10. pants NGS finansēšana

10. pants

NGS finansēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviesti atbilstoši mehānismi, lai noteiktu to potenciālās saistības. NGS pieejamie finanšu līdzekļi ir proporcionāli minētajām saistībām.

NGS nodrošina pieejamos finanšu līdzekļus ar iemaksām, kas to dalībniekiem jāveic vismaz reizi gadā. Tas neizslēdz papildu finansējumu no citiem avotiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 3. jūlijam NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz tādu mērķapjomu, kas atbilst 0,8 % no tās dalībnieku segto noguldījumu summas.

Ja finansēšanas spējas neatbilst mērķapjomam, iemaksu veikšanu atsāk vismaz līdz tam, kamēr mērķapjoms atkal ir sasniegts.

Ja pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, pieejamie finanšu līdzekļi tiek samazināti līdz mazāk nekā divām trešdaļām no mērķapjoma, regulāro iemaksu nosaka apjomā, kas dod iespēju sasniegt mērķapjomu sešos gados.

Kad tiek noteiktas gada iemaksas saistībā ar šo pantu, regulārajā iemaksā pienācīgi ņem vērā darījumdarbības cikla fāzi, kā arī ietekmi, ko procikliskas iemaksas var radīt.

Dalībvalstis var pagarināt sākotnējo laikposmu, kas minēts pirmajā daļā, uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja NGS ir veikusi kumulētās izmaksas, kas pārsniedz 0,8 % no segtajiem noguldījumiem.

3.  Pieejamie finanšu līdzekļi, kas jāņem vērā, lai sasniegtu mērķapjomu, var ietvert maksājumu saistības. Maksājumu saistību daļas kopapjoms nepārsniedz 30 % no to pieejamo finanšu līdzekļu kopsummas, kas piesaistīti saskaņā ar šo pantu.

Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EBI izdod pamatnostādnes par maksājumu saistībām.

4.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, dalībvalsts var, lai izpildītu savus tajā paredzētos pienākumus, piesaistīt pieejamos finanšu līdzekļus, izmantojot obligātās iemaksas, ko kredītiestādes maksā pastāvošās obligāto iemaksu sistēmās, ko dalībvalsts savā teritorijā izveidojusi ar mērķi segt izmaksas saistībā ar iestāžu sistēmisko risku, maksātnespēju un noregulējumu.

NGS ir tiesības uz summu, kura ir vienāda ar tādu iemaksu summu līdz mērķapjomam, kas noteikts šā panta 2. punktā, un dalībvalsts pēc pieprasījuma dara to nekavējoties pieejamu minētajām NGS, izmantošanai tikai mērķiem, kas paredzēti 11. pantā.

NGS ir tiesības uz minēto summu tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka tās nespēj piesaistīt papildu iemaksas no saviem dalībniekiem. NGS atmaksā minēto summu, izmantojot savu dalībnieku iemaksas saskaņā ar 10. panta 1. un 2. punktu.

5.  Mērķapjoma noteikšanā neņem vērā iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES VII sadaļu, tostarp pieejamos finanšu līdzekļus, kas jāņem vērā, lai sasniegtu noregulējuma finansēšanas mehānismu mērķapjomu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktu.

6.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, – pamatotos gadījumos un ja Komisija ir devusi apstiprinājumu, – var atļaut, ka minimālais mērķapjoms ir mazāks par 2. punktā noteikto mērķapjomu, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

Minētais samazinātais mērķapjoms nav mazāks par 0,5 % no segtajiem noguldījumiem.

7.  Pieejamos NGS finanšu līdzekļus iegulda tā, lai risks būtu neliels un ieguldījumi būtu pietiekami diversificēti.

8.  Ja pieejamie NGS finanšu līdzekļi ir nepietiekami, lai veiktu atmaksājumus noguldītājiem, kad noguldījumi vairs nav pieejami, tās dalībnieki maksā papildu iemaksas, kas nepārsniedz 0,5 % no to segtajiem noguldījumiem kalendārajā gadā. Ārkārtas apstākļos un ar kompetentās iestādes piekrišanu NGS var pieprasīt lielākas iemaksas.

Kompetentā iestāde var pilnībā vai daļēji atlikt kredītiestādes pienākumu veikt ārkārtas ex post iemaksas NGS, ja iemaksas apdraudētu kredītiestādes likviditāti vai maksātspēju. Šādu atlikšanu piešķir ilgākais uz sešu mēnešu laikposmu, bet to var atjaunot pēc kredītiestādes pieprasījuma. Atbilstīgi šim punktam atlikto iemaksu veic, kad maksājuma izdarīšana vairs neapdraud kredītiestādes likviditāti un maksātspēju.

9.  Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviesušas atbilstīgus alternatīvus finansēšanas mehānismus, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas apmierinātu prasības pret minētajām NGS.

10.  Dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam informē EBI par segto noguldījumu apjomu savā dalībvalstī un par pieejamo finanšu līdzekļu apjomu savās NGS iepriekšējā gada 31. decembrī.