|
+16. pants Informācijas avota aizsardzība ---+Article 16 1. ---+Article 16 2. ---+Article 16 3. ---+Article 16 4. ---+Article 16 5. ---+Article 16 6. ---+Article 16 7. ---+Article 16 8. ---+Article 16 9. ---+Article 16 10. ---+Article 16 11. ---+Article 16 12. ---+Article 16 13. |
16. pants Informācijas avota aizsardzība16. pants Informācijas avota aizsardzība 1. Piemērojot šo pantu, “personas dati” ietver jo īpaši fizisku personu vārdus, uzvārdus vai adreses. 2. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, nodrošina, lai visi personas dati minētās organizācijas personālam, kas nav personas, kuras izraudzītas saskaņā ar 6. panta 1. punktu, būtu pieejami tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai izmeklētu atgadījumu nolūkā uzlabot aviācijas drošību. Vajadzības gadījumā organizācijā izplata deidentificētu informāciju. 3. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai nekādi personas dati nekad netiktu reģistrēti 6. panta 6. punktā minētajā valsts datubāzē. Šādu deidentificētu informāciju dara pieejamu visām attiecīgajām personām, piemēram, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus saistībā ar aviācijas drošības uzlabošanu. 4. Aģentūra nodrošina, lai nekādi personas dati nekad netiktu reģistrēti 6. panta 8. punktā minētajā Aģentūras datubāzē. Šādu deidentificētu informāciju dara pieejamu visām attiecīgajām personām, piemēram, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus aviācijas drošības uzlabošanas ziņā. 5. Dalībvalstīm un Aģentūrai netiek liegts veikt jebkādas darbības, kas nepieciešamas, lai uzturētu vai uzlabotu aviācijas drošību. 6. Neskarot piemērojamos valsts krimināltiesību aktus, dalībvalstis atturas ierosināt lietu attiecībā uz iepriekš neplānotiem vai nejaušiem likumpārkāpumiem, kas tām kļūst zināmi tikai tādēļ, ka par tiem ir ziņots, ievērojot 4. un 5. pantu. Pirmā daļa neattiecas uz 10. punktā minētajiem gadījumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt ziņotāju vai to personu aizsardzību, kas ir minētas ziņojumos par atgadījumiem; dalībvalstis var jo īpaši piemērot šo noteikumu bez izņēmumiem, kas minēti 10. punktā. 7. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek ierosināta disciplinārlieta vai administratīva lieta, informāciju, ko satur ziņojumi par atgadījumiem, neizmanto pret: a) ziņotājiem; vai b) personām, kuras ir minētas ziņojumos par atgadījumu. Pirmā daļa neattiecas uz 10. punktā minētajiem gadījumiem. Dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir pastiprināt ziņotāju vai to personu aizsardzību, kas ir minētas ziņojumos par atgadījumiem. Dalībvalstis var jo īpaši šo aizsardzību attiecināt uz civilprocesiem vai kriminālprocesiem. 8. Dalībvalstis var pieņemt vai uzturēt spēkā tiesību aktu noteikumus, kas ziņotājiem vai personām, kuras ir minētas ziņojumos par atgadījumiem, nodrošina lielāku aizsardzības līmeni nekā šajā regulā paredzētie noteikumi. 9. Izņemot 10. punktā minētos gadījumus, darba devējs vai organizācija, kurai ir sniegti attiecīgie pakalpojumi, saviem darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kas ziņo par atgadījumiem vai ir minēti ziņojumos par atgadījumiem saskaņā ar 4. un 5. pantu, nerada nelabvēlīgas sekas uz tās informācijas pamata, ko tai sniedzis ziņotājs. 10. Aizsardzību saskaņā ar šā panta 6., 7. un 9. punktu nepiemēro nevienā no šādām situācijām: a) tīša pārkāpuma gadījumos; b) kurās ir bijusi nepārprotama, smaga un nopietna nevērība pret acīmredzamu risku un pilnīgs profesionālās atbildības trūkums rīkoties tā, kā konkrētajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi izraisot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kas būtiski mazina aviācijas drošības līmeni. 11. Ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, pēc apspriešanās ar sava personāla pārstāvjiem pieņem iekšējos noteikumus, kuros apraksta, kā minētajā organizācijā nodrošina un īsteno “taisnīguma kultūras” principus, jo īpaši 9. punktā minēto principu. Struktūra, kas izraudzīta, ievērojot 12. punktu, var pieprasīt, ka to organizāciju, kuras veic uzņēmējdarbību minētās struktūras dalībvalstī, iekšējie noteikumi pirms minēto iekšējo noteikumu īstenošanas tiek pārskatīti. 12. Ikviena dalībvalsts izraugās struktūru, kas atbild par 6., 9. un 11. punkta īstenošanu. Darbinieki un līgumdarbinieki var ziņot minētajai struktūrai par iespējamiem šajā pantā paredzēto noteikumu pārkāpumiem. Darbiniekiem un līgumdarbiniekiem par šādu iespējamu pārkāpumu paziņošanu nepiemēro sankcijas. Ziņojot par šādiem iespējamiem pārkāpumiem, darbinieki un līgumdarbinieki var informēt Komisiju. Izraudzītā struktūra vajadzības gadījumā konsultē savas dalībvalsts attiecīgās iestādes par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem vai sankcijām, piemērojot 21. pantu. 13. Katra dalībvalsts 2019. gada 15. maijā un pēc tam reizi piecos gados Komisijai nosūta ziņojumu par šā panta piemērošanu un jo īpaši par tās struktūras darbībām, kas izraudzīta, ievērojot 12. punktu. Ziņojumā neietver nekādus personas datus. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|