5. iedaļa Dienesta noslēpums, informācijas apmaiņa un uzraudzības konverģences veicināšana

64. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas uzraudzības iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas minēto iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Jebkuru konfidenciālu informāciju, ko saņem minētās personas, pildot pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

Tomēr, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību izsludina par maksātnespējīgu vai likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos labot minēto sabiedrību stāvokli, var izpaust, izskatot civillietas vai komerclietas.

65. pants

Direktīvas 64. pants neliedz dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādēm apmainīties ar informāciju. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums, kā paredzēts 64. pantā.

65.a pants

Dalībvalstis nodrošina, lai šīs direktīvas piemērošanas nolūkā uzraudzības iestādes sadarbotos EAFPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzības iestādes EAFPI nekavējoties sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama pienākumu veikšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

66. pants

Sadarbības līgumus, kas paredz dalīties informācijā ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas definētas 68. panta 1. un 2. punktā, dalībvalstis var slēgt tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas nosacījumu garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas minētas šajā iedaļā. Šādai informācijas apmaiņai ir jābūt vērstai uz minēto iestāžu vai struktūru uzraudzības pienākuma izpildi.

Ja informācija, kas dalībvalstij jāatklāj trešai valstij, ir nākusi no citas dalībvalsts, to neizpauž bez skaidras minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes piekrišanas, un attiecīgā gadījumā to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam minētā iestāde devusi piekrišanu.

67. pants

Uzraudzības iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 64. vai 65. pantu, drīkst to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē un šādām vajadzībām:

67.a pants

Direktīvas 64. un 67. pants neskar pilnvaras veikt izmeklēšanu, kas Eiropas Parlamentam piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 226. pantu.

69. pants

Direktīvas 63. un 66. pants neliedz dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktos paredzētiem noteikumiem atļaut atklāt konkrētu informāciju citām valsts pārvaldes struktūrvienībām, kuras ir atbildīgas par tiesību aktiem kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzības jomā, un inspektoriem, kas rīkojas minēto struktūru uzdevumā.

▼M5

Šādu informāciju izpauž vienīgi tad, ja tas vajadzīgs konsultatīvajai uzraudzībai. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar 65. pantu un 68. panta 1. punktu, un informāciju, ko iegūst 33. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas, drīkst izpaust tikai ar tās uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura šo informāciju sniegusi, vai ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādes nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.