10. pants Informācijas neizpaušana un konfidencialitāte

1. Dalībvalstis nodrošina, ka īpašās sarunu grupas vai pārstāvības institūcijas locekļi un eksperti, kas viņiem palīdz, nav tiesīgi izpaust konfidenciāli sniegtu informāciju.

Tas pats attiecināms uz darbinieku pārstāvjiem saistībā ar informēšanas un konsultēšanās procedūru.

Minētās saistības paliek spēkā arī turpmāk neatkarīgi no attiecīgo personu atrašanās vietas arī pēc viņu pilnvaru termiņa beigām.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka īpašos gadījumos un saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem tās teritorijā dibinātās SCE vai dalībnieces juridiskās personas uzraudzības vai administratīvajai struktūrai nav jāsniedz informācija, ja, ņemot vērā informācijas veidu un saskaņā ar objektīviem kritērijiem, tas varētu nopietni kaitēt SCE darbībai (vai, attiecīgi, dalībnieces juridiskās personas darbībai) vai tās meitasuzņēmumu un uzņēmumu darbībai vai to būtiski iespaidot .

Dalībvalsts ir tiesīga atbrīvot no minētā pienākuma, ja iepriekš saņemta administratīva vai tiesu iestāžu atļauja.

3. Katra dalībvalsts attiecībā uz SCE savā teritorijā var paredzēt īpašus noteikumus, kuru tiešais un galvenais mērķis ir noteikt ideoloģiskās nostādnes attiecībā uz informāciju un viedokļu paušanu, ar nosacījumu, ka šīs direktīvas pieņemšanas dienā šādi noteikumi jau pastāv valsts tiesību aktos.

4. Piemērojot 1., 2. un 3. punktu, dalībvalstis paredz procedūru pārsūdzībai administratīvā kārtā un tiesā, ko darbinieku pārstāvji var uzsākt, ja SCE vai dalībnieces juridiskās personas uzraudzības vai administratīvā struktūra pieprasa konfidencialitātes ievērošanu vai nesniedz informāciju.

Šādās procedūrās var iekļaut pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu minētās informācijas konfidencialitāti.