Preamble: 1

(1)

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) ir noteikusi uzraudzības satricinājuma scenārijus (2), un tie ir atspoguļoti Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnēs par procentu likmes riska pārvaldību, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām (3), kuras piemēro no 2019. gada 30. jūnija. Ir lietderīgi šajā regulā izklāstītos uzraudzības satricinājumu scenārijus balstīt uz minēto specifikāciju un metodiku.

(2)

Lai aprēķinātu pašu kapitāla ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumus, ir jāprecizē kopēji modelēšanas un parametru pieņēmumi, kas iestādēm būtu jāizmanto. Šajā nolūkā, lai aprēķinātu neto procentu ienākumus, būtu jāizmanto pieņēmums par nemainīgu bilanci viena gada laikposmā, savukārt, lai aprēķinātu pašu kapitāla ekonomisko vērtību, būtu jāizmanto pieņēmums par vērtības samazināšanas bilanci, ja pozīcijas, kuru termiņš beidzas, netiek aizstātas. Šo pieņēmumu mērķis ir nodrošināt labu līdzsvaru attiecībā uz aprēķinu precizitāti, aplēšu ticamību un darbības sarežģītību.

(3)

Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp rezultātu salīdzināmības nodrošināšanu un elastības nodrošināšanu, kas nepieciešams ilgtermiņa perspektīvas un raksturīgās darbības sarežģītības dēļ, neto procentu ienākumu aprēķinā būtu jāiekļauj komerciālās rezerves un likmju starpību sastāvdaļas, bet pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķināšanai iestādēm būtu jāievēro sava iekšējās pārvaldības un mērīšanas pieeja procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.

(4)

Saskaņā ar BCBS standartiem visās anomālo vērtību pārbaudēs, kas noteiktas papildus pašu kapitāla ekonomiskās vērtības pārbaudei, – nolūkā noteikt anomālas bankas –, būtu jāizmanto tāda robežvērtība, kas ir vismaz tikpat stingra kā tā, ko piemēro pašu kapitāla ekonomiskās vērtības pārbaudei (15 % no pirmā līmeņa kapitāla). Minētajai robežvērtībai faktiski būtu jāatspoguļo pašreizējie apstākļi prudenciāli pamatotā un samērīgā veidā, tādējādi veicinot juridisko noteiktību un panākot saskaņošanu visā Savienībā, ņemot vērā arī to, ka pašu kapitāla ekonomiskās vērtības un neto procentu ienākumu robežvērtību pārsniegšana anomālo vērtību pārbaudēs neliks iestādēm obligāti pārkalibrēt savus iekšējos pasākumus, procesus vai mehānismus un atbilstošos modeļus un pieejas, ne arī nozīmēs uzraudzības pilnvaru automātisku īstenošanu, ja iestādes veiktā procentu likmju riska pārvaldība, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības, ir atbilstoša un samērīga ar uzņēmējdarbības modeli un iestāde nav pārmērīgi pakļauta šādam riskam.

(5)

Lai anomālo vērtību uzraudzības pārbaudei nodrošinātu saskaņotas metodikas attiecībā uz to, kas ir neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu rezultātā, būtu jāievieš atsauces robežvērtība, kas ir vismaz tikpat stingra kā robežvērtība pašu kapitāla ekonomiskās vērtības anomālo vērtību uzraudzības pārbaudei, kā arī neto procentu ienākumu aprēķināšanas specifikācija.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(7)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,