EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2026/405 (2026. gada 11. februāris) par mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 648/2004 (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Nosacījumi par to, kā mazgāšanas līdzekļus un izmantošanai mazgāšanas līdzekļos paredzētas virsmaktīvās vielas laiž tirgū un dara pieejamus tirgū, ir saskaņoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2004 (3). Minētā regula nosaka prasības, kas saistītas ar virsmaktīvo vielu bionoārdāmību, virsmaktīvo vielu izmantošanas ierobežojumiem vai aizliegumiem, kā pamatā ir bionoārdāmības dati, fosfātu un citu fosfora savienojumu satura ierobežojumiem plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļos un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļos, ražotāju sniegtajām ziņām, kurām jābūt dalībvalstu kompetento iestāžu un medicīniskā personāla rīcībā, un noteikumiem par mazgāšanas līdzekļu marķēšanu, tostarp attiecībā uz alerģiju izraisošām smaržvielām.

(2)

Komisijas veiktajā Regulas (EK) Nr. 648/2004 izvērtējumā secināts, ka minētās regulas mērķi lielā mērā ir sasniegti. Tomēr minētajā izvērtējumā tika arī konstatētas vairākas nepilnības un jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Pēdējos gados ķimikāliju tiesiskais regulējums ir radikāli mainījies, radot dublēšanos un saskaņotības trūkumu noteikumos, kas piemērojami mazgāšanas līdzekļiem, un jo īpaši attiecīgajās informācijas prasībās. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt konsekvenci un novērst dublējošās informācijas prasības.

(3)

Dažas jaunas tirgus tendences, jo īpaši mikroorganismus saturošu mazgāšanas līdzekļu izstrādi un mazgāšanas līdzekļu pārdošanu, izmantojot uzpildi, Regula (EK) Nr. 648/2004 aptver tikai daļēji vai neaptver nemaz. Turklāt pieaug to produktu skaits, ko piedāvā pārdošanai internetā, un šāda tiešsaistes pārdošana rada konkrētas izpildes problēmas situācijās, kad nav ne Savienībā iedibināta ražotāja, ne importētāja. No otras puses, digitalizācija piedāvā vienkāršošanas un sloga samazināšanas iespējas un iespēju panākt, ka informācija par drošumu un lietošanu ir vieglāk izmantojama un saprotama, bet šīs iespējas pašlaik netiek izmantotas. Tāpēc ir jāņem vērā jaunie produkti un prakses un jāpastiprina digitalizācijas centieni saskaņā ar Savienības visaptverošajiem mērķiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz ilgtspēju un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Turklāt pārdošana, izmantojot uzpildi, būtu jāveicina kā konkrēts atkritumu rašanās novēršanas pasākums, kas nepieciešams atkalizmantošanas un uzpildes mērķrādītāju sasniegšanai, saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, kas izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, un jauno aprites ekonomikas rīcības plānu “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, kas izklāstīts Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumā. Lai veicinātu Savienības pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, būtu jāveicina un jāpopularizē iepakojuma atkārtota izmantošana un uzpilde. Ekonomikas operatoriem būtu arī jācenšas mazgāšanas līdzekļus darīt pieejamus tirgū patērētājiem citās ilgtspējīgās pārdošanas formās, piemēram, reciklējamā iepakojumā, kas ļauj patērētājiem attiecīgo iepakojumu uzpildīt mājās, vienlaikus garantējot patērētāju drošību.

(4)

Vissvarīgāko tiesību aktu par ķimikālijām, kas neietvēra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (4), atbilstības pārbaudē tika uzsvērta Savienības tiesiskā regulējuma sarežģītība ķimikāliju jomā, un minētā sarežģītība tika skaidrota ar lielo skaitu tiesību aktu, kas attiecas uz konkrētiem produktiem un konkrētām nozarēm un kas ir savstarpēji saistīti. Atbilstības pārbaudē tika norādīts, ka tirgus uzraudzības iestādes ziņo par izpildes problēmām saistībā ar produktiem, kurus Savienībā ieved no trešām valstīm, izmantojot tiešsaistes pārdošanu. Tajā arī tika norādīts, ka ir iespējams vienkāršot veidu, kādā produktu lietotājiem tiek sniegta informācija etiķetēs, un tika konstatēts, ka pašlaik produktu informācijas paziņošanai netiek pietiekami izmantoti inovatīvi rīki. Tāpēc ir nepieciešams vienkāršot spēkā esošos noteikumus, lai samazinātu slogu ekonomikas operatoriem, uzlabotu patērētāju izpratni un atvieglotu tirgus uzraudzību. Tādēļ Regula (EK) Nr. 648/2004 būtu jāaizstāj.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (5) nosaka kopīgus principus un atsauces noteikumus, kurus paredzēts piemērot visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai. Jaunais tiesiskais regulējums attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām būtu pēc iespējas vairāk jāsaskaņo ar minētajiem kopīgajiem principiem un atsauces noteikumiem.

(6)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas operatoriem, “mazgāšanas līdzekļa” pašreizējā definīcija būtu jāpaplašina, lai aptvertu jaunradītos mazgāšanas līdzekļus, kuri satur ar nolūku pievienotus mikroorganismus. Minētajai definīcijai būtu jāaptver arī produkti, kuri atbalsta tīrīšanas procesu, ja tos izmanto kopā ar veļas mazgāšanas līdzekli vai automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamu mazgāšanas līdzekli, kā arī produkti, kas maina audumu smaržu, ņemot vērā minēto produktu palīglomu tīrīšanas funkcijas izpildē. Atsauces uz virsmām ietver augļu un dārzeņu virsmu.

(7)

Tā kā virsmaktīvās vielas ir mazgāšanas līdzekļu galvenās sastāvdaļas, būtu jāsaglabā spēkā esošās prasības par bionoārdāmību. Tā kā virsmaktīvās vielas galvenokārt tiek pārdotas darījumos starp uzņēmumiem, lai tās izmantotu mazgāšanas līdzekļu ražošanā, tām nav jāpiemēro tādas pašas prasības kā mazgāšanas līdzekļiem. Tāpēc būtu jānosaka minimālie noteikumi attiecībā uz virsmaktīvajām vielām, proti, noteikumi par marķējuma informāciju, un ražotāju pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga uzlikšanas, ražotājam vajadzētu būt pienākumam izveidot digitālo produkta pasi un nodrošināt sastāvdaļu datu lapu reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā tikai tad, ja virsmaktīvās vielas tiek tieši darītas pieejamas tirgū patērētājiem vai citiem tiešajiem lietotājiem. Turklāt noteikumi par pārdošanu, izmantojot uzpildi, būtu jāattiecina arī uz tiešajiem lietotājiem paredzētām virsmaktīvām vielām.

(8)

Eiropas zaļajā kursā ir izvirzīts mērķis labāk aizsargāt cilvēka veselību un vidi, un tas ir daļa no vērienīgas ieceres apkarot piesārņojumu no visiem avotiem un virzīties uz vidi, kas brīva no toksiskām vielām. Minētās pieejas ietvaros ar šo regulu būtu jāpapildina noteikumi, kas paredzēti spēkā esošajos leģislatīvajos instrumentos.

(9)

Tā kā Savienībai jau ir viens no visaptverošākajiem un aizsargājošākajiem ķimikāliju tiesiskajiem regulējumiem, kura pamatā ir pasaulē modernākā zināšanu bāze, šī regula neietekmē spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz tiem cilvēka veselības, drošuma un vides aizsardzības aspektiem, kurus šī regula neaptver. Jo īpaši, šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (6) un (ES) Nr. 528/2012 (7).

(10)

Virsmaktīvās vielas ir virsmaktīvie aģenti, kas palīdz noārdīt starpvirsmu starp ūdeni un eļļām vai netīrumiem. Tās ir viena no galvenajām mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļām. Tomēr virsmaktīvās vielas var apdraudēt vidi, jo tās tiek novadītas kanalizācijas sistēmās vai tieši virszemes ūdeņos. Lai novērstu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, ko virsmaktīvās vielas varētu atstāt uz vidi, ir jānosaka prasības, kas nodrošina, ka virsmaktīvās vielas ir pilnībā bionoārdāmas neatkarīgi no tā, vai tās tiek laistas tirgū atsevišķi un ir paredzētas izmantošanai mazgāšanas līdzekļos vai arī tās ir mazgāšanas līdzekļu sastāvā.

(11)

Mazgāšanas līdzekļos tiek izmantotas dažas vielas, kuras nav virsmaktīvās vielas, bet kuras pēc lietošanas var palikt notekūdeņos, un, ja notekūdeņu attīrīšanas staciju operatori, izmantojot dārgus procesus, minētās vielas neatdala, tās saglabājas un uzkrājas vidē. Lai veicinātu inovāciju un novērstu iespējamos riskus cilvēka veselībai un videi un lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/3019 (8) mērķus, būtu jānosaka vērienīgi mērķrādītāji bionoārdāmības kritēriju un atbilstošu testēšanas metožu ieviešanai attiecībā uz citām mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļām, prioritāti piešķirot sastāvdaļām ar potenciāli lielāku ietekmi uz vidi. Komisijai pirmajā posmā būtu jāizstrādā bionoārdāmības kritēriji attiecībā uz ūdenī šķīstošām polimēru plēvēm, ko izmanto mazgāšanas līdzekļu iekapsulēšanai, un visiem polimēriem šādās plēvēs, un otrajā posmā šādi kritēriji būtu jāizstrādā attiecībā uz citām organiskām vielām, kuras mazgāšanas līdzekļos izmanto augstā koncentrācijā, kas veido vismaz 10 % no produkta. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret produktiem neatkarīgi no to šķidrās vai cietās formas un lai izvairītos no atšķaidīšanas, minētā procentuālā daļa būtu jāaprēķina no vielu, tostarp dažādu šķīdinātāju, kopējās masas, neņemot vērā ūdens saturu. Komisijai būtu arī jānosaka piemērotas testēšanas metodes, lai nodrošinātu vienādu īstenošanu un efektīvu tirgus uzraudzību visā Savienībā. Turklāt juridiskās skaidrības un paredzamības labad būtu jānosaka reāli termiņi ražotājiem savu produktu sastāvu pielāgošanai, lai tie atbilstu bionoārdāmības kritērijiem, kas Komisijai jāizstrādā vai nu attiecībā uz plēvēm, vai polimēriem plēvēs un organiskām vielām augstās koncentrācijās. Lai pienācīgi pamatotos gadījumos nodrošinātu noteikumu elastību, Komisija būtu jāpilnvaro ieviest atkāpes no bionoārdāmības prasībām nolūkā nodrošināt, ka netiek ietekmēta mazgāšanas līdzekļu efektivitāte, pieejamība un pieejamība cenas ziņā. Visbeidzot, lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni, Komisijai būtu arī jāizvērtē, vai ir iespējams ieviest bionoārdāmības kritērijus attiecībā uz organiskām vielām, kuras ir zemākā koncentrācijā, vai pazemināt minimālo robežvērtību. Šādai visaptverošai un pakāpeniskai pieejai attiecībā uz bionoārdāmību būtu jānodrošina, ka reāli sasniedzamos termiņos tiek panākts stabils progress virzībā uz bionoārdāmiem produktiem. Lai ražotājiem dotu laiku pielāgot produktu sastāvu, būtu jāparedz pietiekami pārejas laiki un būtu savlaicīgi jānosaka attiecīgi testēšanas kritēriji.

(12)

Fosfors ir vēl viena būtiska mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa. Tomēr fosfors un tā savienojumi rada kaitējumu ekosistēmām un ūdensvidei, jo tie veicina eitrofikāciju. Paredzams, ka saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/3019 tiks panākts ievērojams progress saistībā ar fosfora atgūšanu no komunālajiem notekūdeņiem. Tomēr ir svarīgi turpināt risināt šo problēmu un pievērsties pašam avotam, ierobežojot fosfora saturu tajos mazgāšanas līdzekļu veidos, kuru izmantošanas apjomi ir vislielākie. Tādēļ, lai arī turpmāk nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni un mazinātu mazgāšanas līdzekļu pienesumu eitrofikācijā, ir jāsaglabā saskaņotas robežvērtības fosfātu un fosfora savienojumu saturam plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļos un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļos. Ņemot vērā eitrofikācijas iespējamās būtiskās sekas, Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir iespējams vēl vairāk samazināt šādas robežvērtības un ieviest jaunas robežvērtības citām produktu kategorijām, un attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem priekšlikums grozīt šādus būtiskus šīs regulas elementus.

(13)

Pēdējos gados ir izstrādāti jauni tīrīšanas līdzekļi, kuros kā aktīvās sastāvdaļas ir pievienoti dzīvi mikroorganismi. Mikroorganismiem ir sava bioloģija un reakcija uz vidi. To vairošanās spējas dēļ pastāv skaidra atšķirība starp parastajiem un mikrobioloģiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Tāpēc raksturīgie apdraudējumi un no tiem izrietošie riski ne vienmēr ir tāda paša rakstura kā ķimikāliju radītie apdraudējumi un riski, jo īpaši saistībā ar mikroorganismu spēju izdzīvot un vairoties dažādās vidēs un radīt virkni dažādu potenciāli toksikoloģiski būtisku metabolītu un toksīnu.

(14)

Tā kā uz mikroorganismiem neattiecas reģistrācija, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai jebkādus citus Savienības tiesību aktus, saskaņā ar kuriem ražotājiem ir jāpierāda, ka iecerētā izmantošana ir droša, tos vajadzētu atļaut izmantot mazgāšanas līdzekļos tikai tad, ja tie ir skaidri identificēti un ja ir dati, kas pierāda, ka to izmantošana ir droša. Tādēļ būtu jāparedz saskaņoti noteikumi, kas reglamentē mazgāšanas līdzekļos esošo mikroorganismu drošu izmantošanu. Lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas operatoriem, Komisijai būtu jānosaka metodika mikroorganismus saturošu mazgāšanas līdzekļu riska novērtēšanai. Šādai metodikai vajadzētu būt pēc iespējas vispusīgākai un aptvert visus zināmos riskus, tostarp attiecībā uz konkrētām produktu kategorijām, piemēram, produktiem, kas ir izsmidzināmā veidā vai ko izmanto uz virsmām, kuras nonāk saskarē ar pārtiku.

(15)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES (9) ir nepieciešams aizstāt, mazināt vai pielāgot testēšanu uz dzīvniekiem, lai pakāpeniski izbeigtu dzīvnieku izmantošanu testēšanai, cik vien drīz tas ir iespējams. Tādēļ, lai izpildītu šīs regulas prasības, kopumā būtu jāaizliedz laist tirgū mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kas testētas ar dzīvniekiem, tomēr būtu jāļauj izmantot vēsturiskos datus. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāparedz atkāpe, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, un jebkurš šāds lēmums, ar ko piešķir atkāpi, būtu jāpaziņo dalībvalstīm un attiecīgajiem ekonomikas operatoriem.

(16)

Lai nodrošinātu sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību un garantētu godīgu konkurenci iekšējā tirgū, ekonomikas operatoriem vajadzētu būt atbildīgiem par mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstību šai regulai, ņemot vērā to attiecīgo lomu piegādes ķēdē. Lai aizsargātu patērētāju veselību un drošību un vidi, ražotājiem un importētājiem attiecīgā gadījumā būtu jātestē to mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu paraugi, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

(17)

Visiem ekonomikas operatoriem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstoši un efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus Savienības tirgū tikai šai regulai atbilstīgus mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas. Tādēļ ir jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra ekonomikas operatora lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(18)

Lai ekonomikas operatori varētu pierādīt un kompetentās iestādes varētu pārbaudīt, ka mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst šai regulai, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūra. Lēmums Nr. 768/2008/EK nosaka atbilstības novērtēšanas procedūru moduļus, kas ir vairāk vai mazāk stingri atkarībā no attiecīgā apdraudējuma līmeņa un nepieciešamā drošības līmeņa. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, minētajā lēmumā ir precizētas tās atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras var izvēlēties no minētajiem moduļiem.

(19)

Tā kā ražotājiem ir detalizētas zināšanas par izstrādes un ražošanas procesu, tie vislabāk var nodrošināt mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šai regulai. Tāpēc par mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstības novērtēšanas procedūras veikšanu būtu jāatbild vienīgi ražotājiem. Mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstības novērtēšanai būtu jāpiemēro A modulis, kas ietverts Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā. Ražotājiem būtu jāsagatavo arī tehniskā dokumentācija, kas pierāda mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību attiecīgajiem noteikumiem un testēšanas metodēm.

(20)

Ņemot vērā, ka mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvām vielām var būt ilgs glabāšanas laiks, un lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktajām prasībām glabāt dokumentāciju, kuras piemērojamas lielākajai daļai mazgāšanas līdzekļu, ražotājiem tehniskā dokumentācija, produkta digitālā pase un attiecīgā gadījumā digitālā etiķete būtu jāglabā 10 gadus no dienas, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, uz ko attiecas minētā tehniskā dokumentācija, produkta digitālā pase vai digitālā etiķete, ir laists tirgū.

(21)

Lai ražotājiem atvieglotu šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi, Savienībā iedibinātiem ražotājiem būtu jāļauj iecelt pilnvaroto pārstāvi, kas to vārdā veiktu konkrētus uzdevumus. Šādai iecelšanai vajadzētu būt spēkā tikai tad, ja pilnvarotais pārstāvis to ir rakstiski apstiprinājis. Turklāt, lai nodrošinātu pienākumu skaidru un samērīgu sadalījumu starp ražotāju un pilnvaroto pārstāvi, ir jānosaka to uzdevumu saraksts, kurus ražotājiem būtu jāuztic pilnvarotajam pārstāvim, kā arī to uzdevumu saraksts, kurus nevar deleģēt. Turklāt, lai varētu panākt tirgus uzraudzības prasību izpildi un nodrošināt to iedarbīgumu, kā arī nodrošināt to, ka Savienības tirgū tiek laisti tikai atbilstoši mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, vienmēr vajadzētu būt Savienībā iedibinātai vienībai, kas ir atbildīga par sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm un par šīs regulas ievērošanas nodrošināšanu. Minētajā nolūkā ārpus Savienības iedibinātiem ražotājiem būtu jāieceļ Savienībā iedibināts pilnvarotais pārstāvis saistībā ar tiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvām vielām, ko tie laiž Savienības tirgū, izmantojot tālpārdošanu, tostarp tiešsaistes tirdzniecības vietas. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka saraksts ar papildu uzdevumiem, kurus šādi ražotāji uztic pilnvarotajiem pārstāvjiem. Minētajā sarakstā būtu jāiekļauj pienākums darīt visu iespējamo, lai pārbaudītu, vai ražotāja sniegtā informācija un dokumentācija pierāda atbilstību šai regulai. Šāds pienākums būtu jāsaprot kā dokumentu pārbaude, jo pilnvarotajam pārstāvim nevajadzētu būt pienākumam veikt detalizētu izpēti vai izsmeļošu analīzi, kas saistīta ar atbilstību. Tas nodrošinātu cilvēka veselības un vides pienācīgu aizsardzību, vienlaikus saskaņā ar proporcionalitātes principu ievērojot pilnvaroto pārstāvju īpašo lomu un spējas.

(22)

Lai atvieglotu ekonomikas operatoru, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, ekonomikas operatoriem papildus pasta un e-pasta adresei vai citiem saziņas kanāliem būtu jānorāda un regulāri jāatjaunina sava kontaktinformācija, piemēram, telefona numurs.

(23)

Lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību un nodrošinātu, ka tiek sasniegts mērķis nodrošināt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, ir nepieciešams konstatēt, ka arī mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas no trešām valstīm, ko ieved Savienības tirgū, tostarp, izmantojot tiešsaistes pārdošanu, atbilst šai regulai. Jo sevišķi ir nepieciešams nodrošināt, ka ražotāji attiecībā uz minētajiem produktiem ir veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Ir arī jāparedz noteikumi importētājiem, lai nodrošinātu, ka mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, ko laiž tirgū, atbilst minētajām prasībām. Importētājiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem būtu jānodrošina, ka ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai. Būtu jāparedz noteikums, ka importētāji un attiecīgā gadījumā pilnvarotie pārstāvji nodrošina, ka mazgāšanas līdzekļiem un tiešajiem lietotājiem paredzētām virsmaktīvām vielām ir izveidota digitālā produkta pase.

(24)

Tā kā importētājiem ir būtiska loma importēto mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstības garantēšanā Savienības tirgū, laižot mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu tirgū, importētājiem uz produkta etiķetes būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā arī sava pasta un elektroniskā adrese un telefona numurs.

(25)

Tā kā izplatītāji dara mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs to ir laidis tirgū, izplatītājiem saistībā ar piemērojamajām prasībām būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību. Izplatītājiem būtu arī jānodrošina, ka to rīcība ar mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu nelabvēlīgi neietekmē mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šīs regulas prasībām.

(26)

Tā kā izplatītāji, importētāji un attiecīgā gadījumā pilnvarotie pārstāvji ir tuvu tirgum un tiem ir svarīga loma produkta atbilstības nodrošināšanā, tiem vajadzētu būt iesaistītiem tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi piedalīties, sniedzot minētajām iestādēm visu nepieciešamo informāciju par konkrēto mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu.

(27)

Importētāji un izplatītāji, kuri vai nu laiž tirgū mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai arī mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu maina tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai regulai, būtu jāuzskata par ražotājiem, un tādēļ tiem būtu jāuzņemas ražotāju pienākumi. Tāpat arī importētājiem un izplatītājiem, kuri tiešajiem lietotājiem dara pieejamu tirgū virsmaktīvo vielu, kas nav ražota piegādei tiešajiem lietotājiem, bet gan mazgāšanas līdzekļu ražotājiem, būtu jāuzņemas ražotāju loma un cita starpā jāizveido produkta digitālā pase. Citos gadījumos ekonomikas operatoriem, kas tikai iepako vai pārpako mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, kuru jau ir laiduši tirgū citi ekonomikas operatori, būtu jāspēj pierādīt, ka atbilstība šai regulai nav ietekmēta, šajā nolūkā uz iepakojuma norādot savu identitāti un saglabājot oriģinālā marķējuma informācijas kopiju. Iepakošanas un pārpakošanas darbības būtu jāsaprot kā produktu nodrošināšana tiešajiem lietotājiem atsevišķā iepakojumā, un tām nebūtu jāattiecas uz pārdošanu, izmantojot uzpildi.

(28)

Tā kā industriālā un institucionālā jomā izmantojamos mazgāšanas līdzekļus specializēts personāls izmanto ārpus sadzīves sfēras, uz tiem attiecas atšķirīgas prasības nekā uz plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļiem. Lai izvairītos no riskiem patērētāju veselībai vai videi un atvieglotu tirgus uzraudzības darbības, industriālā un institucionālā jomā izmantojamie mazgāšanas līdzekļi būtu skaidri jāidentificē ar to marķējumu.

(29)

Lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ņemot vērā mazgāšanas līdzekļu un tiešajiem lietotājiem paredzētu virsmaktīvo vielu plašo pieejamību un lielo nejaušas saindēšanās risku, jo īpaši bērnu vidū, tām struktūrām, kuras dalībvalstis ir pilnvarojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un kuras atbalsta reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, vajadzētu būt piekļuvei kvalitatīvai un kvantitatīvai informācijai par mazgāšanas līdzekļu un tiešajiem lietotājiem paredzētu virsmaktīvo vielu sastāvu, pat ja tas nav prasīts minētajā regulā. Tāpēc pirms šādu produktu laišanas tirgū ražotājiem un attiecīgā gadījumā to importētājam vai pilnvarotajam pārstāvim būtu jāsniedz sastāvdaļu datu lapa par mazgāšanas līdzekļiem un tiešajiem lietotājiem paredzētām virsmaktīvām vielām, kas ir maisījumi, kuri nav bīstami cilvēka veselībai. Turklāt arī tiem izplatītājiem, kas produktus dara pieejamus tirgū citās dalībvalstīs, nevis tajās, kurās produkti jau ir pieejami, būtu jāsniedz minētā sastāvdaļu datu lapa. Lai optimizētu informācijas paziņošanu, šajā regulā noteikto pienākumu pamatā vajadzētu būt sistēmai, kas saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā un kas jau ir izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, jo tā jau ir zināma daudziem ekonomikas operatoriem un toksikoloģijas centriem. Komisija būtu jāpilnvaro noteikt tehniskās prasības par pienākuma nodrošināt sastāvdaļu datu lapu izpildi.

(30)

Etiķetēs lietotājiem tiek sniegta svarīga informācija par lietošanu un drošumu, piemēram, par ādas vai elpceļu sensibilizatoru, piemēram, alerģiju izraisošu smaržvielu, konservantu vai fermentu, klātbūtni mazgāšanas līdzekļos un virsmaktīvās vielās. Ja mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetēs ir sniegta informācija par minēto vielu saturu, lietotājiem ar alerģijām vai noslieci uz alerģijām ir iespējams izdarīt apzinātu izvēli, un tādējādi tiek samazinātas iespējamās ar mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu lietošanu saistītās reakcijas. Tādēļ ir jānosaka mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu marķēšanas prasības.

(31)

Tā kā uz mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu marķēšanu varētu attiekties vairāki Savienības tiesību akti, informācija mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetēs ir jāracionalizē, lai gadījumos, kad mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetēs ir jānorāda līdzīga informācija, kas izriet no dažādiem Savienības tiesību aktiem, minētā informācija tiktu sniegta tikai vienu reizi saskaņā ar stingrākajiem noteikumiem. Minētā racionalizēšana, no vienas puses, uzlabotu etiķešu lasāmību un saprotamību tiešajiem lietotājiem un, no otras puses, samazinātu administratīvo slogu ražotājiem.

(32)

Smaržvielas ir organiski savienojumi ar raksturīgu, parasti patīkamu aromātu, ko plaši izmanto mazgāšanas līdzekļos, kā arī daudzos citos produktos, piemēram, smaržās un citos aromatizētos kosmētikas līdzekļos. Saskare ar minētajām vielām, pat ja to koncentrācija ir neliela, varētu izraisīt alerģisku reakciju, jo īpaši sensibilizētām personām. Tāpēc ir svarīgi sniegt informāciju par atsevišķu alerģiju izraisošo vielu klātbūtni mazgāšanas līdzekļos, lai sensibilizētas personas varētu izvairīties no saskares ar vielu, pret kuru tās ir alerģiskas. Tāpēc būtu jānosaka konkrētas marķēšanas prasības, kas būtu piemērojamas tikai tad, ja alerģiju izraisošās smaržvielas nav jāmarķē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008. Tas ne tikai novērstu to, ka ekonomikas operatoriem tiek uzlikts nevajadzīgs administratīvais slogs, bet arī nodrošinātu, ka minētā informācija patērētājiem vai citiem tiešajiem lietotājiem tiek sniegta skaidrā veidā, tādējādi sensibilizētām personām nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

(33)

Dažām vielām, piemēram, konservantiem, ir nepieciešamas papildu marķēšanas prasības, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Tāpēc marķēšanas prasībām attiecībā uz konservantiem būtu jāattiecas ne tikai uz tiem konservantiem, ko ražotājs ar nolūku pievienojis mazgāšanas līdzeklim, bet arī uz tiem, kuru klātbūtne izriet no līdzekļa sastāvā esošajiem maisījumiem un ko bieži dēvē par “pārnestajiem konservantiem”.

(34)

Plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu, automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamo plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļu un virsmām paredzētu plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļu etiķetēs būtu jānorāda informācija par pareizo mazgāšanas līdzekļa daudzumu, kas patērētājiem jāizmanto, veicot tīrīšanas darbus, proti, informācija par dozēšanu, lai novērstu mazgāšanas līdzekļu iespējamu pārmērīgu lietošanu, tādējādi samazinot mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu kopējo daudzumu, kas nonāk vidē.

(35)

Digitālais marķējums varētu uzlabot marķējuma informācijas nodošanu, gan novēršot pārblīvētību fiziskajās etiķetēs, gan ļaujot lietotājiem izmantot dažādas lasīšanas iespējas, kas pieejamas tikai digitālajos formātos, piemēram, palielinātu fontu, automātisko meklēšanu, skaļruņus vai tulkojumu citās valodās. Tāpēc digitālais marķējums varētu uzlabot etiķešu lasāmību, lietošanas vienkāršību un saprotamību patērētājiem, tostarp mazāk aizsargātiem patērētājiem un patērētājiem ar redzes traucējumiem. Ja tiktu sniegtas digitālās etiķetes, ekonomikas operatori varētu arī efektīvāk tikt galā ar marķēšanas pienākumiem, jo tiktu atvieglota marķējuma informācijas atjaunināšana, samazinātos marķēšanas izmaksas un būtu iespējama mērķtiecīgāka informācijas sniegšana lietotājiem. Tāpēc būtu ekonomikas operatoriem jāļauj konkrētu marķējuma informāciju attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem sniegt tikai digitālajā etiķetē, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu lietotāju augstu aizsardzības līmeni.

(36)

Lai ekonomikas operatoriem neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu un tā kā digitālā etiķete ir fiziskās etiķetes papildinājums, ekonomikas operatoriem vajadzētu būt iespējai izlemt, vai izmantot digitālās etiķetes vai visu informāciju norādīt tikai fiziskajā etiķetē. Izvēlei nodrošināt digitālo etiķeti vajadzētu būt ražotāju un importētāju ziņā, jo tie ir atbildīgi par precīza marķējuma informācijas kopuma sniegšanu.

(37)

Digitālais marķējums varētu arī radīt problēmas mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām nav digitālo prasmju vai tās ir nepietiekamas, un padziļināt digitālo plaisu. Minētā iemesla dēļ konkrētajai informācijai, kas sniedzama tikai digitālajā etiķetē, būtu jāatspoguļo mazgāšanas līdzekļu lietotāju pašreizējā digitālās gatavības pakāpe un konkrētā situācija, kā arī tādas bezvadu un citas tehnoloģiskās infrastruktūras gatavība, kura vajadzīga, lai nodrošinātu neierobežotu piekļuvi informācijai. Turklāt visai marķējuma informācijai par veselības un vides aizsardzību, kā arī mazgāšanas līdzekļu minimālajai lietošanas pamācībai būtu jāpaliek fiziskajā etiķetē, lai patērētāji un citi tiešie lietotāji pirms mazgāšanas līdzekļa iegādes varētu izdarīt apzinātu izvēli un lai nodrošinātu tā drošu lietošanu.

(38)

Attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvām vielām, ko tiešajiem lietotājiem pārdod, izmantojot uzpildi, vajadzētu būt iespējai plašāku informācijas apjomu sniegt tikai digitāli, lai tādējādi pilnībā izmantotu ne tikai digitalizācijas sniegtās priekšrocības, bet arī lielos ieguvumus videi iepakojuma un ar to saistīto iepakojuma atkritumu samazināšanas ziņā, kurus piedāvā prakse pārdot produktus, izmantojot uzpildi. Tomēr, lai izvairītos no alerģisku reakciju riska, tiešajiem lietotājiem būtu fiziskā formā jāsaņem vismaz vienkāršotas plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu dozēšanas instrukcijas un informācija par alerģiju izraisošām smaržvielām un konservantiem.

(39)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ekonomikas operatoriem, kas tirgū dara pieejamus mazgāšanas līdzekļus, un lai aizsargātu patērētājus un citus tiešos lietotājus, būtu jānosaka vispārīgas prasības attiecībā uz digitālo marķējumu. Piemēram, ekonomikas operatoriem būtu jānodrošina bezmaksas un viegla piekļuve digitālajām etiķetēm un tas, ka šajā regulā prasītā obligātā marķējuma informācija ir nodalīta no pārējās informācijas.

(40)

Ņemot vērā digitālo prasmju pašreizējo attīstību, ekonomikas operatoriem arī būtu ar alternatīviem līdzekļiem jāsniedz marķējuma informācija tiem patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem, kuri nespēj piekļūt digitālajai etiķetei. Minētais pienākums būtu jānosaka kā drošības pasākums, lai mazinātu jebkādus iespējamos riskus, ko rada marķējuma informācijas nepieejamība, jo īpaši attiecībā uz uzpildītiem mazgāšanas līdzekļiem vai tiešajiem lietotājiem paredzētām virsmaktīvām vielām, ja vairāk marķējuma informācijas var sniegt tikai digitālajā etiķetē.

(41)

Tā kā mazgāšanas līdzekļiem un tiešajiem lietotājiem paredzētām virsmaktīvām vielām ir vienāds lietojums un tie rada vienādus riskus neatkarīgi no formāta, kādā tie tiek darīti pieejami tirgū, ekonomikas operatoriem, kas šādus produktus dara pieejamus tirgū, izmantojot uzpildi, būtu jānodrošina, ka minētie produkti atbilst tām pašām prasībām, kuras attiecas uz produktiem individuālā iepakojumā. Turklāt patērētājiem, izvēloties uzpildītus mazgāšanas līdzekļus, būtu jāsaņem nepieciešamā marķējuma informācija, un būtu jānosaka minimālās drošības prasības uzpildes stacijām. Tādēļ uz mazgāšanas līdzekļu pārdošanu, izmantojot uzpildi, būtu skaidri jāattiecina šī regula, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas operatoriem.

(42)

Lai ietu kopsolī ar tehnoloģiju attīstību un jauniem tirdzniecības līdzekļiem, vienlaikus nodrošinot labu informāciju patērētājiem un efektīvas tirgus uzraudzības darbības, tālpārdošanas gadījumā, tostarp, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas, būtu jānorāda mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu marķējuma informācija.

(43)

Nodrošinot mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība tiek padarīta vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atklāt ekonomikas operatorus, kas tirgū dara pieejamus neatbilstīgus mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas.

(44)

Ražotājiem būtu jāizveido produkta digitālā pase, lai sniegtu informāciju par mazgāšanas līdzekļu un tiešajiem lietotājiem paredzētu virsmaktīvo vielu atbilstību šai regulai. Šajā regulā ir noteikts produkta digitālās pases minimālais saturs, sākot ar ES atbilstības deklarāciju, tomēr nākotnē varētu tikt paredzēta papildu informācijas, piemēram, tehniskās dokumentācijas, iekļaušana. Lai atvieglotu tirgus uzraudzības iestāžu veiktās mazgāšanas līdzekļu vai tiešajiem lietotājiem paredzētu virsmaktīvo vielu pārbaudes un ļautu piegādes ķēdes dalībniekiem, patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem, kā arī citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pētniekiem, piekļūt vajadzīgajai informācijai, piemēram, informācijai par sastāvdaļām, produkta digitālajā pasē iekļauto informāciju vajadzētu sniegt digitāli un tieši piekļūstamā un lietotājdraudzīgā veidā, izmantojot datu nesēju. Datu nesējam vajadzētu būt skaidri redzamam tiešajam lietotājam pirms pirkuma veikšanas, tostarp gadījumos, kad mazgāšanas līdzeklis vai tiešajiem lietotājiem paredzēta virsmaktīvā viela tiek darīta pieejama, izmantojot tiešsaistes reklāmu. Tāpēc tirgus uzraudzības iestādēm, muitas dienestiem, ekonomikas operatoriem, patērētājiem un citiem tiešajiem lietotājiem, pamatojoties uz savām attiecīgajām piekļuves tiesībām, vajadzētu būt tūlītējai piekļuvei tiem svarīgai informācijai, izmantojot datu nesēju.

(45)

Lai uzņēmumiem neradītu izmaksas, kas nav samērīgas ar plašākiem ieguvumiem, produkta digitālajai pasei vajadzētu attiekties uz konkrētu mazgāšanas līdzekļa vai tiešajiem lietotājiem paredzētu virsmaktīvās vielas modeli. Būtu jāuzskata, ka mazgāšanas līdzekļi vai tiešajiem lietotājiem paredzētas virsmaktīvās vielas pieder pie tā paša modeļa, ja vien nav izmaiņu formulā vai ražošanā, kas izraisītu izmaiņas produktu marķējumā.

(46)

Lai visu iesaistīto dalībnieku, tostarp ražotāju, tirgus uzraudzības iestāžu un muitas dienestu, investīcijas digitalizācijā nedublētos, ja produkta digitālā pase mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvām vielām ir prasīta jebkādos citos Savienības tiesību aktos, vajadzētu būt pieejamai vienotai produkta digitālajai pasei, kurā iekļauta informācija, kas prasīta saskaņā ar šo regulu un minētajiem citiem Savienības tiesību aktiem. Turklāt saskaņā ar šo regulu izveidotajai produkta digitālajai pasei vajadzētu būt pilnībā sadarbspējīgai ar jebkuru produkta digitālo pasi, kas prasīta citos Savienības tiesību aktos.

(47)

Konkrētāk, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (10) nosaka arī prasības un tehniskās specifikācijas attiecībā uz produkta digitālo pasi, produktu digitālo pasu reģistru (“reģistrs”), kuru izveido Komisija un kurā tiek glabāta produktu digitālo pasu informācija, un minētā reģistra savstarpējo savienojumu ar ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2399 (11). Vidējā termiņā minētās regulas darbības jomā varētu iekļaut mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas, tādējādi nosakot, ka tiem ir jābūt pieejamai produkta digitālajai pasei.

(48)

Tāpēc saskaņā ar šo regulu izveidotai mazgāšanas līdzekļu un tiešajiem lietotājiem paredzētu virsmaktīvo vielu produktu digitālajai pasei būtu jāatbilst tām pašām prasībām un tehniskajiem elementiem, kas noteikti Regulā (ES) 2024/1781, ieskaitot tās gala–gala sakaru un datu apmaiņas tehniskos, semantiskos un organizatoriskos aspektus.

(49)

Ir svarīgi skaidri norādīt gan ražotājiem, gan lietotājiem, ka, izveidojot produkta digitālo pasi mazgāšanas līdzeklim vai tiešajiem lietotājiem paredzētai virsmaktīvajai vielai, ražotājs apliecina, ka produkts atbilst visām piemērojamajām prasībām un ka ražotājs par minēto atbilstību uzņemas pilnu atbildību.

(50)

Ja informācija tiek sniegta tikai digitāli, ir jāprecizē, ka šāda informācija būtu jāsniedz, izmantojot vienu datu nesēju, un tai vajadzētu būt sniegtai atsevišķi un skaidri nošķiramai no citas informācijas. Tas atvieglotu tirgus uzraudzības iestāžu darbu un arī nodrošinātu skaidrību patērētājiem vai citiem tiešajiem lietotājiem par dažādo informāciju, kas viņiem ir pieejama digitālā formātā.

(51)

Uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 (12) VII nodaļa, kas nosaka Savienības tirgū ievesto produktu kontroles noteikumus. Par minētajām kontrolēm atbildīgajām iestādēm, kas gandrīz visās dalībvalstīs ir muitas dienesti, tās jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (13) 46. un 47. pantā, tās īstenošanas tiesību aktos un attiecīgajos norādījumos. Tāpēc šai regulai nekādā veidā nebūtu jāgroza Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļa vai veids, kā iestādes, kas atbildīgas par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli, organizē un veic savas darbības.

(52)

Papildus tam, kas paredzēts Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļā noteiktajā kontroles sistēmā, muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai automātiski pārbaudīt, vai importētajiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, uz kuriem attiecas šī regula, ir produkta digitālā pase, lai tādējādi pastiprinātu kontroli pie Savienības ārējām robežām un novērstu neatbilstīgu mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu nonākšanu Savienības tirgū.

(53)

Ja no trešām valstīm ievestiem mazgāšanas līdzekļiem un tiešajiem lietotājiem paredzētām virsmaktīvajām vielām piemēro muitas procedūru laišanai brīvā apgrozībā, ekonomikas operatoram būtu muitas dienestiem jādara pieejama atsauce uz minēto mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produkta digitālo pasi. Šādai atsaucei būtu jāatbilst unikālajam reģistrācijas identifikatoram, ko reģistrs paziņo ekonomikas operatoram. Muitas dienestiem būtu jāpārbauda vismaz tas, vai mazgāšanas līdzekļa vai tiešajiem lietotājiem paredzētas virsmaktīvās vielas unikālais reģistrācijas identifikators un attiecīgais preces kods, kas tiem sniegts vai darīts pieejams, atbilst datiem, kuri tiek glabāti reģistrā. Tas ļautu muitas dienestiem pārbaudīt, vai importētajiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām ir produkta digitālā pase. Lai veiktu minēto automātisko pārbaudi, būtu jāizmanto savstarpējais savienojums starp reģistru un ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu.

(54)

Produkta digitālajā pasē iekļautie dati ir paredzēti, lai muitas dienesti varētu uzlabot un atvieglot riska pārvaldību un veikt mērķtiecīgākas kontroles uz robežas. Tāpēc muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai izgūt un izmantot produkta digitālajā pasē un saistītajā reģistrā iekļautos datus, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp īstenotu riska pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013.

(55)

Muitas dienestu veiktajai produkta digitālās pases atsauces automātiskajai pārbaudei attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ko ieved Savienības tirgū, nebūtu jāaizstāj vai jāmaina tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi, bet gan jāpapildina Savienības tirgū ievesto produktu kontroles vispārējā sistēma. Tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020 būtu jāveic produktu digitālajās pasēs iekļauto datu pārbaudes, produktu pārbaudes tirgū un gadījumā, ja iestādes, kas izraudzītas kontroļu veikšanai pie Savienības ārējām robežām, ir apturējušas laišanu brīvā apgrozībā, jānosaka produktu atbilstība un nopietni riski, ievērojot Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļu.

(56)

Tirgus uzraudzība ir būtisks instruments Savienības tiesību aktu pareizas un vienveidīgas piemērošanas nodrošināšanā. Regulā (ES) 2019/1020 ir paredzēta to produktu tirgus uzraudzības sistēma, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāorganizē un jāveic mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu tirgus uzraudzība saskaņā ar minēto regulu.

(57)

Regula (EK) Nr. 648/2004 paredz drošības procedūru, kas Komisijai dod iespēju pārbaudīt, vai dalībvalsts veiktais pasākums attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kas uzskatāmi par tādiem, kuri rada apdraudējumu, ir pamatots. Lai uzlabotu pārredzamību, ir jāuzlabo līdzšinējā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīs pieejamās speciālās zināšanas. Līdzšinējā sistēma būtu jāaizstāj ar procedūru, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas tiek informētas par pasākumiem, ko paredzēts veikt attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kas rada apdraudējumu veselībai vai videi. Būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem ekonomikas operatoriem savlaicīgi rīkoties attiecībā uz šādiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām. Komisijai ar īstenošanas aktiem, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (14) noteikto pārbaudes procedūru, būtu jānosaka, vai pagaidu pasākums attiecībā uz mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, kas rada apdraudējumu, ir pamatots. Minēto konkrēto drošības procedūru piemēro, neskarot regulārās kontroles, ko tirgus uzraudzības iestādes veic saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020.

(58)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 648/2004, liecina, ka mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kas atbilda piemērojamajām prasībām, konkrētos gadījumos tomēr ir radījuši apdraudējumu veselībai vai videi. Būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka tirgus uzraudzības iestādes veic pasākumus pret visiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, kas rada apdraudējumu veselībai vai videi, pat ja produkts atbilst tiesiskajām prasībām. Komisijai ar īstenošanas aktiem, piemērojot Regulā (ES) Nr. 182/2011 noteikto pārbaudes procedūru, būtu jānosaka, vai pagaidu pasākums, kas veikts attiecībā uz atbilstīgiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, par kuriem dalībvalsts konstatē, ka tie rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai vai videi, ir pamatots.

(59)

Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību vai jaunus zinātniskus pierādījumus un digitālās gatavības līmeni, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai: grozītu šīs regulas pielikumus nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai; vēl vairāk papildinātu vispārīgās prasības attiecībā uz digitālo marķējumu; grozītu marķējuma informāciju, ko var sniegt tikai digitālā formātā; grozītu alerģiju izraisošu smaržvielu robežvērtību, ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1223/2009 (15) ir noteiktas individuālas uz risku balstītas robežvērtības alerģiju izraisošu smaržvielu koncentrācijai, vai pievienotu jaunas alerģiju izraisošas smaržvielas; un grozītu spēkā esošās bionoārdāmības prasības nolūkā ieviest bionoārdāmības prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļos, tostarp mazgāšanas līdzekļu kapsulās, esošām vielām un maisījumiem, izņemot virsmaktīvās vielas, ja to prasa jauni zinātniskie pierādījumi, vai pienācīgi pamatotos gadījumos ļautu atkāpties no šādiem kritērijiem. Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai, izmantojot deleģētos aktus, grozīt konkrēto informāciju, kas jāiekļauj produkta digitālajā pasē, kā arī informāciju, kas jāiekļauj reģistrā. Turklāt, lai atvieglotu muitas dienestu darbu saistībā ar mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām un šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šīs regulas pielikumu, kurā iekļauts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (16) I pielikumā norādīto preču kodu saraksts un mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu apraksti. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, kad tā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (17). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(60)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt detalizētas tehniskās prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu digitālajām pasēm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(61)

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un nepieciešamību ņemt vērā jaunas norises, kuru pamatā ir zinātnes fakti, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu. Komisijai cita starpā būtu jānovērtē, vai ar šo regulu tiek sasniegti tās mērķi, ņemot vērā ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Attiecībā uz fosforu ziņojumā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai ir iespējams vēl vairāk samazināt fosfora robežvērtības, lai, ja iespējams, nākotnē pakāpeniski izbeigtu tā izmantošanu. Attiecībā uz viskaitīgākajām vielām Komisijai, vienlaikus ņemot vērā sasniegumus, kas gūti saskaņā ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, būtu jāizvērtē nepieciešamība šajā regulā iekļaut noteikumus par minēto vielu klātbūtni mazgāšanas līdzekļos un virsmaktīvajās vielās, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas zaļajā kursā noteikto mērķu sasniegšanu saistībā ar vispārējo pieeju riska pārvaldībai attiecībā uz viskaitīgākajām vielām patēriņa produktos un attiecīgā gadījumā, iespējams, pakāpeniski izbeigtu šādu vielu izmantošanu. Turklāt attiecībā uz biocidām aktīvajām vielām Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība ieviest stingrākus noteikumus, lai izvairītos no tā, ka tiek apieta ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 izveidotā apstiprināšanas shēma. Lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni, veicinātu inovāciju un palielinātu konkurētspēju, Komisijai būtu jānovērtē drošuma prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem, kas satur mikroorganismus. Lai atvieglotu pārkārtošanos uz pilnīgu aprites ekonomiku, Komisijai būtu jānovērtē tādu mērķrādītāju ieviešana, kuri attiecas uz atjaunīgām izejvielām un reciklētu saturu mazgāšanas līdzekļos.

(62)

Šī regula ievieš iespēju noteiktās situācijās daļu no obligātās marķējuma informācijas norādīt tikai digitālās etiķetēs un paredz prasību izveidot produkta digitālo pasi mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām. Tāpēc ir jāparedz pietiekami daudz laika, lai ekonomikas operatori varētu izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, lai dalībvalstis varētu izveidot tās piemērošanai nepieciešamo administratīvo infrastruktūru un lai Komisija varētu sagatavot produkta digitālās pases tehnisko prasību īstenošanu. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz dienai, kad minētie sagatavošanās darbi var saprātīgi būt pabeigti.

(63)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un novērstu atkritumu rašanos, ekonomikas operatoriem ir jābūt iespējai pārdot krājumus, kas šīs regulas piemērošanas dienā ir izplatīšanas ķēdē vai noliktavās. Tāpēc ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļauj darīt pieejamus tirgū mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kuri pirms minētās dienas laisti tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 648/2004, tā ka minētajiem produktiem nav jāatbilst šai regulai. Tāpēc izplatītājiem vajadzētu būt iespējai piegādāt šādus mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē, pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

(64)

Lai vēl vairāk nodrošinātu juridisko noteiktību un novērstu atkritumu rašanos, ir svarīgi, lai ekonomikas operatori ierobežotā laikposmā pēc šīs regulas piemērošanas dienas varētu pārdot krājumus, kas vēl nav izplatīšanas ķēdē. Minētajā nolūkā būtu arī jānosaka pārejas pasākumi, kas ļauj laist tirgū mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kuri šīs regulas piemērošanas dienā vēl nav izplatīšanas ķēdē, tā ka minētajiem produktiem nav jāatbilst šai regulai, ar noteikumu, ka tie atbilst Regulai (EK) Nr. 648/2004. Tāpēc ražotājiem un importētājiem vajadzētu būt iespējai laist tirgū šādus mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, proti, krājumus, kas vēl nav izplatīšanas ķēdē, pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Ņemot vērā minētā pārejas laika mērķi, minētajai iespējai vajadzētu būt stingri ierobežotai laika ziņā, proti, līdz vienam gadam pēc minētās dienas, un jo īpaši nevajadzētu būt iespējamam šādus krājumus darīt pieejamus tirgū pēc minētā viena gada laikposma.

(65)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot, ka tirgū esošie mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas atbilst prasībām, kas paredz augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,