PADOMES DIREKTĪVA (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (91/676/EEK)

augsnes apstākļus, augsnes tipu un slīpumu;

klimatiskos apstākļus, nokrišņu daudzumu un apūdeņošanu;

zemes izmantojumu un lauksaimniecības praksi, jo īpaši augsekas sistēmas;

kultūru paredzamo vajadzību pēc slāpekļa,

un

slāpekli, ko kultūrām piegādā augsne un mēslošanas līdzekļi atbilstīgi:

kūtsmēsli kā mēslošanas materiāla sastāvdaļa ir apstrādāti tā, lai palielinātu slāpekļa koncentrāciju minerālā formā, urīnvielas slāpekļa formā vai kristāliskā struktūrā saistīta slāpekļa formā; šī koncentrācija ir izteikta masas procentos no kopējā slāpekļa salīdzinājumā ar ielaidmateriāla koncentrāciju apstrādes procesā, un rezultātā radusies kāda no šīm vielām:

mēslošanas materiāliem ir nemainīga kvalitāte visās partijās, un to minerālā slāpekļa attiecība pret kopējo slāpekli ir vismaz 90 % vai organiski saistītā oglekļa attiecība pret kopējo slāpekli nepārsniedz 3, turklāt abos gadījumos izdara korekcijas attiecībā uz jebkuras formas slāpekli, kas iegūts no komponentmateriāliem, kuru izcelsme nav no kūtsmēsliem un kuru slāpekļa saturs sausnā pārsniedz 3 %;

mēslošanas materiāli nepārsniedz šādas augšējās robežvērtības:

patogēni mēslošanas materiālos, kas satur vairāk nekā 1 % organiskā oglekļa, nepārsniedz šādas augšējās robežvērtības:

lai nodrošinātu konsekventu barības vielu saturu mēslošanas materiālos visās ražošanas partijās saskaņā ar ii) punktā noteiktajiem kritērijiem, dalībvalstis īsteno stingrus kvalitātes standartus;

dalībvalstis nodrošina, ka mēslošanas materiālam ir pievienota dokumentācija, kurā ir informācija par slāpekļa (N) un fosfātu (P2O5) saturu, ja kāda minētā elementa koncentrācija pārsniedz 1 % no sausnas un maksimālā novirze no deklarētās vērtības ir 25 %;

dalībvalstis nodrošina, ka šā apakšpunkta piemērošanas rezultātā lauksaimniecības dzīvnieku skaits un kūtsmēslu ražošana nepalielinās: i) valsts līmenī, ja slāpekļa saturs valsts kopējā gadā saražotajā kūtsmēslu daudzumā uz hektāru izmantotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ILIZ) pārsniedz 75 % no šajā daļā noteiktā ierobežojuma, proti, 170 kg N uz hektāru, un ii) to NUTS 2. līmeņa teritoriālo vienību līmenī, par kurām ir dota atļauja, ja slāpekļa saturs kopējā gadā saražotajā kūtsmēslu daudzumā uz hektāru ILIZ šajās teritoriālajās vienībās pārsniedz 75 % no šajā daļā noteiktā ierobežojuma, proti, 170 kg N uz hektāru;

dalībvalstis pastiprina šā pielikuma 1. punkta 3. apakšpunktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz mēslošanas līdzekļu iestrādāšanu augsnē (mēslošanas intensitāti), lai ņemtu vērā paaugstināto slāpekļa noplūdes risku ūdenī un gaisā, ko rada tādu mēslošanas materiālu izmantošana, kuri atbilst šā apakšpunkta i) līdz iv) punkta nosacījumiem, vienlaikus šādiem materiāliem piemērojot minerālmēslu ekvivalences koeficientu 1. Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina dzīvo augu seguma uzturēšanu vai līdzvērtīgus pasākumus uz augsnes, kurā tiek izmantoti mēslošanas materiāli, kas atbilst šā apakšpunkta i) līdz iv) punkta nosacījumiem; dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā gadījumā, lai novērstu amonjaka noplūdi no lauksaimniecības augsnēm, iestrādājot augsnē mēslošanas materiālus, kas atbilst šā apakšpunkta i) līdz iv) punkta nosacījumiem, tiek veikti pienācīgi piesardzības pasākumi, jo īpaši ievadīšana augsnē, tūlītēja uz augsnes virsmas uzklāto materiālu iejaukšana augsnē vai līdzvērtīgi pasākumi;

lai pēc iespējas novērstu varbūtējas emisijas, tostarp emisijas gaisā, kuras rodas no tādu mēslošanas materiālu glabāšanas, kas atbilst i) līdz iv) punkta nosacījumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, proti, attiecībā uz šādiem materiāliem nosaka atbilstošus glabāšanas nosacījumus un prasības;

dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tādu mēslošanas materiālu izmantošana, kas atbilst šā apakšpunkta i) līdz iv) punkta nosacījumiem, neskar šīs direktīvas, Padomes Direktīvas 92/43/EEK ( 3 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK ( 4 ), (ES) 2016/2284 ( 5 ), (ES) 2020/2184 ( 6 ) un 2008/50/EK ( 7 ) mērķu sasniegšanu, ciktāl rīcības programmas pasākumi attiecas uz minētajām direktīvām. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu (ES) 2020/2184 veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi Natura 2000 teritorijās un ap tām, kā arī dzeramā ūdens ieguves vietu tuvumā.

Ja dalībvalstis piemēro šo otrās daļas apakšpunktu, tās par to paziņo Komisijai. Turklāt 10. pantā minētajā ziņojumā tās par minētā apakšpunkta piemērošanu ziņo, ietverot ikgadējus datus par to, kādā daudzumā ir saražoti materiāli, kas atbilst šā apakšpunkta i) līdz iv) punkta nosacījumiem, un par lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu un kūtsmēslu ražošanu valsts līmenī un NUTS 2. līmeņa teritoriālo vienību līmenī, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 ( 8 ).