Neskarot 20. panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, veicot citas apdrošināšanas izplatīšanas darbības, nevis šā panta 1. punktā minētās, saistībā ar pārdošanu, kad konsultācijas netiek sniegtas, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par šādas personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas attiecas uz konkrēto piedāvātā vai pieprasītā produkta vai pakalpojuma veidu, lai apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai būtu iespējams novērtēt, vai paredzētais apdrošināšanas pakalpojums vai produkts klientam ir piemērots. Ja ir paredzēta pakalpojumu pakete vai produktu kopums saskaņā ar 24. pantu, novērtējumā apsver, vai vispārējā apvienotā pakete ir atbilstīga.
Ja apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar pirmo daļu, uzskata, ka produkts nav atbilstīgs klientam vai potenciālajam klientam, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība par to brīdina klientu vai potenciālo klientu. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.
Ja klienti vai potenciālie klienti nesniedz pirmajā daļā minēto informāciju vai ja tie sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība tos brīdina, ka nespēj noteikt, vai paredzētais produkts ir tiem atbilstīgs. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.