7. pants Grupas preventīvi atveseļošanas plāni

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas uzraudzības iestādei ir pilnvaras pieprasīt, lai grupas galvenais mātesuzņēmums izstrādā un iesniedz grupas uzraudzības iestādei grupas preventīvo atveseļošanas plānu.

Grupas preventīvie atveseļošanas plāni ietver preventīvu atveseļošanas plānu galvenā mātesuzņēmuma vadītajai grupai. Grupas preventīvajā atveseļošanas plānā nosaka korektīvus pasākumus, ko var pieprasīt īstenot minētā galvenā mātesuzņēmuma līmenī un tā atsevišķo meitasuzņēmumu līmenī, lai atjaunotu to finansiālo stāvokli, ja minētais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies.

Grupas uzraudzības iestāde nosaka pirmajā daļā minēto prasību, attiecīgi pamatojoties uz 5. panta 2. vai 3. punktā minētajiem kritērijiem.

2.   Grupas preventīvā atveseļošanas plānā ietver korektīvus pasākumus, ar kuriem panāk grupas vai grupas jebkuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības stabilizāciju, ja grupa vai jebkura no tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām ir nonākusi spriedzes situācijā, lai tādējādi pievērstos spriedzes cēloņiem vai likvidētu tos un atjaunotu grupas vai sabiedrības, kas ietilpst attiecīgajā grupā, finansiālo stāvokli, vienlaikus ņemot vērā citu grupas vienību finansiālo stāvokli.

Grupas preventīvajā atveseļošanas plānā ietver pasākumus, lai nodrošinātu grupas un grupas vienību līmenī veicamo samērīgo pasākumu koordināciju un konsekvenci.

3.   Grupas preventīvo atveseļošanas plānu un visus plānus, kas izstrādāti atsevišķam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumam, izstrādā saskaņā ar 5. panta 5. līdz 8. punktu un atjaunina saskaņā ar 5. panta 4. punktu.

Saskaņā ar 5. panta 8. punkta trešo daļu rādītāju regulārai uzraudzībai ievieš atbilstīgus pasākumus.

Grupas preventīvajā atveseļošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi korektīvu pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķo vienību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējam pašu kapitāla pārvedumam vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros.

4.   Uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumiem vai 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām izstrādāt un iesniegt preventīvus atveseļošanas plānus, ja nav grupas preventīva atveseļošanas plāna.

5.   Ja attiecīgā uzraudzības iestāde novērtē, ka vienība grupas preventīvajā atveseļošanas plānā nav pietiekami ņemta vērā, ņemot vērā attiecīgās vienības nozīmīgumu attiecīgajā dalībvalstī un pienākumus, kas attiecas uz salīdzināmām sabiedrībām minētajā dalībvalstī, tā, pamatojoties uz pamatotu atzinumu, var pieprasīt grupas uzraudzības iestādei, lai galvenais mātesuzņēmums vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kura vada grupu, iesniedz pārskatītu grupas preventīvas atveseļošanas plānu, ņemot vērā attiecīgās uzraudzības iestādes paustās bažas. Ja ir iesniegts pārskatīts grupas preventīvas atveseļošanas plāns un attiecīgā uzraudzības iestāde novērtē, ka tās paustās bažas nav pietiekami ņemtas vērā pārskatītajā plānā, tā var pieprasīt, lai attiecīgie apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmumi vai 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās vienības izstrādā un iesniedz preventīvu atveseļošanas plānu. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde sniedz grupas uzraudzības iestādei pamatotu atzinumu par šo novērtējumu. Pēc tam tā grupas uzraudzības iestādei iesniedz preventīvo atveseļošanas plānu.

6.   Ar noteikumu, ka ir ievērotas 66. pantā paredzētās konfidencialitātes prasības, grupas uzraudzības iestāde grupas preventīvos atveseļošanas plānus nosūta:

7.   Vienības, kura izstrādā grupas preventīvo atveseļošanas plānu, ievērojot 1. punktu, vai preventīvo atveseļošanas plānu, ievērojot 4. vai 5. punktu, pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra novērtē un apstiprina attiecīgo plānu pirms tā iesniegšanas pārskatīšanai, attiecīgi, grupas uzraudzības iestādei vai uzraudzības iestādei.

8.   Izstrādājot preventīvus atveseļošanas plānus, Savienības meitasuzņēmums var ņemt vērā jebkādus grupas preventīvus atveseļošanas plānus, ko izstrādājušas trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai attiecīgā gadījumā trešās valsts mātesuzņēmumi, kuru meitasuzņēmums tas ir.