+EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
---+1. pants Priekšmets
---+2. pants Definīcijas
---+3. pants Aglomerācijas kanalizācijas sistēmas un slodzes aprēķināšana
------+3. pants 1.
------+3. pants 2.
------+3. pants 3.
------+3. pants 4.
---+4. pants. Individuālas sistēmas
------+4. pants. 1.
------+4. pants. 2.
------+4. pants. 3.
------+4. pants. 4.
------+4. pants. 5.
------+4. pants. 6.
---+5. pants Integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni
------+5. pants 1.
------+5. pants 2.
------+5. pants 3.
------+5. pants 4.
------+5. pants 5.
------+5. pants 6.
------+5. pants 7.
---+6. pants Otrējā attīrīšana
------+6. pants 1.
------+6. pants 2.
------+6. pants 3.
------+6. pants 4.
------+6. pants 5.
---+7. pants Trešējā attīrīšana
------+7. pants 1.
------+7. pants 2.
------+7. pants 3.
------+7. pants 4.
------+7. pants 5.
------+7. pants 6.
------+7. pants 7.
------+7. pants 8.
------+7. pants 9.
------+7. pants 10.
------+7. pants 11.
---+8. pants Ceturtējā attīrīšana
------+8. pants 1.
------+8. pants 2.
------+8. pants 3.
------+8. pants 4.
------+8. pants 5.
------+8. pants 6.
------+8. pants 7.
------+8. pants 8.
---+9. pants Paplašināta ražotāja atbildība
------+9. pants 1.
------+9. pants 2.
------+9. pants 3.
------+9. pants 4.
------+9. pants 5.
---+10. pants Ražotāju atbildības organizācijām piemērojamo prasību minimums
------+10. pants 1.
------+10. pants 2.
------+10. pants 3.
------+10. pants 4.
------+10. pants 5.
------+10. pants 6.
------+10. pants 7.
---+11. pants Energoneitralitāte
------+11. pants 1.
------+11. pants 2.
------+11. pants 3.
------+11. pants 4.
------+11. pants 5.
---+12. pants Pārrobežu sadarbība
------+12. pants 1.
------+12. pants 2.
------+12. pants 3.
---+13. pants Vietējie klimatiskie apstākļi
---+14. pants Nesadzīvisko notekūdeņu novadīšana
------+14. pants 1.
------+14. pants 2.
------+14. pants 3.
------+14. pants 4.
------+14. pants 5.
---+15. pants Ūdens atkalizmantošana un komunālo notekūdeņu novadīšana
------+15. pants 1.
------+15. pants 2.
------+15. pants 3.
------+15. pants 4.
---+16. pants Bionoārdāmi nesadzīviskie notekūdeņi
------+16. pants 1.
------+16. pants 2.
---+17. pants. Komunālo notekūdeņu uzraudzība
------+17. pants. 1.
------+17. pants. 2.
------+17. pants. 3.
------+17. pants. 4.
---+18. pants Riska novērtējums un pārvaldība
------+18. pants 1.
------+18. pants 2.
------+18. pants 3.
---+19. pants Piekļuve sanitārijai
---+20. pants Dūņas un resursu atgūšana no tām
------+20. pants 1.
------+20. pants 2.
---+21. pants Monitorings
------+21. pants 1.
------+21. pants 2.
------+21. pants 3.
------+21. pants 4.
------+21. pants 5.
------+21. pants 6.
---+22. pants. Informēšana par īstenošanas monitoringu
------+22. pants. 1.
------+22. pants. 2.
------+22. pants. 3.
------+22. pants. 4.
---+23. pants Nacionālā īstenošanas programma
------+23. pants 1.
------+23. pants 2.
------+23. pants 3.
------+23. pants 4.
---+24. pants Informācija sabiedrībai
------+24. pants 1.
------+24. pants 2.
------+24. pants 3.
------+24. pants 4.
---+25. pants Tiesu iestāžu pieejamība
------+25. pants 1.
------+25. pants 2.
------+25. pants 3.
------+25. pants 4.
---+26. pants Kompensācija
------+26. pants 1.
------+26. pants 2.
------+26. pants 3.
------+26. pants 4.
------+26. pants 5.
---+27. pants Deleģēšanas īstenošana
------+27. pants 1.
------+27. pants 2.
------+27. pants 3.
------+27. pants 4.
------+27. pants 5.
------+27. pants 6.
---+28. pants Komiteju procedūra
------+28. pants 1.
------+28. pants 2.
---+29. pants Sodi
------+29. pants 1.
------+29. pants 2.
------+29. pants 3.
---+30. pants Izvērtēšana
------+30. pants 1.
------+30. pants 2.
---+31. pants Pārskatīšana
---+32. pants Atcelšana un pārejas noteikumi
------+32. pants 1.
------+32. pants 2.
------+32. pants 3.
------+32. pants 4.
------+32. pants 5.
------+32. pants 6.
------+32. pants 7.
------+32. pants 8.
---+33. pants Transponēšana
------+33. pants 1.
------+33. pants 2.
---+34. pants Stāšanās spēkā un piemērošana
---+35. pants Adresāti
---+I PIELIKUMS KOMUNĀLAJIEM NOTEKŪDEŅIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS
---+II PIELIKUMS PRET EITROFIKĀCIJU JUTĪGAS ZONAS
---+III PIELIKUMS TO PRODUKTU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS PAPLAŠINĀTA RAŽOTĀJA ATBILDĪBA
---+IV PIELIKUMS RŪPNIECĪBAS NOZARES
---+V PIELIKUMS INTEGRĒTO KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNU SATURS
---+VI PIELIKUMS INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI
---+VII PIELIKUMS
---+VIII PIELIKUMS
|
English -
European Union -
Environment -
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3019 (2024. gada 27. novembris) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/3019
(2024. gada 27. novembris)
par komunālo notekūdeņu attīrīšanu
(pārstrādāta redakcija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
1. pants Priekšmets
|
1. pants
Šī direktīva nosaka noteikumus par komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu ar mērķi aizsargāt vidi un cilvēka veselību saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, vienlaikus pakāpeniski samazinot siltumnīcefekta gāzu (“SEG”) emisijas līdz ilgtspējīgam līmenim, uzlabojot komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas darbību energobilanci, kā arī veicinot pārkārtošanos uz aprites ekonomiku. Tā turklāt nosaka arī noteikumus par sanitārijas pieejamību visiem, par komunālo notekūdeņu sektora pārredzamību, par regulāru sabiedrības veselībai būtisku komunālo notekūdeņu parametru uzraudzību un par principa “piesārņotājs maksā” īstenošanu.
|
|
2. pants Definīcijas
|
2. pants
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1)
“komunālie notekūdeņi” ir kāds no tālāk minētā:
b)
sadzīves notekūdeņu un nesadzīvisko notekūdeņu sajaukums;
c)
sadzīves notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu sajaukums;
d)
sadzīves notekūdeņu, nesadzīvisko notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu sajaukums;
2)
“sadzīves notekūdeņi” ir notekūdeņi no apdzīvotām vietām, pakalpojumiem un iestādēm un kas galvenokārt rodas no cilvēka vielmaiņas vai mājsaimnieciskām darbībām, vai no abiem;
3)
“nesadzīviskie notekūdeņi” ir notekūdeņi, kas nav sadzīves notekūdeņi un urbānās noteces ūdeņi un kas ir novadīti no teritorijas, kuru izmanto tirdzniecībai vai rūpnieciskām vai saimnieciskām darbībām;
4)
“aglomerācija” ir zona, kur iedzīvotāju skaits, izteikts ar cilvēkekvivalentu, apvienojumā ar saimnieciskām darbībām vai bez tām ir pietiekami koncentrēts, lai savāktu komunālos notekūdeņus un tos novadītu uz vienu vai vairākām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām vai uz vienu vai vairākām galīgās novadīšanas vietām;
5)
“urbānās noteces ūdeņi” ir nokrišņu ūdeņi aglomerācijās, kurus savāc, izmantojot kopsistēmu vai šķirtsistēmu;
6)
“nokrišņu ūdens pārgāze” ir neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana saņemošajā ūdensobjektā no kopsistēmas nokrišņu ūdeņu vai sistēmas traucējumu dēļ;
7)
“kanalizācijas sistēma” ir cauruļvadu sistēma, kas savāc un novada komunālos notekūdeņus;
8)
“kopsistēma” ir viens cauruļvads, kas savāc un novada komunālos notekūdeņus, tostarp urbānās noteces ūdeņus;
9)
“šķirtsistēma” ir cauruļvads, kas dalīti savāc un novada vienu no šādām plūsmām:
b)
nesadzīviskie notekūdeņi;
c)
sadzīves un nesadzīvisko notekūdeņu sajaukums;
10)
“1 cilvēkekvivalents” vai “(1 c. e.)” ir bionoārdāmo organisko piesārņotāju slodze (dienā), kuras piecu dienu bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) ir 60 g skābekļa dienā;
11)
“pirmējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana fiziskā vai ķīmiskā procesā, vai abos, kas ietver suspendēto daļiņu nosēdināšanu vai citus procesus, kuros ienākošo notekūdeņu BSP5 ir samazināts par vismaz 20 % pirms novadīšanas un kopējais ienākošo notekūdeņu suspendēto daļiņu daudzums ir samazināts par vismaz 50 %;
12)
“otrējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana procesā, kas parasti ietver bioloģisko attīrīšanu ar otrreizēju nostādināšanu, vai citā procesā, kurā komunālajos notekūdeņos samazina bionoārdāmo organisko vielu daudzumu;
13)
“trešējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana procesā, kurā komunālajos notekūdeņos samazina slāpekļa vai fosfora, vai abu daudzumu;
14)
“ceturtējā attīrīšana” ir komunālo notekūdeņu attīrīšana procesā, kurā komunālajos notekūdeņos samazina plaša spektra mikropiesārņotāju daudzumu;
15)
“dūņas” ir organiskas un neorganiskas atliekas, kas rodas komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā, izņemot smelkni, taukus, citas atliekas un jebkādus citus iepriekšējas attīrīšanas posmā radušos atkritumus un atliekas;
16)
“eitrofikācija” ir ūdens bagātināšanās ar barības vielām, it īpaši slāpekļa vai fosfora, vai abu savienojumiem, kas veicina paātrinātu aļģu un augstāku augu valsts formu augšanu, nevēlami traucējot ūdenī esošo organismu līdzsvaru un šā ūdens kvalitāti;
17)
“mikropiesārņotājs” ir viela, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (
1
) 3. panta 1. punktā, tostarp tās sadalīšanās produkti, kura parasti atrodas ūdensvidē, komunālajos notekūdeņos vai dūņās un kuru pat nelielā koncentrācijā var uzskatīt par bīstamu videi vai cilvēka veselībai, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. un 4. daļā noteiktajiem attiecīgajiem kritērijiem;
18)
“atšķaidījuma attiecība” ir attiecība starp pēdējo piecu gadu laikā vidējo saņemošā ūdensobjekta gada caurplūdumu novadīšanas punktā un pēdējo piecu gadu laikā vidējo virszemes ūdeņos gadā novadīto komunālo notekūdeņu daudzumu;
19)
“ražotājs” ir jebkurš ražotājs, importētājs vai izplatītājs, kas savas profesionālās darbības ietvaros laiž produktus dalībvalsts tirgū, arī tad, ja tas izmanto distances līgumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (
2
) 2. panta 7. punktā;
20)
“ražotāju atbildības organizācija” ir valsts līmenī atzīta organizācija, kas izveidota, lai ražotāji varētu izpildīt savas 9. un 10. pantā noteiktās saistības;
21)
“sanitārija” ir kompleksi un pakalpojumi, kuri paredzēti cilvēku urīna un izkārnījumu drošai, higiēniskai un sociāli un kulturāli pieņemamai apsaimniekošanai un likvidēšanai un menstruālās higiēnas preču nomaiņai un likvidēšanai un kuri sniedz privātumu un nodrošina cieņas ievērošanu;
22)
“rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem” ir mikroorganismu spēja izdzīvot vai augt pie tādas antimikrobiāla līdzekļa koncentrācijas, ar ko parasti pietiek, lai tās pašas sugas mikroorganismus nomāktu vai iznīcinātu;
23)
“pieeja “Viena veselība”” ir pieeja “Viena veselība”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2371 (
3
) 3. panta 7) punktā;
24)
“attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt tāda lēmuma pieņemšana, kura mērķis ir īstenot šīs direktīvas 6., 7. vai 8. pantā noteiktos pienākumus, vai kura ir ieinteresēta šāda lēmuma pieņemšanā; šīs definīcijas nolūkos par ieinteresētām uzskata tādas nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par vides vai cilvēka veselības aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām;
25)
“biovide” ir jebkāds balsts, kas parasti ir izgatavots no plastmasas un ko izmanto komunālo notekūdeņu attīrīšanai nepieciešamo baktēriju audzēšanai;
26)
“laist tirgū” ir produktu pirmo reizi darīt pieejamu dalībvalsts tirgū;
27)
“slodze” ir bionoārdāmo organisko vielu daudzums, ko mēra kā BSP5 komunālajos notekūdeņos un kas izteikts c. e., vai jebkāds piesārņotājs vai barības viela, kas izteikti masas vienībās laikā;
28)
“individuāla sistēma” ir sanitārā sistēma, kas savāc, uzglabā, attīra vai apglabā sadzīves notekūdeņus no ēkām vai ēku daļām, kas nav pieslēgtas kanalizācijas sistēmai.
|
|
3. pants Aglomerācijas kanalizācijas sistēmas un slodzes aprēķināšana
|
|
|
4. pants. Individuālas sistēmas
|
|
|
5. pants Integrētie komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāni
|
|
|
6. pants Otrējā attīrīšana
|
|
|
7. pants Trešējā attīrīšana
|
|
|
8. pants Ceturtējā attīrīšana
|
|
|
9. pants Paplašināta ražotāja atbildība
|
|
|
10. pants Ražotāju atbildības organizācijām piemērojamo prasību minimums
|
|
|
11. pants Energoneitralitāte
|
|
|
12. pants Pārrobežu sadarbība
|
|
|
13. pants Vietējie klimatiskie apstākļi
|
13. pants
Vietējie klimatiskie apstākļi
Dalībvalstis nodrošina, ka komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kas tiek celtas atbilstīgi 6., 7. un 8. pantā noteiktajām prasībām, projektē, būvē, ekspluatē un uztur tā, lai nodrošinātu apmierinošu sniegumu visos parastajos vietējos klimatiskajos apstākļos. Neskarot pasākumus, kas veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2557 13. panta 1. punktu, komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un kanalizācijas sistēmu projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā novērtē un ņem vērā slodzes sezonālās izmaiņas un neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.
|
|
14. pants Nesadzīvisko notekūdeņu novadīšana
|
|
|
15. pants Ūdens atkalizmantošana un komunālo notekūdeņu novadīšana
|
|
|
16. pants Bionoārdāmi nesadzīviskie notekūdeņi
|
|
|
17. pants. Komunālo notekūdeņu uzraudzība
|
|
|
18. pants Riska novērtējums un pārvaldība
|
|
|
19. pants Piekļuve sanitārijai
|
19. pants
Neskarot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un ņemot vērā vietējās un reģionālās perspektīvas un sanitārijas apstākļus, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi sanitārijai itin visiem, it sevišķi – mazaizsargātām un marginalizētām grupām.
Minētajā nolūkā dalībvalstis līdz 2029. gada 12. janvārim:
a)
noskaidro, kādiem iedzīvotājiem nav piekļuves sanitārajiem mezgliem vai tā ir ierobežota, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātām un marginalizētām grupām, un norāda šāda piekļuves trūkuma iemeslus;
b)
novērtē iespējas uzlabot šādu iedzīvotāju piekļuvi sanitārajiem mezgliem;
c)
visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk, veicina to, ka sabiedriskās vietās pietiekamā skaitā tiek ierīkoti sanitārie mezgli, kas ir brīvi un, jo īpaši sievietēm, droši piekļūstami, un nodrošina atbilstīgas informācijas sniegšanu sabiedrībai par minētajiem mezgliem;
d)
visās aglomerācijās, kuru c. e. ir 5 000 un vairāk, mudina kompetentās iestādes sabiedriskās ēkās, jo īpaši administratīvajās ēkās, pietiekamā skaitā darīt pieejamus bezmaksas sanitāros mezglus;
e)
veicina to, ka restorānos, veikalos un līdzīgās privātās telpās, kas ir publiski piekļūstamas, visiem bez maksas vai par nelielu pakalpojuma maksu ir pieejami sanitārie mezgli.
|
|
20. pants Dūņas un resursu atgūšana no tām
|
|
|
21. pants Monitorings
|
|
|
22. pants. Informēšana par īstenošanas monitoringu
|
|
|
23. pants Nacionālā īstenošanas programma
|
|
|
24. pants Informācija sabiedrībai
|
|
|
25. pants Tiesu iestāžu pieejamība
|
|
|
26. pants Kompensācija
|
|
|
27. pants Deleģēšanas īstenošana
|
|
|
28. pants Komiteju procedūra
|
|
|
29. pants Sodi
|
|
|
30. pants Izvērtēšana
|
|
|
31. pants Pārskatīšana
|
31. pants
Reizi piecos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var nosūtīt agrīnus brīdinājumus dalībvalstīm, kuras nepilda 3., 5., 6., 7., 8. un 11. pantā noteiktos mērķus un termiņus vai kurām pastāv risks, ka tās varētu tos neizpildīt.
|
|
32. pants Atcelšana un pārejas noteikumi
|
|
|
33. pants Transponēšana
|
|
|
34. pants Stāšanās spēkā un piemērošana
|
34. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs direktīvas 12. un 13. pantu un II un IV pielikumu piemēro no 2027. gada 1. augusta.
|
|
35. pants Adresāti
|
35. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
|
|
I PIELIKUMS KOMUNĀLAJIEM NOTEKŪDEŅIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS
|
I PIELIKUMS
KOMUNĀLAJIEM NOTEKŪDEŅIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS
A daļa
Kanalizācijas sistēmas
Attiecībā uz kanalizācijas sistēmām ņem vērā komunālo notekūdeņu attīrīšanas prasības.
Kanalizācijas sistēmu projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu veic saskaņā ar labākajām pieejamajām tehniskajām zināšanām, kas nerada pārmērīgas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz:
—
komunālo notekūdeņu apjomu un īpašībām,
—
komunālo notekūdeņu noplūžu, infiltrācijas un nepareiza savienojuma radītas ieplūdes kanalizācijas sistēmās novēršanu,
—
nokrišņu ūdens pārgāzes radītā saņemošo ūdensobjektu piesārņojuma ierobežošanu, ņemot vērā attiecīgās 5. pantā un V pielikumā noteiktās prasības.
B daļa
Notekūdeņu novadīšana no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām saņemošajos ūdensobjektos
1. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas projektē vai pārveido tā, lai pirms novadīšanas saņemošajos ūdensobjektos varētu paņemt reprezentatīvus ienākošo notekūdeņu un attīrītā efluenta paraugus.
2. Novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām un komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas apkalpo 6., 7. un 8. pantā minētās aglomerācijas, atbilst šā pielikuma 1. tabulā norādītajām prasībām.
3. Novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas minētas 7. panta 1. punktā, vai no tādām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas apkalpo 7. panta 3. punktā minētās aglomerācijas, papildus 2. punktā minētajām prasībām atbilst šā pielikuma 2. tabulā noteiktajām prasībām, izņemot gadījumos, kad piemēro 7. panta 8. punktu.
4. Novadītie notekūdeņi no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas minētas 8. panta 1. punktā, vai no tādām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kas apkalpo 8. panta 4. punktā minētās aglomerācijas, atbilst šā pielikuma 3. tabulā noteiktajām prasībām.
5. Iepriekšējos noteikumos un īpašajās atļaujās par novadīšanu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurās izmanto biovidi, iekļauj:
—
aprakstu par komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijā veiktajā attīrīšanas procesā izmantotajām tehnoloģijām, kurās pielieto biovidi, tostarp par stacijā izmantotās biovides veidu un apjomu, un aprakstu par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu biovides nonākšanu vidē,
—
pienākumu pastāvīgi monitorēt un nepieļaut jebkādu biovides nonākšanu vidē,
—
pienākumu nekavējoties ziņot kompetentajām iestādēm par jebkādu būtisku biovides nonākšanu saņemošajos ūdensobjektos.
6. Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka saņemošie ūdensobjekti atbilst Direktīvā 2000/60/EK, 2008/56/EK, 2008/105/EK un 2006/7/EK noteiktajām prasībām, piemēro stingrākas prasības, nekā tās, kas noteiktas 1., 2. un 3. tabulā.
7. Lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz saņemošajiem ūdensobjektiem, komunālo notekūdeņu novadīšanas vietas izvieto tik tālu, cik vien iespējams.
C daļa
Monitoringa un rezultātu izvērtēšanas metodes
1. Dalībvalstis nodrošina, ka izmanto monitoringa metodi, kas atbilst 2. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām. Attiecīgā gadījumā visas analīzes metodes atbilst tiem pašiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem kā tie, kas noteikti Direktīvā 2009/90/EK un citos attiecīgos noteikumos.
Metodes, kas atšķiras no 2., 3. un 4. punktā minētajām, var izmantot, ja var pierādīt, ka iegūst līdzvērtīgus rezultātus.
Dalībvalstis nodrošina Komisiju ar visu būtisko informāciju attiecībā uz izmantoto monitoringa metodi.
2. Plūsmproporcionālos vai laikatkarīgos 24 stundu paraugus savāc vienā un tajā pašā skaidri noteiktajā izplūdes vietā un, ja vajadzīgs, komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ieplūdē. Tomēr visi laikatkarīgie paraugi, ko izmanto mikropiesārņotāju monitoringam, ir 48 stundu paraugi.
Pielieto labu starptautisko laboratoriju praksi, kas vērsta uz paraugu degradācijas novēršanu laikā starp savākšanu un analizēšanu.
3. Minimālo gada paraugu skaitu nosaka saskaņā ar attīrīšanas stacijas lielumu, un gada laikā regulāros intervālos savāc šādu paraugu skaitu:
|
c. e. no 1 000 līdz 9 999 :
|
viens paraugs mēnesī (sk. 1. piezīmi)
|
|
c. e. no 10 000 līdz 49 999 :
|
divi paraugi mēnesī;
mikropiesārņotāju noteikšanai – viens paraugs mēnesī
|
|
c. e. no 50 000 līdz 149 999 :
|
viens paraugs nedēļā;
mikropiesārņotāju noteikšanai – divi paraugi mēnesī
|
|
c. e. 150 000 vai vairāk:
|
divi paraugi nedēļā;
mikropiesārņotāju noteikšanai – divi paraugi mēnesī
|
1. piezīme. Attiecībā uz aglomerācijām, kurām ir raksturīga sezonāla aktivitāte, ir pieņemami tādi intervāli bez paraugu ņemšanas, kuri nepārsniedz divus mēnešus, ar noteikumu, ka sezonālās aktivitātes mēnešos tiek ņemti papildu paraugi. Visa gada garumā kopumā tiek ņemti 12 paraugi.
4. Attīrītos komunālos notekūdeņus uzskata par atbilstīgiem attiecīgajiem parametriem, ja katra atsevišķā parametra gadījumā ūdens paraugi parāda, ka tas atbilst attiecīgajai parametra vērtībai šādi:
a)
1. un 3. tabulā norādītajiem parametriem maksimālais tādu paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst prasībām, kas izteiktas kā koncentrācija vai procentuālais samazinājums, vai abi, ir norādīts 4. tabulā;
b)
1. tabulā norādītajiem parametriem, kas izteikti kā koncentrācija, neatbilstīgie paraugi, kas ņemti normālos ekspluatācijas apstākļos, nedrīkst atšķirties no parametru vērtībām par vairāk kā 100 %, izņemot parametru “kopējās suspendētās cietvielas”, kura gadījumā parametra vērtībām ir pieņemamas novirzes līdz 150 %;
c)
2. tabulā minētajiem parametriem katra parametra paraugu gada vidējā vērtība atbilst attiecīgajām parametru vērtībām, kas noteiktas minētajā tabulā. Piemēro koncentrācijas vai minimālā procentuālā samazinājuma vērtības;
d)
3. tabulā norādītajiem parametriem paraugu ņemšanas biežums, kas minēts C daļas 3. punktā, nozīmē to, ka vienu paraugu ņem komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas ieplūdē un vienu paraugu ņem minētās stacijas izplūdē, lai verificētu atbilstību 3. tabulā noteiktajam minimālajam procentuālajam samazinājumam; lai novērtētu, vai prasītais minimālais procentuālais samazinājums, kas ir 80 %, ir sasniegts, izmanto visu aprēķinā izmantoto vielu vidējo procentuālo samazinājumu.
5. Paraugus ņem tā, lai tie atspoguļotu piesārņojumu sausa laika plūsmā. Minētās ūdens kvalitātes ārkārtējas vērtības neņem vērā, ja to cēlonis ir neparasta situācija spēcīga lietus dēļ.
6. Analīzes par novadītajiem notekūdeņiem no attīrīšanas dīķiem veic filtrētiem paraugiem, tomēr kopējo suspendēto cietvielu koncentrācija nefiltrētajos ūdens paraugos no šādiem novadītajiem notekūdeņiem nepārsniedz 150 mg/l.
1. tabula. Prasības novadītajiem notekūdeņiem no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, uz ko attiecas šīs direktīvas 6. pants. Piemēro koncentrācijas vai procentuālā samazinājuma vērtības.
|
Parametri
|
Koncentrācija
|
Minimālais procentuālais samazinājums (sk. 4. piezīmi)
|
Mērīšanas references metode
|
|
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5 pie 20 oC) bez nitrifikācijas (sk. 1. piezīmi)
|
25 mg/l O2
|
70–90
40 saskaņā ar 6. panta 4. punktu
|
Homogenizēts, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Izšķīdušā skābekļa noteikšana pirms un pēc piecu dienu inkubācijas perioda pie 20 oC ± 1 oC pilnīgā tumsā. Nitrifikācijas inhibitora pievienošana.
|
|
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (sk. 2. piezīmi)
|
125 mg/l O2
|
75
|
Homogenizēts, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Kālija dihromāts.
|
|
Kopējais organiskais ogleklis (sk. 2. piezīmi)
|
37 mg/l
|
75
|
EN 1484
|
|
Kopējās suspendētās cietvielas
|
35 mg/l (sk. 3. piezīmi)
|
90 (sk. 3. piezīmi)
|
— Reprezentatīva parauga filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu. Žāvēšana pie 105 oC un svēršana
— Reprezentatīva parauga centrifugēšana (vismaz piecas minūtes ar vidējo paātrinājumu 2 800 līdz 3 200 g), žāvēšana pie 105 oC un svēršana
|
1. piezīme. Ja ir iespējams noteikt sakarību starp BSP5 un aizvietotāju parametru, šo parametru var aizvietot ar citu parametru – kopējo organisko oglekli (KOO) vai kopējo skābekļa patēriņu (KSP).
2. piezīme. Dalībvalstis mēra vai nu ķīmisko skābekļa patēriņu (ĶSP), vai kopējo organisko oglekli.
3. piezīme. Šī prasība nav obligāta.
4. piezīme. Samazinājums attiecībā pret ieplūstošo notekūdeņu slodzi.
2. tabula. Prasības attiecībā uz trešējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, vai tādu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas apkalpo 7. panta 3. punktā minētās aglomerācijas. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, piemēro abus parametrus. Aglomerācijām, kas minētas 7. panta 3. punktā, atkarībā no vietējās situācijas var izmantot vienu vai abus parametrus. Piemēro koncentrācijas vai procentuālā samazinājuma vērtības.
|
Parametri
|
Koncentrācija
|
Minimālais procentuālais samazinājums
(sk. 1. un 2. piezīmi)
|
Mērīšanas references metode
|
|
Kopējais fosfors (sk. 4. piezīmi)
|
0,7 mg/l (10 000 c. e. un vairāk, bet mazāk par 150 000 c. e.)
0,5 mg/l (150 000 c. e. un vairāk)
|
87,5 (10 000 c. e. un vairāk, bet mazāk par 150 000 )
90 (150 000 c. e. un vairāk)
|
Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija
|
|
Kopējais slāpeklis (sk. 4. piezīmi)
|
10 mg/l (10 000 c. e. un vairāk, bet mazāk par 150 000 c. e.)
8 mg/l (150 000 c. e. un vairāk)
(sk. 5. piezīmi)
|
80.
(sk. 3. piezīmi)
|
Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija
|
1. piezīme. Samazinājums attiecībā pret ieplūstošo notekūdeņu slodzi vai pret aglomerācijā radušos slodzi, ja var nodrošināt tādu pašu vides aizsardzības līmeni.
2. piezīme. Ja daļu no attīrītajiem komunālajiem notekūdeņiem izmanto lauksaimnieciskajai apūdeņošanai, minētajā daļā esošās barības vielas var iekļaut ieplūstošo notekūdeņu slodzes aprēķinā un izslēgt no novadītās slodzes.
▼C1
3. piezīme. Izņēmuma situācijās īpašu vietēju apstākļu dēļ – šā pielikuma 2. tabulā minētā slāpekļa minimālā procentuālā samazinājuma aprēķinam dabisko slāpekļa aizturi var ņemt vērā minimālā procentuālā samazinājuma aprēķinā dalībvalstīs, kur dabiskā slāpekļa aizture tika ņemta vērā Direktīvas 91/271/EEK I pielikuma 2. tabulā minētā slāpekļa minimālā procentuālā samazinājuma aprēķinam un kad ir pierādīts, ka daļu slāpekļa, kas radies no komunālajiem notekūdeņiem, var likvidēt saņemošajos ūdensobjektos līdz 2045. gada 31. decembrim, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
▼B
1)
novadītā efluenta vidējais hidrauliskās aiztures laiks ir vismaz 1,5 gadi, iekams tas sasniedz pret slāpekli jutīgu zonu, kas noteikta saskaņā ar 7. panta 2. punktu;
2)
tiek nodrošināta kopējā slāpekļa parametra pastāvīga monitoringa un novērtēšanas programma:
a)
visu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju izplūdēs un, attiecīgā gadījumā, urbānās noteces ūdeņos no aglomerācijām, kuru c. e. ir 10 000 un vairāk un kuras atrodas tādas zonas sateces baseinā, kas noteikta par jutīgu pret slāpekli saskaņā ar 7. panta 2. punktu;
b)
zonas, kas noteikta saskaņā ar 7. panta 2. punktu, attiecīgajās izplūdēs;
c)
reprezentatīvās parauga ņemšanas vietās saņemošajos ūdensobjektos un tās zonas sateces baseinā, kas noteikta saskaņā ar 7. panta 2. punktu;
3)
ir sasniegts 2. tabulā dotais slāpekļa minimālais procentuālais samazinājums; minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas savākti no 2. punktā minētās pastāvīgā monitoringa un novērtēšanas programmas;
4)
var pierādīt, ka slāpekļa izplūdes no komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām sateces baseinā nav kaitīgas videi, tostarp biodaudzveidībai un cilvēka veselībai, un nemaina ekosistēmu;
5)
barības vielu koncentrācija zonās, kas minētas 2. nosacījuma c) punktā, atbilst Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.1. punktā paredzētajam nosacījumam laba ekoloģiskā stāvokļa noteikšanai minētajām zonām;
6)
par dabiskās slāpekļa aiztures izmantošanu ziņo Komisijai saskaņā ar 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī potenciāli skartajām kaimiņos esošajām dalībvalstīm kopā ar visiem elementiem, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts 1., 2., 3., 4. un 5. nosacījums.
4. piezīme. Šo prasību piemēro 2025. gada 1. janvārī esošajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurām jāievēro 7. panta 1. punktā noteiktie termiņi, un 7. panta 3. punktā minētajām aglomerācijām. Iekams minētie termiņi nav ievēroti, minētajām komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijām piemēro 32. panta 3. punktā noteiktos pienākumus.
5. piezīme. Ja bioloģiskā reaktora efluenta temperatūra ir zemāka par 12 oC, ņemto paraugu rezultātus var izslēgt no šā pielikuma C daļas 4. punkta c) apakšpunktā minētā slāpekļa gada vidējās vērtības aprēķina, ja var pierādīt, ka:
1)
tiek nodrošināts, ka netiek radīta nelabvēlīga ietekme uz vidi;
2)
lai sasniegtu 2. tabulā dotās slāpekļa vērtības, būtu vajadzīgas pārmērīgas izmaksas vai pārmērīgs enerģijas patēriņš.
Ja bioloģiskā reaktora efluenta temperatūra ir zemāka par 5 oC, ņemto paraugu rezultātus var izslēgt no šā pielikuma C daļas 4. punkta c) apakšpunktā minētā slāpekļa gada vidējās vērtības aprēķina.
3. tabula. Prasības attiecībā uz ceturtējo attīrīšanu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas minēti 8. panta 1. punktā, un vai tādu komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju novadītajiem notekūdeņiem, kas apkalpo 8. panta 4. punktā minētās aglomerācijas.
|
Indikatori
|
Minimālais procentuālais samazinājums attiecībā pret ieplūstošo notekūdeņu slodzi
|
|
Vielas, kas var piesārņot ūdeni pat zemā koncentrācijā (sk. 1. piezīmi)
|
80 % (sk. 2. piezīmi)
|
1. piezīme. a) un b) apakšpunktā minēto organisko vielu koncentrāciju mēra.
a)
1. kategorija (vielas, ko ļoti viegli atdalīt):
i)
amilsulprīds (CAS Nr. 71675-85-9);
ii)
karbamazepīns (CAS Nr. 298-46-4);
iii)
citaloprāms (CAS Nr. 59729-33-8);
iv)
klaritromicīns (CAS Nr. 81103-11-9);
v)
diklofenaks (CAS Nr. 15307-86-5);
vi)
hidrohlortiazīds (CAS Nr. 58-93-5);
vii)
metoprolols (CAS Nr. 37350-58-6);
viii)
venlafaksīns (CAS Nr. 93413-69-5);
b)
2. kategorija (vielas, ko viegli likvidēt):
i)
benztriazols (CAS Nr. 95-14-7);
ii)
kandesartāns (CAS Nr. 139481-59-7);
iii)
irbesartāns (CAS Nr. 138402-11-6);
iv)
4-metilbenztriazola (CAS Nr. 29878-31-7) un 5-metilbenztriazola (CAS Nr. 136-85-6) maisījums.
2. piezīme. Vismaz sešām vielām procentuālo samazinājumu aprēķina sausa laika plūsmā. 1. kategorijas vielu skaits ir divreiz lielāks par 2. kategorijas vielu skaitu. Ja pietiekamā koncentrācijā var izmērīt mazāk nekā sešas vielas, kompetentā iestāde izraugās citas vielas, lai vajadzības gadījumā varētu aprēķināt minimālo procentuālo samazinājumu. Lai novērtētu, vai prasītais minimālais procentuālais samazinājums – kas ir 80 % – ir sasniegts, izmanto visu aprēķinā izmantoto atsevišķo vielu vidējo konkrēto procentuālo samazinājumu.
4. tabula. Prasības attiecībā uz paraugiem
|
Gada laikā ņemto paraugu skaits
|
Maksimālais paraugu skaits, kas drīkst neatbilst prasībām
|
|
4–7
|
1
|
|
8–16
|
2
|
|
17–28
|
3
|
|
29–40
|
4
|
|
41–53
|
5
|
|
54–67
|
6
|
|
68–81
|
7
|
|
82–95
|
8
|
|
96–110
|
9
|
|
111–125
|
10
|
|
126–140
|
11
|
|
141–155
|
12
|
|
156–171
|
13
|
|
172–187
|
14
|
|
188–203
|
15
|
|
204–219
|
16
|
|
220–235
|
17
|
|
236–251
|
18
|
|
252–268
|
19
|
|
269–284
|
20
|
|
285–300
|
21
|
|
301–317
|
22
|
|
318–334
|
23
|
|
335–350
|
24
|
|
351–365
|
25
|
|
|
II PIELIKUMS PRET EITROFIKĀCIJU JUTĪGAS ZONAS
|
II PIELIKUMS
PRET EITROFIKĀCIJU JUTĪGAS ZONAS
1. Zonas Baltijas jūras, Melnās jūras, Ziemeļjūras un Adrijas jūras sateces baseinos, kas saskaņā ar Direktīvām 2008/56/EK vai 2000/60/EK atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju.
2. Dabiski saldūdens ezeri, citi saldūdens ūdensobjekti, estuāri un piekrastes ūdeņi, kas ir eitrofiski vai kas varētu kļūt eitrofiski tuvā nākotnē, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi.
Apsverot, kurš piesārņotājs jāsamazina, veicot tālāku attīrīšanu, ņem vērā šādus aspektus:
a)
ezeri un ūdensteces, kas sasniedz ezerus/rezervuārus/slēgtus līčus, kam ir vāja ūdens apmaiņa, līdz ar to var notikt uzkrāšanās. Minētajās zonās jāiekļauj fosfora atdalīšana, ja vien nav pierādāms, ka atdalīšana eitrofikācijas līmeni neietekmēs. Ja notiek novadīšana no lielām aglomerācijām, var apsvērt arī slāpekļa atdalīšanu;
b)
estuāri, līči un citi piekrastes ūdeņi, kam ir vāja ūdens apmaiņa vai kas saņem lielu barības vielu daudzumu. Šajās zonās novadītie notekūdeņi no mazām aglomerācijām parasti ir nenozīmīgi, bet lielu aglomerāciju gadījumā jāiekļauj fosfora vai slāpekļa, vai abu atdalīšana, ja vien nav pierādāms, ka atdalīšana eitrofikācijas līmeni neietekmēs.
3. Dzeramā ūdens iegūšanai domāti virszemes saldūdens krājumi, kas, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi, varētu saturēt lielāku nitrāta koncentrāciju, nekā noteikts attiecīgajos Direktīvas (ES) 2020/2184 noteikumos.
4. Zonas, kur, lai panāktu atbilstību citiem Savienības vides tiesību aktiem, it sevišķi attiecībā uz Direktīvas 2000/60/EK aptvertiem ūdensobjektiem, kuru gadījumā ir risks, ka netiks saglabāts vai panākts labs ekoloģiskais stāvoklis vai potenciāls, ir nepieciešama tālāka attīrīšana, nekā noteikts šīs direktīvas 7. pantā.
5. Jebkuras citas zonas, ko dalībvalstis atzīst par jutīgām pret eitrofikāciju.
|
|
III PIELIKUMS TO PRODUKTU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS PAPLAŠINĀTA RAŽOTĀJA ATBILDĪBA
|
III PIELIKUMS
TO PRODUKTU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS PAPLAŠINĀTA RAŽOTĀJA ATBILDĪBA
1. Cilvēkiem paredzētas zāles, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (
14
) darbības jomā.
2. Kosmētikas līdzekļi, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (
15
) darbības jomā.
|
|
IV PIELIKUMS RŪPNIECĪBAS NOZARES
|
IV PIELIKUMS
RŪPNIECĪBAS NOZARES
2. Augļu un dārzeņu produktu ražošana
3. Bezalkoholisko dzērienu ražošana un pildīšana pudelēs
7. Spirta un alkoholisko dzērienu ražošana
8. Dzīvnieku barības ražošana no augu produktiem
9. Želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku ādām un kauliem
11. Zivju apstrādes rūpniecība
|
|
V PIELIKUMS INTEGRĒTO KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNU SATURS
|
V PIELIKUMS
INTEGRĒTO KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNU SATURS
1. Attiecīgās aglomerācijas kanalizēšanas baseina sākotnējā stāvokļa analīze, kas ietver vismaz šādus elementus:
a)
detalizēts apraksts par kanalizācijas sistēmu tīklu, minētā tīkla komunālo notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu uzglabāšanas un novadīšanas jaudu un esošajām jaudām attīrīt komunālos notekūdeņus nokrišņu gadījumā;
b)
kopsistēmām – dinamiska analīze par komunālo notekūdeņu plūsmām nokrišņu gadījumā, balstīta uz monitoringa datiem vai tādu hidroloģisku, hidraulisku un ūdens kvalitātes modeļu izmantojumu, kuros ņemtas vērā mūsdienīgas klimatiskās prognozes, ar aplēsēm par piesārņojuma slodzi I pielikuma 1. tabulā un – attiecīgā gadījumā – 2. tabulā minētajiem parametriem, kā arī mikroplastmasai un attiecīgajiem piesārņotājiem, kas izplūst saņemošajos ūdensobjektos nokrišņu gadījumā;
c)
šķirtsistēmām – monitoringa prasību sīks apraksts atsevišķu sistēmu attiecīgos punktos, kur ir paredzams, ka novadītie urbānās noteces ūdeņi tiks piesārņoti, kā konstatēts saskaņā ar 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu, nolūkā noteikt atbilstīgus un iespējamus pasākumus, kā prasīts šā pielikuma 3. punktā.
2. Mērķi nokrišņu ūdens pārgāzes radītā piesārņojuma mazināšanai, tostarp šādi:
a)
orientējošs nesaistošs mērķis panākt, lai nokrišņu ūdens pārgāze veidotu procentuāli mazu daļu, kura nevar pārsniegt 2 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos; šo orientējošo nesaistošo mērķi sasniedz:
i)
visām aglomerācijām ar c. e. 100 000 un vairāk – līdz 2039. gada 31. decembrim;
ii)
5. pantā minētajām aglomerācijām ar c. e. 10 000 un vairāk – līdz 2045. gada 31. decembrim;
b)
makroplastmasas pakāpeniska samazināšana.
3. Pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu 2 punktā minētos mērķus saskaņā ar minētajā punktā noteiktajiem termiņiem, kopā ar pasākumu īstenošanas grafiku un jau ieviesto un veicamo pasākumu nošķīrumu. Tajā arī sniedz skaidru informāciju par iesaistītajiem dalībniekiem un to pienākumiem integrētā komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāna īstenošanā.
4. Novērtējot, kādi pasākumi jāveic saskaņā ar 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes apsver iespēju veikt vismaz šādus pasākumus:
a)
preventīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst nepiesārņota lietusūdens nonākšanu kanalizācijas sistēmās, to vidū pasākumi, kas veicina dabisku ūdens aizturi vai lietusūdens uzkrāšanu, un pasākumi, kuru mērķis ir palielināt zaļās un zilās zonas urbānos apvidos, lai samazinātu nokrišņu ūdens pārgāzes, vai ūdensnecaurlaidīgu virsmu ierobežošanai aglomerācijās;
b)
pasākumi, kas paredz labāk pārvaldīt un optimizēt esošās infrastruktūras, tostarp kanalizācijas sistēmu, uzglabāšanas jaudu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, izmantojumu, lai nodrošinātu, ka neattīrītu komunālo notekūdeņu vai piesārņotu urbānās noteces ūdeņu nonākšana saņemošajos ūdensobjektos ir minimāla;
c)
ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus, papildu mitigācijas pasākumi, to vidū infrastruktūras pielāgošana komunālo notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai un attīrīšanai, piemēram, attiecīgā gadījumā jaunbūvētu urbāno teritoriju pieslēgšana šķirtsistēmām vai jaunas infrastruktūras izveide, prioritizējot zaļo un zilo infrastruktūru, piemēram, veģetācijas klātus grāvjus, attīrīšanas mitrājus un uzglabāšanas dīķus, kas veidoti tā, lai atbalstītu biodaudzveidību. Attiecīgos gadījumos 5. pantā minēto integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes kontekstā ņem vērā ūdens atkalizmantošanu.
|
|
VI PIELIKUMS INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI
|
VI PIELIKUMS
INFORMĀCIJA SABIEDRĪBAI
1. Kompetentā iestāde un operatori, kas atbild par komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem, arī informācija par operatoru īpašumtiesību struktūru un to kontaktinformācija.
2. Kopējā aglomerācijā radušos komunālo notekūdeņu slodze cilvēkekvivalenta (c. e.) izteiksmē ar sīkākām ziņām par to, kāds šīs slodzes īpatsvars (%):
a)
tiek savākts un attīrīts komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijās;
b)
tiek attīrīts reģistrētās individuālajās sistēmās;
c)
savākts vai attīrīts netiek.
3. Attiecīgā gadījumā pamatojums, kāpēc konkrēta komunālo notekūdeņu slodze savākta vai attīrīta netiek.
4. Informācija par to komunālo notekūdeņu kvalitāti, kas no aglomerācijas novadīti uz katru saņemošo ūdensobjektu, arī šādas ziņas:
a)
komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas novadīto notekūdeņu gada vidējā koncentrācija un piesārņotāju slodze, uz ko attiecas 21. pants;
b)
aplēstā slodze, ko veido novadītie notekūdeņi no individuālām sistēmām, attiecībā uz I pielikuma 1. un 2. tabulā minētajiem parametriem;
c)
aglomerācijām, kuru c. e. pārsniedz 10 000 – aplēstā slodze, ko veido novadītie notekūdeņi no kopsistēmām un nokrišņu ūdens pārgāzes, attiecībā uz I pielikuma 1. un 2. tabulā minētajiem parametriem.
5. Kopējās gada investīciju izmaksas un kopējās gada ekspluatācijas izmaksas, kurās nošķirtas savākšanas un attīrīšanas izmaksas, kopējās gada izmaksas par personālu, enerģiju, patērējamām precēm, administratīvās izmaksas un citas izmaksas, kā arī vidējās gada investīciju un ekspluatācijas izmaksas uz kubikmetru savākto un attīrīto komunālo notekūdeņu, un uz vidēju mājsaimniecību, ja izmaksas pilnībā vai daļēji tiek atgūtas, izmantojot ūdens tarifu sistēmu, vai uz aglomerāciju līmeni citos gadījumos.
6. Informācija par to, kā tiek segtas 5. punktā minētās izmaksas, un, ja izmaksas tiek atgūtas, izmantojot tarifu sistēmu, informācija par tarifa struktūru uz savākto un attīrīto komunālo notekūdeņu kubikmetru, informācija par tarifa struktūru vai nu uz savākto un attīrīto komunālo notekūdeņu kubikmetru, vai uz piegādātā ūdens kubikmetru, ieskaitot fiksētās un mainīgās izmaksas un izmaksu sadalījumu savākšanas, attīrīšanas, administratīvajām un citās izmaksās.
7. Komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūras investīciju plāni aglomerāciju līmenī ar sagaidāmo ietekmi uz komunālo notekūdeņu pakalpojumu tarifiem un iecerētajiem finansiālajiem un sabiedriskajiem ieguvumiem.
8. Katrai komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijai ar c. e. 10 000 un vairāk:
a)
kopējā attīrītā slodze (c. e.) un komunālo notekūdeņu attīrīšanai vajadzīgā enerģija (kWh kopā un uz kubikmetru);
b)
kopējais saražotais atjaunīgās enerģijas daudzums (GWh gadā) katru gadu, arī sadalījumā pa enerģijas avotiem.
9. Kopējās tiešās SEG emisijas (tonnās CO2 ekv.), kas gadā rodas vai tiek novērstas, izmantojot komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūru ar c. e. 10 000 un vairāk, katrā aglomerācijā un, ja šīs ziņas ir pieejamas, kopējās netiešās SEG emisijas (tonnās CO2 ekv.), kas rodas jo īpaši minētās infrastruktūras būvniecības laikā.
10. Kopsavilkums par sūdzību raksturu un statistiku, kā arī par atbildēm, ko komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju operatori snieguši jautājumos, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.
11. Pēc pamatota pieprasījuma patērētājiem dod piekļuvi vēsturiskajiem datiem attiecībā uz 2., 4., 8. un 9. punktā norādīto informāciju par pēdējiem 10 gadiem, bet ne agrāk par 2025. gada 1. janvāri.
|
|
VII PIELIKUMS
|
VII PIELIKUMS
A daļa
Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu (minēti 32. pantā)
|
Padomes Direktīva 91/271/EEK (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.)
|
|
|
Komisijas Direktīva 98/15/EK (OV L 67, 7.3.1998., 29. lpp.)
|
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)
|
tikai III pielikuma 21. punkts
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1137/2008 (OV L 311, 21.11.2008., 1. lpp.)
|
tikai pielikuma 4.2. punkts
|
|
Padomes Direktīva 2013/64/ES (OV L 353, 28.12.2013., 8. lpp.)
|
tikai 1. pants
|
B daļa
Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos (minēti 32. pantā)
|
Direktīva
|
Transponēšanas termiņš
|
|
91/271/EEK
|
1993. gada 30. jūnijs
|
|
98/15/EK
|
1998. gada 30. septembris
|
|
2013/64/ES
|
2018. gada 31. decembris attiecībā uz 1. panta 1., 2. un 3. punktu 2014. gada 30. jūnijs attiecībā uz 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu 2014. gada 31. decembris attiecībā uz 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu
|
|
|
VIII PIELIKUMS
|
VIII PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 91/271/EEK
|
Šī direktīva
|
|
1. pants
|
1. pants
|
|
2. panta ievaddaļa
|
2. panta ievaddaļa
|
|
2. panta 1. līdz 4. punkts
|
2. panta 1. līdz 4. punkts
|
|
—
|
2. panta 5. un 6. punkts
|
|
2. panta 5. punkts
|
2. panta 7. punkts
|
|
—
|
2. panta 8. un 9. punkts
|
|
2. panta 6. punkts
|
2. panta 10. punkts
|
|
2. panta 7. punkts
|
2. panta 11. punkts
|
|
2. panta 8. punkts
|
2. panta 12. punkts
|
|
—
|
2. panta 13. un 14. punkts
|
|
2. panta 10. punkts
|
2. panta 15. punkts
|
|
2. panta 11. punkts
|
2. panta 16. punkts
|
|
—
|
2. panta 17. līdz 28. punkts
|
|
3. panta 1. punkts
|
3. panta 1. punkts
|
|
—
|
3. panta 2. un 3. punkts
|
|
3. panta 2. punkts
|
3. panta 4. punkts
|
|
3. panta 1. punkta trešā daļa
|
4. panta 1. punkts
|
|
—
|
4. panta 2. punkts
|
|
—
|
4. panta 3. punkts
|
|
—
|
4. panta 4. punkts
|
|
—
|
4. panta 5. punkts
|
|
—
|
4. panta 6. punkts
|
|
—
|
5. pants
|
|
4. panta 1. punkts
|
6. panta 1. punkts
|
|
—
|
6. panta 2. punkts
|
|
—
|
6. panta 3. punkts
|
|
4. panta 2. punkts
|
6. panta 4. punkts
|
|
4. panta 4. punkts
|
6. panta 5. punkts
|
|
—
|
7. panta 1. punkts
|
|
—
|
7. panta 2. punkts
|
|
5. panta 2. punkts
|
7. panta 3. punkts
|
|
—
|
7. panta 4. punkts
|
|
5. panta 3. punkts
|
7. panta 5. punkts
|
|
—
|
7. panta 6. un 7. punkts
|
|
5. panta 4. punkts
|
7. panta 8. punkts
|
|
5. panta 5. punkts
|
7. panta 9. punkts
|
|
5. panta 7. punkts
|
7. panta 10. punkts
|
|
—
|
7. panta 11. punkts
|
|
—
|
8. pants
|
|
—
|
9. pants
|
|
—
|
10. pants
|
|
—
|
11. pants
|
|
9. pants
|
12. panta 1. un 2. punkts
|
|
—
|
12. panta 3. punkts
|
|
10. pants
|
13. pants
|
|
11. panta 1. punkts
|
14. panta 1. punkts
|
|
—
|
14. panta 2. punkts
|
|
—
|
14. panta 3. punkts
|
|
—
|
14. panta 4. punkts
|
|
11. panta 3. punkts
|
14. panta 5. punkts
|
|
12. panta 1. punkts
|
15. panta 1. punkts
|
|
12. panta 2. punkts
|
15. panta 2. punkts
|
|
12. panta 3. punkts
|
15. panta 3. punkts
|
|
—
|
15. panta 4. punkts
|
|
13. panta 1. punkts
|
16. panta 1. un 2. punkts
|
|
—
|
17. pants
|
|
—
|
18. pants
|
|
—
|
19. pants
|
|
14. panta 1. punkts
|
20. panta 1. punkts
|
|
—
|
20. panta 2. punkts
|
|
15. panta 1. punkts
|
21. panta 1. punkts
|
|
—
|
21. panta 2. punkts
|
|
—
|
21. panta 3. līdz 6. punkts
|
|
—
|
22. pants
|
|
17. panta 1. punkts
|
23. panta 1. punkts
|
|
—
|
23. panta 2. punkts
|
|
17. panta 3. punkts
|
23. panta 3. punkts
|
|
—
|
23. panta 4. punkts
|
|
—
|
24. pants
|
|
—
|
25. pants
|
|
—
|
26. pants
|
|
—
|
27. pants
|
|
18. pants
|
28. pants
|
|
—
|
29. pants
|
|
—
|
30. pants
|
|
—
|
31. pants
|
|
—
|
32. pants
|
|
19. pants
|
33. pants
|
|
—
|
34. pants
|
|
20. pants
|
35. pants
|
|
I pielikuma A daļa
|
I pielikuma A daļa
|
|
I pielikuma B daļa
|
I pielikuma B daļa
|
|
I pielikuma C daļa
|
—
|
|
I pielikuma D daļa
|
I pielikuma C daļa
|
|
II pielikums
|
II pielikums
|
|
—
|
III pielikums
|
|
III pielikums
|
IV pielikums
|
|
—
|
V pielikums
|
|
—
|
VI pielikums
|
|
—
|
VII pielikums
|
|
—
|
VIII pielikums
|
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|