēršanas un mazināšanas prakse, barības vielu apsaimniekošana, barības sagatavošana, izmitināšana, kūtsmēslu apsaimniekošana, tostarp savākšana, uzglabāšana, pārstrāde, kūtsmēslu izkliedēšana uz zemes, un mirušu dzīvnieku uzglabāšana, un kuri atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanai;

“emisiju līmenis, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem” ir tāds emisiju līmenis, kas sasniegts parastos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu kopumu, kā tas izklāstīts LPTP secinājumos, un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā atbilstīgi konkrētiem atsauces nosacījumiem;

“ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi” ir tādu vides snieguma līmeņu diapazons, kas sasniegti normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot LPTP vai LPTP kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos;

“vides sniegums” ir sniegums saistībā ar patēriņa līmeņiem, resursefektivitāti attiecībā uz materiāliem, ūdeni un energoresursiem, materiālu un ūdens atkalizmantošanu un atkritumu rašanos;

“etaloni” ir indikatīvs ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto vides snieguma līmeņu diapazons, kas vides pārvaldības sistēmā jāizmanto par referenci;

“jauns tehniskais paņēmiens” ir rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns tehniskais paņēmiens, kas, ja tiek ieviests ražošanā, varētu nodrošināt augstāku vispārējo cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;

“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas pilnībā vai daļēji ekspluatē vai kontrolē iekārtu vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu, vai – gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti – persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas vai attīrīšanas iekārtas tehnisku darbību;

“sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

“attiecīgās sabiedrības daļa” ir tās sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt lēmuma pieņemšana par atļaujas piešķiršanu vai atjaunināšanu vai par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem vai kura ir ieinteresēta šāda lēmuma pieņemšanā; piemērojot šo definīciju, nevalstiskās organizācijas, kuras veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, uzskata par ieinteresētām;

“bīstamas vielas” ir vielas vai maisījumi kā noteikts 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( 4 );

“pamatziņojums” ir informācija par attiecīgu bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos;

“gruntsūdeņi” ir gruntsūdeņi, kā noteikts 2. panta otrajā punktā Eiropas Parlamenta Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 5 );

“augsne” ir zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un virsmu. Augsni veido minerāldaļiņas, organiskas vielas, ūdens, gaiss un dzīvi organismi;

“vides inspekcija” ir jebkura darbība, tostarp apmeklējumi uz vietas, emisiju pārraudzība un iekšējo ziņojumu un pārbaudes dokumentu kontrole, pašuzraudzības pārbaude, izmantoto tehnisko paņēmienu un iekārtas vides pārraudzības atbilstības pārbaude, ko veic kompetentā iestāde vai veic tās uzdevumā, lai pārbaudītu un uzlabotu iekārtu atbilstību atļaujas nosacījumiem un vajadzības gadījumā pārraudzītu to ietekmi uz vidi;

“mājputni” ir mājputni, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 ( 6 ) 4. panta 9) punktā;

“cūkas” ir cūkas, kā definēts Padomes Direktīvas 2008/120/EK ( 7 ) 2. pantā;

“liellopu vienība” ir standarta mērījumu vienība, kas ļauj apkopot dažādas lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas, lai tās varētu salīdzināt, un ko aprēķina, izmantojot Ia pielikumā uzskaitītos koeficientus atsevišķām lauksaimniecības dzīvnieku kategorijām;

“kurināmais” ir jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls;

“sadedzināšanas iekārta” ir tehniska aparatūra, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu šādi iegūto siltumenerģiju;

“skurstenis” ir struktūra, kura satur vienu vai vairākus dūmvadus, pa kuriem atgāzes izvada atmosfērā;

“darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas un izvada emisijas gaisā, izņemot iedarbināšanas un apturēšanas periodus;

“sēra atdalīšanas pakāpe” ir noteiktā laika posmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu tajā pašā laika posmā sadedzināšanas iekārtā izmantotajā kurināmajā;

“vietējais cietais kurināmais” ir dabiski radies cietais kurināmais, ko izmanto tādā sadedzināšanas iekārtā, kas īpaši paredzēta šim kurināmajam un ko iegūst uz vietas;

“noteicošais kurināmais” ir kurināmais, kuram, salīdzinot ar visiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisiju robežvērtība, kā izklāstīts V pielikuma 1. daļā, vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tā pati robežvērtība, kurināmais, kuram, salīdzinot ar citiem minētajiem kurināmajiem, ir visaugstākā ievadītā siltumjauda;

“biomasa” ir kāds no šādiem produktiem:

“jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaicīgi vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmo;

“gāzturbīna” ir jebkura rotācijas mašīna, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna;

“gāzes dzinējs” ir četrtaktu iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas saskaņā ar Oto ciklu un kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi vai – dzinējiem, kas darbojas ar dažāda veida kurināmo, – kompresijas aizdedzi;

“dīzeļdzinējs” ir iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

“maza izolēta sistēma” ir maza izolēta sistēma, kā definēts 2. panta divdesmit sestajā daļā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 8 );

“atkritumi” ir atkritumi, kā tie definēti 3. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem ( 9 );

“bīstamie atkritumi” ir bīstamie atkritumi, kā tie definēti 3. panta 2. punktā Direktīvā 2008/98/EK;

“dažādi sadzīves atkritumi” ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī mājsaimniecības, tirdzniecības, ražošanas un iestāžu atkritumi, kas pēc sava rakstura un sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, izņemot tās atkritumu daļas, kas Komisijas Lēmuma 2000/532/EK ( 10 ) pielikumā norādītas 20 01 pozīcijā un ko savāc atsevišķi to rašanās vietā, un izņemot pārējos atkritumus, kas šajā pielikumā norādīti 20 02 pozīcijā;

“atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska ierīce un iekārta, kas paredzēta atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem, piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesu, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;

“atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta” ir stacionāra vai mobila tehniska vienība, kas paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem, piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesiem, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;

“nominālā jauda” ir atkritumu sadedzināšanas iekārtā vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtā ietilpstošo krāšņu jaudu summa, ko noteicis konstruktors un apstiprinājis operators, ņemot vērā atkritumu siltumietilpību, kas izteikta ar atkritumu daudzumu, ko sadedzina vienā stundā;

“dioksīni un furāni” ir visi VI pielikuma 2. daļā uzskaitītie polihlordibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni;

“organisks savienojums” ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz elements ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus;

“gaistoši organiskie savienojumi” ir jebkuri organiskie savienojumi, kā arī kreozota frakcija, kam temperatūrā 293,15 K tvaiku spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība;

“organiskais šķīdinātājs” ir jebkurš gaistošs organiskais savienojums, ko izmanto šādos nolūkos:

“aizsargkārta” ir pārklājums, kā noteikts 2. panta 8. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos ( 11 );

“ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi” ir tādu emisiju līmeņu diapazons, kuri sasniegti normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot jaunu tehnisko paņēmienu vai jaunu tehnisko paņēmienu kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos, izsaka kā vidējo rādītāju konkrētā laika periodā konkrētos references apstākļos;

“ar jauniem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vides snieguma līmeņi” ir tādu vides snieguma līmeņu diapazons, kuri sasniegti normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot jaunu tehnisko paņēmienu vai jaunu tehnisko paņēmienu kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos;

“atbilstības nodrošināšana” ir mehānismi, ar kuriem nodrošina atbilstību, izmantojot trīs intervences kategorijas: atbilstības veicināšana; atbilstības uzraudzība; turpmāki pasākumi un izpildes panākšana;

operators nekavējoties informē kompetento iestādi;

operators nekavējoties veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu sekas attiecībā uz cilvēka veselību vai vidi un novērstu turpmākus iespējamus starpgadījumus vai negadījumus; un

kompetentā iestāde liek operatoram veikt jebkurus piemērotus papildpasākumus, kas kompetentās iestādes ieskatā vajadzīgi, lai ierobežotu sekas attiecībā uz cilvēka veselību vai vidi un novērstu turpmākus iespējamus starpgadījumus vai negadījumus.