Preamble: 1

(1)

Finanšu tirgiem ir izšķiroša nozīme mūsdienu ekonomikas darbībā. Jo integrētāki tie ir, jo lielākas ir izredzes, ka efektīvāka būs saimniecisko resursu sadale, kas varētu sekmēt ekonomikas darbību. Tomēr, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību finanšu pakalpojumu jomā, ir svarīgi, lai būtu ieviestas procedūras, ar kurām var novērst tirgus traucējumu ietekmi un ar kurām nodrošina, ka gadījumā, ja finanšu iestāde vai finanšu tirgus infrastruktūra, kas darbojas šajā tirgū, nonāk finansiālos sarežģījumos vai ir uz grūtību robežas, šāds notikums neizjauc visa finanšu tirgus stabilitāti un nekaitē ekonomikas izaugsmei kopumā.

(2)

Centrālie darījumu partneri (CCP) ir būtiski globālo finanšu tirgu elementi, kas darbojas dalībnieku starpā, proti, kā pircējs attiecībā pret katru pārdevēju un kā pārdevējs attiecībā pret katru pircēju, un tam ir būtiska nozīme, apkalpojot finanšu darījumus un pārvaldot pakļautību minētajiem darījumiem raksturīgiem dažādiem riskiem. CCP centralizē darījumu partneru darījumu un pozīciju apstrādi, pilda no darījumiem izrietošās saistības un no saviem dalībniekiem prasa atbilstošu nodrošinājumu kā drošības rezervi un kā iemaksas fondos saistību neizpildes gadījumiem.

(3)

Savienības finanšu tirgu integrācijas rezultātā CCP, kas agrāk galvenokārt apmierināja iekšzemes vajadzības un tirgus, ir pārtapuši par kritiski svarīgiem punktiem Savienības finanšu tirgos plašākā mērogā. CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, pašlaik veic tīrvērti vairākām produktu klasēm, tostarp biržas sarakstos iekļautajiem un ārpusbiržas (OTC) atvasinātajiem finanšu un preču instrumentiem, akcijām, obligācijām un citiem produktiem, piemēram, repo darījumiem. Tie sniedz pakalpojumus pāri valstu robežām plaša spektra finanšu un cita veida iestādēm visā Savienībā. Kaut arī daži CCP joprojām pievēršas vietējiem tirgiem, tiem visiem ir sistēmiska nozīme vismaz vietējos tirgos.

(4)

Tā kā būtisku Savienības finansiālās sistēmas finansiālā riska apjomu apstrādā un koncentrē CCP tīrvērtes dalībnieku un to klientu vārdā, ļoti būtisks ir CCP efektīvs regulējums un stingra uzraudzība. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (4) ir izvirzīta prasība CCP, kas saņēmuši atļauju Savienībā, ievērot augstus prudenciālos, organizatoriskos un uzņēmējdarbības ētikas standartus. Kompetento iestāžu, tām veicot kopīgu darbu uzraudzības kolēģijās, kurās ir apvienotas attiecīgās iestādes nolūkā veikt konkrētus tām uzticētus uzdevumus, uzdevums ir veikt pilnīgu CCP darbības uzraudzību. Saskaņā ar saistībām, ko G20 valstu līderi ir uzņēmušies kopš 2008. gada finanšu krīzes, Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikta arī prasība, lai standartizētiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem CCP veiktu centralizētu tīrvērti. Pienākumam veikt centralizētu tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem stājoties spēkā, CCP darījumdarbības apjoms un spektrs, visticamāk, palielināsies, kas savukārt varētu radīt papildu problēmas CCP riska pārvaldības stratēģijām.

(5)

Regula (ES) Nr. 648/2012 ir vairojusi CCP un plašāku finanšu tirgu noturību pret dažādiem riskiem, kurus CCP apstrādā un kuri tajos ir koncentrēti. Tomēr neviena noteikumu un prakses sistēma nespēj novērst to, ka esošie resursi nav pietiekami, lai pārvaldītu riskus, ar ko CCP saskaras, tostarp viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildi. Ja finanšu iestādes saskaras ar nopietniem finansiāliem sarežģījumiem vai ir nonākušas neizbēgamās grūtībās, uz tām principā būtu jāattiecas parastajām maksātnespējas procedūrām. Tomēr, kā ir parādījusi 2008. gada finanšu krīze, jo īpaši ilgstošas ekonomiskās nestabilitātes un nenoteiktības laikā, šādas procedūras var traucēt ekonomikai kritiski svarīgām funkcijām, apdraudot finanšu stabilitāti. Parastā uzņēmumu maksātnespējas procedūra ne vienmēr nodrošina pietiekami ātru intervenci vai ļauj pienācīgi noteikt prioritātes finanšu iestāžu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktībai finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā. Lai novērstu šādas negatīvas sekas, ko rada parastā maksātnespējas procedūra, ir nepieciešams izstrādāt īpašu noregulējuma režīmu attiecībā uz CCP.

(6)

2008. gada finanšu krīze parādīja to, ka grūtībās esošu finanšu iestāžu kritiski svarīgo funkciju saglabāšanai trūkst piemērotu instrumentu. Tā arī parādīja, ka trūkst mehānismu, kas nodrošina sadarbību un koordināciju starp iestādēm, jo īpaši tām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs vai jurisdikcijās, lai nodrošinātu ātru un izlēmīgu rīcību. Bez šādiem instrumentiem un trūkstot sadarbības un koordinācijas mehānismiem, dalībvalstis, lai apturētu kaitīgās ietekmes izplatīšanos un samazinātu paniku, bija spiestas glābt finanšu iestādes, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Kaut arī 2008. gada finanšu krīzes laikā CCP nesaņēma tiešu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, tie tika pasargāti no sekām, ko pretējā gadījumā tiem būtu radījušas bankas, kuras nebūtu pildījušas savas saistības. Atveseļošanas un noregulējuma režīms attiecībā uz CCP papildina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (5) pieņemto banku noregulējuma režīmu, un tas ir nepieciešams, lai CCP haotisku grūtību gadījumā novērstu paļaušanos uz nodokļu maksātāju naudu. Ar šādu režīmu arī vajadzētu pievērsties iespējai sākt CCP noregulējuma procedūru arī citu iemeslu dēļ, ne tikai viena vai vairāku tā tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes gadījumā.

(7)

Uzticama atveseļošanas un noregulējuma režīma mērķis ir nodrošināt, cik vien iespējams, ka CCP nosaka pasākumus, lai atgūtos no finansiāliem sarežģījumiem, saglabātu tāda CCP kritiski svarīgās funkcijas, kas nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, vienlaikus likvidējot atlikušās darbības saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, un lai saglabātu finanšu stabilitāti un izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu un tās spēju kalpot reālajai ekonomikai, vienlaikus līdz minimumam samazinot CCP grūtību izmaksas nodokļu maksātājiem. Atveseļošanas un noregulējuma režīms vēl vairāk veicina CCP un iestāžu gatavību mazināt finansiālu spriedzi un sniedz iestādēm papildu ieskatu attiecībā uz CCP gatavošanos stresa scenārijiem. Tas arī sniedz iestādēm pilnvaras, lai sagatavotos iespējamam CCP noregulējumam un saskaņoti rīkotos CCP stāvokļa pasliktināšanās gadījumā, tādējādi sekmējot raitu finanšu tirgu darbību.

(8)

Pašlaik Savienībā nav saskaņotu noteikumu par CCP atveseļošanu un noregulējumu. Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas izmaiņas tiesību aktos, nosakot prasību CCP izstrādāt atveseļošanas plānus un ieviešot mehānismus, kas paredz grūtībās esošu CCP noregulējumu. Turklāt dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, ar ko reglamentē CCP maksātnespēju, pastāv ievērojamas atšķirības pēc būtības, kā arī procesuālas atšķirības. Kopīgu CCP atveseļošanas un noregulējuma nosacījumu, pilnvaru un procedūru trūkums var būt šķērslis iekšējā tirgus raitai darbībai un apgrūtināt valstu iestāžu sadarbību CCP grūtību gadījumā un saistībā ar atbilstīgu zaudējumu sadales mehānismu piemērošanu tās tīrvērtes dalībniekiem gan Savienībā, gan visā pasaulē. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atšķirīgas pieejas nozīmē to, ka valsts iestādēm nav vienāds kontroles līmenis vai vienāda spēja veikt CCP noregulējumu. Šie atšķirīgie atveseļošanas un noregulējuma režīmi varētu atšķirīgi ietekmēt CCP, tīrvērtes dalībniekus un tīrvērtes dalībnieku klientus dažādās dalībvalstīs, potenciāli radot konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. Tas, ka nepastāv kopīgi noteikumi un instrumenti attiecībā uz to, kā rīkoties CCP finansiālu sarežģījumu vai grūtību gadījumā, var ietekmēt tīrvērtes dalībnieku un to klientu izvēli veikt tīrvērti un CCP izvēli attiecībā uz uzņēmējdarbības vietu, tādējādi neļaujot CCP pilnībā izmantot savas pamatbrīvības vienotajā tirgū. Tas savukārt varētu atturēt tīrvērtes dalībniekus un to klientus no piekļuves CCP pārrobežu līmenī iekšējā tirgū un kavēt turpmāku integrāciju Savienības kapitāla tirgos. Tāpēc visās dalībvalstīs ir vajadzīgi kopīgi atveseļošanas un noregulējuma noteikumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu finansiālās spējas neierobežo CCP to iekšējā tirgus brīvību īstenošanā un ka to iestādes var pārvaldīt CCP nonākšanu grūtībās.

(9)

Bankām un citām finanšu iestādēm piemērojamie reglamentējošie noteikumi, kas pēc 2008. gada finanšu krīzes ir pārskatīti, jo īpaši attiecībā uz banku kapitāla un likviditātes rezervju palielināšanu, labākiem makroprudenciālās politikas instrumentiem un visaptverošiem noteikumiem par banku atveseļošanu un noregulējumu, ir samazinājuši krīžu iespējamību nākotnē un uzlabojuši visu finanšu iestāžu un tirgus infrastruktūru, tostarp CCP, noturību pret ekonomikas spriedzi, ko rada sistēmiski traucējumi vai ar atsevišķām iestādēm saistīti notikumi. Saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES kopš 2015. gada 1. janvāra atveseļošanas un noregulējuma režīms attiecībā uz bankām ir piemērojams dalībvalstīs.

(10)

Pamatojoties uz pieeju banku atveseļošanai un noregulējumam, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vajadzētu būt gatavām risināt situācijas, kas saistītas ar CCP nonākšanu grūtībās, un to rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem instrumentiem šādu situāciju risināšanai. Tomēr, ņemot vērā to atšķirīgās funkcijas un darījumdarbības modeļus, bankām un CCP raksturīgie riski ir atšķirīgi. Tāpēc ir vajadzīgi īpaši instrumenti un pilnvaras CCP grūtību gadījumiem, ko rada CCP tīrvērtes dalībnieku grūtības vai notikumi, kas nav saistīti ar saistību neizpildi.

(11)

Regula ir pareizais izvēlētais tiesību akts, lai papildinātu un pilnveidotu pieeju, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, kurā ir noteiktas vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro CCP. Ja atveseļošanas un noregulējuma prasības tiktu noteiktas direktīvā, tas varētu radīt pretrunas, jo tādējādi tiktu pieņemti potenciāli dažādi valstu noteikumi tādā jomā, kuru citādi reglamentē tieši piemērojami Savienības tiesību akti un kuru aizvien vairāk raksturo CCP pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Tādēļ būtu arī jāpieņem vienoti un tieši piemērojami noteikumi par CCP atveseļošanu un noregulējumu.

(12)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā, kā arī pēc iespējas augstāku finanšu stabilitātes līmeni visā Savienībā, šajā regulā izklāstītais atveseļošanas un noregulējuma režīms būtu jāpiemēro tiem CCP, uz kuriem attiecas Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prudenciālās prasības, neatkarīgi no tā, vai tiem ir bankas darbības licence. Lai gan ir iespējamas atšķirības ar alternatīvām organizatoriskajām struktūrām saistīto risku profilā, ņemot vērā to, ka CCP ir atsevišķas vienības, kurām ir pienākums izpildīt visas prasības saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr. 648/2012 neatkarīgi no to mātesuzņēmumiem vai citām grupas vienībām. Tādēļ nav vajadzīgs šīs regulas prasībām pakļaut arī grupu, kuras sastāvā ietilpst CCP. Grupas aspektu, tostarp, CCP darbības, personīgās un finansiālās attiecības ar grupas vienībām, tomēr būtu jāņem vērā CCP atveseļošanas un noregulējuma plānošanā, ciktāl tās varētu ietekmēt CCP atveseļošanu un noregulējumu vai ciktāl atveseļošanas un noregulējuma darbības varētu ietekmēt citas grupas vienības.

(13)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbības tiek veiktas efektīvi, iedarbīgi un atbilstīgi noregulējuma mērķiem, dalībvalstīm šīs regulas vajadzībām būtu jāieceļ noregulējuma iestādes, kas var būt valsts centrālās bankas, kompetentās ministrijas, publiskas pārvaldes iestādes vai iestādes ar publiskām pārvaldes pilnvarām, kuras veiks ar noregulējumu saistītus pienākumus un uzdevumus, tostarp jebkuras jau esošas noregulējuma iestādes. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina tas, ka minētajām noregulējuma iestādēm tiek piešķirti atbilstoši resursi. Dalībvalstīs, kur CCP veic uzņēmējdarbību, būtu jāizveido atbilstoša strukturālā kārtība, lai nošķirtu CCP noregulējuma funkcijas no citām funkcijām, jo īpaši tad, ja par noregulējuma iestādi ir izraudzīta iestāde, kas atbild par CCP prudenciālo uzraudzību vai tādu kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, kuras ir CCP tīrvērtes dalībnieki, ar mērķi izvairīties no jebkāda interešu konflikta un regulatīvās iecietības riska. Šādos gadījumos būtu jānodrošina noregulējuma iestādes lēmumu pieņemšanas procesa neatkarība, vienlaikus nekavējot lēmumu pieņemšanu augstākajā līmenī.

(14)

Ņemot vērā CCP grūtību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi uz dalībvalsts finanšu sistēmu un ekonomiku, kā arī iespējamo nepieciešamību galu galā izmantot publiskā sektora līdzekļus krīzes risināšanai, par publiskā sektora līdzekļu izmantošanu kā galējo līdzekli saskaņā ar valsts demokrātiskajām procedūrām būtu jāspēj lemt dalībvalstu finanšu ministrijām vai citām attiecīgām ministrijām un tās jau sākotnēji būtu cieši jāiesaista atveseļošanas un noregulējuma procesā. Tādējādi attiecībā uz publiskā sektora līdzekļu izmantošanu kā galējo līdzekli šai regulai nevajadzētu skart kompetenču sadalījumu starp attiecīgajām ministrijām vai starp valdību un noregulējuma iestādi, kā noteikts dalībvalstu tiesību sistēmās.

(15)

Tā kā CCP bieži sniedz pakalpojumus visā Savienībā, efektīvas atveseļošanas un noregulējuma nolūkā ir nepieciešama sadarbība starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm uzraudzības un noregulējuma kolēģijās, jo īpaši atveseļošanas un noregulējuma sagatavošanas stadijās. Tas ietver CCP sagatavotā atveseļošanas plāna novērtēšanu, ieguldījuma došanu CCP noregulējuma iestādes sagatavotajos noregulējuma plānos un kopīga lēmuma panākšanu par tiem un visu CCP noregulējamības šķēršļu novēršanu.

(16)

CCP noregulējuma gadījumā būtu jāpanāk līdzsvars starp, no vienas puses, nepieciešamību pēc procedūrām, kurās būtu ņemta vērā situācijas steidzamība un kuras ļautu rast efektīvus, taisnīgus un savlaicīgus risinājumus, un, no otras puses, nepieciešamību aizsargāt finanšu stabilitāti dalībvalstīs, kurās CCP sniedz pakalpojumus. Lai sasniegtu minētos mērķus, iestādēm, uz kuru kompetences jomām attiektos CCP grūtības, būtu jāapmainās ar viedokļiem noregulējuma kolēģijā. Tam jo īpaši būtu jāietver informācijas apmaiņa par tīrvērtes dalībnieku un attiecīgā gadījumā klientu sagatavošanu attiecībā uz iespējamiem saistību neizpildes pārvaldības, atveseļošanas un noregulējuma pasākumiem un uzraudzības darbībām attiecībā uz saistītiem riska darījumiem ar CCP. Dalībvalstu iestādēm, kuru finanšu stabilitāti varētu ietekmēt CCP nonākšana grūtībās, vajadzētu būt iespējai piedalīties noregulējuma kolēģijā, balstoties uz to novērtējumu par ietekmi, kādu CCP noregulējums varētu atstāt uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai tikt pārstāvētām noregulējuma kolēģijā ar tīrvērtes dalībnieku kompetentām iestādēm un noregulējuma iestādēm. Dalībvalstīm, ko tīrvērtes dalībnieku iestādes nepārstāv, vajadzētu būt iespējai piedalīties, izvēloties tīrvērtes dalībnieku klientu kompetentās iestādes vai tīrvērtes dalībnieku klientu noregulējuma iestādes dalību kolēģijā. Iestādēm vajadzētu CCP noregulējuma iestādei sniegt piemērotu pamatojumu savai dalībai, pamatojoties uz to analīzi par negatīvo ietekmi, kādu CCP noregulējums varētu atstāt uz to dalībvalstīm. Tāpat, lai nodrošinātu regulāru viedokļu apmaiņu un koordināciju ar attiecīgajām trešās valsts iestādēm, šīs iestādes vajadzības gadījumā būtu jāaicina piedalīties noregulējuma kolēģijās novērotāju statusā.

(17)

Lai efektīvi un samērīgi novērstu CCP iespējamas grūtības, iestādēm, īstenojot savas atveseļošanas un noregulējuma pilnvaras, būtu jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, CCP darījumdarbības raksturs, īpašumtiesību struktūra, juridiskā un organizatoriskā struktūra, riska profils, lielums, juridiskais statuss, aizstājamība un savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu. Iestādēm būtu jāņem vērā arī tas, vai CCP nonākšana grūtībās un sekojošā likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, visticamāk, radītu būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu tirgiem, citām finanšu iestādēm vai ekonomiku kopumā.

(18)

Lai efektīvi risinātu ar grūtībās esošiem CCP saistītos jautājumus, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām CCP noteikt sagatavošanas pasākumus. Būtu jānosaka minimālais standarts attiecībā uz atveseļošanas plānos iekļaujamo saturu un informāciju, lai nodrošinātu, ka visiem CCP Savienībā ir pietiekami sīki izstrādāti atveseļošanas plāni gadījumam, ja tie saskartos ar finansiāliem sarežģījumiem. Šādā atveseļošanās plānā būtu jāapsver piemērots scenāriju klāsts, paredzot gan sistēmisku, gan specifisku spriedzi CCP, kas apdraudētu tā dzīvotspēju, vienlaikus ņemot vērā arī iespējamo ietekmi, ko krīzes gadījumā varētu radīt kaitīgas ietekmes izplatīšanās – gan iekšzemes, gan pārrobežu mērogā. Lai arī scenārijiem vajadzētu būt ticamiem, tiem vajadzētu būt stingrākiem nekā tiem, ko izmanto regulārai spriedzes testēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. pantu. Atveseļošanās plānā būtu jāiekļauj plašs scenāriju klāsts, tostarp scenāriji, kas izriet no saistību neizpildes gadījumiem, un no gadījumiem, kam nav sakara ar saistību neizpildi, un no abu kombinācijas; un būtu jāiekļauj visaptveroši mehānismi, lai atjaunotu tā savietoto portfeli pilnīgai tādu zaudējumu, ko izraisa tīrvērtes dalībnieka saistību neizpilde, sadalei un pienācīgai visu citu veidu zaudējumu absorbcijas spējai. Atveseļošanas plānos būtu jānodala dažāda veida saistību neizpildes gadījumi. Atveseļošanas plānam vajadzētu būt daļai no CCP darbības noteikumiem, par kuriem panākta līgumiska vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem. Šajos darbības noteikumos būtu arī jāiekļauj noteikumi, ar kuriem nodrošina atveseļošanas plānā izklāstīto atveseļošanas pasākumu izpildāmību visos scenārijos. Atveseļošanas plānos nebūtu jāparedz ārkārtas finansiālā atbalsta pieejamība no publiskā sektora līdzekļiem vai jāpakļauj nodokļu maksātāji zaudējuma riskam.

(19)

Būtu jāizvirza prasība, ka CCP jāizstrādā un regulāri jāpārskata un jāatjaunina savi atveseļošanas plāni. Šajā sakarībā atveseļošanas posms būtu jāsāk, ja ir ievērojami pasliktinājies CCP finansiālais stāvoklis vai pastāv risks, ka tiks pārkāptas tās kapitāla un prudenciālās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012 un kā rezultātā varētu tikt pārkāptas tās atļaujas saņemšanas prasības, kas pamatotu atļaujas anulēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tas būtu jānorāda attiecībā uz atveseļošanas plānā ietvertu kvalitatīvu vai kvantitatīvu rādītāju sistēmu.

(20)

Lai ex ante radītu stabilus stimulus un nodrošinātu zaudējumu taisnīgu sadali, atveseļošanas plānos būtu jānodrošina, ka atveseļošanas instrumentu piemērošana pienācīgi līdzsvaro zaudējumu sadalījumu starp CCP, tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā to klientiem. Principā atveseļošanas zaudējumi būtu jāsadala starp CCP, tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, ņemot vērā to atbildību par risku, kas nodots CCP, un to spēju kontrolēt un pārvaldīt šādus riskus. Atveseļošanas plānos būtu jānodrošina, ka zaudējumi, ko izraisījuši gan saistību neizpildes, gan saistību izpildes gadījumi, tiek attiecināti uz CCP kapitālu, pirms tie tiek attiecināti uz tīrvērtes dalībniekiem. Lai stimulētu pienācīgu riska pārvaldību un vēl vairāk samazinātu zaudējumu risku nodokļu maksātājiem, CCP kā atveseļošanas pasākums, pirms tiek izmantoti citi atveseļošanas pasākumi, kas prasa finansiālus ieguldījumus no tīrvērtes dalībniekiem, būtu jāizmanto daļa no saviem priekšfinansētajiem īpašajiem pašu resursiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. pantā un kas var ietvert jebkādu tā turētu kapitālu papildus tā minimālajām kapitāla prasībām, lai ievērotu paziņošanas slieksni, kas minēts deleģētajā aktā, kurš pieņemts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 3. punktu.

Šai papildu summai ar priekšfinansētajiem īpašajiem pašu resursiem, kas atšķiras no Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 4. punktā minētajiem priekšfinansētajiem pašu resursiem, nevajadzētu būt ne mazākai par 10 %, ne lielākai par 25 % no riska kapitāla prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 2. punktu, neatkarīgi no tā, vai šīs prasības ir zemākas vai augstākas par minētās regulas 16. panta 1. punktā norādīto sākotnējo kapitālu.

(21)

CCP būtu jāiesniedz savs atveseļošanas plāns kompetentajai iestādei, kurai savukārt tas bez liekas kavēšanās ir jāpārsūta uzraudzības kolēģijai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai tiktu veikts pilnīgs novērtējums, kas jāveic ar kolēģijas kopīgu lēmumu. Novērtējumā būtu jāiekļauj norāde, vai plāns ir visaptverošs un vai tas varētu reāli savlaicīgi atjaunot CCP dzīvotspēju, tostarp būtisku finansiālo sarežģījumu periodos.

(22)

Atveseļošanas plānos būtu visaptveroši jāizklāsta darbības, ko CCP veiktu, lai novērstu nesastatītas nenokārtotas saistības, nesegtus zaudējumus, likviditātes trūkumu vai kapitāla nepietiekamību, kā arī darbības, kas papildinātu izsmelto priekšfinansēto finanšu resursu apjomu, un likviditātes mehānismus, lai atjaunotu CCP dzīvotspēju un tās pastāvīgu spēju izpildīt atļaujas saņemšanas prasības. Ne noregulējuma iestādes pilnvarām piemērot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu, ne prasībai par minimālām līgumiskām saistībām attiecībā uz atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumu nevajadzētu ietekmēt CCP tiesības savos noteikumos ieviest atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumus virs šajā regulā noteiktajām minimālajām obligātajām līgumsaistībām vai CCP riska pārvaldību.

(23)

Atveseļošanas plānos būtu jāņem vērā arī kiberuzbrukumi, kas varētu izraisīt CCP finanšu stāvokļa būtisku pasliktināšanos vai risku pārkāpt prudenciālās prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(24)

CCP būtu jānodrošina, ka to atveseļošanas plāni ir nediskriminējoši un līdzsvaroti, ņemot vērā to radīto ietekmi un stimulus. Atveseļošanas pasākumu ietekmei uz tīrvērtes dalībniekiem un, ja pieejama attiecīgā informācija, to klientiem, un, plašākā nozīmē, uz Savienības finanšu sistēmu vai uz vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu sistēmām vajadzētu būt līdzsvarotai. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 CCP ir jānodrošina, ka to tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CCP ir ierobežotas. CCP būtu jānodrošina, ka atveseļošanas plāna sagatavošanā ir iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, kas tādēļ varētu arī piedalīties CCP riska komitejā, un ka ar tām notiek pienācīga apspriešanās. Ieinteresēto personu viedokļi var atšķirties, tāpēc CCP būtu jāievieš skaidri procesi, ar kuriem pārvaldīt ieinteresēto personu viedokļu daudzveidību, kā arī interešu konfliktus, kas varētu veidoties starp šīm ieinteresētajām personām un CCP.

(25)

Ņemot vērā CCP apkalpoto tirgu globālo raksturu, lai nodrošinātu CCP spēju vajadzības gadījumā piemērot atveseļošanas iespējas līgumiem vai aktīviem, ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, vai vienībām, kas reģistrētas trešās valstīs, CCP darbības noteikumos būtu jāiekļauj līguma noteikumi.

(26)

Ja CCP neiesniedz atbilstošu atveseļošanas plānu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt CCP veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu būtiskās plāna nepilnības ar mērķi stiprināt CCP darījumdarbību, un nodrošināt, ka CCP spētu sadalīt zaudējumus, atjaunot savu kapitālu un attiecīgā gadījumā savietot tā portfeli grūtību gadījumā. Minētajām pilnvarām būtu jāļauj kompetentajām iestādēm veikt preventīvu darbību, ciktāl tā ir vajadzīga, lai novērstu nepilnības, un tādējādi sasniegt finanšu stabilitātes mērķus.

(27)

Izņēmuma gadījumos, kad mainīgās drošības rezerves peļņas diskontēšana notiek pēc gadījuma, kas nav saistīts ar saistību neizpildi, un ja atveseļošana ir sekmīga, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai CCP ar skaidras naudas maksājumiem proporcionāli atlīdzinātu saviem tīrvērtes dalībniekiem zaudējumus, kas pārsniedz līgumā noteiktās saistības, vai attiecīgā gadījumā pieprasīt, lai CCP emitētu instrumentu, kuros atzītas CCP tiesības uz CCP nākotnes peļņu.

(28)

Noregulējuma plānošana ir būtisks efektīva noregulējuma elements. Šie plāni būtu jāizstrādā CCP noregulējuma iestādei, un par tiem būtu jāvienojas noregulējuma kolēģijā. Plānos būtu jāiekļauj plašs scenāriju klāsts, nodalot scenārijus, kas izriet no saistību neizpildes gadījumiem, no gadījumiem, kam nav sakara ar saistību neizpildi, un no abu kombinācijas, kā arī dažādu veidu saistību neizpildes gadījumiem. Iestāžu rīcībā vajadzētu būt visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu kritiski svarīgās funkcijas un nodrošinātu to turpināšanu. Tomēr noregulējuma plāna saturam vajadzētu būt atbilstīgam CCP darbībām un produktu veidiem, kam tas veic tīrvērti, un tā pamatā cita starpā vajadzētu būt tā sniegtajai informācijai. Lai atvieglotu noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu izpildi un jebkādas tādas peļņas summas samazināšanu, kas maksājama saistības pildošam CCP tīrvērtes dalībniekam noregulējumā, CCP darbības noteikumos būtu jāiekļauj atsauce uz noregulējuma iestādes pilnvarām pieprasīt šādus noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus un šādu samazinājumu. Vajadzības gadījumā CCP darbības noteikumos, par kuriem panākta līgumiska vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem, būtu jāiekļauj noteikumi ar mērķi nodrošināt, ka noregulējuma iestādes spēj īstenot citus noregulējuma pasākumus.

(29)

Pamatojoties uz noregulējamības novērtējumu, būtu jāparedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm pilnvaras tieši vai netieši – ar kompetentās iestādes starpniecību – pieprasīt izmaiņas CCP juridiskajā un organizatoriskajā struktūrā, veikt samērīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu vai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējuma instrumentu piemērošanai, un nodrošināt attiecīgo vienību noregulējamību. Ņemot vērā to grupu atšķirīgo struktūru, pie kurām CCP pieder, struktūru atšķirības salīdzinājumā ar banku grupām un atšķirīgo tiesisko regulējumu, ko piemēro atsevišķām šādu grupu vienībām, CCP noregulējuma iestādei, apspriežoties ar CCP kompetento iestādi, vajadzētu spēt novērtēt, vai izmaiņu veikšana CCP vai jebkuras tās tieši vai netieši kontrolē esošas grupas vienības juridiskajās vai darbības struktūrās ir saistīta ar izmaiņām tās grupas struktūrās, kurai CCP pieder, kas varētu radīt juridiskus strīdus vai jautājumus par izpildāmību, atkarībā no konkrētās situācijas īpašajiem juridiskajiem apstākļiem. Noregulējuma iestādei, novērtējot, kā novērst šādus šķēršļus noregulējumam, vajadzētu būt iespējai ierosināt atšķirīgu noregulējamības pasākumu kopumu, nevis pieprasīt izmaiņas grupas juridiskajās vai darbības struktūrās, ja šādu alternatīvu pasākumu izmantošana līdzvērtīgā veidā novērstu šķēršļus noregulējumam.

(30)

Attiecībā uz noregulējuma plāniem un noregulējamības novērtējumiem krietni svarīgāka par ikdienas uzraudzības apsvērumiem ir nepieciešamība paātrināt un nodrošināt ātras pārstrukturēšanas darbības, lai nodrošinātu CCP kritiski svarīgās funkcijas un aizsargātu finanšu stabilitāti. Ja starp dažādiem noregulējuma kolēģijas locekļiem pastāv nesaskaņas par lēmumiem, kas jāpieņem attiecībā uz CCP noregulējuma plānu, CCP noregulējamības novērtējumu un lēmuma pieņemšanu par jebkādu šķēršļu likvidāciju, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) būtu jāuzņemas starpnieka funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (6) 19. pantu. Šāda saistoša EVTI starpniecība tomēr būtu jāsagatavo izskatīšanai EVTI iekšējā komitejā, ņemot vērā EVTI locekļu kompetences, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un pārraudzītu tīrvērtes dalībniekus vairākās dalībvalstīs. Atsevišķas kompetentās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (7) būtu jāaicina piedalīties minētajā EVTI iekšējā komitejā novērotāju statusā, ņemot vērā faktu, ka šādas iestādes veic līdzīgus uzdevumus saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Šāda saistoša starpniecība neliegtu citos gadījumos izmantot nesaistošu starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 38. pantu tādai nesaistošai starpniecībai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu fiskālo atbildību.

(31)

Noteiktos gadījumos varētu būt nepieciešams CCP atveseļošanas plānā izklāstīt nosacījumus, kas izraisītu mātesuzņēmuma vai citas grupas vienības iespējami līgumiski saistoši finansiālā atbalsta nolīgumi, garantiju vai cita veida darbības atbalsta sniegšanu CCP, kas atrodas tajā pašā grupā. Šādu pasākumu pārredzamība mazinātu riskus tās grupas vienības likviditātei un maksātspējai, kas sniedz atbalstu CCP, kurš saskaras ar finansiāliem sarežģījumiem. Tādēļ jebkuras izmaiņas šādā kārtībā, kas skar šāda grupas atbalsta kvalitāti un būtību, būtu uzskatāmas par būtiskām izmaiņām atveseļošanas plāna pārskatīšanas nolūkā.

(32)

Ņemot vērā atveseļošanas un noregulējuma plānos iekļautās informācijas sensitivitāti, minētajiem plāniem būtu jāpiemēro atbilstīgi konfidencialitātes noteikumi.

(33)

Kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visas izmaiņas tajos būtu jāiesniedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm, savukārt noregulējuma iestādēm būtu jāiesniedz kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visas izmaiņas tajos, tādējādi pastāvīgi un pilnīgi informējot visas attiecīgās iestādes.

(34)

Lai saglabātu finanšu stabilitāti, kompetentajām iestādēm ir jāspēj novērst CCP finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, pirms tas sasniedz robežu, kad attiecīgajām iestādēm nav vairs citas alternatīvas kā vien to noregulēt vai mudināt CCP mainīt tā atveseļošanas pasākumus, ja tie varētu kaitēt vispārējai finanšu stabilitātei. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir agrīnas intervences pilnvaras nepieļaut vai līdz minimumam samazināt tādu nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti vai klienta interesēs, kas varētu rasties, ja CCP īstenotu konkrētus pasākumus. Agrīnas intervences pilnvaras būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm papildus tām jau piešķirtajām pilnvarām, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos vai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, izmantošanai apstākļos, kas netiek uzskatīti par agrīnu intervenci. Agrīnas intervences tiesības ietver pilnvaras ierobežot vai aizliegt, tostarp CCP dividenžu maksājumus un atpirkšanas operācijas – ciktāl vien tas iespējams, neizraisot saistību neizpildes gadījumu, – jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un ar šādām tiesībām var ierobežot, aizliegt vai iesaldēt jebkādus mainīgā atalgojuma maksājumus, kā definēts CCP atalgojuma politikā saskaņā ar 26. panta 5. punktu Regulā (ES) Nr. 648/2012, diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem.

(35)

Saistībā ar agrīnas intervences pilnvarām un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai iecelt pagaidu administratoru, kas vai nu aizstāj CCP valdi un augstāko vadību vai uz laiku strādā ar to. Pagaidu administratora uzdevumam vajadzētu būt īstenot visas tam piešķirtās pilnvaras, ievērojot jebkādus nosacījumus, kas tam noteikti, to ieceļot, lai veicinātu risinājumus CCP finanšu stāvokļa uzlabošanai. Ieceļot pagaidu administratoru, nevajadzētu nepamatoti kavēt akcionāru vai īpašnieku to tiesību īstenošanu vai procesuālo pienākumu izpildi, kuri noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos uzņēmējdarbības jomā, un būtu jāievēro Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību.

(36)

Atveseļošanas un agrīnas intervences posmos akcionāriem būtu pilnībā jāsaglabā savas tiesības. Tiem būtu jāzaudē šādas tiesības, tiklīdz sākas CCP noregulējuma process. Atveseļošanas procesā, cik vien tas iespējams, neizraisot saistību neizpildes gadījumu, būtu jāierobežo vai jāaizliedz jebkāda atlīdzība par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām. Noregulējumā CCP kapitāla turētājiem zaudējumi vispirms būtu jāabsorbē tādā veidā, kas samazina riska iespēju, ka viņi varētu ierosināt tiesvedību, ja šādi zaudējumi ir lielāki, nekā viņi būtu zaudējuši parastā maksātnespējas procedūrā, ko dēvē arī par principu saskaņā ar kuru neviens kreditors nav sliktākā situācijā. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai novirzīties no principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, kad tās piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu. Tomēr akcionāram vai kreditoram, kas cieš lielākus zaudējumus nekā parastā maksātnespējas procedūrā, būtu tiesības saņemt starpības apmaksu.

(37)

Noregulējuma režīmam būtu jānodrošina iespēja laicīgi uzsākt noregulējumu, pirms CCP ir kļuvis maksātnespējīgs. CCP būtu jāuzskata par tādu, kas nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, ja tas pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai, ja tā atveseļošana nav spējusi vai, iespējams, nespēs atjaunot tā dzīvotspēju, ja CCP nespēj vai, iespējams, nespēs nodrošināt kritiski svarīgu funkciju, ja CCP nav vai, iespējams, tuvākajā nākotnē nebūs spējīgs samaksāt savus parādus vai citas saistības paredzētajā termiņā vai ja CCP pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Tomēr tam, ka CCP neatbilst visām atļaujas saņemšanas prasībām, pašam par sevi nevajadzētu būt par pamatu noregulējuma procedūras uzsākšanai.

(38)

Ārkārtas likviditātes palīdzība, ko sniedz centrālā banka, ja šāds mehānisms ir pieejams, nebūtu jāuzskata par apstākli, kas demonstrē to, ka CCP nav vai tuvākajā nākotnē nebūs spējīgs nokārtot savas saistības paredzētajā termiņā. Lai saglabātu finanšu stabilitāti, jo īpaši sistēmiska likviditātes trūkuma gadījumos, valsts garantijām centrālo banku likviditātes instrumentiem vai valsts garantijām no jauna emitētām saistībām, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā, nevajadzētu būt par izraisītājfaktoru noregulējuma režīma piemērošanai, ja tiek ievēroti vairāki nosacījumi.

(39)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki, citas dalībvalstu struktūras, kas veic līdzīgas funkcijas, citas Savienības publiskas struktūras, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā, un Starptautisko norēķinu banka, kā arī citas vienības, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. un 5. punktā, saistībā ar savām darbībām var rīkoties kā tīrvērtes dalībnieki. CCP atveseļošanas plānā paredzētie zaudējumu sadales instrumenti nebūtu jāpiemēro minētajām vienībām. Līdzīgā kārtā, lai izvairītos no publiskā sektora līdzekļu apdraudēšanas, noregulējuma iestādēm attiecībā uz minētajām vienībām nebūtu jāpiemēro zaudējumu sadales instrumenti.

(40)

Ja CCP atbilst noregulējuma nosacījumiem, CCP noregulējuma iestādes rīcībā vajadzētu būt saskaņotam noregulējuma instrumentu un pilnvaru kopumam. Tiem vajadzētu dot noregulējuma iestādei iespēju rīkoties saistību neizpildes gadījumos, tādos gadījumos, kam nav sakara ar saistību neizpildi, vai kombinētos gadījumos. Tie būtu jāpiemēro atkarībā no vispārējiem apstākļiem, mērķiem un vispārējiem principiem. Jo īpaši šādu instrumentu vai pilnvaru piemērošanai nevajadzētu mazināt pārrobežu grupu noregulējuma efektivitāti.

(41)

Par noregulējuma primārajiem mērķiem būtu jānosaka mērķi nodrošināt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, nepieļaut negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti un aizsargāt publiskā sektora līdzekļus.

(42)

Grūtībās esoša CCP kritiski svarīgās funkcijas būtu jāsaglabā, vajadzības gadījumā veicot pārstrukturēšanas izmaiņas tā vadībā, piemērojot noregulējuma instrumentus un, ciktāl iespējams, izmantojot privātos līdzekļus un neizmantojot ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Minēto mērķi varētu panākt, saistību neizpildes izraisītu zaudējumu gadījumā sadalot atlikušos zaudējumus un atjaunojot CCP savietoto portfeli, piemērojot pozīciju un zaudējumu sadales instrumentus, vai gadījumā, kas nav saistīts ar saistību neizpildi, izmantojot norakstīšanas un konvertācijas instrumentu attiecībā uz nenodrošināto saistību pašu kapitālu, lai absorbētu zaudējumus un rekapitalizētu CCP. Lai nevajadzētu piemērot valdības stabilizācijas instrumentus, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai izmantot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu arī gadījumā, kas nav saistīts ar saistību neizpildi. Vajadzētu arī būt iespējai CCP vai konkrētu tīrvērtes pakalpojumu pārdot vai apvienot ar maksātspējīgu trešās personas CCP, kas spēj veikt un pārvaldīt pārvestās tīrvērtes darbības. Ievērojot mērķi saglabāt CCP kritiski svarīgās funkcijas un pirms iepriekš izklāstīto pasākumu veikšanas noregulējuma iestādei būtu principā jāpanāk citu attiecībā uz CCP esošo un nenokārtoto līgumsaistību izpilde atbilstīgi tam, kā tas aprakstīts tā darbības noteikumos, tostarp jo īpaši panākt, ka tīrvērtes dalībnieki pilda savas līgumsaistības apmierināt skaidras naudas pieprasījumus vai pārņemt saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku pozīcijas vai nu izsoles ceļā, vai ar citām metodēm, par kurām panākta vienošanās CCP darbības noteikumos, un ka tiek pildītas citas esošas un nenokārtotas līgumsaistības, ar ko citām pusēm, kuras nav tīrvērtes dalībnieki, ir uzlikts par pienākumu sniegt jebkādu finansiālu atbalstu.

(43)

Lai uzturētu tirgus uzticamību un līdz minimumam samazinātu kaitīgās ietekmes izplatīšanos, ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība. Ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, CCP noregulējuma iestādei nekavējoties būtu jāveic atbilstoša un saskaņota noregulējuma darbība sabiedrības interesēs. CCP grūtības var rasties apstākļos, kas prasa tūlītēju attiecīgās noregulējuma iestādes rīcību. Tādēļ šai iestādei būtu jāatļauj veikt noregulējuma darbību, neraugoties uz CCP īstenotajiem atveseļošanas pasākumiem vai nenosakot pienākumu vispirms izmantot agrīnas intervences pilnvaras.

(44)

Veicot noregulējuma darbības, CCP noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā noregulējuma kolēģijas izstrādātajos noregulējuma plānos paredzētie pasākumi un tiem jāseko, ja vien noregulējuma iestāde, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos. Noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā vispārējie lēmumu pieņemšanas principi, tostarp nepieciešamība līdzsvarot dažādu CCP ieinteresēto personu intereses, un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz dalībvalstu iestādēm un to iesaiste, ja ierosinātais lēmums vai darbība varētu ietekmēt finanšu stabilitāti vai fiskālos resursus. Jo īpaši noregulējuma iestādei būtu jāinformē noregulējuma kolēģija par plānotajām noregulējuma darbībām, ja šādas darbības novirzās no noregulējuma plāniem.

(45)

Ja notiek iejaukšanās īpašumtiesībās, tai vajadzētu būt samērīgai ar finanšu stabilitātes apdraudējumu. Tādēļ noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz tiem CCP, kuri atbilst noregulējuma nosacījumiem, konkrētāk, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – finanšu stabilitātes nodrošināšanu sabiedrības interesēs. Noregulējuma instrumenti un pilnvaras varētu apdraudēt akcionāru, kreditoru, tīrvērtes dalībnieku un – attiecīgā gadījumā – tīrvērtes dalībnieku klientu tiesības. Tādēļ noregulējuma darbība būtu jāveic tikai tad, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs, un jebkādai minēto tiesību aizskaršanai vajadzētu būt saderīgai ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”).

(46)

Skartajiem akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem CCP kreditoriem nebūtu jācieš lielāki zaudējumi kā tie, kas būtu radušies, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un tā vietā uz tiem attiektos visas piemērojamās nenokārtotās saistības saskaņā ar CCP saistību neizpildes noteikumiem vai citām līgumattiecībām tā darbības noteikumos un ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru (princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”). Ja noregulējamā CCP aktīvi tiek daļēji pārvesti privātam pircējam vai pagaidu CCP, noregulējamā CCP atlikusī daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(47)

Lai aizsargātu akcionāru, tīrvērtes dalībnieku un citu kreditoru tiesības, būtu jānosaka skaidri noteikumi attiecībā uz CCP aktīvu un saistību vērtēšanu un attiecībā uz tās pieejas vērtēšanu, kādu akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem piemērotu, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību. Šajā ziņā būtu jāsalīdzina pieeja, kas akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem noregulējumā ir faktiski piemērota, ar pieeju, kas tiem būtu piemērota, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP atveseļošanas plānu vai citiem mehānismiem tā darbības noteikumos vai ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Noregulējuma skaidras naudas pieprasījums, kas būtu jāiekļauj CCP darbības noteikumos, ir pieejams vienīgi noregulējuma iestādei. To nevar izmantot CCP vai administrators, vai likvidators maksātnespējas gadījumā un tādēļ tam nevajadzētu būt daļai no pieejas, ko akcionāri, tīrvērtes dalībnieki un citi kreditori būtu saņēmuši, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību. Jebkādai pilnvaru izmantošanai ar nolūku samazināt tādu peļņu, kas noregulējuma iestādei jāmaksā saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam un kas pārsniedz līgumā noteiktos šāda samazinājuma ierobežojumus, nevajadzētu būt daļai no pieejas, ko akcionāri, tīrvērtes dalībnieki un citi kreditori būtu saņēmuši, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību.

Ja akcionāri, tīrvērtes dalībnieki un citi kreditori ar maksājumu vai atlīdzību par to prasījumiem ir saņēmuši mazāku summu par to summu, ko tie būtu saņēmuši, ja noregulējuma iestāde nebūtu veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP un tā vietā uz tiem attiektos iespējamas nenokārtotas saistības saskaņā ar CCP saistību neizpildes noteikumiem vai citām līgumattiecībām tā darbības noteikumos un ja CCP būtu ticis likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, tiem būtu tiesības uz šīs starpības apmaksu. Klienti būtu jāiekļauj minētajā salīdzinājumā, un tiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atšķirīgas pieejas maksājumu tikai tad, ja pastāv līgumisks pamats klientu tiešai prasībai pret CCP, kas padara tos par CCP kreditoriem. Vienīgi šādos gadījumos noregulējuma iestāde var kontrolēt savu darbību tiešo ietekmi. Vajadzētu būt iespējamam minēto salīdzinājumu apstrīdēt atsevišķi no lēmuma par noregulējumu. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi izlemt par procedūru, ko izmanto, lai akcionāriem, tīrvērtes dalībniekiem un citiem kreditoriem kompensētu jebkādu konstatēto piemērotās pieejas atšķirību.

(48)

Atveseļošanas un noregulējuma darbības var netieši ietekmēt klientus un netiešos klientus, kas nav CCP kreditori, ciktāl atveseļošanas un noregulējuma izmaksas ir nodotas minētajiem klientiem un netiešajiem klientiem saskaņā ar piemērojamiem līguma noteikumiem. Tāpēc CCP atveseļošanas un noregulējuma scenārija ietekme uz klientiem un netiešajiem klientiem arī būtu jārisina, izmantojot tādas pašas līgumattiecības ar tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas tiem sniedz tīrvērtes pakalpojumus. To var panākt, nodrošinot, ka tad, ja līgumattiecības ļauj tīrvērtes dalībniekiem noregulējuma instrumentu negatīvās sekas nodot tālāk saviem klientiem, minētās līgumattiecības līdzvērtīgā un samērīgā veidā ietver arī klientu tiesības uz jebkādu kompensāciju, ko tīrvērtes dalībnieki saņem no CCP, vai jebkādu šādas kompensācijas naudas ekvivalentu, vai jebkādus ieņēmumus, ko tie saņem pēc tam, kad ir iesniegta prasība saskaņā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, ciktāl tie attiecas uz klientu pozīcijām. Šādi noteikumi būtu jāpiemēro arī tādu klientu un netiešo klientu līgumattiecībām, kuri piedāvā netiešas tīrvērtes pakalpojumus saviem klientiem.

(49)

Lai nodrošinātu CCP efektīvu noregulējumu, vērtēšanas procesā būtu pēc iespējas precīzi jānosaka jebkādi zaudējumi, kas ir jāiedala CCP, lai no jauna izveidotu savietotu portfeli ar nenokārtotajām pozīcijām un izpildītu esošos maksājumu pienākumus. Grūtībās esoša CCP aktīvu un saistību vērtēšanai būtu jābalstās uz taisnīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī. Tomēr, veicot vērtēšanu, CCP finansiālajam stāvoklim nebūtu jāietekmē saistību vērtība. Steidzamības apsvērumu dēļ noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējamam veikt ātru grūtībās esoša CCP aktīvu un saistību vērtēšanu. Šai vērtēšanai vajadzētu būt provizoriskai, un tā būtu jāpiemēro līdz brīdim, kad tiek veikta neatkarīga vērtēšana.

(50)

Uzsākot CCP noregulējuma procedūru, noregulējuma iestādei būtu jāpanāk, ka tiek nokārtotas jebkādas nenokārtotās līgumsaistības, kas izklāstītas CCP darbības noteikumos, tostarp neizpildīti atveseļošanas pasākumi, izņemot gadījumu, ja citu noregulējuma pilnvaru vai instrumenta izmantošana ir piemērotāka, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti vai lai laicīgi nodrošinātu CCP kritiski svarīgās funkcijas. Noregulējuma iestādei vajadzētu būt tiesībām, bet ne pienākumam, panākt šo līgumisko saistību izpildi arī pēc noregulējuma, ja iemesli, lai atturētos no to izpildes piespiedu kārtā, vairs nepastāv. Lai dotu iespēju tīrvērtes dalībniekiem un citām attiecīgām personām sagatavoties atlikušo saistību izpildei, noregulējuma iestādei jau iepriekš vajadzētu informēt attiecīgos tīrvērtes dalībniekus un citas personas. Minētais iepriekšējais paziņojums būtu jāizdara trīs līdz sešus mēnešus iepriekš.

Noregulējuma iestādei, konsultējoties ar kompetentajām iestādēm un skarto tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādēm, un citām personām, kurām esošās un nenokārtotās saistības ir saistošas, būtu jākonstatē, vai iemesli, lai atturētos no līgumisko saistību izpildes piespiedu kārtā, vairs nepastāv un vai piespiedu kārtā izpildīt atlikušās saistības. Ja minētie iemesli joprojām pastāv, noregulējuma iestādei būtu jāatturas no attiecīgo saistību izpildes piespiedu kārtā. Ieņēmumi no nenokārtoto līgumisko saistību aizkavētas izpildes piespiedu kārtā būtu jāizmanto, lai saistībā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” atgūtu jebkādus publiskā sektora līdzekļus, kas pēc noregulējuma iestādes lēmuma atturēties no minēto saistību izpildes piespiedu kārtā vai pēc jebkāda valdības stabilizācijas instrumenta piemērošanas izmantoti prasījumu apmaksai. Noregulējuma iestādei šīs aizkavētās izpildes pilnvaras būtu jāizmanto tikai tiktāl, ciktāl attiecībā uz ieinteresēto personu, uz kuru tiks attiecināta aizkavēta piespiedu izpilde, netiek pārkāpts princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”. Saistību neizpildes izraisītu zaudējumu gadījumā noregulējuma iestādei būtu jāatjauno CCP savietotais portfelis un jāsadala atlikušie zaudējumi, piemērojot pozīciju un zaudējumu sadales instrumentus. Zaudējumu gadījumā, kas nav saistīts ar saistību neizpildi, zaudējumi būtu jāabsorbē, izmantojot regulatīvus kapitāla instrumentus, un būtu jāsadala starp akcionāriem atkarībā no to spējām, vai nu anulējot vai pārvedot īpašumtiesību instrumentus, vai arī būtiski samazinot kapitāla vērtību. Ja minētie instrumenti nav pietiekami, noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pilnvarām norakstīt nenodrošinātu parādu un saistības atbilstoši to klasifikācijai saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem maksātnespējas jomā un piemērot zaudējumu sadales instrumentus, ciktāl tas nepieciešams, neapdraudot plašāka mēroga finanšu stabilitāti.

(51)

Ja pēc tam, kad zaudējumi ir absorbēti un attiecīgā gadījumā CCP savietotais portfelis ir atjaunots, priekšfinansētie CCP resursi joprojām ir izsmelti, noregulējuma iestādei būtu jānodrošina, ka minētie resursi tiek atjaunoti tādā apjomā, kas atbilst regulatīvajām prasībām, vai nu turpinot izmantot instrumentus saskaņā ar CCP darbības noteikumiem vai veicot citas darbības. Jo īpaši noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kuriem būtu bijušas tiesības uz maksājumu saistībā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, kompensēt par zaudējumu sadales instrumentu piemērošanu, kā rezultātā radušies zaudējumi pārsniedz tos, kas tīrvērtes dalībniekiem būtu radušies, izpildot saistības saskaņā ar CCP darbības noteikumiem,– ar īpašumtiesību instrumentiem, parāda instrumentiem vai instrumentiem, kuros atzītas tiesības uz CCP nākotnes peļņu. Izvērtējot kompensācijas apjomu un veidu, noregulējuma iestāde var apsvērt, piemēram, CCP finanšu stabilitāti, tādu instrumentu kvalitāti, kas pieejami kompensācijai un principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” ievērošanai. Lai uzturētu adekvātu stimulu struktūru, nosakot tādu kompensāciju, būtu jāņem vērā apjoms, kādā tīrvērtes dalībnieks ir atbalstījis CCP atveseļošanu, un tāpēc arī jāņem vērā tīrvērtes dalībnieku atlikušās neizpildītās līgumsaistības attiecībā pret CCP. Šāda kompensācija būtu jāatskaita no jebkādām tiesībām uz maksājumu saistībā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(52)

Noregulējuma iestādēm būtu arī jānodrošina, ka CCP noregulējuma izmaksas ir samazinātas līdz minimumam un ka vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi. Noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai veikt noregulējuma darbību, novirzoties no principa par vienādu attieksmi pret kreditoriem, ja to attaisno sabiedrības intereses, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un ja tā ir samērīga ar novērsto risku. Ja noregulējuma iestāde izmanto šādu pasākumu, tai nevajadzētu nevienu diskriminēt, pamatojoties uz valstspiederību.

(53)

CCP noregulējumam nevajadzētu būt saistītam ar ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem. Neizpildītie atveseļošanas instrumenti un noregulējuma instrumenti, jo īpaši norakstīšanas instruments, būtu maksimāli jāpiemēro pirms vai kopā ar publiskā sektora kapitāla iepludināšanu vai līdzvērtīgu ārkārtas finansiālā atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem piešķiršanu CCP. Ārkārtas finansiālā atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem izmantošanai grūtībās esošu iestāžu noregulēšanai jābūt galējam līdzeklim, tai ir jābūt ierobežotai laikā un ir jāievēro attiecīgie valsts atbalsta noteikumi.

(54)

Efektīvam noregulējuma režīmam būtu līdz minimumam jāsamazina grūtībās esoša CCP noregulējuma izmaksas, ko sedz nodokļu maksātāji. Tam būtu jānodrošina, ka CCP var tikt noregulēti, neapdraudot finanšu stabilitāti. Minētais mērķis būtu jāsasniedz ar norakstīšanas instrumentu, zaudējumu un pozīciju sadales instrumentu palīdzību, nodrošinot to, ka akcionāri un darījumu partneri, kas ir daļa no kreditoriem grūtībās esošajā CCP, cieš atbilstīgus zaudējumus un sedz atbilstīgu daļu no izmaksām, ko rada attiecīgā CCP nonākšana grūtībās. Tādējādi norakstīšanas, zaudējumu un pozīciju sadales instrumenti CCP akcionārus un darījumu partnerus vairāk motivē uzraudzīt CCP stāvokli parastos apstākļos saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ieteikumiem, kas izklāstīti tās dokumentā “Galvenie kritēriji efektīviem noregulējuma režīmiem finanšu iestādēs”.

(55)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādēm ir vajadzīgā elastība sadalīt zaudējumus un piešķirt pozīcijas darījumu partneriem visdažādākajos apstākļos, būtu lietderīgi minētajām iestādēm piemērot zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus gan situācijās, kad to mērķis ir saglabāt noregulējuma procesā esoša CCP kritiski svarīgu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu, gan saistībā ar kritiski svarīgu pakalpojumu pārvešanu pagaidu CCP vai trešai personai, pēc kā atlikusī CCP daļa izbeidz darbību un tiek likvidēta.

(56)

Ja pozīciju un zaudējumu instrumentus piemēro ar mērķi atjaunot grūtībās esoša CCP dzīvotspēju, lai tas varētu turpināt savu darbību, noregulējums būtu jāveic kopā ar vadības nomaiņu, izņemot gadījumus, kad vadības saglabāšana ir atbilstoša un nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai, un tai sekojošu CCP un tā darbības pārstrukturēšanu tā, lai novērstu tā grūtību iemeslus. Minētā pārstrukturēšana būtu jāpanāk, ieviešot darījumdarbības reorganizācijas plānu, kam vajadzētu būt saderīgam ar pārstrukturēšanas plānu, kas CCP varētu būt jāiesniedz saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.

(57)

Pozīciju un zaudējumu sadales instrumenti būtu jāizmanto, lai no jauna savietotu CCP portfeli, apturētu turpmākus zaudējumus un iegūtu papildu resursus CCP rekapitalizācijai, un lai papildinātu priekšfinansētos resursus. Lai nodrošinātu, ka tie ir efektīvi un sasniedz savu mērķi, vajadzētu būt iespējai tos piemērot pēc iespējas dažādākiem līgumiem, kas grūtībās esošam CCP rada nenodrošinātas saistības vai nesavietotu portfeli. Tiem būtu jāparedz iespēja izsolīt saistību nepildītāju pozīcijas pārējiem tīrvērtes dalībniekiem vai piespiedu kārtā tās sadalīt, ciktāl, uzsākot noregulējumu, nav izsmeltas brīvprātīgas vienošanās, kas tika izveidotas atveseļošanas plāna ietvaros; daļēji vai pilnībā likvidēt saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku skartā tīrvērtes pakalpojuma vai aktīvu klases līgumus un citus CCP līgumus; piemērot turpmākus diskontus izejošiem mainīgās drošības rezerves maksājumiem šādiem dalībniekiem un attiecīgā gadījumā to klientiem; izmantot jebkādus nenomaksātus skaidras naudas pieprasījumus, kas izklāstīti atveseļošanas plānos; un izmantot papildu noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus un norakstīt kapitāla un parāda instrumentus, ko emitējis CCP, vai citas nenodrošinātas saistības, un konvertēt jebkādus parāda instrumentus akcijās. Tas ietver iespēju piemērot zaudējumu sadales instrumentus, lai veicinātu savietota portfeļa atjaunošanu, nodrošinot CCP līdzekļus izsoles solījuma pieņemšanai, kas ļaus CCP sadalīt saistību nepildītāja pozīcijas vai veikt maksājumus par izbeigtajiem līgumiem.

(58)

Piemērojot zaudējumu sadales instrumentu, kas ļauj samazināt jebkuras peļņas vērtību, kura CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, noregulējuma iestādei attiecīgā gadījumā būtu jāpaļaujas uz mainīgās drošības rezerves apstrādi saskaņā ar CCP kontu struktūru, attiecīgā gadījumā jebkādas tādas peļņas vērtības samazinājuma darbību, kas CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem atveseļošanas procesā, un principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(59)

Pienācīgi ņemot vērā ietekmi uz finanšu stabilitāti, noregulējuma iestādēm kā galējo līdzekli vajadzētu spēt vairākos gadījumos izslēgt vai daļēji izslēgt dažus līgumus no pozīciju un zaudējumu sadales. Ja tiek piemērota šāda izslēgšana, vajadzētu būt iespējai palielināt riska vai zaudējumu darījumu līmeni, ko piemēro citiem līgumiem, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka tiek ievērots princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”.

(60)

Ja noregulējuma instrumenti tikuši piemēroti, lai pārvestu kritiski svarīgas funkcijas vai dzīvotspējīgu CCP darījumdarbību stabilai vienībai, piemēram, privātā sektora pircējam vai pagaidu CCP, atlikusī CCP daļa pienācīgā termiņā būtu jālikvidē, ņemot vērā jebkādu grūtībās esoša CCP vajadzību sniegt pakalpojumus vai atbalstu, lai attiecīgajam pircējam vai pagaidu CCP ļautu veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas iegūti šādas pārvešanas rezultātā.

(61)

Uzņēmuma pārdošanas instrumentam būtu jāļauj pilnvarotajām iestādēm pārdot CCP vai tā darījumdarbības daļas vienam vai vairākiem pircējiem bez akcionāru piekrišanas. Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pilnvarotajām iestādēm vajadzētu veikt mārketinga pasākumus attiecīgā CCP vai tā uzņēmuma daļas pārdošanai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, cenšoties panākt pēc iespējas augstāku pārdošanas cenu.

(62)

Visi neto ieņēmumi no noregulējamā CCP aktīvu vai saistību pārvešanas gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, būtu jāsaņem likvidējamajai vienībai. Visi neto ieņēmumi no noregulējamā CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu pārvešanas gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, būtu jāsaņem akcionāriem. No jebkādas atlīdzības, ko maksā pircējs, labums būtu jāgūst arī visiem saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kas cietuši zaudējumus. Uz visiem šādiem neto ieņēmumiem vai ieguvumiem būtu jāattiecina visu noregulējumā paredzēto publisko līdzekļu pilnīga atgūšana. Aprēķinot ieņēmumus, būtu jāatskaita izmaksas, kas radušās CCP grūtību un noregulēšanas rezultātā.

(63)

Lai savlaicīgi veiktu uzņēmuma pārdošanu un saglabātu finanšu stabilitāti, būtiskas līdzdalības pircēja novērtēšana būtu jāveic laicīgi, neatliekot uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu. CCP, pircējam vai abiem, atkarībā no uzņēmuma pārdošanas instrumenta un iegādes veida, vajadzētu būt iespējai īstenot vai saglabāt esošās līdzdalības tiesības un piekļūt maksājumu un norēķinu sistēmām un citām saistītām finanšu tirgu infrastruktūrām un tirdzniecības vietām. Tādas tiesības nedrīkstētu liegt ne, pamatojoties uz atbilstīgu līdzdalības vai dalības kritēriju neievērošanu, ne pamatojoties uz nepietiekamu kredītreitingu. Pircējs, kas neatbilst minētajiem kritērijiem, var izmantot šādas tiesības tikai laikposmā, ko nosaka noregulējuma iestāde.

(64)

Informācijai par grūtībās esoša CCP mārketingu un pārrunām ar potenciālajiem pārņēmējiem pirms uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas, iespējams, būs sistēmiska nozīme. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir svarīgi, lai šādas informācijas nodošanu atklātībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (8), būtu iespējams atlikt uz laiku, kas nepieciešams CCP noregulējuma plānošanai un strukturēšanai atbilstoši kavējumiem, kas atļauti saskaņā ar tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīmu.

(65)

Tā kā pagaidu CCP pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm vai to kontrolē noregulējuma iestāde, tā galvenais mērķis būtu nodrošināt, ka tiek turpināta svarīgāko finanšu pakalpojumu sniegšana tīrvērtes dalībniekiem un tā CCP klientiem, kuram tiek piemērots noregulējums, un svarīgāko finanšu darbību veikšana. Pagaidu CCP būtu jāvada tā, lai nodrošinātu dzīvotspējīgas vienības darbības turpināšanu, un tas būtu jāatgriež tirgū, ja ir tam piemēroti apstākļi, vai jālikvidē, ja tas vairs nav dzīvotspējīgs.

(66)

Ja visas citas iespējas ir nepieejamas vai pierādāmi nepietiekamas, lai aizsargātu finanšu stabilitāti, valdības dalībai kapitāla atbalsta vai pagaidu valsts īpašumtiesību veidā vajadzētu būt iespējamai saskaņā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem, tostarp attiecībā uz CCP darbību pārstrukturēšanu. Lai izvairītos no morālā riska, šāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem būtu jānodrošina vienīgi kā galējais līdzeklis, ir pagaidu rakstura un nodrošinātie līdzekļi būtu vienmēr jāatgūst piemērotā laikposmā. Tādēļ, lai gan tas nav šķērslis valdības stabilizācijas instrumentu piemērošanai, dalībvalstīm būtu jāizveido visaptveroši un uzticami pasākumi līdzekļu atgūšanai. Valdības stabilizācijas instrumentu piemērošana pat spriedzes apstākļos neskar nevienas centrālās bankas lomu, kas potenciāli varētu nodrošināt likviditāti finanšu sistēmai pēc centrālās bankas ieskatiem.

(67)

Lai nodrošinātu noregulējuma iestādes spēju piemērot zaudējumu un pozīciju sadales instrumentus līgumiem ar vienībām, kas reģistrētas trešās valstīs, minētās iespējas atzīšana būtu jāiekļauj CCP darbības noteikumos.

(68)

Noregulējuma iestāžu rīcībā vajadzētu būt visām nepieciešamajām juridiskajām pilnvarām, kuras dažādās kombinācijās varētu izmantot noregulējuma instrumentu piemērošanā. Tām būtu jāietver pilnvaras pārvest grūtībās esoša CCP īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības citai vienībai, piemēram, citam CCP vai pagaidu CCP, pilnvaras norakstīt vai anulēt īpašumtiesību instrumentus, vai norakstīt vai konvertēt grūtībās esoša CCP saistības, pilnvaras norakstīt mainīgās drošības rezerves, pilnvaras panākt trešo personu nenokārtoto saistību izpildi attiecībā uz CCP, tostarp atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumus, kā izklāstīts CCP darbības noteikumos, un pozīciju sadali, pilnvaras izmantot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumus, pilnvaras pilnībā un daļēji izbeigt CCP līgumus, pilnvaras nomainīt vadību un pilnvaras noteikt pagaidu moratoriju prasījumu izmaksai. CCP, tā valdes locekļiem un augstākajai vadībai arī turpmāk vajadzētu, ievērojot to valsts civiltiesības vai krimināltiesības, būt atbildībai par CCP nonākšanu grūtībās.

(69)

Noregulējuma režīmā būtu jāietver procesuālās prasības, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbības tiek pienācīgi izziņotas un nodotas atklātībai. Tomēr, tā kā informācija, ko noregulējuma iestādes un to profesionālie padomdevēji iegūst noregulēšanas gaitā, ļoti iespējams, ir konfidenciāla, pirms noregulējuma lēmuma publiskošanas tai būtu jāpiemēro efektīvs konfidencialitātes režīms. Ir jāņem vērā tas, ka informācijai par atveseļošanas un noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu, kā arī par minēto plānu novērtēšanas rezultātiem varētu būt tālejoša ietekme, jo īpaši uz attiecīgajiem uzņēmumiem. Jebkāda informācija, ko sniedz attiecībā uz lēmumu pirms tā pieņemšanas – vai nu par noregulējuma nosacījumu izpildi, vai par konkrēta instrumenta vai darbības piemērošanu noregulējuma laikā –, ir uzskatāma par tādu, kas ietekmē attiecīgās darbības skartās sabiedriskās un privātās intereses. Informācijai par to, ka noregulējuma iestāde pārbauda konkrētu CCP, vien varētu būt negatīva ietekme uz minēto CCP. Tādēļ ir jānodrošina, ka pastāv atbilstoši mehānismi šādas informācijas, piemēram, atveseļošanas un noregulējuma plānu satura un sīkāka izklāsta un šajā sakarībā veikto novērtēšanu rezultātu, konfidencialitātes saglabāšanai.

(70)

Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt papildu pilnvarām, lai nodrošinātu īpašumtiesību instrumentu vai parāda instrumentu un aktīvu, saistību, tiesību un pienākumu, tostarp pozīciju un saistīto drošības rezervju, efektīvu pārvešanu. Ievērojot šajā regulā noteiktos aizsardzības pasākumus, šajās pilnvarās būtu jāiekļauj pilnvaras atcelt trešo personu tiesības uz pārvestajiem instrumentiem vai aktīviem un pilnvaras nodrošināt līgumu izpildi un procedūru nepārtrauktību attiecībā uz pārvesto aktīvu un īpašumtiesību instrumentu saņēmēju. Tomēr tam nevajadzētu skart darba ņēmēju tiesības izbeigt darba līgumu. Nevajadzētu skart arī pušu tiesības izbeigt līgumu ar noregulējamo CCP vai tā grupas vienību tādu iemeslu dēļ, kuri nav grūtībās esoša CCP noregulējums. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī papildu pilnvarām pieprasīt atlikušajam CCP, kas tiek likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, sniegt pakalpojumus, kuri nepieciešami, lai CCP, kuram ar uzņēmuma pārdošanas instrumenta vai pagaidu CCP instrumenta palīdzību ir pārvesti aktīvi, līgumi vai īpašumtiesību instrumenti, varētu veikt savu darījumdarbību.

(71)

Ņemot vērā to, ka nopietna attiecīgās dalībvalsts vai Savienības finanšu stabilitātes apdraudējuma dēļ varētu nākties steidzami veikt krīzes vadības pasākumus, visām valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, kas saistītas ar krīzes vadības pasākuma ex ante tiesas apstiprinājuma piemērošanu, un šāda pieprasījuma izskatīšanai tiesā būtu jānotiek ātri. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami veikt krīzes vadības pasākumu, tiesai lēmums būtu jāpieņem 24 stundu laikā, un dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka attiecīgā pilnvarotā iestāde var pieņemt lēmumu uzreiz pēc tam, kad tiesa izdevusi lēmumu. Tam nevajadzētu skart ieinteresēto personu tiesības lūgt tiesu atlikt lēmuma izpildi uz ierobežotu laikposmu pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir pieņēmusi attiecīgo krīzes pārvarēšanas pasākumu.

(72)

Saskaņā ar Hartas 47. pantu attiecīgajām pusēm ir tiesības uz taisnīgu tiesas procesu un efektīvu to tiesību aizsardzību pret pasākumiem, kas tās skar. Tādēļ noregulējuma iestāžu pieņemtajiem lēmumiem būtu jāpiemēro apelācijas tiesības.

(73)

Valstu noregulējuma iestādēm noregulējuma darbību veikšanai varētu būt nepieciešami ekonomiskie novērtējumi un plaša rīcības brīvība. Valstu noregulējuma iestāžu rīcībā ir specializētas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas, lai veiktu minētos novērtējumus un noteiktu rīcības brīvības atbilstošu lietojumu. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka valstu tiesas, izskatot attiecīgos krīzes vadības pasākumus, par pamatu izmanto valstu noregulējuma iestāžu minētajā sakarībā veiktos ekonomiskos novērtējumus. Tomēr šo novērtējumu sarežģītībai nevajadzētu kavēt valstu tiesu darbu, tām izskatot, vai pierādījumi, uz kuriem noregulējuma iestāde paļāvusies, ir faktu ziņā precīzi, uzticami un konsekventi, vai šie pierādījumi ietver visu būtisko informāciju, kas būtu jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tā ir spējīga pamatot secinājumus, kuri izdarīti, balstoties uz šiem pierādījumiem.

(74)

Lai nodrošinātu risinājumu ārkārtējas steidzamības situācijām un tā kā jebkura noregulējuma iestāžu lēmuma apturēšana var kavēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, ir jāparedz, ka nevienai apelācijas iesniegšanai nebūtu jāizraisa apstrīdētā lēmuma piemērošanas automātiska apturēšana un ka noregulējuma iestādes lēmumam vajadzētu būt nekavējoties izpildāmam.

(75)

Turklāt gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu trešās personas, kas, noregulējuma iestādēm īstenojot noregulējuma pilnvaras, ir labticīgi iegādājušās noregulējamā CCP aktīvus, līgumus, tiesības un saistības, un lai nodrošinātu finanšu tirgu stabilitāti, apelācijas tiesībām nevajadzētu ietekmēt nevienu turpmāko administratīvo aktu vai darījumu, kas noslēgts, pamatojoties uz atceltu lēmumu. Šādos gadījumos tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz nelikumīgu lēmumu būtu jāaprobežojas ar kompensācijas piešķiršanu skartajām personām par tām nodarīto kaitējumu.

(76)

Lai noregulējums būtu efektīvs un lai izvairītos no jurisdikcijas kolīzijas, būtu jānodrošina – kamēr noregulējuma iestāde īsteno savas noregulējuma pilnvaras vai piemēro noregulējuma instrumentus –, ka attiecībā uz grūtībās esošu CCP nesāktu uzsākta vai turpināta parastā maksātnespējas procedūra, izņemot gadījumus, kad tas notiek pēc noregulējuma iestādes iniciatīvas vai ar tās piekrišanu. Tāpat ir lietderīgi un nepieciešams uz ierobežotu laikposmu apturēt atsevišķas līgumā noteiktās saistības, lai noregulējuma iestādei būtu laiks īstenot noregulējuma instrumentus. Tomēr tas nebūtu jāpiemēro grūtībās esoša CCP saistībām attiecībā uz sistēmām, kuras noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (9), tostarp citiem CCP un centrālajām bankām. Direktīva 98/26/EK mazina risku, kas saistīts ar dalību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo īpaši mazinot traucējumus šādas sistēmas dalībnieka maksātnespējas gadījumā. Lai nodrošinātu to, ka minētie aizsardzības pasākumi tiek atbilstoši piemēroti krīzes situācijās, vienlaikus saglabājot atbilstošu noteiktību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārvaldītājiem un citiem tirgus dalībniekiem, krīzes novēršanas pasākumus vai noregulējuma darbības nebūtu jāuzskata par maksātnespējas procedūru Direktīvas 98/26/EK nozīmē ar nosacījumu, ka tiek turpināta līgumā paredzēto pamatsaistību pildīšana. Tomēr nebūtu jāapdraud tādas sistēmas darbība, kas izveidota saskaņā ar nodrošinājumu, ko garantē Direktīva 98/26/EK, vai tiesības uz minēto nodrošinājumu.

(77)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādēm, pārvedot aktīvus un saistības privātā sektora pircējam vai pagaidu CCP, ir pietiekami daudz laika, lai identificētu, kuri līgumi ir jāpārved, varētu būt lietderīgi noteikt samērīgus ierobežojumus attiecībā uz darījumu partnera tiesībām slēgt, paātrināt vai citādi izbeigt finanšu līgumus, pirms ir veikta šāda pārvešana. Šāds ierobežojums būtu nepieciešams, lai iestādes varētu gūt patiesu priekšstatu par grūtībās esoša CCP bilanci bez vērtības un darbības jomas izmaiņām, ko radītu šādu izbeigšanas tiesību plaša īstenošana. Lai pēc iespējas mazāk skartu darījumu partneru līgumiskās tiesības, izbeigšanas tiesību ierobežojums būtu jāpiemēro tikai iespējami īsā laikposmā un attiecībā uz krīzes novēršanas pasākumu vai noregulējuma darbību, tostarp jebkādu notikumu, kas tieši saistīts ar šādu piemērojamo pasākumu, un būtu jāsaglabā izbeigšanas tiesības, kas izriet no citu saistību neizpildes, tostarp nesamaksātas vai nepiegādātas drošības iemaksas.

(78)

Lai saglabātu leģitīmu kapitāla tirgus darbību dažu, bet ne visu, grūtībās esoša CCP aktīvu, līgumu, tiesību un saistību pārvešanas gadījumā, ir lietderīgi iekļaut aizsardzības pasākumus, lai novērstu attiecīgi saistīto saistību, tiesību un līgumu sadalīšanu. Šāds ierobežojums izraudzītajai praksei attiecībā uz saistītiem līgumiem un saistīto nodrošinājumu būtu jāattiecina arī uz līgumiem ar to pašu darījumu partneri, uz kuriem attiecas nodrošinājuma līgums, līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību pārvešanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgums, noslēguma savstarpējā ieskaita līgums un strukturētā finansējuma līgums. Aizsardzības pasākumu piemērošanas gadījumā noregulējuma iestādēm būtu jācenšas visus saistītos līgumus pārvest nodrošinājuma līguma ietvaros vai tos visus atstāt atlikušajam grūtībās esošajam CCP. Šiem aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka tiek minimāli skarta riska darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, novērtēšana regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla noteikšanas vajadzībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (10) nolūkos.

(79)

Savienības CCP sniedz pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, kas atrodas trešās valstīs, un trešo valstu CCP sniedz pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem, kas atrodas Savienībā. Starptautiskā mērogā darbojošos CCP efektīvam noregulējumam ir nepieciešama sadarbība starp dalībvalstu un trešo valstu iestādēm. Šim nolūkam EVTI būtu jāsniedz norādes par tādu sadarbības vienošanos attiecīgo saturu, kas jānoslēdz ar trešo valstu iestādēm. Ar minētajām sadarbības vienošanām būtu jānodrošina efektīva plānošana, lēmumu pieņemšana un koordinēšana attiecībā uz starptautiski aktīviem CCP. Valstu noregulējuma iestādēm būtu jāatzīst trešo valstu noregulējuma procedūras un konkrētos apstākļos jāpanāk to izpilde. Sadarbībai būtu jānotiek arī attiecībā uz Savienības vai trešo valstu CCP meitasuzņēmumiem un to tīrvērtes dalībniekiem, un to klientiem.

(80)

Lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs par šīs regulas pārkāpšanu tiek konsekventi piemēroti administratīvie sodi, šajā regulā būtu jāuzskaita svarīgākie administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi, kam jābūt noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu rīcībā, pilnvaras minēto administratīvo sodu un citu administratīvu pasākumu piemērošanai visām – gan juridiskām, gan fiziskām – personām, kas ir vainojamas pārkāpumā, un jāuzskaita svarīgākie kritēriji minēto sankciju un citu administratīvu pasākumu līmeņa un veida noteikšanai un administratīvo naudas sodu līmeņi. Nosakot administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, būtu jāņem vērā tādi faktori kā jebkāds pārkāpuma rezultātā konstatēts finansiāls ieguvums, pārkāpuma smagums un ilgums, jebkādi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi, nepieciešamība, lai administratīvajiem sodiem būtu atturoša iedarbība, un vajadzības gadījumā jāparedz atlaide par sadarbību ar noregulējuma iestādi vai kompetento iestādi. Pieņemot un publicējot administratīvos sodus, būtu jāievēro hartā noteiktās pamattiesības.

(81)

Lai nodrošinātu konsekventu, saskaņotu un pienācīgu aizsardzību tirgus dalībniekiem visā Savienībā, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts, izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu, lai precizētu šādus elementus: a) rakstveida noteikumu saturu un noregulējuma kolēģijas darbības procedūras; b) metodoloģiju priekšfinansēto īpašo pašu resursu papildu summas aprēķināšanai un uzturēšanai, kas CCP jāizmanto atveseļošanā, un procedūras, ja šādi pašu resursi nav pieejami, lai CCP izmantotu atveseļošanas pasākumus, kuriem ir vajadzīgs saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku finansiālais ieguldījums, un pēc tam atlīdzinātu šādiem tīrvērtes dalībniekiem; c) atveseļošanas plānu novērtēšanas metodoloģiju; d) noregulējuma plānu saturu; e) CCP gada peļņas sadales kārtību, maksimālo periodu un maksimālo daļu saskaņā ar atlīdzības mehānismu atveseļošanā; f) elementus, kas attiecas uz vērtēšanas veikšanu; g) metodoloģiju, ar kādu aprēķina rezerves papildu zaudējumiem, kas iekļaujami provizoriskajā vērtēšanā; h) minimālie elementi, kas būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības reorganizācijā; i) kritērijus, kas jāizpilda uzņēmējdarbības reorganizācijas plānam; j) galīgās novērtēšanas metodoloģiju saskaņā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”; k) nosacījumus, ar kādiem tīrvērtes dalībnieki var nodot kompensāciju saviem klientiem saskaņā ar līgumiskās simetrijas principu, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem to uzskata par samērīgu.

(82)

Komisijai vajadzētu būt iespējai apturēt jebkādu tīrvērtes pienākumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. pantu, pēc pieprasījuma saņemšanas no noregulējamā CCP noregulējuma iestādes vai tā kompetentās iestādes, vai pēc paša iniciatīvas, vai pēc tās kompetentās iestādes lūguma, kura atbildīga par noregulējamā CCP tīrvērtes dalībnieka uzraudzību, un pēc nesaistoša EVTI atzinuma saņemšanas attiecībā uz konkrētu darījumu partnera veidu vai konkrētām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm, kurām tīrvērti veic noregulējamais CCP. Lēmums par tīrvērtes pienākumu apturēšanu būtu jāpieņem tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu finanšu stabilitāti un uzticēšanos tirgum, jo īpaši, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes izplatīšanās un lai novērstu darījumu partneru un ieguldītāju augsta līmeņa un neskaidrus riska darījumus ar CCP. Lai pieņemtu lēmumu, Komisijai būtu jāņem vērā noregulējuma mērķi un kritēriji, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 648/2012, ar kuru nosaka pienākumu veikt tīrvērti ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz tiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem tiek pieprasīta apturēšana. EVTI vajadzētu varēt pieprasīt Komisijai apturēt tirdzniecības pienākumu, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 600/2014 (11), ja tā uzskata, ka tīrvērtes pienākuma apturēšana ir būtiska izmaiņa tirdzniecības pienākuma kritērijos. Apturēšanai vajadzētu būt pagaidu pasākumam ar iespēju to pagarināt. Līdzīgā veidā CCP riska komiteja, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. pantā, būtu jāstiprina, lai vēl vairāk mudinātu CCP piesardzīgi pārvaldīt riskus un uzlabot savu noturību.

Riska komitejas locekļiem būtu jāspēj informēt kompetento iestādi, ja CCP neievēro riska komitejas ieteikumu, un tīrvērtes dalībnieku un klientu pārstāvjiem riska komitejā vajadzētu būt iespējai izmantot sniegto informāciju, lai uzraudzītu to riska darījumus ar CCP saskaņā ar konfidencialitātes aizsardzību un neskarot ierobežojumus, kas attiecībā uz informācijas apmaiņu ir noteikti konkurences tiesību aktos. Visbeidzot, CCP noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī piekļuvei visai vajadzīgajai informācijai darījumu reģistros. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (12).

(83)

Lai pareizi īstenotu FSP procentu likmju etalonu reformu, ir nepieciešams nodrošināt skaidrību tirgus dalībniekiem, ka uz darījumiem, kuri noslēgti vai pārjaunoti, pirms stājas spēkā tīrvērtes vai drošības rezervju prasību piemērošana darījumiem ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kuros ir atsauce uz procentu likmju etalonu (“vēsturiskie darījumi”), Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prasības netiks piemērotas, kad tie tiek pārjaunoti vienīgi tādēļ, lai īstenotu vai sagatavotu īstenošanai procentu likmju etalonu reformu. Šādai rīcībai būtu jānovērš jebkāds risks, ka šādu vēsturisku darījumu Savienības darījumu partneri varētu izrādīties nesagatavoti, kad konkrēts etalons tiek būtiski izmainīts vai atcelts, tādējādi atvieglinot saistītās bažas par finanšu stabilitāti. Šāda pieeja atbilst Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) starptautiskajām norādēm.

(84)

Lai iedarbīgi īstenotu CCP noregulējumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK (13) paredzētie aizsardzības pasākumi nebūtu jāpiemēro ierobežojumam attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līguma īstenošanu vai attiecībā uz ietekmi, ko rada līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, noslēguma ieskaitam vai savstarpējās dzēšanas noteikumam, kas paredzēts šajā regulā.

(85)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās (ES) 2017/1132 (14), 2004/25/EK (15) un 2007/36/EK (16) ir ietverti noteikumi to CCP, kas ietilpst minēto direktīvu piemērošanas jomā, akcionāru un kreditoru aizsardzībai. Situācijā, kad noregulējuma iestādēm jārīkojas ātri saskaņā ar šo regulu, minētie noteikumi varētu traucēt iedarbīgu noregulējuma rīcību un noregulējuma iestāžu noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošanu. Tādēļ atkāpes saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vajadzētu attiecināt arī uz darbībām, kas veiktas, ievērojot šo regulu. Lai ieinteresētajām personām garantētu maksimālās pakāpes juridisko noteiktību, atkāpes būtu jānosaka skaidri un šauri, un jāizmanto tikai sabiedrības interesēs un tad, kad ir izpildīti kritēriji noregulējuma sākšanai.

(86)

Lai izvairītos no prasību dublēšanās, Direktīva 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (17) būtu jāgroza, lai no to darbības jomas izslēgtu tās struktūras, kuras ir saņēmušas atļauju arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(87)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 54. panta 2. punktā ir paredzēts pārejas periods, kurā minētās regulas 35. vai 36. pants neattiektos uz tiem CCP vai tirdzniecības vietām, kas savai kompetentajai iestādei iesnieguši pieteikumu gūt labumu no pārejas pasākumiem attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Pārejas periods, kura laikā valsts kompetentā iestāde varēja atbrīvot tirdzniecības vietu vai CCP no minētās regulas 35. un 36. panta piemērošanas attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, beidzās 2020. gada 3. jūlijā. Pašreizējā tirgus vide, kam raksturīga liela nenoteiktība un svārstīgums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, negatīvi ietekmē CCP un tirdzniecības vietu darbības, palielinot to operacionālos riskus. Šie paaugstinātie riski apvienojumā ar ierobežoto spēju novērtēt piekļuves pieprasījumus un pārvaldīt darījumu plūsmu migrāciju varētu ietekmēt tirgu pienācīgu darbību vai finanšu stabilitāti. Minētajā regulā ir paredzēts jauns biržā tirgotu atvasināto instrumentu režīms attiecībā uz piekļuvi kritiskām tirgus infrastruktūrām, kura mērķis ir līdzsvarot lielāku konkurenci starp minētajām infrastruktūrām un vajadzību saglabāt to darbības integritāti.

Tādēļ, lai gan minētās regulas mērķis ir izveidot konkurētspējīgu tirgu finanšu infrastruktūrām, ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu paļauties uz to, ka spēkā esošie noteikumi un prioritātes tiks saglabātas, ja mainās ekonomikas apstākļi, jo īpaši lielas ekonomikas krīzes rezultātā. Tas jo īpaši attiecas uz jomu, kurā mijiedarbībai starp kritiskām tirgus infrastruktūrām, piemēram, tirdzniecības un tīrvērtes infrastruktūrām, ir vajadzīgs ārkārtējs operacionālās noturības līmenis, jo jebkādi traucējumi šādās kritiskajās infrastruktūrās radītu augstu risku finanšu stabilitātei. Covid-19 pandēmijas rezultātā jaunā atvērtās piekļuves režīma piemērošanas datums tirdzniecības vietām un CCP, kas piedāvā tirdzniecības un tīrvērtes pakalpojumus saistībā ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, tiek atlikts par vienu gadu, proti, līdz 2021. gada 3. jūlijam.

(88)

Lai nodrošinātu, ka CCP noregulējuma iestādes ir pārstāvētas visos attiecīgajos forumos, un lai nodrošinātu to, ka EVTI izmanto visas zināšanas, kas vajadzīgas, lai veiktu uzdevumus, kuri saistīti ar CCP atveseļošanu un noregulējumu, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1095/2010, lai iekļautu valstu CCP noregulējuma iestādes šajā regulā noteiktajā kompetento iestāžu jēdzienā.

(89)

Lai sagatavotu EVTI lēmumus attiecībā uz tai piešķirtajiem uzdevumiem saistībā ar tehnisko standartu projekta izstrādi attiecībā uz ex ante un ex post vērtējumiem un attiecībā uz noregulējuma kolēģijām un noregulējuma plāniem, un pamatnostādnēm par noregulējuma nosacījumiem, un attiecībā uz saistošu starpniecību, un lai nodrošinātu visaptverošu Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestāde) (EBI) un tās dalībnieču iesaistīšanos šo lēmumu sagatavošanā, EVTI būtu jāizveido iekšēja komiteja (“EVTI noregulējuma komiteja”), kurā noregulējuma iestādes būtu dalībnieces; Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (18), tostarp Eiropas Centrālā banka, un noregulējuma iestādes, kā definēts Direktīvā 2014/59/ES, tostarp Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 806/2014, būtu jāuzaicina piedalīties kā novērotāji.

(90)

Sagatavojot konceptuālo sistēmu CCP noturības novērtēšanai pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, būtu jāapspriežas ar EVTI noregulējuma komiteju, ja šajā novērtējumā ir ietverta CCP atveseļošanas un noregulējuma mehānismu kopējā ietekme uz Savienības finanšu stabilitāti. Tādos gadījumos, novērtējot šādu stresa testu rezultātus, būtu jāapspriežas arī ar EVTI noregulējuma komiteju.

(91)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievērotas Hartā atzītās tiesības, brīvības un principi.

(92)

Pieņemot lēmumus vai veicot darbības saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vienmēr būtu pienācīgi jāņem vērā šo lēmumu un darbību ietekme uz finanšu stabilitāti un uz ekonomisko situāciju citās dalībvalstīs, kurās CCP darbības ir kritiski svarīgas vai nozīmīgas vietējiem finanšu tirgiem, tostarp dalībvalstīs, kur atrodas tīrvērtes dalībnieki un, ja ir pieejama atbilstīga informācija, to klienti un kur ir iedibinājušās saistītas tirdzniecības vietas un finanšu tirgus infrastruktūras, tostarp sadarbspējīgi CCP, un jāapsver ikviena tīrvērtes dalībnieka vai – ciktāl ir pieejama informācija – ikviena tīrvērtes dalībnieka klienta nozīme tās dalībvalsts finanšu sektorā un visā ekonomikā, kurā šāds tīrvērtes dalībnieks vai klients veic uzņēmējdarbību.

(93)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, saskaņot CCP atveseļošanas un noregulējuma noteikumus un procesus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka jebkura Savienībā darbību veicoša CCP grūtību ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(94)

Šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz 2022. gada 12. augustam, lai ieviestu visus būtiskos īstenošanas pasākumus un lai dotu iespēju CCP un citiem tirgus dalībniekiem veikt nepieciešamos pasākumus atbilstības ievērošanai. Tomēr prasība CCP atveseļošanai izmantot īpašos pašu resursus un noteikumi par atlīdzību tīrvērtes dalībniekiem ārkārtas gadījumā, kad atveseļošanā piemēro mainīgās drošības rezerves peļņas diskontēšanu, paļaujas uz to, ka ir ieviesti atbilstoši regulatīvi tehniskie standarti. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt šāda noteikuma piemērošanas termiņa atlikšanu līdz 2023. gada 12. februārim. Turklāt daži noteikumi, kas attiecas uz CCP atveseļošanas plāniem un atveseļošanas plānu pieņemšanu un pārskatīšanu, tostarp pienākums iesniegt atveseļošanas plānu, būtu jāpiemēro no agrāka datuma, jo visiem CCP jau ir atveseļošanas plāni, kā noteikts Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejas un IOSCO publicētajos Principos par finanšu tirgus infrastruktūrām. CCP, kas jau saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie spēs iesniegt savus atveseļošanas plānus savām kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 2022. gada 12. februārim. Minētie noteikumi, kas saistīti ar atveseļošanas plāniem, būtu jāpiemēro no 2022. gada 12. februāra. Ja ar noregulējuma iestādi nav notikusi apspriešanās par CCP atveseļošanas plānu, kad piemērojami kļūst pārējie šīs regulas noteikumi, CCP kompetentajai iestādei būtu nekavējoties jāapspriežas ar noregulējuma iestādi par CCP atveseļošanas plānu. Lai darījuma partneriem nodrošinātu juridisko noteiktību, grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012, kuru mērķis ir nodrošināt FSP procentu likmju etalona reformas pienācīgu īstenošanu, būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(95)

Lai nodrošinātu, ka palielinātie operacionālie riski, kas izriet no atklātas piekļuves režīma piemērošanas biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, neapdraud tirgu pienācīgu darbību vai finanšu stabilitāti, un lai izvairītos no jebkādas pārtrauktības, šādiem pārejas periodiem ir jāpiemēro pagarinājums ar atpakaļejošu spēku no 2020. gada 4. jūlija līdz 2021. gada 3. jūlijam.

(96)

Ar šo regulu būtu jānodrošina, lai CCP būtu pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, ar ko nodrošināt zaudējumu netraucētu un ātru absorbciju un rekapitalizāciju, minimāli ietekmējot finanšu stabilitāti, vienlaikus tiecoties izvairīties no ietekmes uz nodokļu maksātājiem. Saskaņā ar starptautiski atzītajiem FSP izstrādātajiem efektīva noregulējuma režīmiem finanšu iestādēm ar šo regulu būtu jānodrošina, lai CCP kapitāla turētāji noregulējumā pirmie absorbē zaudējumus tādā veidā, kas samazina riska iespēju, ka viņi varētu ierosināt tiesvedību, pamatojoties uz to, ka viņu zaudējumi ir lielāki, nekā viņi būtu zaudējuši parastā maksātnespējas procedūrā saskaņā ar principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”. 2018. gada 15. novembrī FSP publicēja diskusiju dokumentu ar nosaukumu “Finanšu resursi CCP noregulējuma atbalstam un rīkošanās ar CCP pašu resursiem noregulējumā”.

Balstoties uz atsauksmēm, kas saņemtas par minēto dokumentu, un turpmākiem novērtējumiem, Finanšu stabilitātes padome plāno 2020. gada beigās izdot norādes par to, kā būtu jāizlieto pašu kapitāls CCP noregulējumā, lai līdz minimumam samazinātu riska iespēju, ka kapitāla turētāji varētu ierosināt tiesvedību saistībā ar principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” piemērošanu. Pēc minēto norādījumu publicēšanas Komisijai būtu jāpārskata šajā regulā izklāstīto noteikumu piemērošana attiecībā uz pašu kapitāla norakstīšanu noregulējumā, ņemot vērā minētos starptautiski saskaņotos standartus. Papildus šai īpašajai pārskatīšanai Komisijai būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana piecus gadus pēc tās spēkā stāšanās dienas, cita starpā ņemot vērā turpmāku starptautisko notikumu attīstību. Minētajā vispārējā pārskatīšanā būtu jāaptver vismaz konkrēti svarīgākie jautājumi, kas saistīti ar CCP atveseļošanu un noregulējumu, piemēram, par finanšu resursiem, kas pieejami noregulējuma iestādēm, lai segtu zaudējumus, kas nav saistīti ar saistību neizpildi, un par CCP pašu resursiem, ko izmantot atveseļošanai un noregulējumam,