TITLE II REQUIREMENTS FOR THE TAKING UP, PURSUIT AND PRUDENTIAL SUPERVISION OF THE BUSINESS OF ELECTRONIC MONEY INSTITUTIONS

3. pants

Vispārīgi piesardzības noteikumi

▼M1

1.  Neskarot šo direktīvu, elektroniskās naudas iestādēm mutatis mutandis piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 ( 1 ) 5. pantu un 11.–17. pantu, 19. panta 5. un 6. punktu un 20.–31. pantu, tostarp deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 15. panta 4. punktu, 28. panta 5. punktu un 29. panta 7. punktu.

▼B

2.  Elektroniskās naudas iestādes iepriekš informē kompetentās iestādes par būtiskām izmaiņām pasākumos, ar kuriem nodrošina līdzekļus, kas saņemti apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu.

3.  Fiziskas vai juridiskas personas, kas pieņēmušas lēmumu iegūt vai pārdot tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību kādā elektroniskās naudas iestādē Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 11. punkta izpratnē vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt vai samazināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā daļa kapitālā vai balsošanas tiesību daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai kļūtu mazāka par minēto procentuālo daļu, vai elektroniskās naudas iestāde kļūtu vai pārtrauktu būt par to meitasuzņēmumu, informē kompetentās iestādes par savu nodomu pirms šādas iegādes, pārdošanas, palielināšanas vai samazināšanas.

Potenciālais līdzdalības ieguvējs informē kompetento iestādi par plānotās līdzdalības apjomu un sniedz Direktīvas 2006/48/EK 19.a panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Ja šā punkta otrajā daļā minēto personu ietekme var kaitēt iestādes piesardzīgai un pareizai vadībai, kompetentās iestādes izsaka savus iebildumus vai veic piemērotus pasākumus, lai izbeigtu šādu situāciju. Šādi pasākumi var ietvert rīkojumus, sankcijas pret direktoriem vai vadītājiem vai balsstiesību īstenošanas apturēšanu attiecīgajiem akcionāriem vai dalībniekiem.

Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neievēro pienākumu laikus sniegt šajā punktā noteikto informāciju.

Ja līdzdalība iegūta, neskatoties uz kompetento iestāžu iebildumiem, minētās iestādes neatkarīgi no citām pieņemamajām sankcijām nodrošina ieguvēja balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no šā punkta prasību piemērošanas vai atļaut savām kompetentajām iestādēm atbrīvot no šā punkta prasību piemērošanas elektroniskās naudas iestādes, kuras veic vienu vai vairākas no 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām darbībām.

▼M1

4.  Dalībvalstis atļauj elektroniskās naudas iestādēm izplatīt un atpirkt elektronisko naudu, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas, kas darbojas šo iestāžu vārdā. Ja elektroniskās naudas iestāde izplata elektronisko naudu citā dalībvalstī, izmantojot fiziskas vai juridiskas personas starpniecību, šādām elektroniskās naudas iestādēm mutatis mutandis piemēro Direktīvas (ES) 2015/2366 27.–31. pantu, izņemot 29. panta 4.un 5. punktu, tostarp deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 28. panta 5. punktu un 29. panta 7. punktu.

5.  Neatkarīgi no šī panta 4. punkta elektroniskās naudas iestādes neemitē elektronisko naudu ar aģentu starpniecību. Elektroniskās naudas iestādēm ir atļauts ar aģentu starpniecību sniegt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus tikai tad, ja ir ievēroti Direktīvas (ES) 2015/2366 19. panta paredzētie nosacījumi.

▼B

4. pants

Sākotnējais kapitāls

Dalībvalstis pieprasa, lai atļaujas piešķiršanas brīdī elektroniskās naudas iestādēm būtu sākotnējais kapitāls, ko veido Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) un b) punktā noteiktās vienības, kuru vērtība ir vismaz EUR 350 000 .

5. pants

Pašu kapitāls

1.  Elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāls, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 57. līdz 61., 63., 64. un 66. pantā, nedrīkst būt mazāks par summu, kas minēta šā panta 2. līdz 5. punktā vai šīs direktīvas 4. pantā, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

2.  Attiecībā uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kuras nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, elektroniskās naudas iestāžu pašu kapitāla prasības tiek aprēķinātas saskaņā ar vienu no trim metodēm (A, B vai C), kas ir noteiktas Direktīvas 2007/64/EK 8. panta 1. un 2. punktā. Atbilstošo metodi nosaka kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Attiecībā uz elektroniskās naudas emitēšanu elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar D metodi, kas noteikta 3. punktā.

Elektroniskās naudas iestāžu pašu kapitāls vienmēr ir tāds, kas ir vismaz vienāds ar šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto prasību kopsummu.

3.  D metode: elektroniskās naudas iestādes pašu kapitāls, kas paredzēts elektroniskās naudas emitēšanas darbībām, ir vismaz 2 % no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apjoma.

4.  Ja elektroniskās naudas iestāde veic kādas no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kas nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, vai arī darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, un ja nesegtās elektroniskās naudas apjoms nav iepriekš zināms, kompetentās iestādes atļauj elektroniskās naudas iestādei aprēķināt pašu kapitāla prasības, pamatojoties uz reprezentatīvu daļu, kuru uzskata par tādu, ko izmanto elektroniskās naudas emitēšanai, ja šādu reprezentatīvu daļu var ticami aplēst, pamatojoties uz darījumu vēstures datiem vai kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā. Ja elektroniskās naudas iestāde nav veikusi uzņēmējdarbību pietiekami ilgu laiku, tās pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz plānoto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjomu, kas minēts biznesa plānā, kurā kompetentās iestādes var prasīt ieviest grozījumus.

5.  Pamatojoties uz riska pārvaldības procesu novērtējumu, riska zaudējumu datubāzēm un elektroniskās naudas iestāžu iekšējās kontroles mehānismiem, kompetentās iestādes var pieprasīt elektroniskās naudas iestādēm turēt pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % lielāka nekā summa, kas atbilst aprēķinu rezultātam, piemērojot atbilstošo metodi saskaņā ar 2. punktu, vai ļaut elektroniskās naudas iestādēm turēt pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % mazāka nekā summa, kas atbilst aprēķinu rezultātam, piemērojot atbilstošo metodi saskaņā ar 2. punktu.

6.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu to elementu vairākkārtēju izmantošanu, kuri atbilst pašu kapitālam:

7.  Ja ir ievēroti Direktīvas 2006/48/EK 69. panta noteikumi, dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm ir izvēles iespējas attiecībā uz šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK ir ietvertas mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, konsolidētajā uzraudzībā.

6. pants

Darbība

1.  Papildus elektroniskās naudas emitēšanai elektroniskās naudas iestādes drīkst iesaistīties jebkurā no šīm darbībām:

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos aizdevumus neizsniedz no līdzekļiem, kuri saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu un kurus tur saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

2.  Elektroniskās naudas iestādes nepieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem Direktīvas 2006/48/EK 5. panta izpratnē.

3.  Naudas līdzekļus, kurus elektroniskās naudas iestādes saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu. Šādi līdzekļi nav uzskatāmi par noguldījumu vai citu no iedzīvotājiem saņemtu atmaksājamu līdzekli Direktīvas 2006/48/EK 5. panta izpratnē.

4.  Direktīvas 2007/64/EK 16. panta 2. un 4. punkts attiecas uz līdzekļiem, kas saņemti, lai veiktu šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, kuras nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu.

7. pants

Nodrošinājuma prasības

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai elektroniskās naudas iestādes nodrošinātu naudas līdzekļus, kas saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu, kura emitēta saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK 9. panta 1. un 2. punktu. Naudas līdzekļi, kas saņemti kā maksājums, kurš veikts ar maksājumu instrumentu, nav jānodrošina, līdz tie tiek kreditēti elektroniskās naudas iestādes maksājumu kontā vai citādi kļūst pieejami elektroniskās naudas iestādei saskaņā ar izpildes laika prasībām, kuras atbilstoši noteiktas Direktīvā 2007/64/EK. Jebkurā gadījumā šādus naudas līdzekļus nodrošina ne vēlāk kā piecās darbdienās pēc elektroniskās naudas emitēšanas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 27. punktu.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā par zema riska aktīviem uzskata tādas aktīvu kategorijas, kuras atbilst vienai no kategorijām, kas uzskaitītas I pielikuma 14. punkta 1. tabulā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību ( 2 ), un kuru īpašā riska kapitāla maksājums nepārsniedz 1,6 %, to neattiecinot uz citām atbilstošām kategorijām, kas uzskaitītas minētā pielikuma 15. punktā.

Šā panta 1. punkta nolūkā par zema riska aktīviem uzskata arī tādu pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) kapitāla sertifikātus, kuri iegulda tikai šā punkta pirmajā daļā uzskaitītajos aktīvos.

Izņēmuma gadījumos un ar atbilstošu pamatojumu kompetentā iestāde, pamatojoties uz šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto aktīvu drošības, termiņa, vērtības vai citu riska elementu novērtējumu, var noteikt, kuri no šiem aktīviem 1. punkta nolūkā nav zema riska aktīvi.

3.  Direktīvas 2007/64/EK 9. pants attiecas uz elektroniskās naudas iestādēm saistībā ar darbībām, kas minētas šīs direktīvas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu.

4.  Šā panta 1. un 3. punkta piemērošanai dalībvalstis vai to kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var noteikt, kuru metodi elektroniskās naudas iestādes izmanto līdzekļu nodrošināšanai.

8. pants

Attiecības ar trešām valstīm

1.  Elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, sākot vai veicot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to elektroniskās naudas iestādēm, kuru galvenie biroji ir Kopienā.

2.  Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai visas atļaujas, kas saistībā ar filiālēm piešķirtas elektroniskās naudas iestādēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.

3.  Neskarot 1. punktu, Kopiena var ar nolīgumiem, ko noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas piešķir vienādu režīmu visā Kopienā tādu elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.

9. pants

Izvēles izņēmumi

1.  Dalībvalstis var nepiemērot vai atļaut savām kompetentajām iestādēm pilnīgi vai daļēji nepiemērot procedūras un nosacījumus, kas noteikti šīs direktīvas 3., 4., 5. un 7. pantā, izņemot Direktīvas 2007/64/EK 20., 22., 23. un 24. pantu, un atļaut juridiskās personas reģistrēt kā elektroniskās naudas iestādes, ja ir izpildītas abas šīs prasības:

Ja elektroniskās naudas iestāde veic kādas no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, kas nav saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, vai arī darbības, kas minētas 6. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, un ja apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms nav iepriekš zināms, kompetentās iestādes atļauj šai elektroniskās naudas iestādei piemērot šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu reprezentatīvai daļai, kuru uzskata par tādu, ko izmanto elektroniskās naudas emitēšanai, ja šādu reprezentatīvu daļu var ticami aplēst, pamatojoties uz darījumu vēstures datiem vai kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā. Ja elektroniskās naudas iestāde nav veikusi uzņēmējdarbību pietiekami ilgu laiku, šo prasību izvērtē, pamatojoties uz plānoto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjomu, kas minēts biznesa plānā, kurā kompetentās iestādes var prasīt ieviest grozījumus.

Dalībvalstis var arī nodrošināt tādu izvēles atbrīvojumu piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, uz kuriem attiecas papildu prasības saistībā ar maksimālo apjomu, kuru uzglabā konkrēta klienta maksājuma instrumentā vai maksājumu kontā, kas paredzēts elektroniskās naudas turēšanai.

Juridiskās personas, kas reģistrētas saskaņā ar šo punktu, var sniegt maksājumu pakalpojumus, kuri nav saistīti ar elektronisko naudu, kas emitēta saskaņā ar šo pantu, ja tiek izpildīti Direktīvas 2007/64/EK 26. pantā izklāstītie nosacījumi.

2.  Saskaņā ar 1. punktu reģistrētas juridiskās personas galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kur tā faktiski veic savu darbību.

3.  Juridiskā persona, kas ir reģistrēta saskaņā ar 1. punktu, uzskatāma par elektroniskās naudas iestādi. Tomēr uz to neattiecas Direktīvas 2007/64/EK 10. panta 9. punkts un 25. pants.

4.  Dalībvalstis var noteikt, ka juridiskā persona, kas ir reģistrēta saskaņā ar 1. punktu, var iesaistīties tikai dažās no 6. panta 1. punktā minētajām darbībām.

5.  Juridiskās personas, kas ir minētas 1. punktā:

6.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja 1., 2. un 4. punktā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, attiecīgajai juridiskajai personai ir 30 kalendārajās dienās jāpieprasa atļauja saskaņā ar 3. pantu. Visām personām, kuras nepieprasa atļauju noteiktajā laikā, saskaņā ar 10. pantu aizliedz emitēt elektronisko naudu.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir atbilstošas pilnvaras, lai pārbaudītu šajā pantā noteikto prasību nepārtrauktu ievērošanu.

8.  Šo pantu nepiemēro attiecībā uz Direktīvas 2005/60/EK noteikumiem vai valstu noteikumiem, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

9.  Ja dalībvalsts izmanto 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, tā attiecīgi to paziņo Komisijai vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām. Turklāt dalībvalsts paziņo Komisijai attiecīgo juridisko personu skaitu un katru gadu informē Komisiju par emitētās apgrozībā esošās elektroniskās naudas kopējo summu katra kalendārā gada 31. decembrī, kā minēts 1. punktā.