9. pants Lietu nodošana dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1. Komisija, ar lēmumu, ko bez kavēšanās paziņo attiecīgajiem uzņēmumiem un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, var nodot paziņotas koncentrācijas lietu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādos gadījumos.

2. Pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas uzaicinājuma dalībvalsts 15 darba dienu laikā pēc paziņojuma kopijas saņemšanas var informēt Komisiju, kas informē attiecīgos uzņēmumu, ka:

a) koncentrācija būtiski apdraud konkurenci tirgū attiecīgajā dalībvalstī, kurai piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi; vai

b) koncentrācija ietekmē konkurenci attiecīgās dalībvalsts tirgū, kam piemīt visi atsevišķa tirgus raksturlielumi un kas neveido nozīmīgu kopējā tirgus daļu.

3. Ja Komisija uzskata, ka ņemot vērā attiecīgo produktu un pakalpojumu tirgu un konkrētu ģeogrāfisko tirgu 7. punkta nozīmē, pastāv šāds atsevišķs tirgus un šāds apdraudējums, Komisija:

a) pati rīkojas attiecībā uz šo gadījumu saskaņā ar šo regulu; vai

b) nodod lietu vai tās daļu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm ar mērķi piemērot šīs valsts konkurences jomas tiesību aktus.

Ja Komisija tomēr uzskata, ka šāds atsevišķs tirgus vai apdraudējums nepastāv, tā pieņem lēmumu šajā sakarā, kas vēršas pie attiecīgās dalībvalsts, un pati rīkojas šajā lietā saskaņā ar šo regulu.

Ja dalībvalsts saskaņā ar 2. panta b) apakšpunktu informē Komisiju, ka koncentrācija ietekmē konkurenci atsevišķā tirgū tās teritorijā, kas neveido būtisku kopējā tirgus daļu, Komisija nodod šo lietu vai tās daļu, kas attiecas uz attiecīgo atsevišķo tirgu, ja tā uzskata, ka atsevišķs tirgus tiek ietekmēts.

4. Jāpieņem lēmums par lietas nodošanu vai nenodošanu saskaņā ar 3. punktu:

a) parasti, 10. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētajā termiņā, ja Komisija saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu nav ierosinājusi lietu; vai

b) vēlākais 65 darba dienu laikā pēc attiecīgās koncentrācijas paziņošanas, ja Komisija ir ierosinājusi lietu saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, neveicot sagatavošanās darbības nepieciešamos pasākumu pieņemšanai saskaņā ar 8. panta 2., 3. vai 4. punktu, lai saglabātu vai atjaunotu efektīvu konkurenci attiecīgajā tirgū.

5. Ja 65 darba dienu laikā, kas minētas 4. panta b) apakšpunktā, Komisija, neskatoties uz attiecīgās dalībvalsts atgādinājumu, nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz lietas nodošanu saskaņā ar 3. punktu un nav sākusi sagatavošanos, kas minēta 4. punkta b) apakšpunktā, uzskata, ka ir pieņemts lēmums, kas attiecas uz minētās dalībvalsts lietu saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

6. Kompetentā dalībvalsts iestāde bez kavēšanām lemj par šo lietu.

45 darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija lietu nodevusi, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde informē attiecīgos uzņēmumus par sākotnējā konkurences novērtējuma rezultātiem un par to, kādas turpmākas darbības vajadzības gadījumā tiks pieņemtas. Minētā dalībvalsts izņēmuma kārtā var apturēt šo termiņu, ja attiecīgie uzņēmumi vēl nav nodrošinājuši nepieciešamo informāciju, kā to paredz tās valsts konkurences likums.

Ja paziņojumu pieprasa valsts likums, 45 darba dienu termiņš sākas nākamajā darba dienā pēc tam, kad šīs dalībvalsts kompetentā iestāde saņēmusi pilnīgu paziņojumu.

7. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ietver teritoriju, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti produktu vai preču pieprasījumā un piedāvājumā, kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences nosacījumi un kuru var atšķirt no kaimiņu teritorijām, jo šajās teritorijās ir ievērojami atšķirīgi konkurences nosacījumi. Šajā novērtējumā jo īpaši jāņem vērā attiecīgo produktu vai pakalpojumu veids un raksturojums, ievešanas barjeru esamība un patērētāju izvēle, uzņēmuma tirgus daļu būtiskas atšķirības starp attiecīgo teritoriju un kaimiņu teritorijām vai ievērojamas cenu atšķirības.

8. Piemērojot šā panta noteikumus, attiecīgā dalībvalsts var pieņemt tikai tādus pasākumus, kas strikti nepieciešami, lai saglabātu vai atjaunotu efektīvu konkurenci attiecīgajā tirgū.

9. Saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem jebkura dalībvalsts var pārsūdzēt lēmumu Eiropas Kopienu Tiesā, un jo īpaši pieprasīt Līguma 243. panta piemērošanu, lai īstenotu valsts tiesību aktus konkurences jomā.