+23. pants Inspekcijas
---+23. pants 1.
---+23. pants 2.
---+23. pants 3.
---+23. pants 4.
---+23. pants 5.
---+23. pants 6.
---+23. pants 7.
---+23. pants 8.
---+23. pants 9.

23. pants Inspekcijas

1. Pārskats

,
23. pants 1.
Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu regulāras inspekcijas, kurās inspicē to apkures sistēmu, ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu, tostarp jebkādu to kombināciju, piekļūstamās daļas, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 70 kW. Sistēmas lietderīgās nominālās jaudas pamatā ir siltumģeneratoru un aukstumģeneratoru nominālās jaudas summa.
23. pants 2.
Dzīvojamo un nedzīvojamo sistēmu inspicēšanai dalībvalstis var izveidot atsevišķas inspekciju shēmas.
23. pants 3.
Dalībvalstis var noteikt, ka inspicēšanu veic dažādos intervālos, atkarībā no sistēmas tipa un lietderīgās nominālās jaudas, vienlaikus ņemot vērā sistēmas inspicēšanas izmaksas un aplēstos enerģijas izdevumu ietaupījumus, kas var rasties no inspicēšanas. Sistēmas inspicē vismaz reizi piecos gados. Sistēmas ar ģeneratoriem, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW, inspicē vismaz reizi trīs gados.
23. pants 4.
Inspekcijā novērtē ģeneratoru vai ģeneratorus, cirkulācijas sūkņus un attiecīgā gadījumā ventilācijas sistēmu, gaisa un ūdens sadales sistēmu, hidrauliskās līdzsvarošanas sistēmu un vadības sistēmu sastāvdaļas. Dalībvalstis var inspekciju shēmās iekļaut vēl citas ēku sistēmas, kas norādītas I pielikumā.

Inspicēšanas gaitā novērtē siltumģeneratora un aukstumģeneratora vai ģeneratoru un to galveno sastāvdaļu efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas vajadzībām un apsver sistēmas iespējas optimizēt sniegumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot pieejamās energotaupības tehnoloģijas, un mainīgos apstākļos, ko rada izmaiņas lietošanā. Attiecīgā gadījumā inspekcijā novērtē to, vai sistēmu varētu ekspluatēt ar atšķirīgiem un efektīvākiem temperatūras iestatījumiem, piemēram, uz ūdeni bāzētas apkures sistēmas iestatot zemā temperatūrā, tostarp izmantojot siltumjaudas un temperatūras un plūsmas prasību projektu, vienlaikus nodrošinot sistēmas drošu ekspluatāciju. Inspekcijā attiecīgā gadījumā iekļauj pamatnovērtējumu par to, vai ir iespējams samazināt fosilā kurināmā izmantojumu uz vietas, piemēram, integrējot atjaunīgo enerģiju un mainot enerģijas avotu, vai aizstāt vai pielāgot esošās sistēmas.

Ja ir uzstādīta ventilācijas sistēma, novērtē arī tās lielumu un iespējas optimizēt tās sniegumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, kas ir būtiski ēkas specifiskajam un pašreizējam izmantojumam.

Ja pēc inspicēšanas, kas veikta saskaņā ar šo pantu“ nav izdarītas izmaiņas sistēmā vai ēkas vajadzībās, dalībvalstis var izvēlēties neprasīt, lai tiktu atkārtoti novērtēts galveno sastāvdaļu lielums vai ekspluatācija pie atšķirīgas temperatūras.
23. pants 5.
Ēkas inženiertehniskās sistēmas, uz kurām skaidri attiecas atrunāts energosnieguma kritērijs vai līgumiska vienošanās, kurā norādīts atrunāts energoefektivitātes līmeņa uzlabojums, piemēram, energosnieguma līgums, vai kuras pārvalda pakalpojumu sabiedrība vai tīkla operators un tādējādi snieguma monitoringa pasākumus tām veic sistēmas pusē, atbrīvo no 1. punktā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka šādas pieejas kopējā ietekme ir līdzvērtīga tai, kas izriet no 1. punkta.
23. pants 6.
Ja kopējā ietekme ir līdzvērtīga tai, kas izriet no 1. punkta, dalībvalstis var izvēlēties veikt alternatīvus pasākumus, piemēram, sniegt lietotājiem finansiālu atbalstu vai konsultācijas par ģeneratoru nomaiņu, citām izmaiņām sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai novērtētu minēto sistēmu sniegumu, efektivitāti un piemēroto lielumu.

Pirms piemērot šā punkta pirmajā daļā minētos alternatīvos pasākumus, katra dalībvalsts, iesniedzot Komisijai ziņojumu, dokumentē minēto pasākumu ietekmes līdzvērtīgumu 1. punktā minēto pasākumu ietekmei, tostarp enerģijas ietaupījumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā.
23. pants 7.
Ēkas, kas atbilst 13. panta 10. vai 11. punktam, atbrīvo no šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām.
23. pants 8.
Dalībvalstis ievieš inspekciju shēmas vai alternatīvus pasākumus, piemēram, digitālus rīkus un kontrolsarakstus, lai apliecinātu, ka veiktie būvdarbi un renovācijas darbi nodrošina projektēto energosniegumu un atbilstību būvnormatīvos vai līdzvērtīgos noteikumos noteiktajām minimālajām energosnieguma prasībām.
23. pants 9.
Inspekciju shēmu un to rezultātu kopsavilkuma analīzi dalībvalstis iekļauj 3. pantā minētā nacionālā ēku renovācijas plāna pielikumā. Dalībvalstis, kuras izvēlējušās šā panta 6. punktā minētos alternatīvos pasākumus, iekļauj alternatīvo pasākumu kopsavilkuma analīzi un rezultātus.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti
  • Builddate: 24.05.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32024L1275
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.