10. pants 1.

tas ir balstīts uz krīzes līmeņiem, kas minēti 11. panta 1. punktā;

tajā definē dabasgāzes uzņēmumu, attiecīgā gadījumā – elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un atbildību, ņemot vērā to, ka gāzes piegādes traucējumi tos skar dažādā mērā, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 11. panta 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem;

tajā definē kompetento iestāžu un citu struktūru, kurām ir deleģēti uzdevumi, kā minēts 3. panta 2. punktā, lomu un atbildību katrā no 11. panta 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem;

ar to nodrošina, ka dabasgāzes uzņēmumiem un rūpnieciskiem gāzes lietotājiem, tostarp attiecīgajiem elektroenerģijas ražotājiem, ir dota pietiekama iespēja reaģēt katrā 11. panta 1. punktā minētajā krīzes līmenī;

tajā vajadzības gadījumā ir apzināti pasākumi un darbības, kas jāveic, lai mazinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi un piegādi no gāzes saražotajai elektroenerģijai, tostarp īstenojot integrētu pieeju enerģētikas sistēmu darbībai elektroenerģijas un attiecīgā gadījumā – gāzes jomā;

tajā ir noteiktas sīki izstrādātas procedūras un pasākumi, kas jāievēro katrā 11. panta 1. punktā minētajā krīzes līmenī, tostarp attiecīgās informācijas plūsmu shēmas;

tajā ir norādīts krīzes pārvaldītājs un definēta tā loma;

tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem var risināt trauksmes stāvokli un vājināt ārkārtas stāvokli;

tajā ir identificēts, kādā mērā plānotie vai īstenojamie ārpustirgus pasākumi var palīdzēt ārkārtas stāvoklī, un izvērtēts, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto šādi ārpustirgus pasākumi. Ir izvērtēta ārpustirgus pasākumu ietekme un definētas to īstenošanas procedūras. Ārpustirgus pasākumi jāizmanto tikai tad, kad ar tirgus mehānismiem vien vairs nav iespējams nodrošināt piegādes, jo īpaši aizsargājamiem lietotājiem, vai kad jāpiemēro 13. pants;

tajā ir aprakstīti mehānismi, ko katrā 11. panta 1. punktā minētajā krīzes līmenī izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm, un informācijas apmaiņas kārtība starp kompetentajām iestādēm;

tajā ir sīki noteikti ziņošanas pienākumi, kas uzlikti dabasgāzes un attiecīgā gadījumā – elektroenerģijas uzņēmumiem trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmenī;

tajā ir aprakstīta pastāvošā tehniskā vai juridiskā kārtība, kā novērst to, ka gāzes sadales vai pārvades tīklam pieslēgtie lietotāji, kas nav aizsargājamie lietotāji, patērē gāzi nepienācīgi.;

tajā ir aprakstīta pastāvošā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība, kā piemēro solidaritātes pienākumus, kas noteikti 13. pantā;

tajā tiek sniegtas aplēses par gāzes apjomiem, ko varētu patērēt solidaritātē aizsargājami patērētāji, aptverot vismaz 6. panta 1. punktā aprakstītos gadījumus;

tajā ir uzskaitītas iepriekšnoteiktas darbības gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas stāvokļa gadījumā, tostarp komerciāli nolīgumi starp šādās darbībās iesaistītajām pusēm un attiecīgā gadījumā kompensācijas mehānismi dabasgāzes uzņēmumiem, pienācīgi ņemot vērā sensitīvo datu konfidencialitāti. Šādas darbības var ietvert pārrobežu nolīgumus starp dalībvalstīm un/vai dabasgāzes uzņēmumiem.