108. pants Nosacījumi par apvienošanās spēkā neesamību

spēkā neesamību ir jānosaka ar tiesas nolēmumu;

apvienošanos, kas stājusies spēkā saskaņā ar 103. pantu, var pasludināt par spēkā neesošu tikai tad, ja nav bijusi tās likumības profilaktiska pārraudzība, ko veic tiesu vai administratīvās iestādes, vai ja tā nav veikta un apliecināta tiesību aktos noteiktā kārtībā, vai ja tiek pierādīts, ka kopsapulces lēmums nav spēkā vai var būt atceļams saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

procedūru par spēkā neesamību nevar sākt vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad apvienošanās stājas spēkā, tāpat kā tās nevar sākt pret personu, kas apliecina spēkā neesamības faktu, vai tad, ja situācija ir izlabota;

ja ir iespējams novērst trūkumu, kas var apvienošanos padarīt par spēkā neesošu, kompetenta tiesa iesaistītajām sabiedrībām dod laiku, lai izlabotu situāciju;

nolēmumu, ar ko apvienošanos pasludina par spēkā neesošu, publicē katras dalībvalsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar 16. pantu;

ja dalībvalsts tiesību akti atļauj trešai personai apstrīdēt šādu nolēmumu, minētā trešā persona to var darīt tikai sešos mēnešos pēc nolēmuma publicēšanas saskaņā ar I sadaļas III nodaļas 1. iedaļā noteikto kārtību;

nolēmums, ar ko apvienošanos pasludina par spēkā neesošu, pats par sevi neietekmē saistības, kas ir ieguvējai sabiedrībai vai kas saistītas ar šo sabiedrību, un kas radušās pirms nolēmuma publicēšanas un pēc dienas, kad apvienošanās ir stājusies spēkā; un

apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības ir solidāri atbildīgas par g) apakšpunktā minētajām ieguvējas sabiedrības saistībām.