|
+19.a pants 3. |
19.a pants 3.Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par paša uzņēmuma darbību un par tā vērtības ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Trešajā, ceturtajā un piektajā daļā piemēro šādas definīcijas:
a)
“ziņojošais uzņēmums” ir uzņēmums, kuram ir pienākums ziņot, ievērojot šā panta 1. punktu;
b)
“aizsargātais uzņēmums” ir uzņēmums, kura:
i)
vidējais darbinieku skaits bilances datumā nepārsniedz 1 000 finanšu gadā; un
ii)
ir ziņojošā uzņēmuma vērtības ķēdes uzņēmums;
c)
“brīvprātīgie standarti” ir standarti brīvprātīgai izmantošanai, kā minēts 29.ca pantā. Ziņojošie uzņēmumi var paļauties uz savas vērtības ķēdes uzņēmumu pašdeklarāciju, lai noteiktu, vai tie ir aizsargātie uzņēmumi. Ziņojošajiem uzņēmumiem nav jāveic pasākumi, lai pārbaudītu informāciju, kas iekļautā šādā pašdeklarācijā. Tomēr tie neatsaucas uz pašdeklarāciju, ja tie zina vai var pamatoti uzskatīt, ka tie zina, ka deklarācija ir acīmredzami nepareiza. Aizsargātajiem uzņēmumiem ir tiesības atteikties sniegt informāciju, kas pārsniedz brīvprātīgajos standartos norādīto informāciju, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts ilgtspējas ziņu sniegšanas nolūkā, kā prasīts šajā direktīvā. Turklāt:
a)
nosakot līgumiskas un citas vienošanās, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, ziņojošie uzņēmumi nepieprasa aizsargātajiem uzņēmumiem sniegt informāciju, kas pārsniedz brīvprātīgajos standartos norādīto informāciju;
b)
neviens līguma noteikums, kas ir pretrunā a) apakšpunktam, nav saistošs, tomēr neietekmējot pārējo līguma noteikumu saistošo raksturu;
c)
ja ziņojošais uzņēmums tieši vai netieši pieprasa informāciju no aizsargātajiem uzņēmumiem ilgtspējas ziņu sniegšanas nolūkā, kā prasīts šajā direktīvā, un visa minētā informācija vai tās daļa pārsniedz brīvprātīgajos standartos norādīto informāciju, minētais ziņojošais uzņēmums nodrošina, ka aizsargātie uzņēmumi ir informēti par:
i)
to, kura informācija pārsniedz informāciju, kas norādīta brīvprātīgajos standartos; un
ii)
to, ka aizsargātajiem uzņēmumiem ir likumiskas tiesības atteikties sniegt informāciju;
d)
ziņojošie uzņēmumi, kas sniedz nepieciešamo informāciju par vērtības ķēdi, nesniedzot informāciju no aizsargātajiem uzņēmumiem, ir izpildījuši pirmajā daļā noteikto pienākumu sniegt informāciju par vērtības ķēdi, ja šī informācija pārsniedz brīvprātīgajos standartos norādīto informāciju. Nekas no ceturtajā daļā paredzētā:
a)
neietekmē informācijas pieprasījumus nolūkos, kas nav saistīti ar ilgtspējas informācijas sniegšanu, kā prasīts šajā direktīvā, tostarp Savienības pieprasījumus Savienības prasību uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu izpildei; vai
b)
neuzliek vai nenozīmē nekādu pienākumu nevienam vērtības ķēdes uzņēmumam sniegt ilgtspējas informāciju. Pirmajos trīs šīs direktīvas piemērošanas gados saskaņā ar 1. punktu uzņēmumi, kuriem ir pienākums sniegt ilgtspējas ziņas, un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus visas nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē. Pēc minētā trīs gadu pārejas perioda uzņēmums izpilda ziņošanas prasības attiecībā uz informāciju par vērtības ķēdi, izmantojot informāciju, kas tieši iegūta no tā vērtības ķēdes uzņēmumiem, vai attiecīgā gadījumā aplēses par minēto informāciju. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kuras norādītas gada finanšu pārskatos. Sniedzot ziņas ar 1. un 2. punktā minēto informāciju, uzņēmumi var nesniegt šādu informāciju:
a)
izņēmuma gadījumos informāciju, kuras atklāšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, ar noteikumu, ka ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:
i)
šāda nesniegtā informācija neliedz gūt taisnīgu un līdzsvarotu izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli vai par tā galvenajiem riskiem vai galveno ietekmi;
ii)
uzņēmums ir konstatējis, ka nav iespējams atklāt informāciju tā, ka tā tam ļautu sasniegt informācijas atklāšanas prasības mērķus, nopietni nekaitējot tā komerciālajam stāvoklim, piemēram, apkopotā veidā;
iii)
uzņēmums atklāj to, ka tas ir izmantojis šajā daļā noteikto izņēmumu; un
iv)
uzņēmums katrā ziņojuma sniegšanas datumā atkārtoti novērtē, vai informāciju joprojām var nesniegt;
b)
informāciju, kas atbilst intelektuālajam kapitālam, intelektuālajam īpašumam, zinātībai, informāciju par tehnoloģijām vai inovācijas rezultātiem un kas būtu kvalificējama kā komercnoslēpums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/943 ( 13 ) 2. panta 1) punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
i)
uzņēmums atklāj to, ka tas ir izmantojis šajā daļā noteikto izņēmumu; un
ii)
uzņēmums katrā ziņojuma sniegšanas datumā atkārtoti novērtē, vai informāciju joprojām var nesniegt;
c)
klasificētu informāciju, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2418 ( 14 ) 2. panta 7) punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
i)
uzņēmums atklāj to, ka tas ir izmantojis šajā daļā noteikto izņēmumu; un
ii)
uzņēmums katrā ziņojuma sniegšanas datumā atkārtoti novērtē, vai informāciju joprojām var nesniegt;
d)
citu informāciju, kas jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai atklāšanu, pamatojoties uz pienākumiem, kas noteikti citos Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, lai aizsargātu fiziskas personas privātumu vai drošību vai juridiskas personas drošību, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
i)
uzņēmums atklāj to, ka tas ir izmantojis šajā daļā noteikto izņēmumu; un
ii)
uzņēmums katrā ziņojuma sniegšanas datumā atkārtoti novērtē, vai informāciju joprojām var nesniegt. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|