KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/923 (2021. gada 25. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros noteikti kritēriji, pēc kuriem definē vadītāja atbildību, kontroles funkcijas, būtiskas sabiedrības struktūrvienības un būtisku ietekmi uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, un noteikti kritēriji to darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā iepriekš minētās direktīvas 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem vai darba ņēmēju kategorijām (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Būtiska ietekme uz iestādes riska profilu var būt ne vien Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto darba ņēmēju profesionālajai darbībai, bet arī citu darba ņēmēju profesionālo darbību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad šādiem darbiniekiem ir vadītāja atbildība par būtiskām sabiedrības struktūrvienībām vai par kontroles funkcijām, jo viņi var pieņemt stratēģiskus vai citus būtiskus lēmumus, kuri ietekmē darījumdarbību vai izmantoto kontroles sistēmu. Šādas kontroles funkcijas parasti ietver riska pārvaldību, atbilstību un iekšējo revīziju. Riski, ko uzņemas būtiskas sabiedrības struktūrvienības, un minēto struktūrvienību pārvaldības veids ir vissvarīgākie iestādes riska profila faktori.

(2)

Tāpēc ir jānosaka kritēriji tādu darba ņēmēju identificēšanai, kuri nav Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie darba ņēmēji un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Nosakot minētos kritērijus, būtu jāņem vērā šādu darba ņēmēju pilnvaras un pienākumi, iestādes riska profils un darbības rādītāji, iestādes iekšējā struktūra un attiecīgās iestādes darbības veids, mērogs un sarežģītība. Minētajiem kritērijiem būtu arī jāparedz iespēja iestādēm savā atalgojuma politikā noteikt pienācīgus stimulus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie darbinieki, veicot savus uzdevumus, rīkojas piesardzīgi. Visbeidzot, minētajiem kritērijiem būtu jāatspoguļo dažādu darbību riska līmenis iestādē.

(3)

Daži darbinieki ir atbildīgi par tāda iekšējā atbalsta sniegšanu, kam ir būtiska nozīme iestādes darījumdarbībā. Viņu darbībām un lēmumiem arī var būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, jo viņu darbības un lēmumi var pakļaut iestādi būtiskam operacionālam riskam un citiem riskiem.

(4)

Kredītrisku un tirgus risku parasti uzņemas, lai izveidotu darījumdarbību. Atkarībā no summas un riska šādai darījumdarbībai var būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tāpēc ir lietderīgi izmantot kritērijus, kuru pamatā ir pilnvaru ierobežojumi, to darba ņēmēju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Minētie kritēriji būtu jāaprēķina vismaz reizi gadā, pamatojoties uz kapitāla rādītājiem un regulatīvām vajadzībām izmantotajām pieejām. Tomēr, lai nodrošinātu kritēriju samērīgu piemērošanu mazās iestādēs, būtu jāpiemēro de minimis slieksnis kredītriskam.

(5)

Kritērijos to darba ņēmēju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, būtu arī jāņem vērā tas, ka dažām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2) var nepiemērot prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeli un ka minētajā regulā iestādēm, kuras izmanto dažādas pieejas, lai aprēķinātu kapitāla prasības, ierobežojumi ir noteikti dažādos veidos.

(6)

Ar attiecīgiem kvalitātes kritērijiem būtu jānodrošina, ka darbiniekus identificē par darba ņēmējiem, kuriem ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ja viņi ir atbildīgi par tādu darba ņēmēju grupām, kuru darbībai varētu būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Tas ietver situācijas, kad to vadībā strādājošu atsevišķu darbinieku darbībai atsevišķi nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, bet kopējam to darbības diapazonam varētu būt šāda ietekme.

(7)

Darbinieku kopējais atalgojums principā ir atkarīgs no darba, ko darba ņēmēji ieguldījuši, lai veiksmīgi sasniegtu iestādes darbības mērķus. Tādējādi minētais atalgojums ir atkarīgs no darbinieku atbildības jomām, pienākumiem, spējām un prasmēm, kā arī no darbinieku un iestādes snieguma. Ja darbiniekam piešķirtais kopējais atalgojums pārsniedz noteiktu robežvērtību, ir pamatoti uzskatīt, ka šāds atalgojums ir saistīts ar darbinieka ieguldījumu iestādes darbības mērķu sasniegšanā un tādējādi arī ar darbinieka profesionālās darbības ietekmi uz iestādes riska profilu. Tāpēc ir lietderīgi izmantot kvantitātes kritērijus, kas saistīti ar darbinieka kopējo atalgojumu gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret citiem darbiniekiem tajā pašā iestādē, lai noteiktu, vai šāda darbinieka profesionālajai darbībai varētu būt būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(8)

Būtu jānosaka skaidras un atbilstīgas robežvērtības to darba ņēmēju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Būtu jāparedz, ka iestādes kvantitātes kritērijus piemēro savlaicīgi. Lai kvantitātes kritēriji atbilstu reālajai situācijai, tie būtu jāsaskaņo ar atalgojuma izmaiņām. Pirmā metode, kā ievērot šādas izmaiņas, ir balstīt minētos kritērijus uz kopējo atalgojumu, kas piešķirts iepriekšējā darba izpildes gadā un ietver nemainīgo atalgojumu, kurš izmaksāts par minēto darba izpildes gadu, un mainīgo atalgojumu, kas piešķirts minētajā darba izpildes gadā. Otra metode, kā ievērot šādas izmaiņas, ir balstīt minētos kritērijus uz kopējo atalgojumu, kas piešķirts par iepriekšējo darba izpildes gadu un ietver nemainīgo atalgojumu, kurš izmaksāts par minēto darba izpildes gadu, un mainīgo atalgojumu, kas piešķirts kārtējā darba izpildes gadā par iepriekšējo finanšu gadu. Otrā metode nodrošina labāku identifikācijas procesa saskaņošanu ar faktisko atalgojumu, kas piešķirts par darba izpildes periodu, taču to var piemērot tikai tad, ja vēl arvien ir iespējams savlaicīgi veikt aprēķinus kvantitātes kritēriju piemērošanai. Ja šādu aprēķinu veikt vairs nav iespējams, būtu jāizmanto pirmā metode. Saskaņā ar abām metodēm mainīgais atalgojums var ietvert summas, kas piešķirtas, pamatojoties uz darba izpildes periodiem, kuri pārsniedz vienu gadu, atkarībā no iestādes izmantotajiem darba izpildes kritērijiem.

(9)

Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 3. punktā ir noteikta kvantitatīva robežvērtība 500 000 EUR apmērā apvienojumā ar vadības struktūras un augstākās vadības locekļu vidējo atalgojumu to darba ņēmēju identificēšanai, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu. Tādējādi atalgojums, kas pārsniedz minēto kvantitatīvo robežvērtību vai atbilst vienam no augstākajiem atalgojuma līmeņiem iestādē, veido pamatotu pieņēmumu, ka to darba ņēmēju darbībai, kuri saņem šādu atalgojumu, ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, un tādā gadījumā būtu jāveic rūpīgāka uzraudzības pārbaude, lai noteiktu, vai šādu darbinieku profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu.

(10)

Direktīvas 2013/36/ES 94. pants darbiniekiem nebūtu jāpiemēro, ja iestādes, pamatojoties uz objektīviem papildu kritērijiem, konstatē, ka šādu darbinieku darbībām faktiski nav būtiskas ietekmes uz iestādes riska profilu, ņemot vērā visus riskus, kuriem iestāde ir vai var būt pakļauta. Lai nodrošinātu minēto objektīvo kritēriju efektīvu un konsekventu piemērošanu, kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina saskaņā ar kvantitātes kritērijiem identificēto visaugstāk atalgoto darbinieku izslēgšana. Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem piešķirtais atalgojums pārsniedz 1 000 000 EUR (augsta atalgojuma saņēmēji), kompetentajām iestādēm pirms izslēgšanas apstiprināšanas būtu jāinformē Eiropas Banku iestāde (“EBI”), lai EBI varētu novērtēt minēto kritēriju konsekventu piemērošanu.

(11)

Lai kompetentās iestādes un revidenti varētu pārbaudīt iestāžu veiktos novērtējumus nolūkā identificēt šo iestāžu darba ņēmējus, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu, ir ļoti svarīgi, lai iestādes veiktu uzskaiti par novērtējumiem un to rezultātiem, t. sk. par darba ņēmējiem, kuri identificēti saskaņā ar kritērijiem, kas balstīti uz viņu kopējo atalgojumu, bet kuru profesionālā darbība saskaņā ar novērtējumu būtiski neietekmē iestādes riska profilu.

(12)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 604/2014 (3) būtu jāatceļ. Tomēr Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nebūtu jāsedz nepamatotas izmaksas, ja tās ievēro šīs regulas prasības. Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 604/2014 būtu jāturpina piemērot šādām sabiedrībām līdz 2021. gada 26. jūnijam – datumam, līdz kuram dalībvalstīm jāpieņem un jāpublicē pasākumi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 (4) prasības.

(13)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(14)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz ko balstās šī regula, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi konsultāciju no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (5) 37. pantu,