+EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
---+1. pants Priekšmets
------+1. pants 1.
------+1. pants 2.
------+1. pants 3.
---+2. pants Definīcijas
---+3. pants Nacionālais ēku renovācijas plāns
------+3. pants 1.
------+3. pants 2.
------+3. pants 3.
------+3. pants 4.
------+3. pants 5.
------+3. pants 6.
------+3. pants 7.
------+3. pants 8.
------+3. pants 9.
---+4. pants Metodoloģijas pieņemšana ēku energosnieguma aprēķināšanai
---+5. pants Energosnieguma minimālo prasību noteikšana
------+5. pants 1.
------+5. pants 2.
------+5. pants 3.
---+6. pants Minimālo energosnieguma prasību izmaksoptimāla līmeņa aprēķināšana
------+6. pants 1.
------+6. pants 2.
------+6. pants 3.
------+6. pants 4.
---+7. pants Jaunas ēkas
------+7. pants 1.
------+7. pants 2.
------+7. pants 3.
------+7. pants 4.
------+7. pants 5.
------+7. pants 6.
---+8. pants Esošās ēkas
------+8. pants 1.
------+8. pants 2.
------+8. pants 3.
---+9. pants Nedzīvojamo ēku minimālie energosnieguma standarti un dzīvojoamo ēku fonda pakāpeniskas renovācijas trajektorijas
------+9. pants 1.
------+9. pants 2.
------+9. pants 3.
------+9. pants 4.
------+9. pants 5.
------+9. pants 6.
------+9. pants 7.
------+9. pants 8.
---+10. pants Saules enerģija ēkās
------+10. pants 1.
------+10. pants 2.
------+10. pants 3.
------+10. pants 4.
------+10. pants 5.
---+11. pants Bezemisiju ēkas
------+11. pants 1.
------+11. pants 2.
------+11. pants 3.
------+11. pants 4.
------+11. pants 5.
------+11. pants 6.
------+11. pants 7.
---+12. pants Renovācijas pase
------+12. pants 1.
------+12. pants 2.
------+12. pants 3.
------+12. pants 4.
------+12. pants 5.
------+12. pants 6.
------+12. pants 7.
------+12. pants 8.
---+13. pants Ēkas inženiertehniskās sistēmas
------+13. pants 1.
------+13. pants 2.
------+13. pants 3.
------+13. pants 4.
------+13. pants 5.
------+13. pants 6.
------+13. pants 7.
------+13. pants 8.
------+13. pants 9.
------+13. pants 10.
------+13. pants 11.
------+13. pants 12.
---+14. pants Ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūra
------+14. pants 1.
------+14. pants 2.
------+14. pants 3.
------+14. pants 4.
------+14. pants 5.
------+14. pants 6.
------+14. pants 7.
------+14. pants 8.
------+14. pants 9.
------+14. pants 10.
---+15. pants Ēku viedgatavība
------+15. pants 1.
------+15. pants 2.
------+15. pants 3.
------+15. pants 4.
---+16. pants Datu apmaiņa
------+16. pants 1.
------+16. pants 2.
------+16. pants 3.
------+16. pants 4.
------+16. pants 5.
---+17. pants Finansiālie stimuli, prasmes un tirgus šķēršļi
------+17. pants 1.
------+17. pants 2.
------+17. pants 3.
------+17. pants 4.
------+17. pants 5.
------+17. pants 6.
------+17. pants 7.
------+17. pants 8.
------+17. pants 9.
------+17. pants 10.
------+17. pants 11.
------+17. pants 12.
------+17. pants 13.
------+17. pants 14.
------+17. pants 15.
------+17. pants 16.
------+17. pants 17.
------+17. pants 18.
------+17. pants 19.
---+18. pants Vienas pieturas aģentūras ēku energosnieguma jomā
------+18. pants 1.
------+18. pants 2.
------+18. pants 3.
---+19. pants Energosnieguma sertifikāti
------+19. pants 1.
------+19. pants 2.
------+19. pants 3.
------+19. pants 4.
------+19. pants 5.
------+19. pants 6.
------+19. pants 7.
------+19. pants 8.
------+19. pants 9.
------+19. pants 10.
------+19. pants 11.
------+19. pants 12.
------+19. pants 13.
------+19. pants 14.
---+20. pants Energosnieguma sertifikātu izsniegšana
------+20. pants 1.
------+20. pants 2.
------+20. pants 3.
------+20. pants 4.
------+20. pants 5.
------+20. pants 6.
------+20. pants 7.
------+20. pants 8.
---+21. pants Energosnieguma sertifikātu izvietošana
------+21. pants 1.
------+21. pants 2.
------+21. pants 3.
---+22. pants Ēku energosnieguma datubāzes
------+22. pants 1.
------+22. pants 2.
------+22. pants 3.
------+22. pants 4.
------+22. pants 5.
------+22. pants 6.
------+22. pants 7.
---+23. pants Inspekcijas
------+23. pants 1.
------+23. pants 2.
------+23. pants 3.
------+23. pants 4.
------+23. pants 5.
------+23. pants 6.
------+23. pants 7.
------+23. pants 8.
------+23. pants 9.
---+24. pants Ziņojumi par apkures sistēmu, ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu
------+24. pants 1.
------+24. pants 2.
------+24. pants 3.
---+25. pants Neatkarīgi eksperti
------+25. pants 1.
------+25. pants 2.
---+26. pants Būvniecības speciālistu sertifikācija
------+26. pants 1.
------+26. pants 2.
---+27. pants Neatkarīga kontroles sistēma
------+27. pants 1.
------+27. pants 2.
------+27. pants 3.
---+28. pants Pārskatīšana
---+29. pants Informācija
------+29. pants 1.
------+29. pants 2.
------+29. pants 3.
------+29. pants 4.
---+30. pants Apspriešanās
---+31. pants I pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai
---+32. pants Deleģēšanas īstenošana
------+32. pants 1.
------+32. pants 2.
------+32. pants 3.
------+32. pants 4.
------+32. pants 5.
------+32. pants 6.
---+33. pants Komiteju procedūra
------+33. pants 1.
------+33. pants 2.
------+33. pants 3.
---+34. pants Sankcijas
---+35. pants Transponēšana
------+35. pants 1.
------+35. pants 2.
---+36. pants Atcelšana
---+37. pants Stāšanās spēkā un piemērošana
---+38. pants Adresāti
---+I PIELIKUMS Kopīgs vispārīgais ēku energosnieguma aprēķina satvars
---+II PIELIKUMS Nacionālo ēku renovācijas plānu veidne
---+III PIELIKUMS Dzīves cikla GSP aprēķināšana jaunām ēkām, ievērojot 7. panta 2. punktu
---+IV PIELIKUMS Vienota vispārēja sistēma, ar ko vērtē ēku viedgatavību
---+V PIELIKUMS Energosnieguma sertifikātu veidne
---+VI PIELIKUMS Neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto energosnieguma sertifikātiem
---+VII PIELIKUMS
---+VIII PIELIKUMS Prasības renovācijas pasēm
---+IX PIELIKUMS
---+X PIELIKUMS Atbilstības tabula
 English - European Union - Energy - Environment -

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/1275

(2024. gada 24. aprīlis)

par ēku energosniegumu

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Pārskats

,
1. pants Priekšmets
2. pants Definīcijas

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“ēka” ir būve ar jumtu un sienām, kur telpu vides regulēšanai izmanto enerģiju;

2) 

“bezemisiju ēka” ir ļoti augsta energosnieguma ēka, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tai nav nepieciešams piegādāt enerģiju vai nepieciešams ļoti neliels enerģijas daudzums, tā nerada oglekļa emisijas uz vietas no fosilajiem kurināmajiem un nerada vispār vai rada ļoti nelielu daudzumu ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju saskaņā ar 11. pantu;

3) 

“gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energosniegumu, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tas nevar būt zemāks par 2023. gada izmaksoptimālo līmeni, ko dalībvalstis ziņojušas, ievērojot 6. panta 2. punktu, un turklāt gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju ļoti lielā mērā sedz ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, tostarp objektā uz vietas vai tuvumā ražotu atjaunīgo energoresursu enerģiju;

4) 

“minimālie energosnieguma standarti” ir noteikumi, kas paredz, ka esošām ēkām kādā periodā vai līdz konkrētam datumam plaša ēku fonda renovācijas plāna ietvaros vai tirgus atspērienbrīdī, piemēram, pārdošana, īre, ziedojums vai izmantošanas nolūka maiņa kadastrā vai zemesgrāmatā, jāpanāk atbilstība energosnieguma prasībai;

5) 

“publiskas struktūras” ir publiskas struktūras, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 12) punktā;

6) 

“ēkas inženiertehniskā sistēma” ir ēkas vai ēkas vienības tehnisks aprīkojums, kas nodrošina telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, mājsaimniecības karstā ūdens apgādi, iebūvēto apgaismojumu, ēkas automatizāciju un vadību, atjaunīgās enerģijas ražošanu un enerģijas uzkrāšanu uz vietas objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunīgo energoresursu enerģiju;

7) 

“ēkas automatizācijas un vadības sistēma” ir sistēma, kas ietver visus produktus, programmatūru un inženierijas pakalpojumus, kuri var sekmēt energoefektīvu, ekonomisku un drošu ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatāciju, izmantojot automātisku vadību un atvieglojot minēto ēkas inženiertehnisko sistēmu manuālo pārvaldību;

8) 

“ēkas energosniegums” ir aprēķinātais vai uzskaitītais enerģijas daudzums, kas ir vajadzīgs, lai apmierinātu energopieprasījumu saistībā ar ēkas tipisku izmantojumu, kurā inter alia ietilpst enerģija, kas izmantota apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, mājsaimniecības karstajam ūdenim un apgaismojumam;

9) 

“primārā enerģija” ir enerģija no atjaunīgiem un neatjaunīgiem energoresusrsiem, kas nav bijusi pakļauta nekādam pārveides vai transformācijas procesam;

10) 

“uzskaitīta” ir izmērīta, izmantojot attiecīgu ierīci, piemēram, enerģijas skaitītāju, jaudas mērierīci, enerģijas uzskaitīšanas un uzraudzības ierīci vai elektroenerģijas skaitītāju;

11) 

“neatjaunīgās primārās enerģijas faktors” ir rādītājs, ko aprēķina konkrēta energonesēja no neatjaunīgiem energoresursiem iegūtu primāro enerģiju, tostarp piegādāto enerģiju un aprēķinātos enerģijas zudumus piegādē līdz izmantošanas punktiem, dalot ar piegādāto enerģiju;

12) 

“atjaunīgās primārās enerģijas faktors” ir rādītājs, ko aprēķina primāro enerģiju no atjaunīgiem energoresursiem no objektā uz vietas, tuvumā vai tālu esoša energoresursa, kuru piegādā, izmantojot konkrētu energonesēju, arī piegādātā enerģija un aprēķinātie enerģijas zudumi piegādē līdz izmantošanas punktiem, dalot ar piegādāto enerģiju;

13) 

“kopējais primārās enerģijas faktors” ir konkrēta energonesēja atjaunīgās un neatjaunīgās primārās enerģijas faktoru summa;

14) 

“atjaunīgo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunīgiem nefosiliem energoresursiem, proti, tā ir vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija), un ģeotermālā enerģija, osmozes enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzes enerģija;

15) 

“norobežojošā konstrukcija” ir ēkas konstruktīvie elementi, kas atdala tās iekšējās telpas no āra vides;

16) 

“ēkas vienība” ir ēkas sekcija, stāvs vai dzīvoklis, kas projektēta vai pielāgota patstāvīgai izmantošanai;

17) 

“būves elements” ir ēkas inženiertehniskā sistēma vai norobežojošo konstrukciju elements;

18) 

“dzīvojamā ēka vai ēkas vienība” ir telpa vai telpu kopums pastāvīgā ēkā vai strukturāli atdalīta ēkas daļa, un tā ir paredzēta vienai privātai mājsaimniecībai dzīvošanai visa gada garumā;

19) 

“renovācijas pase” ir individuāli pielāgots ceļvedis konkrētas ēkas pamatīgai renovācijai maksimālā skaitā posmu, kas ievērojami uzlabos tās energosniegumu;

20) 

“pamatīga renovācija” ir renovācija, kurā tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kura koncentrējas uz būtiskiem būves elementiem un kuras rezultātā tiek pārveidota ēka vai ēkas daļa:

a) 

pirms 2030. gada 1. janvāra – par gandrīz nulles enerģijas ēku;

b) 

no 2030. gada 1. janvāra – par bezemisiju ēku;

21) 

“pakāpeniska pamatīga renovācija” ir pamatīga renovācija, ko veic maksimālā posmu skaitā, kā noteikts renovācijas pasē;

22) 

“nozīmīga renovācija” ir ēkas renovācija, ja:

a) 

renovācijas kopējās izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, pārsniedz 25 % no ēkas vērtības, izņemot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas; vai

b) 

renovāciju veic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas;

dalībvalstis var izvēlēties piemērot a) vai b) apakšpunktu;

23) 

“ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar ēkas inženiertehnisko sistēmu enerģijas patēriņu ēkas izmantošanas un ekspluatācijas laikā;

24) 

“visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas visa ēkas dzīves cikla laikā, kas cita starpā ir būvizstrādājumu ražošana un transportēšana, būvlaukumā noritošās darbības, enerģijas izmantošana ēkā un būvizstrādājumu aizstāšana, kā arī atkritumu materiālu nojaukšana, transportēšana un apsaimniekošana un to atkalizmantošana, reciklēšana un galīga likvidēšana;

25) 

“dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls” jeb “dzīves cikla GSP” ir rādītājs, kas kvantificē ēkas globālās sasilšanas potenciāla devumu visā tās dzīves ciklā;

26) 

“pretrunīgas intereses” ir pretrunīgas intereses, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 54) punktā;

27) 

“enerģētiskā nabadzība” ir enerģētiskā nabadzība, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 52) punktā;

28) 

“mazaizsargātas mājsaimniecības” ir enerģētiskās nabadzības skartas mājsaimniecības vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar vidēji zemiem ienākumiem, kuras ir īpaši pakļautas augstām enerģijas izmaksām un kurām trūkst līdzekļu, lai renovētu ēku, ko tās apdzīvo;

29) 

“Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja vai Elektrosakaru standartizācijas institūts un kas ir darīts publiski pieejams;

30) 

“energosnieguma sertifikāts” ir sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai šīs dalībvalsts izraudzīta juridiska persona un kurā ir raksturots ēkas vai ēkas vienības energosniegums, kas aprēķināts saskaņā ar metodoloģiju, kura pieņemta, ievērojot 4. pantu;

31) 

“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

32) 

“izmaksoptimāls līmenis” ir energosnieguma līmenis, kas rada viszemākās izmaksas aplēstajā kalpošanas laikā, kur:

a) 

viszemākās izmaksas aprēķina, ņemot vērā:

i) 

attiecīgās ēkas kategoriju un izmantojumu;

ii) 

ar enerģiju saistītās investīciju izmaksas, kuru pamatā ir oficiālas prognozes;

iii) 

apkopes un ekspluatācijas izmaksas, tostarp enerģijas izmaksas, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izmaksas;

iv) 

enerģijas izmantojuma vidiskās un ar veselību saistītās eksternalitātes;

v) 

attiecīgā gadījumā ieņēmumus no objektā uz vietas saražotās enerģijas;

vi) 

attiecīgā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas izmaksas; un

b) 

aplēsto kalpošanas laiku nosaka katra dalībvalsts, un tas nozīmē vēl atlikušo aplēsto ēkas kalpošanas laiku, ja energosnieguma prasības ir noteiktas visai ēkai kopumā, vai arī aplēsto būves elementa kalpošanas laiku, ja energosnieguma prasības ir noteiktas attiecībā uz būves elementiem.

Izmaksoptimāls līmenis ir tāds snieguma līmenis, kam raksturīga pozitīvs izmaksu un ieguvumu novērtējums, kuru aprēķina attiecībā uz aplēsto ēkas kalpošanas laiku;

33) 

“uzlādes punkts” ir uzlādes punkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1804 ( 1 ) 2. panta 48) punktā;

34) 

“kabeļu iepriekšēja ievilkšana” ir visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju uzstādīt uzlādes punktus, tostarp datu pārraidi, kabeļus, kabeļu trase un vajadzības gadījumā elektroenerģijas skaitītājus;

35) 

“autostāvvieta ar jumtu” ir būve ar jumtu, kurā ir vismaz trīs automašīnu stāvvietas vietas un kurā iekštelpu vides regulēšanai neizmanto enerģiju;

36) 

“izolēta mikrosistēma” ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 2022. gadā ir mazāks par 500 GWh un kurai nav savienojuma ar citām sistēmām;

37) 

“viedā uzlāde” ir viedā uzlāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 ( 2 ) 2. panta otrās daļas 14.m) punktā;

38) 

“divvirzienu uzlāde” ir divvirzienu uzlāde, kā definēts Regulas (ES) 2023/1804 2. panta 11) punktā;

39) 

“hipotekāro portfeļu standarti” ir mehānismi, kas stimulē hipotekāros aizdevējus izveidot pieeju, lai līdz 2030. un 2050. gadam palielinātu ar izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem aptverto ēku portfeļa mediāno energosniegumu, un mudināt potenciālos klientus uzlabot savu īpašumu energosniegumu saskaņā ar Savienības dekarbonizācijas iecerēm un relevantajiem enerģētikas mērķrādītājiem ēku energopatēriņa jomā, balstoties uz Regulas (ES) 2020/852 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, ar kuriem nosaka vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības;

40) 

“finanšu shēma “atmaksā atkarībā no veiktā ietaupījuma”” ir aizdevumu shēma, kura paredzēta tikai energosnieguma uzlabojumiem un kuras izstrādes laikā tajā ir paredzēta korelācija starp aizdevuma atmaksu un panāktajiem enerģijas ietaupījumiem, ņemot vērā arī citus ekonomiskos faktorus, piemēram, enerģijas izmaksu indeksāciju, procentu likmes, aktīvu vērtības pieaugumu un aizdevuma refinansēšanu;

41) 

“digitālais ēkas žurnāls” ir kopīgs repozitorijs, kurā glabājas visi relevantie ēkas dati, arī dati, kas saistīti ar energosniegumu, piemēram, energosnieguma sertifikāti, renovācijas pases un viedgatavības indikatori, kā arī dati, kas attiecas uz dzīves cikla GSP, un tas atvieglo informētu lēmumu pieņemšanu un informācijas kopīgošanu būvniecības nozarē, un starp ēkas īpašniekiem un iemītniekiem, finanšu iestādēm un publiskajām struktūrām;

42) 

“gaisa kondicionēšanas sistēma” ir to sastāvdaļu kombinācija, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu telpu gaisa apstrādi, kurā temperatūra tiek kontrolēta vai to var samazināt;

43) 

“apkures sistēma” ir to sastāvdaļu kombinācija, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu telpu gaisa apstrādi tā, ka tiek palielināta temperatūra;

44) 

“ventilācijas sistēma” ir ēkas inženiertehniskā sistēma, kas ar dabiskiem vai mehāniskiem līdzekļiem telpai nodrošina āra gaisu;

45) 

“siltumģenerators” ir apkures sistēmas daļa, kas I pielikumā norādītajiem izmantojumiem ražo lietderīgu siltumu vienā vai vairākos šādos procesos:

a) 

kurināmā sadedzināšana, piemēram, apkures katlā;

b) 

Džoula efekts elektriskās pretestības apkures sistēmas sildelementos;

c) 

siltuma uztveršana no apkārtējā gaisa, ventilācijas izplūdes gaisa vai ūdens vai zemes siltuma avota, izmantojot siltumsūkni;

46) 

“aukstumģenerators” ir gaisa kondicionēšanas sistēmas daļa, kas ražo lietderīgu aukstumu I pielikumā norādītajiem izmantojumiem;

47) 

“energosnieguma līgums” ir energoefektivitātes līgums, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 33) punktā;

48) 

“apkures katls” ir katls ar degli, kas paredzēts tam, lai pārnestu uz šķidrumu degšanas procesā iegūto siltumu;

49) 

“lietderīgā nominālā jauda” ir maksimālā siltuma atdeve (kW), ko ražotājs noteicis un garantējis kā tādu, kuru var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, tajā pašā laikā ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti;

50) 

“centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas padeve tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā, izmantojot tīklu no centrāla vai decentralizēta enerģijas ražošanas avota uz vairākām ēkām vai objektiem, izmantošanai telpu vai procesu apsildei vai dzesēšanai;

51) 

“lietderīgā grīdas platība” ir ēkas grīdas platība, kas nepieciešama kā parametrs, lai kvantificētu specifiskus izmantošanas apstākļus, kas izteikti uz grīdas platības vienību, un lai piemērotu vienkāršojumus un zonējuma un dalīšanas vai pārdalīšanas noteikumus;

52) 

“references grīdas platība” ir platība, ko ēkas energosnieguma novērtēšanā izmanto par references lielumu, un to aprēķina kā to norobežojošajās konstrukcijās ietilpstošo telpu lietderīgo grīdas platību summu, kas norādītas energosnieguma novērtējuma vajadzībām;

53) 

“novērtējuma robeža” ir robeža, pie kuras mēra vai aprēķina piegādāto enerģiju un eksportēto enerģiju;

54) 

“objektā uz vietas” ir konkrētā ēkā vai uz konkrētas ēkas vai uz zemes, uz kuras atrodas ēka;

55) 

“tuvumā ražota atjaunīgo energoresursu enerģija” ir atjaunīgo energoresursu enerģija, kura ražota konkrētās ēkas vietēja vai rajona līmeņa perimetrā un kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

to var sadalīt un izmantot tikai konkrētajā vietēja un rajona līmeņa perimetrā, izmantojot tam īpaši paredzētu sadales tīklu;

b) 

tā ļauj aprēķināt specifisku primārās enerģijas faktoru, kas ir derīgs tikai tai atjaunīgo energoresursu enerģijai, kura saražota minētajā vietēja vai rajona līmeņa perimetrā; un

c) 

to var izmantot objektā uz vietas, izmantojot tam īpaši paredzētu pieslēgumu enerģijas ražošanas avotam, ja šim īpaši paredzētajam pieslēgumam ir vajadzīgs specifisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas pašizmantojumam paredzētās enerģijas drošu piegādi un uzskaiti;

56) 

“ēku energosnieguma pakalpojumi” jeb “ĒES pakalpojumi” ir tādi pakalpojumi kā siltumapgāde, aukstumapgāde, ventilācija, mājsaimniecības karstais ūdens un apgaismojums, kā arī citi pakalpojumi, kuru enerģijas izmantojums tiek ņemts vērā ēku energosnieguma aprēķināšanā;

57) 

“enerģētiskās vajadzības” ir enerģija, kas jāpiegādā uz kondicionētu telpu vai jāizvada no tās, lai noteiktā laika periodā uzturētu paredzētos telpas apstākļus, neņemot vērā ēkas inženiertehnisko sistēmu neefektivitāti;

58) 

“enerģijas izmantojums” jeb “enerģijas patēriņš” ir enerģijas ielaide, kas paredzēta tādas ēkas inženiertehniskās sistēmas enerģētiskās vajadzības apmierināšanai, kura nodrošina ĒES pakalpojumu;

59) 

“pašizmantojums” ir objektā uz vietas no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas izmantojums vai tuvumā no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas izmantojums, ko ĒES pakalpojumu sniegšanai izmanto objekta inženiertehniskās sistēmas;

60) 

“citi izmantojumi objektā uz vietas” ir izmantojumi objektā uz vietas, kas nav ĒES pakalpojumi, tostarp ierīces, dažādas slodzes un palīgslodzes vai elektromobilitātei domātus uzlādes punktus;

61) 

“aprēķina intervāls” ir atsevišķais laika intervāls, ko izmanto energosnieguma aprēķināšanai;

62) 

“piegādātā enerģija” ir enerģija, kas piegādāta ēkas inženiertehniskajām sistēmām caur novērtējuma robežu, lai apmierinātu vērā ņemtos izmantojumus vai saražotu eksportēto enerģiju, un to izsaka pa energonesējiem;

63) 

“eksportētā enerģija” ir atjaunīgās enerģijas daļa, izteikta pa energonesējiem un primārās enerģijas faktoriem, kas eksportēta uz energotīklu tā vietā, lai to izmantotu pašizmantojumam objektā uz vietas vai citam izmantojumam objektā uz vietas;

64) 

“velosipēdu stāvvietas vieta” ir ierīkota vieta vismaz viena velosipēda novietošanai;

65) 

“autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai” ir autostāvvieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā;

66) 

“iekštelpu vides kvalitāte” ir ēkas iekšienē esošo apstākļu, kas ietekmē ēkas iemītnieku veselību un labbūtību, novērtējuma rezultāts, kura pamatā ir tādi parametri, kas, piemēram, saistīti ar temperatūru, mitrumu, ventilācijas rādītāju un kontaminantu klātbūtni.
3. pants Nacionālais ēku renovācijas plāns
4. pants Metodoloģijas pieņemšana ēku energosnieguma aprēķināšanai

4. pants

Metodoloģijas pieņemšana ēku energosnieguma aprēķināšanai

Dalībvalstis piemēro ēku energosnieguma aprēķina metodoloģiju, kas atbilst I pielikumā noteiktajam kopīgajam vispārīgajam satvaram. Minēto metodoloģiju pieņem valsts vai reģionu līmenī.

Komisija izdod norādījumus par to, kā aprēķina to pārredzamo būves elementu energosniegumu, kuri ir ēkas norobežojošo konstrukciju daļa, un par apkārtējās vides enerģijas ņemšanu vērā.
5. pants Energosnieguma minimālo prasību noteikšana
6. pants Minimālo energosnieguma prasību izmaksoptimāla līmeņa aprēķināšana
7. pants Jaunas ēkas
8. pants Esošās ēkas
9. pants Nedzīvojamo ēku minimālie energosnieguma standarti un dzīvojoamo ēku fonda pakāpeniskas renovācijas trajektorijas
10. pants Saules enerģija ēkās
11. pants Bezemisiju ēkas
12. pants Renovācijas pase
13. pants Ēkas inženiertehniskās sistēmas
14. pants Ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūra
15. pants Ēku viedgatavība
16. pants Datu apmaiņa
17. pants Finansiālie stimuli, prasmes un tirgus šķēršļi
18. pants Vienas pieturas aģentūras ēku energosnieguma jomā
19. pants Energosnieguma sertifikāti
20. pants Energosnieguma sertifikātu izsniegšana
21. pants Energosnieguma sertifikātu izvietošana
22. pants Ēku energosnieguma datubāzes
23. pants Inspekcijas
24. pants Ziņojumi par apkures sistēmu, ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu
25. pants Neatkarīgi eksperti
26. pants Būvniecības speciālistu sertifikācija
27. pants Neatkarīga kontroles sistēma
28. pants Pārskatīšana

28. pants

Pārskatīšana

Komisija, kam palīdz 33. pantā minētā komiteja, pārskata šo direktīvu līdz 2028. gada 31. decembrim, ņemot vērā tās piemērošanas laikā gūto pieredzi un panākumus, un vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus.

Minētajā izvērtēšanā Komisija novērtē, vai šīs direktīvas piemērošana apvienojumā ar citiem leģislatīvajiem instrumentiem, kas attiecas uz ēku energosniegumu un siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši ar oglekļa cenas noteikšanu, nodrošina pietiekamu progresu virzībā uz to, lai līdz 2050. gadam izveidotu pilnībā dekarbonizētu bezemisiju ēku fondu, vai arī ir jāievieš turpmāki saistoši pasākumi Savienības līmenī, jo īpaši obligāti minimālie energosnieguma standarti visam ēku fondam, tostarp, lai nodrošinātu, ka var sasniegt 9. panta 2. punktā noteiktās vērtības 2030. un 2035. gadam. Komisija arī novērtē nacionālos ceļvežus un jo īpaši plānotās robežvērtības jaunu ēku dzīves cikla GSP, ievērojot 7. panta 4. punktu, un apsver vajadzību veikt papildu pasākumus, ar ko veicināt ilgtspējīgu būvēto vidi. Komisija arī izskata, kā dalībvalstis Savienības ēku un energoefektivitātes rīcībpolitikā varētu piemērot integrētas rajonu vai apkaimju pieejas, vienlaikus nodrošinot, ka katra ēka atbilst minimālajām energosnieguma prasībām, piemēram, izmantojot integrētas renovācijas programmas un vispārējas renovācijas shēmas, kas attiecas uz vairākām ēkām telpiskā kontekstā, nevis uz vienu ēku. Komisija arī novērtē, vai alternatīvie rādītāji, piemēram, enerģijas galaizmantojums un enerģijas vajadzības, būtu piemērotāki I pielikuma vajadzībām.
29. pants Informācija
30. pants Apspriešanās

30. pants

Apspriešanās

Lai veicinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu, vajadzības gadījumā dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem apspriežas ar iesaistītajam personām, tostarp vietējām un reģionālām iestādēm. Šādas apspriedes ir īpaši svarīgas, lai piemērotu 29. pantu.
31. pants I pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai

31. pants

I pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu šo direktīvu attiecībā uz I pielikuma 4. un 5. punkta pielāgošanu tehnikas attīstībai.
32. pants Deleģēšanas īstenošana
33. pants Komiteju procedūra
34. pants Sankcijas

34. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
35. pants Transponēšana
36. pants Atcelšana

36. pants

Atcelšana

Direktīvu 2010/31/ES, kā tā grozīta IX pielikuma A daļā minētajiem aktiem, atceļ no 2026. gada 30. maija, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IX pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un minēto direktīvu piemērošanas dienām.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.
37. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

37. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 30., 31., 33. un 34. pantu piemēro no 2026. gada 30. maija.
38. pants Adresāti

38. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS Kopīgs vispārīgais ēku energosnieguma aprēķina satvars



I PIELIKUMS

Kopīgs vispārīgais ēku energosnieguma aprēķina satvars

(minēts 4. pantā)

1. Ēkas energosniegumu nosaka, pamatojoties uz aprēķināto vai uzskaitīto enerģijas izmantojumu, un tas atspoguļo tipisko enerģijas izmantojumu telpu apkurei, telpu dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei, ventilācijai, iebūvētam apgaismojumam un citām ēkas inženiertehniskām sistēmām. Dalībvalstis nodrošina, ka tipiskais enerģijas izmantojums ir reprezentatīvs attiecībā uz katras relevantās tipoloģijas ekspluatācijas apstākļiem un atspoguļo tipiskos izmantotāja paradumus. Ja iespējams, tipisku enerģijas izmantojumu un tipiskus izmantotāja paradumus balsta uz pieejamo nacionālo statistiku, būvnormatīviem un uzskaites datiem.

Ja ēku energosnieguma aprēķina pamatā ir uzskaitītais enerģijas izmantojums, aprēķina metodoloģijai jāspēj identificēt iemītnieku paradumu un vietējā klimata ietekmi, ko aprēķina rezultātos neatspoguļo. Lai aprēķinātu ēku energosniegumu, pamatojoties uz uzskaitīto enerģijas izmantojumu, ir vajadzīgi vismaz mēneša intervāla nolasījumi un ir jānošķir energonesēji.

Dalībvalstis uzskaitīto enerģijas patēriņu tipiskos ekspluatācijas apstākļos var izmantot, lai verificētu aprēķinātā enerģijas izmantojuma pareizību un salīdzinātu aprēķināto un faktisko sniegumu. Uzskaitīto enerģijas patēriņu verifikācijas un salīdzināšanas vajadzībām var balstīt uz mēneša nolasījumiem.

Ēkas energosniegumu izsaka ar skaitlisku norādi par primārās enerģijas izmantošanu uz references grīdas platības vienību gadā (kWh/(m2/gadā)) gan energosnieguma sertifikācijas vajadzībām, gan nolūkā izpildīt minimālās energosnieguma prasības. Ēkas energosnieguma noteikšanai izmantotā metodoloģija ir pārredzama un atvērta inovācijai.

Dalībvalstis savu valsts aprēķina metodoloģiju apraksta, balstoties uz A pielikumu galvenajos Eiropas standartos par ēku energosniegumu, proti, (EN) ISO 52000-1, (EN) ISO 52003-1, (EN) ISO 52010-1, (EN) ISO 52016-1, (EN) ISO 52018-1, (EN) ISO 52120-1, EN 16798-1 un EN 17423 vai aizstājošos dokumentos. Šis noteikums nav uzskatāms par minēto standartu juridisku kodifikāciju.

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ēkas apgādā centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, aprēķina metodoloģijā šādas apgādes priekšrocības, jo īpaši atjaunīgās enerģijas īpatsvars, tiek atzītas un ņemtas vērā, izmantojot individuāli sertificētus vai atzītus primārās enerģijas faktorus.

2. Enerģētiskās vajadzības un enerģijas izmantojumu telpu apkurei, telpu dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei, ventilācijai, apgaismojumam un citām ēkas inženiertehniskajām sistēmām aprēķina, izmantojot mēnešu, stundu vai par stundu īsākus laika aprēķina intervālus, lai ņemtu vērā dažādus apstākļus, kas būtiski ietekmē sistēmas darbību un sniegumu, un iekštelpu apstākļus un optimizētu veselības, telpu gaisa kvalitātes, tostarp komforta līmeņus, ko dalībvalstis noteikušas valsts vai reģionālā līmenī.

Ja ar enerģiju saistītiem ražojumiem ir piemērojami konkrētiem ražojumiem piemērojami noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, un tie energosnieguma un dzīves cikla GSP aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu ietver īpašas prasības par ražojuma informāciju, nacionālās aprēķina metodes neprasa papildu informāciju.

Primārās enerģijas aprēķina pamatā ir regulāri atjaunināti un uz nākotni vērsti katra energonesēja primārās enerģijas faktori (izšķir neatjaunīgās primārās enerģijas, atjaunīgās primārās enerģijas un kopējo faktoru) vai svēruma faktori, kuriem ir jābūt valstu iestāžu atzītiem un kuros jāņem vērā paredzamā energoresursu struktūra, par pamatu ņemot nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Minēto primārās enerģijas faktoru vai svēruma faktoru pamatā var būt valsts, reģionālā vai vietējā informācija. Primārās enerģijas faktorus vai svēruma faktorus var noteikt uz gada, sezonas, mēneša, dienas vai stundas bāzes vai to pamatā var būt cita specifiskāka informācija, kas darīta pieejama par atsevišķām centralizētām sistēmām.

Primārās enerģijas faktorus vai svēruma faktorus nosaka dalībvalstis. Par izdarītajām izvēlēm un datu avotiem ziņo saskaņā ar EN 17423 vai jebkuru citu dokumentu, kas to aizstāj. Tā vietā, lai izmantotu primārās enerģijas faktoru, kas atspoguļo valstī esošo elektroenerģijas struktūru, dalībvalstis var izvēlēties izmantot elektroenerģijas vidējo Savienības primārās enerģijas faktoru, kas noteikts saskaņā ar Direktīvu (ES) 2023/1791.

3. Lai izteiktu ēkas energosniegumu, dalībvalstis nosaka papildu skaitliskus rādītājus par kopējo, neatjaunīgās un atjaunīgās primārās enerģijas izmantojumu un par radītajām ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijām CO2 ekvivalenta kilogramos (m2/gadā).

4. Metodoloģiju nosaka, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

a) 

šādi faktiskie ēkas siltuma rādītāji (tostarp tās iekšējās šķērssienas):

i) 

siltumvadītspēja;

ii) 

izolācija;

iii) 

pasīvā apkure;

iv) 

dzesēšanas elementi;

v) 

termiskie tilti;

b) 

apkures iekārtas un mājsaimniecības apgāde ar karsto ūdeni, tostarp to siltumizolācijas rādītāji;

c) 

objektā uz vietas uzstādītās atjaunīgās enerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas jauda;

d) 

gaisa kondicionēšanas iekārtas;

e) 

dabīgā un mehāniskā ventilācija, kas var ietvert gaisnecaurlaidību un siltuma atgūšanu;

f) 

iebūvētās apgaismes iekārtas (galvenokārt nedzīvojamo ēku sektorā);

g) 

ēkas projekts, atrašanās vieta un orientācija, tostarp āra klimats;

h) 

pasīvas solārās sistēmas un aizsardzība pret sauli;

i) 

telpu mikroklimatiskie nosacījumi, tostarp projektētie;

j) 

iekšējās slodzes;

k) 

ēku automatizācijas un vadības sistēmas un to spējas uzraudzīt, kontrolēt un optimizēt energosniegumu.

5. Ņem vērā šādu aspektu pozitīvo ietekmi:

a) 

vietējie saules iedarbības apstākļi, aktīvas solārās sistēmas un citas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas sistēmas, kuru pamatā ir atjaunīgo energoresursu enerģija;

b) 

elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas procesā;

c) 

centralizētas vai kopīgas apkures un dzesēšanas sistēmas;

d) 

dabiskais apgaismojums;

e) 

elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas;

f) 

siltumenerģijas uzkrāšanas sistēmas.

6. Lai aprēķinātu ēku energosniegumu, ēkas būtu atbilstīgi jāklasificē šādās kategorijās:

a) 

dažāda tipa vienģimenes mājas;

b) 

daudzdzīvokļu mājas;

c) 

biroji;

d) 

izglītības iestāžu ēkas;

e) 

slimnīcas;

f) 

viesnīcas un restorāni;

g) 

sporta kompleksi;

h) 

vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas;

i) 

citu tipu enerģijas patērētājas ēkas.
II PIELIKUMS Nacionālo ēku renovācijas plānu veidne



II PIELIKUMS

Nacionālo ēku renovācijas plānu veidne

(minēta 3. pantā)



Šī direktīva 3. pants

Obligātie rādītāji

Fakultatīvie rādītāji

a)  Pārskats par nacionālo ēku fondu

Ēku skaits un kopējā grīdas platība (m2):

— pēc ēku tipa (ietverot publiskās ēkas un sociālos mājokļus)

— pēc energosnieguma klases

— gandrīz nulles enerģijas ēkas

— vājākā snieguma ēkas (ietverot definīciju)

— 43 % vājākā snieguma dzīvojamās ēkas

— aplēse par to ēku īpatsvaru, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar 9. panta 6. punkta b) apakšpunktu

Ēku skaits un kopējā grīdas platība (m2):

— pēc ēku vecuma

— pēc ēku lieluma

— pēc klimatiskās zonas

— nojauktās ēkas (skaits un kopējā grīdas platība (m2))

Energosnieguma sertifikātu skaits:

— pēc ēku tipa (ietverot publiskās ēkas)

— pēc energosnieguma klases

Energosnieguma sertifikātu skaits:

— pēc būvniecības perioda

Gada renovācijas rādītāji: skaits un kopējā grīdas platība (m2)

— pēc ēku tipa

— līdz gandrīz nulles enerģijas un/vai bezemisiju ēkas līmenim

— pēc renovācijas pamatīguma (vidējā svērtā renovācija)

— publiskās ēkas

 

Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš gadā (ktoe):

— pēc ēku tipa

— pēc tiešā izmantojuma

Enerģijas ietaupījumi (ktoe):

— dzīvojamās ēkas

— nedzīvojamās ēkas

— publiskās ēkas

Vidējais primārās enerģijas izmantojums kWh (m2/gadā) dzīvojamām ēkām

Atjaunīgās enerģijas īpatsvars ēku sektorā (uzstādītās MW vai saražotās GWh):

— dažādiem izmantojumiem

Enerģijas izmaksu samazinājums (EUR) uz mājsaimniecību (vidēji)

Ēkas primārās enerģijas izmantojums, kas atbilst nacionālā ēku fonda augšgala 15 % (būtiska devuma robežvērtība) un augšgala 30 % (“nenodarīt būtisku kaitējumu” robežvērtība) saskaņā Deleģēto regulu (ES) 2021/2139.

Apkures sistēmas īpatsvars ēku sektorā pēc apkures katla/apkures sistēmas veida

Atjaunīgās enerģijas īpatsvars ēku sektorā (uzstādītie MW vai saražotās GWh):

— objektā uz vietas

— ārpus objekta

Gada ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (kg CO2 ekv./(m2/gadā)):

— pēc ēku tipa

Gada ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (kg CO2 ekv./(m2/gadā)):

— pēc ēku tipa

Dzīves cikla GSP (kg CO2 ekv./m2) jaunās ēkās:

— pēc ēku tipa

Tirgus šķēršļi un nepilnības (apraksts):

— pretrunīgas intereses

— būvniecības un enerģētikas sektora kapacitāte

Kapacitātes būvniecības, energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas sektoros izvērtējums

Tirgus šķēršļi un nepilnības (apraksts):

— administratīvi

— finansiāli

— tehniski

— informētība

— Citi

Skaits:

— energopakalpojumu uzņēmumi

— būvuzņēmumi

— arhitekti un inženieri

— prasmīgi darba ņēmēji

— vienas pieturas aģentūras

— MVU būvniecības/renovācijas sektorā

— atjaunīgās enerģijas kopienas un iedzīvotāju virzītas renovācijas iniciatīvas

Būvniecības darbaspēka prognozes:

— arhitekti/inženieri/prasmīgi darba ņēmēji, kas dodas pensijā

— arhitekti/inženieri/prasmīgi darba ņēmēji, kas ienāk tirgū

— jaunieši šajā sektorā

— sievietes šajā sektorā

Pārskats un prognoze par būvmateriālu cenu attīstību un valsts tirgus norisēm

Enerģētiskā nabadzība (definīcija):

— % enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku

— mājsaimniecību izmantojamo ienākumu daļa, kas tiek tērēta par enerģiju

— iedzīvotāji, kuri mitinās mājoklī ar nepiemērotiem apstākļiem (piemēram, mājoklī ar tekošu jumtu) vai nepiemērotos siltumkomforta apstākļos

 

Primārās enerģijas faktori:

— pēc energonesēja

— neatjaunīgās primārās enerģijas faktors

— atjaunīgās primārās enerģijas faktors

— kopējais primārās enerģijas faktors

 

Gandrīz nulles enerģijas ēkas definīcija jaunām un esošām ēkām

Pārskats par tiesisko un administratīvo regulējumu

Izmaksoptimālas minimālās energosnieguma prasības jaunām un esošām ēkām

 

b)  Ceļvedis 2030., 2040., 2050. gadam

Mērķrādītāji, kas jāsasniedz attiecībā uz gada renovācijas rādītājiem: skaits un kopējā grīdas platība (m2):

— pēc ēku tipa

— vājākā snieguma ēkas

— 43 % vājākā snieguma dzīvojamās ēkas

Informācija, ievērojot 9. panta 1. punktu:

— kritēriji atsevišķu nedzīvojamo ēku atbrīvojumam

— aplēse par atbrīvoto nedzīvojamo ēku īpatsvaru

— līdzvērtīgu energosnieguma uzlabojumu aplēse saistībā ar atbrīvotajām nedzīvojamām ēkām

Mērķrādītāji attiecībā uz renovēto ēku paredzamo īpatsvaru (%):

— pēc ēku tipa

— pēc renovācijas pamatīguma

Mērķrādītāji attiecībā uz paredzamo primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu gadā (ktoe):

— pēc ēku tipa

— pēc tiešā izmantojuma

Paredzamais enerģijas ietaupījums:

— pēc ēku tipa

Mērķrādītāji attiecībā uz atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 15.a pantu

Skaitliski mērķrādītāji saules enerģijas ierīkošanai ēkās

Atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvars ēku sektorā (uzstādītie MW vai saražotās GWh)

Mērķrādītāji attiecībā uz paredzamajām ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijām (kg CO2ekv./(m2/gadā):

— pēc ēku tipa

Mērķrādītāji attiecībā uz paredzamo ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu (%):

— pēc ēku tipa

Sadalījums starp emisijām, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK III nodaļa [stacionāras iekārtas], IVa nodaļa [emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku, autotransporta un papildu sektoros] un citi krājumi;

Mērķrādītāji attiecībā uz visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju (kg CO2ekv./(m2/gadā) jaunās ēkās:

— pēc ēku tipa

Paredzamie plašākie ieguvumi:

— Tas, par cik (%) samazinājies enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku skaits

— Jaunu darbvietu radīšana

— IKP pieaugums (procentuāli un miljardos euro)

Dalībvalsts devums Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 4. pantu, attiecināms uz tās ēku fonda renovāciju (procentuāli un skaitliski ktoe)

 

Dalībvalsts devums Savienības atjaunīgo energoresursu enerģijas mērķrādītāju sasniegšanā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001, attiecināms uz tās ēku fonda renovāciju (procentuāli, uzstādītie MW vai saražotās GWh)

 

c)  Pārskats par īstenotajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem

Rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz šādiem elementiem:

a)  izmakslietderīgu renovācijas pieeju apzināšana dažādiem ēku tipiem un klimatiskajām zonām, apsverot potenciālos relevantos atspērienbrīžus ēkas dzīves ciklā;

b)  valsts minimālie energosnieguma standarti saskaņā ar 9. pantu un citas rīcībpolitikas un darbības, kas mērķēti uz nacionālā ēku fonda vājākā snieguma segmentiem, tostarp aizsardzības pasākumi, kā minēts 17. panta 19. punktā;

c)  ēku pamatīgas renovācijas, tostarp pakāpeniskas pamatīgas renovācijas, veicināšana;

d)  mazaizsargātu patērētāju iespēcināšana un aizsargāšana un enerģētiskās nabadzības mazināšana, arī rīcībpolitikas un pasākumi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 24. pantu, un mājokļu pieejamība cenas ziņā;

e)  vienas pieturas aģentūru vai līdzīgu mehānismu izveide, ievērojot 18. pantu, tehnisku, administratīvu un finansiālu konsultāciju un palīdzības sniegšanai;

f)  siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācija, tostarp izmantojot centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīklus, un pakāpeniska atteikšanās no fosilajiem kurināmajiem siltumapgādē un aukstumapgādē ar mērķi atteikties no fosilā kurināmā katliem līdz 2040. gadam;

g)  būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu rašanās novēršana un kvalitatīva apstrāde saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, jo īpaši ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aprites ekonomikas mērķus;

h)  atjaunīgo energoresursu veicināšana ēkās saskaņā ar indikatīvo atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāju ēku sektorā, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 15.a panta 1. punktā;

i)  saules enerģijas iekārtu uzstādīšana ēkās;

j)  visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ēku būvniecībā, renovācijā, ekspluatācijā un kalpošanas laika beigās un oglekļa piesaistes plašāka ieviešana;

k)  rajonu un apkaimju pieeju un integrētu renovācijas programmu veicināšana rajonu līmenī, kas var risināt tādus jautājumus kā enerģētika, mobilitāte, zaļā infrastruktūra, atkritumu un ūdens apsaimniekošana un citi pilsētplānošanas aspekti un var ņemt vērā vietējos un reģionālos resursus, apritīgumu un pietiekamību;

l)  publisko struktūru īpašumā esošo ēku uzlabošana, arī rīcībpolitikas un pasākumi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/1791 5., 6. un 7. pantu;

m)  viedo tehnoloģiju un ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūras veicināšana ēkās;

n)  tirgus šķēršļu un tirgus nepilnību risināšana;

o)  prasmju nepietiekamības risināšana un izglītības, mērķtiecīgas apmācības, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas veicināšana būvniecības sektorā un energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas sektorā (publiskajā vai privātajā), lai nodrošinātu, ka ir pietiekams darbaspēks ar atbilstošu prasmju līmeni, kas atbilst vajadzībām ēku sektorā, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekami pārstāvētajām grupām;

p)  izpratnes veicināšanas kampaņas un citi konsultāciju rīki; un

q)  modulāru un rūpniecisku būvniecības un ēku renovācijas risinājumu veicināšana.

Attiecībā uz visām rīcībpolitikām un pasākumiem:

— rīcībpolitikas vai pasākuma nosaukums

— īss apraksts (precīzs tvērums, mērķis un darbības nosacījumi)

— kvantificētais mērķis

— rīcībpolitikas vai pasākuma veids (piemēram, leģislatīva, ekonomiska, fiskāla rīcībpolitika vai pasākums, apmācība, informētības vairošana)

— plānotais budžets un finansējuma avoti

— struktūras, kas atbild par rīcībpolitikas īstenošanu

— paredzamā ietekme

— īstenošanas statuss

— spēkā stāšanās datums

— īstenošanas periods

Rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz šādiem elementiem:

a)  palielināt ēku klimatnoturību;

b)  veicināt energopakalpojumu tirgu;

c)  palielināt ugunsdrošību;

d)  palielināt noturību pret katastrofu riskiem, arī riskiem, kas saistīti ar spēcīgu seismisko aktivitāti;

e)  aizvākt bīstamās vielas, arī azbestu;

f)  nodrošināt piekļūstamību personām ar invaliditāti;

g)  atjaunīgās enerģijas kopienu un iedzīvotāju energokopienu loma rajonu un apkaimju pieejās;

h)  novērst cilvēkresursu neatbilstības; un

i)  pievērsties iekštelpu vides kvalitātes uzlabošanai.

Attiecībā uz visām rīcībpolitikām un pasākumiem:

— administratīvie resursi un kapacitāte

— aptvertā(-ās) joma(-s)

— vājākā snieguma ēkas

— minimālie energosnieguma standarti

— enerģētiskā nabadzība, sociālie mājokļi

— publiskās ēkas

— dzīvojamās ēkas (vienģimenes, daudzģimeņu)

— nedzīvojamās ēkas

— rūpniecība

— atjaunīgie energoresursi

— pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā siltumapgādē un aukstumapgādē

— visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas

— aprites ekonomika un atkritumi

— vienas pieturas aģentūras

— renovācijas pases

— viedās tehnoloģijas

— ilgtspējīga mobilitāte ēkās

— rajonu un apkaimes pieejas

— prasmes, apmācība

— informētības vairošanas kampaņas un konsultāciju rīki

d)  Investīciju vajadzību, budžeta avotu un administratīvo resursu izklāsts

— kopējās investīciju vajadzības 2030., 2040., 2050. gadam (miljonos EUR)

— publiskās investīcijas (miljonos EUR)

— privātās investīcijas (miljonos EUR)

— budžeta resursi

 

e)  Jaunu un renovētu bezemisiju ēku robežvērtības, kā minēts 11. pantā

— ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju robežvērtības jaunām bezemisiju ēkām;

— ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju robežvērtības renovētām bezemisiju ēkām;

— gada primārās enerģijas izmantojuma robežvērtības jaunām bezemisiju ēkām;

— gada primārās enerģijas izmantojuma robežvērtības renovētām bezemisiju ēkām

 

f)  Minimālie energosnieguma standarti nedzīvojamām ēkām

— maksimālās energosnieguma robežvērtības, ievērojot 9. panta 1. punktu

 

g)  Dzīvojamo ēku fonda pakāpeniskas renovācijas nacionālā trajektorija

— dzīvojamo ēku fonda pakāpeniskas renovācijas nacionālā trajektorija“ tostarp 2030. un 2035. gada starpposma mērķi attiecībā uz vidējo primārās enerģijas izmantojumu kWh (m2/gadā), ievērojot 9. panta 2. punktu

 
III PIELIKUMS Dzīves cikla GSP aprēķināšana jaunām ēkām, ievērojot 7. panta 2. punktu



III PIELIKUMS

Dzīves cikla GSP aprēķināšana jaunām ēkām, ievērojot 7. panta 2. punktu

1.   VISPĀRĪGĀS PAMATNOSTĀDNES

Šis pielikums nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam nolūkā rezultātus norādīt ēkas energosnieguma sertifikātā saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Lai verificētu atbilstību robežvērtībai saskaņā ar 7. panta 5. punktu, dalībvalstis var nolemt neiekļaut dažas dzīves cikla posmu daļas un dažas ēku komponentu jomas daļas, piemēram, piemērojot svērtos koeficientus, kas saistīti ar emisijas datumu ēkas dzīves cikla laikā.

Jaunu ēku dzīves cikla GSP aprēķina saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un saskaņā ar būtiskām daļām standartā EN 15978 (EN 15978:2011 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku vidiskā snieguma novērtējums. Aprēķina metode”), un tajā ņem vērā visus turpmākos standartus, kas saistīti ar būvdarbu ilgtspēju, un aprēķina metodi ēku vidiskā snieguma novērtēšanai. Tas nav uzskatāms par šā standarta juridisku kodifikāciju.

Ēkas dzīves cikla GSP, kas norādīts energosnieguma sertifikātā, būtu jāpaziņo pārredzamā formātā, uzrādot rezultātus vismaz par katru dzīves cikla posmu.

2.   REFERENCES PĒTĪJUMA PERIODS

Dzīves cikla GSP aprēķina 50 gadu references pētījuma periodam ( 9 ).

3.   APRĒĶINAM NEPIECIEŠAMIE DATI

Datus, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 ( 10 ) vai (ES) 2024/3110 ( 11 ) un kas 1. tabulā tiek saukti par “datiem, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu”, izmanto, ja tie ir pieejami. Ja dati ir saderīgi ar “datiem, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu”, izmanto arī datus, kas izdoti saskaņā ar izstrādājumu noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1781 ( 12 ), un ko 1. tabulā sauc par “datiem, kas pieejami saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem”. Ja šādi dati nav pieejami, var izmantot cita veida datus, kas minēti 1. tabulā. Dalībvalstis nodrošina dzīves cikla GSP aprēķina rezultātu visaugstāko iespējamo precizitāti un ticamību un tiek mudinātas atļaut izmantot konkrētam projektam vai izstrādājumam specifiskus datus, kas ir kvalitatīvāki un precīzāki nekā vispārīgie dati vai noklusējuma vērtības.



1. tabula

Pārskats par dažāda veida būvizstrādājumu datu definīcijām

Datu veids

Definīcija un izmantošana

Dati, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu

Dati par izstrādājuma ietekmi uz klimata pārmaiņām, kas iegūti no snieguma un atbilstības deklarācijas (DoPC) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, tai skaitā DoPC, uz ko attiecas saskaņota tehniskā specifikācija, un DoPC, kas izdota saskaņā ar attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu un Eiropas tehnisko novērtējumu.

Dati, kas pieejami saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem

Saderīgi dati, kas sagatavoti saskaņā ar izstrādājumu noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781.

Dati par konkrētiem projektiem

Projekta dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, lai gan tie nav izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.

Dati par konkrētiem izstrādājumiem

Izstrādājuma dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, lai gan tie nav izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.

Vidējie dati par izstrādājumu grupu saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693

Nozaru vidiskie dati ir vidējais rādītājs par vairākiem izstrādājumiem no viena vai vairākiem uzņēmumiem, un tos sniedz rūpniecības asociācijas vai citas līdzvērtīgas organizācijas, kuru darbības jomā ir šis izstrādājums. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.

Vispārīgi dati

Vispārīgi vides dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu izstrādājumu grupai par valsti vai reģionu. Šie dati nedrīkst būt specifiski konkrētam objektam vai uzņēmumam. Dalībvalstis paredz skaidrus noteikumus par to, kā šie dati ir jāiegūst vai jāaprēķina, pamatojoties uz līdzīgiem esošiem datiem par konkrētiem izstrādājumiem. Minēto noteikumu pamatā ir konservatīvi pieņēmumi, lai negodīgā veidā nedotu priekšroku vispārīgiem datiem salīdzinājumā ar datiem, kas attiecas uz konkrētiem izstrādājumiem. Dalībvalstis var noteikt vispārīgus datus atkārtoti izmantotiem būvizstrādājumiem, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz aprites pieejas.

Noklusējuma vērtības

Vides datus, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, var izmantot, lai aizpildītu datu iztrūkumu, ja neviens no iepriekš minētajiem datu veidiem nav pieejams vai ja aprēķins ir jāvienkāršo. Noklusējuma vērtības var noteikt konkrētam būves elementa vai vairāku būves elementu tvērumam vai dzīves cikla apakšmoduļa vai dzīves cikla moduļa tvērumam, vai vairāku dzīves cikla apakšmoduļu vai vairāku dzīves cikla moduļu tvērumam. Dalībvalstis var noteikt noklusējuma vērtības, izmantojot konservatīvus pieņēmumus, kas veicina aprēķinu veikšanu ar konkrētiem datiem, ja tādi ir pieejami. Dalībvalstis var noteikt noklusējuma vērtību sēriju, kas nodrošina, ka jaunu ēku dzīves cikla GSP norādīšana saskaņā ar 7. panta 2. punktu ir iespējama pat tad, ja nav konkrētu datu.

Dalībvalstis, izmantojot konsekventu un konservatīvu pieeju, paredz skaidrus noteikumus vispārīgu datu un noklusējuma vērtību ģenerēšanai un atjaunināšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgie dati, arī vispārīgi dati un noklusējuma vērtības, tiek darīti publiski pieejami, ļaujot jaunām ēkām aprēķināt dzīves cikla GSP līdz datumiem, kas noteikti 7. panta 2. punktā, tai skaitā gadījumos, kad nav pieejami konkrēta projekta vai izstrādājuma specifiskie dati.

Attiecībā uz datu veidiem, kas nav dati, kuri pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu vai ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem, dalībvalstis tiek mudinātas ierobežot tirgus sadrumstalotību, atzīstot uzticamus un saderīgus pieejamos datus, kas izsniegti jebkurā dalībvalstī, tai skaitā datus par konkrētiem izstrādājumiem un projektiem, kas aprēķināti saskaņā ar EN 15804 vai EN 50693, vai ar saderīgu standartu. Jebkurā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu konsekvenci un saderību starp datiem, apvienojot šos datus no dažādiem avotiem, un panāktu, ka dzīves cikla GSP galīgie rezultāti ir uzticami.

4.   LIETDERĪGĀ GRĪDAS PLATĪBA

Dzīves cikla GSP izsaka kilogramos CO2ekv./m2 lietderīgās grīdas platības.

Dalībvalstis nosaka, kā praksē izmantot lietderīgās grīdas platības definīciju, lai aprēķinātu jaunu ēku dzīves cikla GSP. Lietderīgā grīdas platība atbilst to ēkas daļu platībai, uz kurām attiecas dzīves cikla GSP aprēķins, un kuras nesniedzas ārpus norobežojošās konstrukcijas. Dalībvalstis valsts līmenī apraksta pieņemto lietderīgo grīdas platību komponentu platības izteiksmē, kā noteikts saskaņā ar starptautiskajiem īpašuma mērīšanas standartiem (IPMS) ( 13 ) vai līdzvērtīgu standartu, kas nodrošina grīdas platības mērījumu pārredzamību, konsekvenci un salīdzināmību.

Dzīves cikla GSP aprēķina un norāda ēkas energosnieguma sertifikātā saskaņā ar 19. pantu un V pielikumu vai attiecīgā gadījumā ēkas vienības energosnieguma sertifikātā. Ja nepieciešams, dalībvalstis var paredzēt noteikumus par vairāku ēku kopīgo ēku komponentu emisiju sadali. Minētie noteikumi nodrošina, ka dzīves cikla GSP aprēķins ir taisnīgs, pārredzams un konsekvents dažādās ēkās un projektos.

5.   DZĪVES CIKLA POSMU TVĒRUMS

Dzīves cikla GSP aprēķina katram vajadzīgajam dzīves cikla posmam, kā norādīts 2. tabulā. Dalībvalstis var nolemt no aprēķina izslēgt jebkādus fakultatīvus dzīves cikla posmus, kā norādīts 2. tabulā.

Ja izstrādājuma līmenī pieejamā informācija piedāvā vairākus scenārijus, attiecībā uz katru dzīves cikla posmu aprēķinam ēkas līmenī jābūt pēc iespējas reprezentatīvākam attiecībā uz ēkas projektu vai ēku. Ja uzticama informācija nav pieejama vai ir vajadzīgs vienkāršots aprēķins, dalībvalstis var nolemt, ka aprēķinam ļauj izmantot noklusējuma scenāriju, pamatojoties uz sliktākā scenārija principu.

Dalībvalstis var pieņemt noklusējuma vērtības visiem dzīves cikla posmiem vai dzīves cikla apakšposmiem saskaņā ar prasībām attiecībā uz aprēķina datiem, kas noteiktas 3. iedaļā, lai aizpildītu datu iztrūkumu, vai, ja ir nepieciešams, vienkāršotu aprēķinus.



2. tabula

Dzīves cikla posmi, kas jāaprēķina saskaņā ar EN15978:2011 un prEN15978:2025, kā arī ņemot vērā visus turpmākos standartus, kas saistīti ar būvdarbu ilgtspēju, un aprēķina metodi ēku vidiskā snieguma novērtēšanai

Aprites cikla posmi

Nepieciešami/fakultatīvi

EN15978:2011

prEN15978:2025

A1.  Izejmateriālu piegāde

A1.  Ieguve un augšupējā ražošana

Nepieciešami

A2.  Transports

A2.  Transportēšana uz rūpnīcu

Nepieciešami

A3.  Izgatavošana

A3.  Izgatavošana

Nepieciešami

A4.  Transports

A4.  Transports

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

A5.  Būvniecības/uzstādīšanas process

A5.  Būvniecības/uzstādīšanas process

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties izslēgt procesus, kas saistīti ar nojaukšanu pirms būvniecības un būvstrādnieku transportēšanu uz būvlaukumu un no tā. Ja tiek aprēķināts process, kas saistīts ar nojaukšanu pirms būvniecības vai būvstrādnieku transportēšanu uz būvlaukumu un no tā, rezultātus paziņo kā atsevišķus rādītājus.

B1.  Izmantošana

B1.  Izmantošana

B1.1.  Emisijas no materiāliem un karbonācijas

B1.2.  Dzesētājaģentu fugitīvās emisijas

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību, ieskaitot ietekmi, kas saistīta ar dzesētājaģentu fugitīvajām emisijām.

B2.  Tehniskā apkope

B2.  Tehniskā apkope

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

B3.  Remonts

B3.  Remonts

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

B4.  Aizstāšana

B4.  Ēkas komponentu aizstāšana

Nepieciešami

Dalībvalstis valsts līmenī skaidri paredz noteikumus par to, kā kvantitatīvi noteikt aizstājēju skaitu noteiktiem komponentiem vai izstrādājumiem, kas jāpiemēro, piemēram, aizvietotāju skaits vienkāršos vidējos decimāldaļskaitļos, aizvietotāju skaits veselos skaitļos.

Izmanto informāciju, kas saistīta ar references darbmūžu un kas darīta pieejama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu regulām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781, ja tāda ir pieejama.

B5.  Pārjaunošana

B5.  Pārjaunošana

Fakultatīvi

B6.  Enerģijas izmantojums ekspluatācijas laikā

B6.  Enerģijas izmantojums ekspluatācijas laikā

B6.1.  Regulētas ēkās integrētas sistēmas (pakalpojumi)

B6.2.  Neregulētas ēkās integrētas sistēmas (pakalpojumi)

B6.3.  Cits enerģijas izmantojums, kas saistīts ar ēku izmantotāju darbībām

Nepieciešami

Aprēķinam būtu jāatbilst ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinam saskaņā ar I pielikumā izklāstīto vienoto vispārējo sistēmu. Dalībvalstis var ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz regulētām ēkās integrētām sistēmām (pakalpojumiem), uz kurām attiecas šī direktīva.

Ja dalībvalstis nolemj ekspluatācijas emisijās atļaut iekļaut uz nākotni vērstus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas faktorus, tiem jābūt pamatotiem, konsekventiem un skaidri definētiem visam references pētījuma periodam

Eksportētās enerģijas ietekmes sadalījumu veic saskaņā ar standartu EN 15978. Eksportētās enerģijas ietekme ir norādīta dzīves cikla posmā D2.

B7.  Ūdens izmantojums ekspluatācijas laikā

B7.  Ūdens izmantojums ekspluatācijas laikā

B7.1.  Būtiskas ēkās integrētas sistēmas (tualetes, dušas, vannas istabas, apsilde, dzesēšana, ventilācija, mitrināšana un apūdeņošana)

B7.2.  Citas ēkās integrētas sistēmas (peldbaseini, saunas u. c.)

B7.3.  Ēkās neintegrētas sistēmas (piemēram, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas u. c.)

Fakultatīvi

 

B8.  Ēkās integrētu izmantotāju darbības, uz kurām neattiecas B1–B7

B8.1.  Personu pārvadājumi uz ēku un no tās

B8.2.  Elektrotransportlīdzekļu uzlāde būvlaukumā

B8.3.  Citas darbības, piemēram, “patēriņa preču” izmantošana birojiem, piemēram, papīrs, vai mēbeles un aprīkojums, kas nav piestiprināts pie ēkas

Fakultatīvi

C1.  Dekonstrukcija

C1.  Dekonstrukcija/nojaukšana

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

C2.  Transports

C2.  Transportēšana uz atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.

C3.  Atkritumu pārstrāde atkalizmantošanai, reciklēšanai un/vai atgūšanai

C3.  Atkritumu pārstrāde atkalizmantošanai, reciklēšanai un/vai atgūšanai

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

C4.  Apglabāšana

C4.  Atkritumu apglabāšana

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

D:  Ieguvumi un slodzes ārpus sistēmas robežām

D1.  Atkalizmantošana, reciklēšana un enerģijas atgūšana no to materiālu neto plūsmām, kuri iziet ārpus sistēmas robežas

Nepieciešami

Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību

D2.  Iespējamie ieguvumi un slodzes no eksportētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, dzeramais ūdens)

Nepieciešami

6.   AR ĒKAS ENERĢIJAS PATĒRIŅU UN RAŽOŠANU UZ VIETAS SAISTĪTO EMISIJU PIEŠĶIRŠANA

3. tabulā ir izklāstītas trīs iespējamās pieejas, kā piešķirt iegultās emisijas, kas saistītas ar ēkas enerģijas patēriņu un ražošanu uz vietas. Lai nodrošinātu aprēķinu pārredzamību, konsekvenci un precizitāti, dalībvalstis izvēlas vienu no 3. tabulā uzskaitītajām pieejām, proti, A pieeju, B1 pieeju vai B2 pieeju. Ja valsts līmenī tiek pieņemta B1 vai B2 pieeja, dalībvalstis dara publiski pieejamus izvēlētos piešķiršanas noteikumus, kas vajadzīgi aprēķinam saskaņā ar enerģijas aprēķinu un attiecīgajiem standartiem.

Lai aprēķinātu dzīves cikla GSP, ekspluatācijas emisijas, kas saistītas ar ēkas enerģijas patēriņu un ražošanu uz vietas visos dzīves cikla posmos, jāveic saskaņā ar iegulto emisiju piešķiršanas izvēli un saskaņā ar standartu EN 15978.



3. tabula

Atjaunīgās enerģijas ražošanas objektā iegulto emisiju aprēķināšana

Ietekmes faktors

A pieeja

Pieeja B1 vai B2

Iegulto emisiju piešķiršanas veids enerģijas uzkrāšanas komponentiem ēkā

Pilns piešķīrums ēkai

Iegulto emisiju piešķiršanas veids citām sistēmas daļām ēkā

Pilns piešķīrums ēkai

B1:  Proporcionāls piešķīrums ēkai, pamatojoties uz uztvertās/saražotās enerģijas īpatsvaru, ko izmanto pašpatēriņam

B2:  Piešķiršana ēkai saistībā ar komponentiem, kas integrēti ēkas norobežojošajās konstrukcijās un veido tās virsmu, kā arī atlikušo iegulto emisiju proporcionāla piešķiršana ēkai, pamatojoties uz to uztvertās/ražotās enerģijas īpatsvaru, kas izmantots pašpatēriņam

7.   BŪVES ELEMENTU UN TEHNISKĀ APRĪKOJUMA TVĒRUMS

Dzīves cikla GSP aprēķinā iekļauj vismaz 2. līmenī uzskaitītos būves elementus un tehnisko aprīkojumu 4. tabulas ēkas karkasa un iekšējās struktūras kategorijām. Dalībvalstis nodrošina visaptverošu un precīzu dzīves cikla GSP aprēķinu, valsts līmenī skaidri aprakstot ēkas būves elementus un tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams dzīves cikla GSP aprēķināšanai. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot 4. tabulas 3. un 4. līmeņa piemērus un norādīt būtiskas novirzes valsts tiesību aktos.

Aprēķinā ņem vērā novērtētās ēkas būves elementus un tehnisko aprīkojumu vai sistēmas, uz kurām attiecas energosnieguma sertifikāts, ja dalībvalstis uzskata, ka par to īpašumtiesībām un uzturēšanu daļēji vai pilnībā atbild ēkas īpašnieks ( 14 ), pat ja tie ir ārēji un strukturāli neatkarīgi no novērtētās ēkas. Ja būves elementi un tehniskais aprīkojums ir ārēji un strukturāli neatkarīgi no novērtētās ēkas, emisijas, kas saistītas ar šiem būves elementiem un tehnisko aprīkojumu, ņem vērā iegultā oglekļa un ekspluatācijas oglekļa analīzē, bet to grīdas platību neņem vērā attiecībā uz grīdas platībām.

Dalībvalstis var apsvērt pieņemt vispārīgus datus vai noklusējuma vērtības visiem 4. tabulā minēto līmeņu elementiem saskaņā ar prasībām attiecībā uz aprēķina datiem, kas noteikti 3. iedaļā, lai aizpildītu datu iztrūkumu vai, ja ir nepieciešams, vienkāršot aprēķinus.



4. tabula

Būves elementu un tehniskā aprīkojuma hierarhiskais tvērums

1. līmenis

2. līmenis

3. līmenis (piemēri)

4. līmenis (piemēri)

Ēkas karkass

Apakšzemes konstrukcijas

Pamatu pāļi un pāļu papildkonstrukcijas

Pastāvīgie pāļi un kesoni

Pamatu stiprinājumi

Pamati

Sānu balsti

Vienlaidu pamatnes, pāļu uzgalvji, kolonnu pēdas, sienu pamatnes; savienojošās sijas, savilcējsijas

Apakšzemes konstrukciju sienas un kolonnas

Apakšējā stāva pārseguma plāksnes un sijas (ja ēkā ir pagrabs, pagraba pamata plāksnes būtu jāieskaita attiecīgajā 3. līmeņa sadaļā “Pagraba elementi”)

Liftu šahtas (plāksnes un sienas)

Pagraba elementi

Pagraba sānu balsti

Pagraba pamata plāksnes un betona apakšējā kārta

Atbalsta sienas

Pagraba nesošās sienas, balsti un kolonnas

Pagraba sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes

Pagraba kāpnes un rampas

Vertikālā hidroizolācija, drenējošā kārta, drenāžas notekas un sienas apmetums

Horizontālā hidroizolācija, drenējošā kārta, drenāžas notekas un nosedzošās plāksnes

Pagraba siltumizolācija

Pagraba liftu šahtas, drenāžas akas, atveres cauruļu ievilkšanai

“Apakšzemes konstrukciju” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (1)

Ēkas nesošās konstrukcijas

Karkasi un pārseguma plāksnes (virs apakšējā stāva pārseguma plāksnēm)

Nesošās sienas, balsti un kolonnas

Augšstāva sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes

Jumta sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes

Kāpnes (kas veido nesošās konstrukcijas daļu)

Tērauda konstrukciju ugunsizturības risinājumi

Tvertnes, baseini u.c.

Tikai tad, ja atrodas ēkas norobežojošās konstrukcijas iekšpusē (citādi iekļauj ēkas ārējā struktūrā)

“Ēkas nesošo konstrukciju” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (2)

Ārējās arhitektoniskās konstrukcijas (nenesošās)

Fasāde

Nenesošās ārējās sienas un elementi

Ārējo sienu apdare, izņemot apšuvumu

Fasādes apšuvums un iekārtas sienas

Ārējie logi

Ārējās durvis

Ārējās veikalu vitrīnas

Ruļļveida aizvirtņi un ugunsdrošie aizvirtņi

Jumts

Jumta apdare

Jumta logi

Hidroizolācija

Siltumizolācija

Jumtu apzaļumošanas risinājumi (konstrukcijas un augi)

“Ārējo arhitektonisko konstrukciju (nenesošo)” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (3)

Ēkas iekšējā struktūra

Iekšējās vai segtās arhitektoniskās konstrukcijas (nenesošās)

Iekšējās sadalošās konstrukcijas

Nenesošas iekšējās sienas un starpsienas

Siltumizolācija

Iekšējās veikalu vitrīnas

Tualetes kabīnes

Pārvietojamas starpsienas

Saldētavas

Iekšējās durvis

Iekšējie logi

Ruļļveida aizvirtņi un ugunsdrošie aizvirtņi

Dažādas betona konstrukcijas

Aprīkojums un dažādas konstrukcijas

Balustrādes, norobežojumi un margas

Kāpnes un saliekamās kāpnes, kas nav konstrukcijas daļa, pieslienamās kāpnes

Iebūvēti (4) skapji, trauku skapji, pieliekamie, mantu skapīši, sēdekļi, plaukti, letes, soli

Iestrādāti dekoratīvi elementi

Revīzijas lūkas

Segto telpu apdare

Grīdas apdare (iekšēja un ārēja (t. i., segtās telpās vai balkonos))

Iekšējo sienu apdare un apšuvums

Griestu apdare un piekārtie griesti (iekšējie vai ārējie)

Siltumizolācija

“Iekšējo vai segto arhitektonisko konstrukciju (nenesošo)” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (5)

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas

Sanitārtehnikas izstrādājumi

Tualetes, tualetes podu tvertnes, dušas kabīnes, vannas, krāni, vadības ierīces, dušas galvas, mazgātnes, izlietnes, caurplūdes karstā ūdens sildītāji

Aukstā ūdens sistēmas

Termostati, termometri, aukstā ūdens skaitītāji, sūkņi /sūkņu pastiprināšanas komplekti, citas mērierīces, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti /piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi

Aukstā ūdens uzkrāšana

Uzkrāšanas tvertnes un jebkuras apstrādes un filtrēšanas sistēmas ūdens kvalitātes kontrolei

Virszemes noteces / lietusūdens/notekūdeņu drenāža

Cauruļvadi, siltumizolācija, balsti, lietusūdens uzkrāšanas tvertnes, attīrīšanas iekārtas, izplūdes atveres, sūkņi, notekcaurules, kanalizācijas cauruļvadi, kondensāta cauruļvadi, siltumizolācija, balsti, cisternas, uztvērēji, sūkņi, notekcaurules

Ūdens atkalizmantošanas sistēmas

Saimniecības notekūdeņu / lietusūdens savākšanas tvertnes, cauruļvadi un attīrīšanas iekārtas apbūves līnijas iekšpusē

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: apsildes sistēmas

Siltuma un karstā ūdens ražošanas iekārtas

Gāzes/elektriskie katli, gaisa/ūdens/zemes siltumsūkņi, dzesinātāji, vietēji ūdens sildītāji, malkas krāsnis, biomasas katli, saules kolektoru sistēmas apsildei un karstajam ūdenim. Komunālās apsildes sistēmas, kas atrodas ēkas apbūves laukumā, ir iekļautas šajā tvērumā līdz uzskaites punktam. Pēc skaitītāja šīs sistēmas tiek uzskatītas par sadales tīkla daļu. Tehnisko šahtu un kolektoru iekļauj pat tad, ja tie atrodas ārpus ēkas apbūves laukuma. Plākšņu siltummainis, ko pieslēdz centralizētās siltumapgādes tīklam. Iekļauj arī karstā ūdens ražošanas iekārtas (piemēram, kaloriferus).

Siltuma un karstā ūdens sadales ierīces, vadības ierīces, palīgierīces, sildķermeņi, siltummaiņi/perifērijiekārtas

Elektriskie radiatori, ūdens radiatori, zemgrīdas apsilde, apsildes iekārtu saskarnes, plākšņu siltummaiņi, sūkņi, mehāniskās sadalnes, spiediena iekārtas, dozēšanas iekārtas, elektriskās nozarķēdes (BC) vadības ierīces, gaisa sausinātāji, amortizācijas stiprinājumi, termostati, termometri, karstā ūdens skaitītāji, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti / piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi

Siltumenerģijas uzkrāšanas aprīkojums

Karstā ūdens uzkrāšanas tvertnes, bufertvertnes, izplešanās trauki

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: specializētas dzesēšanas sistēmas (ja sistēma nodrošina gan apsildi, gan dzesēšanu, tā ir tikai “apsildes sistēmu” tvērumā)

Dzesēšanas iekārtas

Dzesēšanas torņi, ventilatorkonvektoru iekārtas, gaisa kondicionētāji

Dzesēšanas avoti, siltummaiņi/perifērijiekārtas, palīgierīces un vadības ierīces, sadale, uzkrāšana

Aukstā ūdens tvertnes, bufertvertnes, izplešanās trauki dzesēšanai, sūkņi, mehāniskās sadalnes, spiediena iekārtas, dozēšanas iekārtas, BC kontrolleri, gaisa sausinātāji, amortizācijas stiprinājumi, termostati, termometri, aukstā ūdens skaitītāji, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti / piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: ventilācijas sistēmas

Gaisa kustības nodrošinātāji

Ventilatori, mehāniskās ventilācijas ierīces ar siltuma atgūšanu, gaisa apstrādes iekārtas, griestu ventilatori, virtuves ventilācijas ierīces, gaisa aizkari

Gaisa plūsmas sadalītāji

Difuzori, režģi, mainīga gaisa tilpuma sistēmas, nemainīga gaisa tilpuma sistēmas, žalūzijveida atveres

Kanāli un palīgierīces

Kanāli, siltumizolācija, balsti, ugunsdroši kanāli, balsti

Kontroles aizvari, trokšņu samazināšanas un ugunsdrošības risinājumi saistībā ar ventilācijas iekārtām

Mainīga gaisa tilpuma aizvari, tilpuma kontroles aizvari, ugunsdrošības aizvari, izgarojumu un dūmu izvadīšana, motorizēti ugunsdrošības dūmu aizbīdņi, kāpņu hermetizācija, ventilatori ar ugunsdrošības klasifikāciju, spiediena pazemināšanas aizbīdņi, vadības ierīces, žalūzijas, gāzes izvadīšana, trokšņu samazināšana

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: apgaismes sistēmas

Iekšējais apgaismojums

Iekšējie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadības ierīces, kabeļi, slēdži

Ārējais apgaismojums (piestiprināts ēkas konstrukcijai)

Gaismekļi/stabi/balsti u. c., kas piestiprināti ēkas konstrukcijai. Ārējie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadības ierīces, kabeļi, slēdži

Avārijas apgaismojums

Avārijas gaismekļi, vadības ierīces, kabeļi, slēdži

Cits apgaismojums

Noteiktu uzdevumu veikšanai nepieciešamais apgaismojums, skatuves/izklaides vietu apgaismojums, tirdzniecības vitrīnu apgaismojums, arhitektoniskais apgaismojums, tai skaitā saistītie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadība, kabeļi, slēdži

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: elektroiekārtas elektroenerģijas padevei, sakariem, drošībai, IT un ugunsgrēka signalizācijai

Elektroenerģija

Ietver iekšējas un ēkām piestiprinātas elektroiekārtas. Elektroenerģijas kabeļi, kabeļu kanāli, vadības paneļi/sadales paneļi, rezerves aprīkojums, kopnes, transformatori, kontaktligzdas/slēdži, grīdas elektrosadales kārbas, sensori, augstsprieguma, vidēja sprieguma, zemsprieguma, mazajaudas ierīces, paneļi

Īpaši zema sprieguma sistēmas (ELV) / sakari / drošība

ELV sistēmas. Komunikācijas un audiovizuālais aprīkojums. Drošība: videonovērošanas kameru (CCTV) aprīkojums, drošības sensori un signalizācijas sistēmas.

IT un dati

IT aprīkojums: viss, kas saistīts ar datiem, piemēram, Wi-Fi iekārtas, serveris, pamata un strukturētie kabeļi, datori, printeri, serveru skapji, komutācijas paneļi

Ēku pārvaldības sistēma (BMS)

BMS/ventilatorkonvektoru kontrolleri, ārējās iekārtas, galvenā kontrollera sistēma ar datoru (galvenais vadības mezgls), nepieciešamie kabeļi, vadības vārsti, temperatūras sensori

Elektroenerģijas ražošanas rezerves iekārtas

Nepārtrauktās barošanas (UPS) iekārtas, rezerves ražošanas iekārtas, akumulatori, rezerves ģeneratori apbūves līnijas robežās

Ugunsgrēka signalizācija un detektori

Ugunsgrēka detektēšanas sistēmas, tai skaitā detektori, kabeļi, ugunsdzēsības vadības panelis un izsaukuma ierīce

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:

atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā

Atjaunīgā enerģija – elektroenerģijas ražošana uz vietas un ēkai piestiprinātās sistēmās

Saules fotoelementu (PV) paneļi, invertori, vējturbīnas, ūdensturbīnas, kas piestiprinātas ēkai vai atrodas ēkas apbūves laukumā

Atjaunīgā enerģija – uzkrāšana uz vietas

Akumulators ēkas apbūves laukumā

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: dzīvības glābšanas, degvielas padeves un kustības sistēmu iekārtas

Sprinkleru sistēmas

Caurules, sprauslas, vārsti, tvertnes, šļūtenes, sūkņi

Ugunsdzēsības sistēmas

Sausie un ar ūdeni piepildītie stāvvadi, hidranti ēkas noteiktajā apbūves laukumā, automātiski atveramu atveru (AOV) vadības ierīces / sensori, ugunsdzēšanas sistēma

Zibensaizsardzības sistēma/zemējums

Zibensnovadītājs, zemētājstieņi.

Degvielas/kurināmā padeves iekārtas

Visa veida degvielas padeve, izņemot elektrisko, jebkura degviela, kas tiek sūknēta vai ir zem spiediena.

Gāzes iekārtas: savienojums, gāzes skaitītājs, spiediena regulators, caurules, vārsti.

Degvielas tvertne uz vietas, kurināmā noliktavas.

Kurināmā transportieri.

Lifti, kāpņu pacēlāji, celšanas platformas

Iekļauj liftu, kāpņu pacēlāju, celšanas platformu sistēmas. Šo sistēmu elektroenerģiju iekļauj elektroiekārtu elektroapgādē

Eskalatori un kustīgie gājēju celiņi

Iekļauj eskalatoru un kustīgo celiņu sistēmas. Šo sistēmu elektroenerģiju iekļauj elektroiekārtu elektroapgādē.

Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: atkritumu apglabāšanas sistēmas

Specializētās un sadzīves atkritumu apglabāšanas sistēmas

Atkritumu incineratori un jebkādas sistēmas atkritumu plūsmām un apglabāšanas iekārtām

 

“Ēku inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (6)

Ēkas ārējā struktūra

(aizpilda fakultatīvi)

Ārējie ceļi, celiņi, ceļi ar segumu un citas virsmas, kas piemērotas cilvēku vai transportlīdzekļu kustībai un atrodas apbūves gabalā

Ceļi un celiņi, kas paredzēti gājēju vai transportlīdzekļu kustībai

Ietver grunts sagatavošanu zem pamata, ieskaitot apstrādi, ieklāšanu, izlīdzināšanu, planēšanu un blīvēšanu.

Sagatavošana betonēšanai, in situ betonēšana, tai skaitā veidņu darbi, armēšana, savienojumi, drenāža/nezāļu membrānas, apmales, malu izlīdzināšana, palīgaprīkojums, ietves/ceļu/laukumu virsmas marķējums, virsmas apdares materiāli, piemēram:

— šķembu segums vai asfalts,

— mūris, plāksnes, flīzes, apaļi bruģakmeņi, šķautņaini bruģakmeņi,

— grants, akmens šķembas, koksnes šķelda,

— perforēts paklājs zāles segumam,

— virsmas, kas paredzētas rotaļu laukumiem, sportam vai citām specializētām vajadzībām,

— visas sistēmas, kas vajadzīgas virszemes ūdeņu novadīšanas un/vai plūsmas pārvaldībai,

— pakāpieni, kāpnes un rampas (ieskaitot pamata konstrukciju, formēšanu un galīgo apdari) ārpus paredzētās apbūves līnijas.

Gājēju celiņi

Virsmas ar cieto un mīksto segumu, kas paredzētas gājēju kustībai

Ārējais aprīkojums un ierīces apbūves gabala ārtelpu perimetra, robežu un zonu norobežošanai, kā arī estētiskiem mērķiem

Ārējais nožogojums

Iekļauj koka, metāla, betona, mūra žogus, margas, vārtus, sienas, zemās sienas, kas ir ārējas, nav daļa no ēkas termālās norobežojošās konstrukcijas un ir jaunas.

Iekļauj transportlīdzekļu un gājēju barjeras, kurām aizsardzības nolūkā ir jāuzņem īpaša slodze, kopā ar saistītajām vārtu sistēmām.

Ietver prasības attiecībā uz pazemes konstrukcijām, komponentus, statņus, stiprinājumus, dzelzs stiprinājumus, papildaprīkojumu, piemēram, mūra virskārtu, elektrotehniskās iekārtas, vadības ierīces un galīgo apdari.

Šajā kategorijā ietilpst atbalsta sienas, kas nav ēkas daļa un kas parasti ir veidotas no betona, koka vai mūra, tai skaitā visas pazemes konstrukcijas/pāļu prasības, armēta grunts, drenāžas prasības, membrānas, komponenti, stiprinājumi, papildaprīkojums, piemēram, mūra virskārta, savienojumi, aizsargpreparāti, galīgā apdare, gabioni.

Ārējās margas

Ārējās sienas

Ārējie stiprinājumi

Objekta āra mēbeles, tai skaitā vārti (kur tie nav žogu vai barjeru daļa), turniketi, stacionāri/saliekami/noņemami poleri, sēdekļi, soli, galdi, atkritumu /smilšu tvertnes, plakātu displeji /paziņojumu dēļi, velosipēdu stāvvietas/novietnes, virziena norādes, karoga masti, ārējs sporta/rotaļu laukumu aprīkojums, nelieli gājēju tilti, autobusu pieturvietas, nojumes, tālruņu būdas, pastkastes, skulptūras/ārtelpu mākslas darbi, dekoratīvi ūdens elementi, tai skaitā to konstrukcijas pazemes elementi, tvertnes, komponenti, cauruļvadi, vadības ierīces un nepieciešamais aprīkojums

Ēku ārējās inženiertehniskās sistēmas

Vispārīga piezīme: šajā kategorijā ietilpst visas sistēmas, kas nav piestiprinātas ēkai vai izvietotas ārpus ēkas apbūves laukuma.

Ārējā drenāža

Notekūdeņu/virszemes noteces/zemes drenāža zem un virs zemes, no pirmās kanalizācijas atveres aiz ēkas ārējās sienas, kanalizācijas pieslēguma vai cita veida novadīšanas (piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas). Iekļauj arī tranšejas, cauruļvadus, armatūru, pamatni, uzbērto grunti, cauruļvadu balstus, balstus, savienojumus, lietusūdens akas un režģus (piemēram, uz ceļiem). Nokomplektētas sūkņu stacijas, kanalizācijas izlaides/izplūdes sprauslas, galīgie pārklājumi, saliekamie kanāli, kameras, revīzijas atveres, kanāli, drenāžas akas, nosēdakas, degvielas uztvērēji. Iekļauj arī visas izmaiņas, remontdarbus, esošo drenāžas sistēmu aizpildi vai tīrīšanu, kanalizācijas atveres un režģus. Iekļauj arī iekārtas, kas saistītas ar ilgtspējīgām pilsētu drenāžas sistēmām (SUDS) (neapstādītas), kā arī bīstamu šķidrumu, piemēram, ķīmisko vielu, un rūpniecisko šķidro atkritumu drenāžas sistēmas.

Ārējās inženiersistēmas – ūdensapgāde

Ūdensapgādes cauruļu sistēmas, kas piegādā ūdeni no tiesību aktos noteiktā piegādātāja tīkla līdz ievades punktam ēkā, ieskaitot sadali uz ārējiem lietotāju punktiem (piemēram, ārējām iekārtām un aprīkojumu un ugunsdzēsības hidrantiem). Ugunsdzēsības hidranti / lietusūdens reciklēšana / saimniecības notekūdeņu reciklēšana ārpus noteiktās apbūves līnijas. Iekļauj arī tvertnes, cauruļvadus, sildkabeļus, siltumizolāciju, savienojumus

Ārējās inženiersistēmas – elektroenerģija

Augstsprieguma elektroenerģijas sadale no tiesību aktos noteiktā piegādātāja līdz transformatoru stacijai objektā uz vietas, zemsprieguma elektroenerģijas sadale no transformatora objektā uz vietas līdz tīkla komutācijas panelim ēkā un ārējas elektroenerģijas piegādes iekārtas, tai skaitā avārijas vai rezerves ģeneratori. Iekļauj arī kabeļus, vadus, sadales paneļus, kabeļu kanālus, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas, komplektus/transformatoru apakšstacijas, UPS iekārtas.

Ārējās inženiersistēmas – gāze

Dabasgāzes piegādes cauruļu sistēmas, kas pievada gāzi no tiesību aktos noteiktā piegādātāja tīkla līdz gāzes skaitītājam, un sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) pievade no ārējām uzglabāšanas tvertnēm uz sadales punktu, kas ietver gāzes piegādi gāzes sadali uz ārējiem lietotāju punktiem (piemēram, uz ārējām iekārtām un aprīkojumu). Ietver arī sadali, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, tranšejas, šahtas, uzglabāšanas tvertnes/balonus.

Ārējās inženiersistēmas – telekomunikācijas un tamlīdzīgi pakalpojumi

Telekomunikāciju sistēmu, kabeļtelevīzijas, interneta un citu sakaru sistēmu savienošana no tiesību aktos noteiktā operatora vai cita pakalpojumu sniedzēja līdz galvenajam sadales punktam ēkā. Iekļauj arī kabeļus, elektroinstalāciju, sadales paneļus, kabeļu kanālus, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas.

Ārējās inženiersistēmas – degvielas uzglabāšana

Ārējās degvielas uzglabāšanas un cauruļvadu sadales sistēmas. Uzglabāšanas tvertnes un trauki ārpus ēkas, un cauruļvadu padeves sistēmas, pa kurām piegādā naftu, benzīnu vai dīzeļdegvielu no glabāšanas tvertnēm vai traukiem līdz ievades punktam ēkā vai līdz ārējai iekārtai un aprīkojumam. Ietver arī sadali, sūkņus, vārstus, izolāciju, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, uzraudzības iekārtas, tranšejas, šahtas, uzglabāšanas tvertnes/balonus.

Ārējās inženiersistēmas – apgaismojums

Ārējā objekta / ielu apgaismojuma sistēmas, tai skaitā gājēju zonās, gar celiņiem un ceļiem, apgaismotas ceļa zīmes, ārējais apgaismojums. Iekļauj arī kabeļus, elektroinstalāciju, sadales paneļus, šahtas, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas, vadības ierīces un pašus gaismekļus/lampas, tai skaitā sporta laukumu apgaismojumu.

Ārējās inženiersistēmas – drošības sistēmas

Drošības sistēmas, tai skaitā videonovērošanas sistēma, kameru stabi, drošības iekārtu vispārējie ārējie barošanas avoti un īpašs drošības apgaismojums

“Ārējo inženiertehnisko sistēmu” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (7)

Ārējās ēkas (8)

Mazas palīgēkas

Atsevišķas nelielas ārējas palīgēkas, kas saistītas ar ēkas sistēmām un ēkas normālu funkcionēšanu un piekļuvi teritorijai, tai skaitā katlu mājas, apakšstacijas ēkas, degvielas uzglabāšanas ēkas, velosipēdu novietnes, šķūnīši, glabāšanas boksi un sargu būdas

Neatkarīgas autostāvvietas (9)

Virszemes vai pazemes konstrukcijas, kas paredzētas tikai ēkas iemītnieku ekskluzīvai vai kopīgai lietošanai

“Ārējo ēku” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas sīkas konstrukcijas (10)

(1)   

Siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi, armatūra vai elementi drenāžai, elementi inženiersistēmām, kas tiek ievietoti vai izmantoti kopā ar apakšzemes konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4. tabulas ierakstos vai citur.

(2)   

Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi, armatūra, rampas, pastāvīgas veidņu konstrucijas, cokola konstrukcijas, balsti pakāpienveida konstrukcijām, tehniskās apkopes ejas vai citi elementi, ko ievieto vai izmanto kopā ar nesošajām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4. tabulas ierakstos vai citur.

(3)   

Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi un stiprinājumi pie konstrukcijas, armatūra, rampas, noēnošanas ierīces, žalūzijas, karnīzes, risinājumi aizsardzībai no kukaiņiem, režģu konstrukcijas, parapeti, margas, zaļās sienas, dūmvadi vai citi elementi, ko ievieto vai izmanto kopā ar ārējām arhitektoniskām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos ierakstos šeit vai citur.

(4)   

Iebūvēts nozīmē, ka attiecīgie būves elementi ir iekļauti būvniecības posmā un pirms ēkas nodošanas īpašniekam.

(5)   

Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi un stiprinājumi pie būves vai tehniskās apkopes ejas, rāmji, hermetizācija, adhezīvie slāņi, peldošās grīdas, amortizējošas grīdas, apdare, līniju marķējums, dekoratīvās joslas, grīdlīstes, armatūra, rampas, režģu konstrukcijas, parapeti, margas, kamīni vai citi elementi, kas ir ievietoti vai tiek izmantoti kopā ar iekšējām arhitektoniskajām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4. tabulas ierakstos vai citur.

(6)   

Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas ir ievietoti vai izmantoti kopā ar ēku inženiertehniskajiem tīkliem, sistēmām un infrastruktūru, bet kas vēl nav iekļauti īpašos ierakstos šajā 4. tabulā vai citviet.

(7)   

Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas saistīti ar ūdens, gāzes, elektrības, apsildes, ventilācijas, virszemes ūdens drenāžas, telekomunikāciju un citu inženiertīklu uzstādīšanu, ieskaitot kanālus, aizsargpārklājumu, atveres, apvalkus, uzmavas, pārsegus, uguns apturēšanas aprīkojumu, marķēšanas aprīkojumu, pamatnes u. c., kas nav iekļauti citur.

(8)   

Attiecas uz ēkām, kas ir ārējas un strukturāli neatkarīgas no novērtētās ēkas, bet atrodas novērtētās ēkas teritorijas robežās un kalpo novērtētās ēkas iemītniekiem un/vai novērtētās ēkas tehniskajām sistēmām un infrastruktūrai. Ar strukturālo neatkarību saprot kopīgu pamatu un citu nesošo strukturālo elementu neesību.

(9)   

Autostāvvietas, kurām ir kopīgi strukturālie elementi un kuras ir ēkas konstrukcijas robežās, neuzskata par ārējām ēkām, bet gan par daļu no visas ēkas, tādējādi analīzē ņemot vērā ar tām saistītās iegultās oglekļa, ekspluatācijas oglekli un grīdas platības. Savukārt attiecībā uz neatkarīgām stāvvietām, ko uzskata par ārējām ēkām, analīzē var ņemt vērā ar tām saistīto iegulto oglekli un ekspluatācijas oglekli, bet ne to grīdas platības. Ja autostāvvieta ir daļa no vairāk nekā vienas ēkas kopīgas konstrukcijas, vai nu visam ēku kompleksam gatavo vienu novērtējumu, vai arī autostāvvietas iegultā oglekļa ietekme un grīdas platība tiek piešķirta, pamatojoties uz katrai ēkai paredzēto stāvvietu relatīvo īpatsvaru.

(10)   

Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas saistīti ar ārējo ēku būvniecību un kas nav iekļauti citur.

8.   DZĪVES CIKLA GSP REZULTĀTI

Lai ziņotu rezultātus ēkas energosnieguma sertifikātā, tās dzīves cikla GSP jānorāda pārredzamā formātā, uzrādot rezultātus vismaz par katru dzīves cikla posmu saskaņā ar 5. tabulu.



5. tabula

Dzīves cikla GSP norādīšana ēkas energosnieguma sertifikātā (EPC)

 

Būvizstrādājumu posms (A1–A3)

Būvniecības posms (A4–A5)

Ekspluatācijas, apkopes, aizstāšanas posms (B1–B4)

Enerģijas izmantojuma ekspluatācijas laikā posms (B6)

Kalpošanas laika beigu posms (C1–C4)

Atkalizmantošanas, reciklēšanas, atgūšanas potenciāls (D1)

Iespējamie ieguvumi un slodzes no eksportētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, dzeramais ūdens) (D2)

Kopējais GSP (1)

 

 

 

 

 

 

 
(1)   

Kopējais GSP ir šādu GSP summa: fosilo degvielu GSP, biogēniskais GSP un GSP no zemes izmantošanas un zemes izmantojuma maiņas.
IV PIELIKUMS Vienota vispārēja sistēma, ar ko vērtē ēku viedgatavību



IV PIELIKUMS

Vienota vispārēja sistēma, ar ko vērtē ēku viedgatavību

1. Komisija nosaka ēku viedgatavības indikatora definīciju un metodoloģiju, ar kuru tas jāaprēķina, lai novērtētu ēkas vai ēkas vienības spēju pielāgot savu ekspluatāciju iemītnieka vajadzībām un tīklam un uzlabot energoefektivitāti un vispārējo sniegumu.

Viedgatavības indikators aptver īpašības, kas saistītas ar lielākiem energoietaupījumiem, salīdzinošo vērtēšanu un elastību, uzlabotu funkcionalitāti un iespējām, ko sniedz starpsavienotākas un viedākas ierīces.

Metodoloģijā ņem vērā tādus elementus kā ēkas digitālā dvīņa iespējamā esamība.

Metodoloģijā ņem vērā tādus elementus kā, piemēram, viedskaitītājus, ēkas automatizācijas un vadības sistēmas, pašregulējošas ierīces iekštelpu gaisa temperatūras regulēšanai, iebūvētu sadzīves tehniku, uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļiem, enerģijas uzkrāšanu un detalizētas funkcijas, un minēto elementu sadarbspēju, kā arī labvēlīgo ietekmi uz telpu mikroklimatu, energoefektivitāti, snieguma līmeņiem un elastības iespēju.

2. Metodoloģiju balsta uz šādām svarīgākajām funkcijām, kas attiecas uz ēku un tās inženiertehniskajām sistēmām:

a) 

spēja uzturēt ēkas energosniegumu un darbību, šajā nolūkā pielāgojot enerģijas patēriņu, piemēram, izmantojot atjaunīgo energoresursu enerģiju;

b) 

spēja pielāgot tās darbības režīmu, lai reaģētu uz iemītnieka vajadzībām, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību lietotājdraudzīgas pieejas nodrošināšanai, uzturot veselīgu telpu mikroklimatu un spēju ziņot par enerģijas izmantošanu;

c) 

ēkas kopējā enerģijas pieprasījuma elastība, tostarp tās spēja nodrošināt iespēju aktīvi un pasīvi, kā arī tieši un netieši piedalīties pieprasījumreakcijā, izmantojot tās enerģijas uzkrāšanu, un novadīt enerģiju atpakaļ tīklā, piemēram, izmantojot elastību, slodzes maiņas iespējas; un

d) 

spēja uzlabot tās energoefektivitāti un kopējo sniegumu, izmantojot energotaupības tehnoloģijas.

3. Metodoloģijā papildus var ņemt vērā:

a) 

sadarbspēju starp sistēmām (viedskaitītājiem, ēkas automatizācijas un vadības sistēmām, iebūvētu sadzīves tehniku, ēkā esošām pašregulējošām ierīcēm iekštelpu gaisa temperatūras regulēšanai un sensoriem gaisa kvalitātes noteikšanai telpās un ventilatoriem); un

b) 

pozitīvo ietekmi, ko rada esošie komunikācijas tīkli, jo īpaši to, ka pastāv ātrdarbīgiem sakariem gatava ēkas fiziskā infrastruktūra, piemēram, ar brīvprātīgo marķējumu “gatavs platjoslai”, un to, ka pastāv piekļuves punkts ēkām ar daudzām dzīvojamās ēkas vienībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES ( 15 ) 8. pantu.

4. Metodoloģijai nav negatīvas ietekmes uz esošajām valsts energosnieguma sertifikācijas sistēmām, un tā balstās uz saistītām iniciatīvām valstu līmenī, vienlaikus ņemot vērā iemītnieku īpašumtiesību, datu aizsardzības, privātuma un drošības principu, atbilstīgi attiecīgajiem Savienības datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem, kā arī labākajiem tehniskajiem paņēmieniem kiberdrošības jomā.

5. Metodoloģijā nosaka vispiemērotāko viedgatavības indikatora parametra formātu, un tā ir vienkārša, pārredzama un viegli saprotama patērētājiem, īpašniekiem, investoriem un pieprasījumreakcijas tirgus dalībniekiem.
V PIELIKUMS Energosnieguma sertifikātu veidne



V PIELIKUMS

Energosnieguma sertifikātu veidne

(minēta 19. pantā)

1. Energosnieguma sertifikāta titullapā norāda vismaz šādus elementus:

a) 

energosnieguma klase;

b) 

aprēķinātais gada primārās enerģijas izmantojums kWh/(m2/gadā);

c) 

aprēķinātais gada enerģijas galaizmantojums kWh/(m2/gadā);

d) 

objektā uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvars (%) enerģijas izmantojumā;

e) 

ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas (kg CO2/(m2/gadā)) un dzīves cikla GSP vērtība, ja pieejama.

Energosnieguma sertifikātā norāda arī šādus elementus:

a) 

aprēķinātais gada primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš kWh vai MWh;

b) 

saražotā atjaunīgā enerģija kWh vai MWh; galvenais energonesējs un atjaunīgo energoresursu veids;

c) 

aprēķinātās enerģijas vajadzības kWh/(m2/gadā);

d) 

norāde “jā/nē” par to, vai ēka spēj reaģēt uz ārējiem signāliem un pielāgot enerģijas patēriņu;

e) 

norāde “jā/nē” par to, vai siltuma sadales sistēma ēkā attiecīgā gadījumā ir spējīga strādāt zemā temperatūrā vai efektīvākā temperatūrā;

f) 

attiecīgās vienas pieturas aģentūras kontaktinformācija renovācijas konsultāciju saņemšanai.

2. Papildus energosnieguma sertifikātā var ietvert šādus rādītājus:

a) 

enerģijas izmantojums, maksimumslodze, ģeneratora vai sistēmas lielums, galvenais energonesējs un galvenais elementa veids katram šāda izmantojuma veidam: apkurei, dzesēšanai, mājsaimniecības karstā ūdens apgādei, ventilācijai un iebūvētam apgaismojumam;

b) 

siltumnīcefekta gāzu emisijas klase (attiecīgā gadījumā);

c) 

informācija par oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa pagaidu uzglabāšanu ēkās vai uz tām;

d) 

norāde “jā/nē” par to, vai ēkai ir renovācijas pase;

e) 

ēkas norobežojošo konstrukciju necaurspīdīgo elementu vidējā U vērtība;

f) 

ēkas norobežojošo konstrukciju caurspīdīgo elementu vidējā U vērtība;

g) 

visbiežāk sastopamā caurspīdīgā elementa veids (piemēram, divkārša stiklojuma logs);

h) 

pārkaršanas riska analīzes rezultāti (ja pieejami);

i) 

tādu stacionāru sensoru esība, ar ko monitorē iekštelpu vides kvalitāti;

j) 

tādu stacionāru vadības ierīču esība, kuras reaģē uz iekštelpu vides kvalitātes līmeni;

k) 

elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaits un veids;

l) 

enerģijas uzkrāšanas sistēmu esība, veids un lielums;

m) 

attiecīgā gadījumā apkures vai gaisa kondicionēšanas sistēmu un ierīču paredzamais atlikušais darbmūžs;

n) 

iespējas pielāgot apkures sistēmu, lai tā darbotos efektīvākos temperatūras iestatījumos;

o) 

iespējas pielāgot mājsaimniecības karstā ūdens apgādes sistēmu, lai tā darbotos efektīvākos temperatūras iestatījumos;

p) 

iespējas pielāgot gaisa kondicionēšanas sistēmu, lai tā darbotos efektīvākos temperatūras iestatījumos;

q) 

uzskaitītais enerģijas patēriņš;

r) 

vai ir pieejams pieslēgums centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīklam un, ja tāds ir pieejams, informācija par iespējamu pieslēgumu efektīvai centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai;

s) 

savienotā vietējā centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīkla vietējie primārās enerģijas faktori un saistītie oglekļa emisijas faktori;

t) 

ekspluatācijā radušās smalko daļiņu (PM 2,5 ) emisijas.

Energosnieguma sertifikātā var iekļaut šādas saiknes ar citām iniciatīvām, ja tās attiecīgajā dalībvalstī ir piemērojamas:

a) 

norāde “jā/nē” par to, vai ēkai ir veikts viedgatavības novērtējums;

b) 

viedgatavības novērtējuma vērtība, ja tāda ir pieejama;

c) 

norāde “jā/nē” par to, vai ēkai ir digitālais ēkas žurnāls;

Personām ar invaliditāti nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi informācijai energosnieguma sertifikātos.
VI PIELIKUMS Neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto energosnieguma sertifikātiem



VI PIELIKUMS

Neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto energosnieguma sertifikātiem

1. Derīga energosnieguma sertifikāta definīcija

Dalībvalstis skaidri definē, kas ir uzskatāms par derīgu energosnieguma sertifikātu.

Derīga energosnieguma sertifikāta definīcija nodrošina:

a) 

to ievaddatu derīguma pārbaudi (arī objekta pārbaudes uz vietas), kurus izmantoja, lai izsniegtu ēkas energosnieguma sertifikātu, un sertifikātā norādīto rezultātu derīguma pārbaudi;

b) 

aprēķinu derīgumu;

c) 

ēkas energosnieguma maksimālo novirzi, ko vēlams izteikt ar primārās enerģijas izmantojuma skaitlisko rādītāju (kWh/(m2/gadā));

d) 

minimālo skaitu elementu, kas atšķiras no noklusējuma vērtībām vai standartvērtībām.

Dalībvalstis derīga energosnieguma sertifikāta definīcijā var iekļaut papildu elementus, piemēram, maksimālo novirzi konkrētām ievaddatu vērtībām.

2. Energosnieguma sertifikātu neatkarīgas kontroles sistēmas kvalitāte

Dalībvalstis skaidri definē kvalitātes mērķus un statistiskās ticamības pakāpi, kas jāsasniedz energosnieguma sertifikātu sistēmā. Neatkarīgā kontroles sistēma nodrošina, ka izvērtējamajā periodā, kas nepārsniedz vienu gadu, vismaz 90 % izdoto energosnieguma sertifikātu ir derīgi ar statistisko ticamību 95 %.

Energosnieguma sertifikātu neatkarīgas kontroles sistēmas kvalitātes līmeni un ticamības pakāpi mēra, izmantojot gadījumizlasi, un ņem vērā visus elementus, kas noteikti derīga energosnieguma sertifikāta definīcijā. Dalībvalstis pieprasa, lai trešās personas verificētu vismaz 25 % gadījumizlases izvērtējumu, ja neatkarīgās kontroles sistēmas ir deleģētas nevalstiskām struktūrām.

Ievaddatu derīgumu verificē, izmantojot neatkarīgā eksperta sniegto informāciju. Šāda informācija var ietvert ražojumu sertifikātus, specifikācijas vai ēku plānus, kuros iekļauta sīka informācija par dažādo energosnieguma sertifikātā iekļauto elementu sniegumu.

Ievaddatu derīgumu verificē, veicot objekta apmeklējumus, kurus attiecīgā gadījumā var veikt, izmantojot virtuālus līdzekļus, attiecībā uz vismaz 10 % energosnieguma sertifikātu, kuri ietilpst gadījumizlasē, ko izmanto, lai novērtētu shēmas vispārējo kvalitāti.

Papildus minimālajai gadījumizlasei dalībvalstis vispārējā kvalitātes līmeņa noteikšanai var izmantot dažādas stratēģijas, kuras specifiski paredzētas vājas kvalitātes energosnieguma sertifikātu atklāšanai un novēršanai ar mērķi uzlabot shēmas vispārējo kvalitāti. Šādu mērķorientētu analīzi nevar izmantot par pamatu shēmas vispārējās kvalitātes mērīšanai.

Dalībvalstis īsteno preventīvus un reaktīvus pasākumus, ar kuriem nodrošina vispārējā energosnieguma sertifikātu sistēmas kvalitāti. Minētie pasākumi var būt neatkarīgu ekspertu papildu apmācīšana, mērķorientēta izlases veidošana, pienākums energosnieguma sertifikātus iesniegt atkārtoti, samērīgi naudas sodi un pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu uzlikšana ekspertiem.

Ja kāda datubāze tiek papildināta ar informāciju, valstu iestādēm uzraudzības un verifikācijas nolūkā ir iespēja identificēt informācijas papildinātāju.

3. Energosnieguma sertifikātu pieejamība

Neatkarīgā kontroles sistēma verificē energosnieguma sertifikātu pieejamību potenciālajiem pircējiem un īrniekiem ar mērķi nodrošināt, ka, pieņemot lēmumu par pirkšanu vai īri, ir iespējams ņemt vērā ēkas energosniegumu.

Neatkarīgā kontroles sistēma verificē energosnieguma rādītāja un klases redzamību reklāmas līdzekļos.

4. Ēku tipoloģijas

Neatkarīgā kontroles sistēma ņem vērā dažādas ēku tipoloģijas, jo īpaši tās ēku tipoloģijas, kas nekustamā īpašuma tirgū sastopamas visbiežāk, piemēram, vienģimenes dzīvojamās ēkas, daudzģimeņu dzīvojamās ēkas, biroji vai mazumtirdzniecības telpas.

5. Informācijas publiskošana

Dalībvalstis nacionālajā energosnieguma sertifikātu datubāzē regulāri publicē vismaz šādu informāciju par kvalitātes sistēmu:

a) 

derīga energosnieguma sertifikāta definīcija;

b) 

energosnieguma sertifikātu shēmas kvalitātes mērķi;

c) 

kvalitātes novērtējuma rezultāti, arī izvērtēto sertifikātu skaits un relatīvais lielums pret attiecīgajā periodā izdoto sertifikātu kopskaitu (pēc tipoloģijas);

d) 

ārkārtas pasākumi, ar kuriem uzlabo energosnieguma sertifikātu vispārējo kvalitāti.
VII PIELIKUMS



VII PIELIKUMS

Salīdzinošās metodoloģijas sistēma, ko izmanto, lai apzinātu izmaksoptimālu energosnieguma prasību līmeni ēkām un būves elementiem

Salīdzinošās metodoloģijas sistēma dod iespēju dalībvalstīm noteikt ēku un būves elementu energosniegumu un sniegumu emisiju ziņā un ar energosniegumu un sniegumu emisiju ziņā saistītu pasākumu ekonomiskos aspektus un sasaistīt tos, lai noteiktu izmaksoptimālu līmeni nolūkā sasniegt 2030. gada emisiju samazināšanas un klimatneitralitātes mērķus, kā arī vēlākais līdz 2050. gadam izveidot bezemisiju ēku fondu.

Salīdzinošās metodoloģijas sistēmu papildina vadlīnijas par to, kā minēto sistēmu piemērot, lai aprēķinātu izmaksoptimālos snieguma līmeņus.

Ar salīdzinošās metodoloģijas sistēmu ir iespējams ņemt vērā izmantošanas modeļus, āra klimatiskos apstākļus un to izmaiņas nākotnē saskaņā ar labākajām pieejamajām klimata projekcijām, tostarp karstuma un aukstuma viļņus, investīciju izmaksas, ēkas kategoriju, apkopes un ekspluatācijas izmaksas (tostarp enerģijas izmaksas un ietaupījumus), attiecīgā gadījumā ieņēmumus no saražotās enerģijas, enerģijas izmantojuma vidiskās un ar veselību saistītās eksternalitātes, attiecīgā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un tehnoloģisko attīstību. Tās pamatā vajadzētu būt attiecīgiem Eiropas standartiem saistībā ar šo direktīvu.

Komisija sniedz arī:

— 
vadlīnijas, ar ko papildina salīdzinošās metodoloģijas sistēmu; minētās vadlīnijas palīdz dalībvalstīm veikt turpmāk izklāstītās darbības;
— 
informāciju par aplēstām enerģijas cenu ilgtermiņa tendencēm.

Lai dalībvalstis piemērotu salīdzinošās metodoloģijas sistēmu, dalībvalstu līmenī nosaka vispārējus nosacījumus, ko izsaka parametros. Komisija attiecīgā gadījumā sniedz dalībvalstīm ieteikumus par to izmaksoptimizācijas līmeni.

Salīdzinošās metodoloģijas sistēma no dalībvalstīm prasa:

— 
noteikt references ēkas, kurām ir raksturīgas funkcijas un ģeogrāfiskais novietojums, tostarp telpu mikroklimats un āra klimatiskie apstākļi. References ēkas nosaka gan jaunbūvēm, gan esošām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām;
— 
noteikt attiecībā uz references ēkām novērtējamos energoefektivitātes pasākumus. Tie var būt pasākumi atsevišķām ēkām kopumā, atsevišķiem būves elementiem vai būves elementu kombinācijai;
— 
novērtēt references ēku galīgās un primārās enerģijas vajadzības un izrietošās emisijas ar piemērotajiem noteiktajiem energoefektivitātes pasākumiem;
— 
aprēķināt izmaksas (t. i., pašreizējo neto vērtību) gaidāmajā kalpošanas laikā energoefektivitātes pasākumiem (kas minēti otrajā ievilkumā), ko piemēro references ēkām (kas minētas pirmajā ievilkumā), piemērojot salīdzinošās metodoloģijas sistēmas principus.

Aprēķinot energoefektivitātes pasākumu izmaksas gaidāmajā kalpošanas laikā, dalībvalstis novērtē dažādo minimālo energosnieguma prasību līmeņu izmakslietderīgumu. Tas dod iespēju noteikt izmaksoptimālus energosnieguma prasību līmeņus.
VIII PIELIKUMS Prasības renovācijas pasēm



VIII PIELIKUMS

Prasības renovācijas pasēm

1. Renovācijas pasē iekļauj:

a) 

informāciju par ēkas pašreizējo energosniegumu;

b) 

pakāpeniskas pamatīgas renovācijas ceļveža un tā posmu grafisku attēlojumu vai grafiskus attēlojumus;

c) 

informāciju par attiecīgajām valsts prasībām, piemēram, minimālajām ēku energosnieguma prasībām, minimālos energosnieguma standartus un dalībvalsts noteikumus par pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, ko ēkās izmanto siltumapgādei un aukstumapgādei, tostarp piemērošanas datumus;

d) 

īsu skaidrojumu par posmu optimālo secību;

e) 

informāciju par katru posmu, tostarp:

i) 

posmā veicamo renovācijas pasākumu nosaukumu un aprakstu, tostarp attiecīgos izmantojamo tehnoloģiju, paņēmienu un materiālu variantus;

ii) 

aplēsto enerģijas ietaupījumu primārās enerģijas patēriņā un enerģijas galapatēriņā, uzlabojumu salīdzinājumā ar enerģijas patēriņu pirms posma izsakot kWh un procentos;

iii) 

aplēsto ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu;

iv) 

aplēsto ietaupījumu enerģijas rēķinos, skaidri norādot aprēķinā izmantotos pieņēmumus par enerģijas izmaksām;

v) 

aplēsto energosnieguma klasi energosnieguma sertifikātā, kas jāsasniedz pēc posma pabeigšanas;

f) 

informāciju par iespējamu pieslēgumu efektīvai centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai;

g) 

aplēsto atjaunīgās enerģijas individuālās vai kolektīvās ražošanas un pašpatēriņa īpatsvaru, ko paredzēts sasniegt pēc renovācijas;

h) 

vispārīgu informāciju par iespējām, kas pieejamas būvizstrādājumu apritīguma uzlabošanai un to visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kā arī par plašākiem ieguvumiem, kas saistīti ar veselību un komfortu, iekštelpu vides kvalitāti un uzlabotu ēkas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām;

i) 

informāciju par pieejamo finansējumu un saites uz attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kurās tiek norādīti šāda finansējuma avoti;

j) 

informāciju par tehniskām konsultācijām un konsultāciju pakalpojumiem, tostarp vienas pieturas aģentūru kontaktinformāciju un saites uz vienas pieturas aģentūru tīmekļa vietnēm.

2. Renovācijas pasē var iekļaut:

a) 

posmu indikatīvu grafiku;

b) 

par katru posmu:

i) 

sīku aprakstu par izmantojamām tehnoloģijām, paņēmieniem un materiāliem, to priekšrocībām, trūkumiem un izmaksām;

ii) 

kāds būtu ēkas energosniegums salīdzinājumā ar minimālajām energosnieguma prasībām ēkām, kurām veic nozīmīgu renovāciju, gandrīz nulles enerģijas ēkām un bezemisiju ēkām izvirzītajām prasībām pēc posma pabeigšanas un kāds būtu aizstāto būves elementu energosniegums salīdzinājumā ar minimālajām energosnieguma prasībām atsevišķiem būves elementiem [ja tādas pastāv];

iii) 

aplēstās posma īstenošanas izmaksas;

iv) 

aplēsto posma atmaksāšanās periodu, izmantojot pieejamo finansiālo atbalstu un neizmantojot to;

v) 

aplēsto laiku, kas vajadzīgs posma īstenošanai;

vi) 

materiālu un aprīkojuma dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju atsauces vērtības, ja tādas ir pieejamas, un saites uz attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kur tās atrodamas;

vii) 

pasākumu aplēsto ilgumu un aplēstās uzturēšanas izmaksas;

c) 

neatkarīgus moduļus par:

i) 

tipiskām specialitātēm, kas nepieciešamas vai ieteicamas energorenovācijas veikšanai (arhitekti, konsultanti, darbuzņēmēji, piegādātāji un uzstādītāji u. c.), vai saite uz attiecīgajām tīmekļa vietnēm;

ii) 

konkrētajā teritorijā praktizējošo attiecīgo arhitektu, konsultantu, darbuzņēmēju, piegādātāju vai uzstādītāju sarakstu, kurā var iekļaut tikai tos, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, piemēram, tos, kam ir augstāka kvalifikācija vai sertifikācijas marķējumi vai kas atbilst augstākiem sertifikācijas nosacījumiem, vai tīmekļa saite uz attiecīgajām tīmekļa vietnēm;

iii) 

tehniskajiem apstākļiem, kas vajadzīgi, lai optimāli izvērstu zemas temperatūras apkuri;

iv) 

to, kā renovācijas posmi un papildu pasākumi varētu uzlabot ēkas viedgatavību;

v) 

materiālu un darbu tehniskajām un drošības prasībām;

vi) 

veikto aprēķinu pamatā esošajiem pieņēmumiem vai saites uz attiecīgo tīmekļa vietni, kur tie atrodami;

d) 

informāciju par to, kā piekļūt renovācijas pases digitālajai versijai;

e) 

jebkādu nozīmīgu renovāciju, kas veikta ēkai vai ēkas vienībai, kā minēts 8. panta 1. punktā, un jebkādu tāda būves elementa pāraprīkošanu vai nomaiņu, kas ir norobežojošās konstrukcijas daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošās konstrukcijas energosniegumu, kā minēts 8. panta 2. punktā, ja šāda informācija ir darīta pieejama ekspertam, kurš sagatavo renovācijas pasi;

f) 

informāciju, kas saistīta ar seismisko drošumu, ja šāda informācija, kas attiecas uz ēku, ir darīta pieejama ekspertam;

g) 

pēc pašreizējā ēkas īpašnieka pieprasījuma un pamatojoties uz viņa sniegto informāciju, pielikumu, kurā ir iekļauta papildu informācija, piemēram, par telpu pielāgojamību mainīgām vajadzībām un par jebkādu plānoto renovāciju.

3. Attiecībā uz ēkas statusu pirms renovācijas posmiem renovācijas pasē pēc iespējas ņem vērā energosnieguma sertifikātā ietverto informāciju.

4. Ikviena posmu ietekmes aplēšanai izmantotā rādītāja pamatā ir standarta nosacījumu kopums.
IX PIELIKUMS



IX PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu

(minēti 36. pantā)



Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES

(OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844

(OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.).

tikai 1. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999

(OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

tikai 53. pants

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas dienas

(minēti 36. pantā)



Direktīva

Transponēšanas termiņš

Piemērošanas diena

2010/31/ES

2012. gada 9. jūlijs

ciktāl runa ir par 2., 3., 9., 11., 12., 13., 17., 18., 20. un 27. pantu – 2013. gada 9. janvāris;

ciktāl runa ir par 4. līdz 8., 14., 15. un 16. pantu – attiecībā uz publisko iestāžu izmantotajām ēkām – 2013. gada 9. janvāris un attiecībā uz citām ēkām – 2013. gada 9. jūlijs

(ES)  2018/844

2020. gada 10. marts

 
X PIELIKUMS Atbilstības tabula



X PIELIKUMS

Atbilstības tabula



Direktīva 2010/31/ES

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. panta 1) punkts

2. panta 1) punkts

—

2. panta 2) punkts

2. panta 2) punkts

2. panta 3) punkts

—

2. panta 5) un 6) punkts

2. panta 3), 3.a), 4) un 5) punkts

2. panta 7) līdz 10) punkts

—

2. panta 12), 13) un 14) punkts

2. panta 6), 7), 8) un 9) punkts

2. panta 15) līdz 18) punkts

—

2. panta 19) līdz 22) punkts

2. panta 10) punkts

2. panta 23) punkts

—

2. panta 24) līdz 29) punkts

2. panta 11), 12), 13) un 14) punkts

2. panta 30) līdz 33) punkts

—

2. panta 34), 37) līdz 40) un 42) punkts

2. panta 15) punkts

2. panta 42) punkts

2. panta 15), 15.a), 15.b), 15.c), 16) un 17) punkts

2. panta 43), 44), 47) līdz 50) punkts

2. panta 18) punkts

—

2. panta 19) punkts

2. panta 51) punkts

—

2. panta 52) līdz 64) punkts

2. panta 20) punkts

—

2.a pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. un 9. pants

7. pants

7. pants

8. pants

—

9. pants

—

12. pants

8. panta 1. un 9. punkts

13. pants

8. panta 2.–8. punkts

14. pants

8. panta 10. un 11. punkts

15. pants

—

16. pants

10. pants

17. pants

11. pants

19. pants

12. pants

20. pants

13. pants

21. pants

—

22. pants

14. un 15. pants

23. pants

16. pants

24. pants

17. pants

25. pants

—

26. pants

18. pants

27. pants

19. pants

28. pants

19.a pants

—

20. pants

29. pants

21. pants

30. pants

22. pants

31. pants

23. pants

32. pants

26. pants

33. pants

27. pants

34. pants

28. pants

35. pants

29. pants

36. pants

30. pants

37. pants

31. pants

38. pants

I pielikums

I pielikums

—

II pielikums

—

III pielikums

IA pielikums

IV pielikums

—

V pielikums

II pielikums

VI pielikums

III pielikums

VII pielikums

IV pielikums

IX pielikums

V pielikums

X pielikums

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti