22. pants Jaudas mehānismu izstrādes principi

nerada liekus tirgus izkropļojumus un neierobežo starpzonu tirdzniecību;

tiek piemērots vienīgi tam, lai novērstu 20. pantā minētās bažas par pietiekamību;

nodrošina jaudas piegādātāju izraudzīšanos pārredzamā, nediskriminējošā un uz konkurenci balstītā procesā;

sniedz stimulus jaudas piegādātājiem, lai tie būtu pieejami laikposmos, kad ir sagaidāms sistēmas stress;

nodrošina, ka atlīdzība tiek noteikta uz konkurenci balstītā procesā;

pirms atlases procesa izklāsta tehniskos nosacījumus jaudas piegādātāju dalībai;

nodrošina, ka tajā var piedalīties visi resursi, kas spēj nodrošināt vajadzīgo tehnisko veiktspēju, tostarp enerģijas uzkrāšanas un pieprasījuma pārvaldības resursi;

piemēro atbilstīgas sankcijas jaudas piegādātājiem, kas nav pieejami sistēmas stresa laikā.

ja jaudas mehānisms ir izstrādāts kā stratēģiska rezerve, tā resursus dispečē tikai tad, ja pārvades sistēmu operatori, visticamāk, izsmels savus balansēšanas resursus, lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu;

nebalansa norēķinu periodos, kad tiek dispečēti stratēģiskās rezerves resursi, nebalanss tirgū tiek izlīdzināts vismaz zudušās slodzes vērtībā vai vērtībās, kas pārsniedz tekošās dienas tehniskās cenas limitu, kā minēts 10. panta 1. punktā, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka;

stratēģiskās rezerves izlaidi pēc dispečēšanas attiecina uz balansatbildīgajām pusēm, izmantojot nebalansa norēķinu mehānismu;

resursi, kas piedalās stratēģiskajā rezervē, nesaņem atlīdzību no elektroenerģijas vairumtirgus vai balansēšanas tirgus;

stratēģiskās rezerves resursus vismaz uz līguma darbības laiku tur ārpus tirgus.

ir veidoti tā, lai cena, ko maksā par pieejamību, automātiski līdzinātos nullei, ja ir sagaidāms, ka piegādātās jaudas līmenis būs pietiekams, lai apmierinātu pieprasīto jaudas līmeni;

ļauj dalībniekiem saņemt atlīdzību tikai par to, ka resursi ir pieejami, un nodrošina, ka šāda atlīdzība neietekmē jaudas piegādātāja lēmumu ražot vai neražot;

nodrošina, ka jaudas piegādātāji, kas ir tiesīgi piedalīties, cits citam var nodot jaudas piedāvājuma saistības.

vēlākais no 2019. gada 4. jūlija attiecībā uz ražošanas jaudu, kuras komercražošana sākta minētajā dienā vai pēc tam, un kura emitē vairāk nekā 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh, neuzņemass saistības un nesaņem maksājumus, un neuzņemas saistības nākotnes maksājumiem saskaņā ar jaudas mehānismu;

vēlākais no 2025. gada 1. jūlija attiecībā uz ražošanas jaudu, kuras komercražošana sākta pirms 2019. gada 4. jūlija, un kura emitē vairāk nekā 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh un vidēji gadā vairāk nekā 350 kg fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu uzstādīto elektroenerģijas kWe, neuzņemas saistības un nesaņem maksājumus, un neuzņemas saistības nākotnes maksājumiem saskaņā ar jaudas mehānismu.