4. pants 5.

no 2036. gada – pienācīgs ieguldījums 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā ar augstas kvalitātes starptautiskajiem kredītiem saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu, proti, līdz 5 % no 1990. gada Savienības neto emisijām, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu neto emisiju iekšzemes samazinājumam līdz 2040. gadam par 85 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, tādā veidā, kas ir gan vērienīgs, gan izmaksu ziņā efektīvs un kas Savienībai un trešām valstīm palīdzētu sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto samazinājuma trajektorijas, kuras ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu ierobežot līdz 1,5  oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, nodrošinot minēto kredītu vides integritāti un vienlaikus stiprinot Savienības vadošo lomu tehnoloģiju jomā; var apsvērt iespēju laikposmā no 2031. līdz 2035. noteikt izmēģinājuma periodu kvalitatīvu un augstas integritātes starptautiskā kredītu tirgus izveidei; izcelsmi, kvalitātes kritērijus un citus nosacījumus, kas attiecas uz šādu kredītu iegādi un izmantošanu, reglamentē Savienības tiesību akti, lai nodrošinātu, ka tie balstās uz ticamām un pārveidojošām darbībām partnervalstīs ar mērķi panākt klimata mērķrādītājus un politiku, kas sader ar Parīzes nolīgumā noteikto ilgtermiņa temperatūras mērķi un ka tiem tiek piemēroti stingri aizsardzības pasākumi, tostarp pasākumi, ar kuriem nodrošina integritāti, izvairīšanos no dubultas uzskaites, papildināmību, pastāvīgumu, pārredzamu pārvaldību, stingru uzraudzību, ziņošanas un verifikācijas metodiku, ka tie nodrošina ekonomiskos, sociālos un ar vidi saistītos papildu ieguvumus un cilvēktiesību aizsardzības pasākumus, un vērienīgu mērķi novirzīt zināmu ieņēmumu daļu pielāgošanās vajadzībām un dalīties seku mazināšanas ieguvumos ar attiecīgajām valstīm; nosakot kvalitātes kritērijus, Komisija attiecīgā gadījumā apsver iespēju papildināt Parīzes nolīguma 6. panta 4. punktā noteiktos kritērijus, lai nodrošinātu minēto aizsardzības pasākumu ievērošanu un augstākās kvalitātes starptautiskos kredītus, jo īpaši attiecībā uz pastāvību un cilvēktiesībām;

iekšzemes pastāvīgo piesaistījumu nozīme sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ( 1 ) siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (“ES ETS”) nolūkā kompensēt atlikušās grūti samazināmās emisijas;

palielināta elastība nozarēs un instrumentos un starp tiem, kas palīdzētu sasniegt mērķrādītājus vienkāršā un izmaksu ziņā lietderīgā veidā;

reālistisks oglekļa piesaistījumu devums kopīgajos emisiju samazināšanas centienos, vienlaikus ņemot vērā nenoteiktību, kas saistīta ar dabā balstītiem piesaistījumiem, un nodrošinot, lai iespējamie deficīti netiktu kompensēti uz citu ekonomikas nozaru rēķina, neskarot dalībvalstu iespēju dabā balstītu piesaistījumu pārpalikumu izmantot, lai kompensētu savas emisijas citās nozarēs;

nepieciešamība ilgtermiņā uzturēt, pārvaldīt un attiecīgā gadījumā stiprināt dabiskos piesaistītājus un aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, veicināt ilgtspējīgu un apritīgu bioekonomiku, kā arī ņemt vērā ietekmi, ko rada mežu vecumstruktūras atšķirības, dabiskā mainība un nenoteiktība, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņu un dabisku traucējumu ietekmi uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari;

tas, ka dalībvalstu mērķrādītājiem un centieniem laikposmā pēc 2030. gada būtu jāatspoguļo lietderība izmaksu ziņā un solidaritāte, ņemot vērā atšķirīgos valstu, tostarp salu un tālāko reģionu, apstākļus un īpatnības;

labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, arī jaunākie IPCC un Konsultatīvās padomes ziņojumi;

sociālā, ekonomiskā un vides ietekme visās dalībvalstīs, tostarp attiecībā uz Eiropas rūpniecības dekarbonizācijas un konkurētspējas mērķiem;

bezdarbības radītās izmaksas un rīcības sniegtie ieguvumi vidējā termiņā un ilgtermiņā;

nepieciešamība nodrošināt un atbalstīt godīgu un taisnīgu, pragmatisku, izmaksu ziņā efektīvu un sociāli līdzsvarotu pārkārtošanos visiem, ņemot vērā atšķirīgos valstu apstākļus un īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz patēriņa cenām, enerģētiskajai nabadzībai un transporta nabadzībai, reģioniem un nozarēm, tostarp to investēšanas spējām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lauksaimniekiem un neaizsargātām mājsaimniecībām, ko skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti;

vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana, tehnoloģiskā neitralitāte, lietderība izmaksu ziņā, ekonomiskā efektivitāte un ekonomiskā drošība;

klimatrīcība kā investīciju, inovācijas un lielākas konkurētspējas virzītājspēks;

vajadzība stiprināt Savienības ekonomikas noturību un globālo konkurētspēju un mazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo īpaši attiecībā uz MVU un tām rūpniecības nozarēm, kas visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzei, tostarp saistībā ar eksportu, nolūkā nodrošināt godīgu konkurenci;

labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmaksu ziņā lietderīgas, drošas un mērogojamas;

enerģijas pieejamība un pieejamība cenas ziņā, enerģijas piegādes drošība un enerģētiskā drošība, energoefektivitāte, tostarp princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī elektrotīklu un starpsavienojumu stiprināšana ar mērķi izveidot patiesu enerģētikas savienību un veicinātu iekšzemē ražotu enerģiju;

bezoglekļa, mazoglekļa un atjaunīgo degvielu loma transporta, tostarp autotransporta, dekarbonizācijā pēc 2030. gada un konkrēti pasākumi, lai palīdzētu lielas noslodzes transportlīdzekļu ražotājiem sasniegt savus mērķrādītājus, ņemot vērā Eiropas saturu;

godīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;

nepieciešamība panākt efektīvu rezultātu vides kontekstā un progresu laika gaitā, vienlaikus saglabājot sociālo kohēziju un nodrošinot pārtikas nodrošinājumu un taisnīgu pārkārtošanos;

investīciju vajadzības un iespējas, tostarp piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam, kā arī atbalsts inovācijai un piekļuve inovatīvām tehnoloģijām visās dalībvalstīs, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru;

starptautiskās norises un centieni, kas īstenoti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) virsmērķi, kā arī Savienības atbalsts tās partneriem ar klimata pārmaiņām un to ietekmi saistītu problēmu risināšanā.