+4. pants Kritēriji, pēc kuriem grupas novērtē projektus
---+4. pants 1.
---+4. pants 2.
---+4. pants 3.
---+4. pants 4.
---+4. pants 5.

4. pants Kritēriji, pēc kuriem grupas novērtē projektus

1. Pārskats

,
4. pants 1.

Kopīgu interešu projekts atbilst šādiem vispārīgajiem kritērijiem:

a) 

projekts ir nepieciešams vismaz vienam no I pielikumā noteiktajiem energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem un jomām;

b) 

potenciālie kopējie ieguvumi no projekta, kas novērtēti saskaņā ar relevantajiem 3. punktā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem, pārsniedz tā izmaksas, tostarp ilgākā termiņā;

c) 

projekts atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

i) 

iesaista vismaz divas dalībvalstis, tieši vai – ar starpsavienojumu ar trešo valsti – netieši šķērsojot divu vai vairāku dalībvalstu robežu;

ii) 

atrodas vienas dalībvalsts teritorijā – uz sauszemes vai atkrastē, ieskaitot salas, –, un tam ir ievērojama pārrobežu ietekme, kā izklāstīts IV pielikuma 1. punktā.
4. pants 2.

Savstarpēju interešu projekts atbilst šādiem vispārīgajiem kritērijiem:

a) 

projekts būtiski palīdz sasniegt 1. panta 1. punktā minētos mērķus un trešās valsts mērķus, jo īpaši – neierobežojot trešās valsts spēju pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā ražošanas aktīvu izmantošanu vietējam patēriņam, un ilgtspēju, cita starpā integrējot atjaunīgo enerģiju energotīklā un pārvadot un sadalot atjaunīgo elektroenerģiju uz lielākajiem patēriņa centriem un uzkrāšanas objektiem;

b) 

potenciālie kopējie ieguvumi no projekta Savienības līmenī, kas novērtēti saskaņā ar relevantajiem 3. punktā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem, Savienībā pārsniedz tā izmaksas, tostarp ilgākā termiņā;

c) 

projekts atrodas vismaz vienas dalībvalsts teritorijā un vismaz vienas trešās valsts teritorijā, un tam ir ievērojama pārrobežu ietekme, kā izklāstīts IV pielikuma 2. punktā;

d) 

attiecībā uz daļu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, projekts atbilst Direktīvai 2009/73/EK un Direktīvai (ES) 2019/944, ja tas ietilpst šīs regulas II pielikuma 1. un 3. punktā noteiktajās infrastruktūras kategorijās;

e) 

iesaistītajai trešai valstij vai valstīm ir augsts konverģences līmenis attiecībā uz rīcībpolitikas satvaru un ir apliecināti tiesiskās izpildes panākšanas mehānismi, lai atbalstītu Savienības rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši, lai nodrošinātu:

i) 

labi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu;

ii) 

energoapgādes drošību, kuras pamatā cita starpā būtu dažādi avoti, sadarbība un solidaritāte;

iii) 

energosistēmas, tostarp ražošanas, pārvades un sadales, virzību uz klimatneitralitātes mērķi saskaņā ar Parīzes nolīgumu un 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķim, jo īpaši, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi;

f) 

iesaistītā trešā valsts vai valstis atbalsta projekta prioritāro statusu, kā noteikts 7. pantā, un apņemas ievērot līdzīgu grafiku paātrinātai īstenošanai un citus rīcībpolitikas un regulatīvos atbalsta pasākumus, kas piemērojami kopīgu interešu projektiem Savienībā.

Attiecībā uz oglekļa dioksīda uzglabāšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, – projekts ir nepieciešams, lai darītu iespējamu oglekļa dioksīda pārrobežu transportēšanu un uzglabāšanu, un trešai valstij, kurā projekts tiek īstenots, ir adekvāts tiesiskais regulējums, kā pamatā ir pierādīti rezultatīvi izpildes panākšanas mehānismi un ar ko nodrošina, ka projektam tiek piemēroti Savienības tiesību aktos paredzētajiem standartiem un aizsardzības pasākumiem vismaz ekvivalenti standarti un aizsardzības pasākumi oglekļa dioksīda noplūžu nepieļaušanai un attiecībā uz klimatu, cilvēku veselību un ekosistēmām oglekļa dioksīda pastāvīgas uzglabāšanas drošuma un lietderības aspektā.
4. pants 3.

Kopīgu interešu projektiem, kas ietilpst konkrētās energoinfrastruktūras kategorijās, piemēro šādus specifiskos kritērijus:

a) 

attiecībā uz elektroenerģijas pārvades, sadales un uzkrāšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, projekts dod būtisku ieguldījumu ilgtspējā, integrējot atjaunīgo enerģiju energotīklā, pārvadot atjaunīgo elektroenerģiju uz lielākajiem patēriņa centriem un uzkrāšanas objektiem un attiecīgā gadījumā samazinot enerģijas ražošanas apcirpšanu, un dod ieguldījumu attiecībā vismaz uz vienu no šādiem specifiskajiem kritērijiem:

i) 

tirgus integrācija, tostarp ar vismaz vienas dalībvalsts enerģētiskās izolācijas novēršanu un energoinfrastruktūras nepietiekamības samazināšanu, konkurence, sadarbspēja un sistēmas elastība;

ii) 

energoapgādes drošība, tostarp ar sadarbspēju, sistēmas elastību, kiberdrošību, piemērotiem savienojumiem un sistēmas drošu un uzticamu darbību;

b) 

attiecībā uz viedo elektrotīklu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, projekts dod būtisku ieguldījumu ilgtspējā, integrējot atjaunīgo enerģiju tīklā, un dod ieguldījumu attiecībā uz vismaz diviem no šādiem specifiskajiem kritērijiem:

i) 

energoapgādes drošība, tostarp ar elektroenerģijas pārvades un sadales efektivitāti un sadarbspēju tīkla ikdienas darbībā, pārslodzes novēršanu un tīkla lietotāju integrāciju un iesaisti;

ii) 

tirgus integrācija, tostarp ar efektīvu sistēmas darbību un starpsavienotāju izmantošanu;

iii) 

tīkla drošība, elastība un piegādes kvalitāte, tostarp ar plašāku inovācijas izmantojumu balansēšanas, elastības tirgu, kiberdrošības, uzraudzības, sistēmas kontroles un kļūdu labošanas jomā;

iv) 

viedā nozaru integrācija – vai nu energosistēmā ar saiknēm starp dažādiem energonesējiem un nozarēm, vai – plašāk – ar sinerģiju un koordinācijas veicināšanu starp enerģētikas, transporta un telekomunikācijas nozarēm;

c) 

attiecībā uz oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas projektiem, kas ietilpst II pielikuma 5. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, projekts dod būtisku ieguldījumu ilgtspējā, samazinot oglekļa dioksīda emisijas savienotajās rūpniecības iekārtās, un dod ieguldījumu attiecībā uz visiem šādiem specifiskajiem kritērijiem:

i) 

oglekļa dioksīda emisiju nepieļaušana, vienlaikus saglabājot energoapgādes drošību;

ii) 

oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas noturības un drošības palielināšana;

iii) 

efektīva resursu izmantošana, ar kopīgu infrastruktūru darot iespējamu savienojumu starp vairākiem oglekļa dioksīda avotiem un uzglabāšanas objektiem un samazinot vidisko slogu un riskus;

d) 

attiecībā uz ūdeņraža projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, projekts dod būtisku ieguldījumu ilgtspējā, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabojot atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža ieviešanu – ar uzsvaru uz ūdeņradi no atjaunīgiem avotiem, jo īpaši galapatēriņa lietojumos, piemēram, nozarēs, kur grūti samazināt emisijas un kurās nav reālistiski rast energoefektīvākus risinājumus, – un atbalstot variablu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, šajā nolūkā piedāvājot elastības, uzkrāšanas vai abējādus risinājumus, un projekts dod būtisku ieguldījumu attiecībā uz vismaz vienu no šādiem specifiskajiem kritērijiem:

i) 

tirgus integrācija, tostarp ar savienojumiem starp dalībvalstu esošajiem vai topošajiem ūdeņraža tīkliem, vai tas dod citādu ieguldījumu Savienības mēroga ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas tīkla tapšanā un nodrošina savienotu sistēmu sadarbspēju;

ii) 

energoapgādes drošība un elastība, tostarp ar piemērotiem savienojumiem un sistēmas drošas un uzticamas darbības veicināšanu;

iii) 

konkurence, tostarp ar iespēju pārredzamā un nediskriminējošā veidā piekļūt vairākiem piegādes avotiem un tīkla lietotājiem;

e) 

attiecībā uz elektrolīzeriem, kas ietilpst II pielikuma 4. punktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, projekts dod būtisku ieguldījumu attiecībā uz visiem šādiem specifiskajiem kritērijiem:

i) 

ilgtspēja, tostarp ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un uzlabojumiem atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža, jo īpaši no atjaunīgiem energoresursiem iegūta ūdeņraža, kā arī šādi iegūtu sintētisko degvielu, izmantošanas izvēršanā;

ii) 

energoapgādes drošība, totarp ar devumu sistēmas drošā, efektīvā un uzticamā darbībā vai uzkrāšanas, elastības vai abējādu risinājumu, piemēram, pieprasījumreakcijas un balansēšanas pakalpojumu, piedāvāšanu;

iii) 

elastības pakalpojumu, piemēram, pieprasījumreakcijas un uzkrāšanas, nodrošināšana, veicinot viedo enerģētikas nozaru integrāciju ar saiknēm ar citiem energonesējiem un nozarēm;

f) 

attiecībā uz viedo gāzes tīklu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 2. punktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, projekts dod būtisku ieguldījumu ilgtspējā, nodrošinot daudzveidīgu mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgo gāzu, piemēram, biometāna vai atjaunīgā ūdeņraža, integrēšanu – arī vietās, kur to iegūst vietēji, – gāzes pārvades, sadales vai uzglabāšanas sistēmā nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un projekts dod būtisku ieguldījumu attiecībā uz vismaz vienu no šādiem specifiskajiem kritērijiem:

i) 

tīkla drošība un piegādes kvalitāte – ar uzlabojumiem gāzes pārvades, sadales vai uzglabāšanas sistēmu efektivitātē un sadarbspējā tīkla ikdienas darbībā, ko panāk, cita starpā risinot problēmas, kuras rada dažādas kvalitātes gāzu iesūknēšana;

ii) 

tirgus darbība un pakalpojumi lietotājiem;

iii) 

viedās enerģētikas nozares integrācijas veicināšana, kas darāms, veidojot saiknes ar citiem energonesējiem un nozarēm un darot iespējamu pieprasījumreakciju.
4. pants 4.
Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikumā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, šā panta 3. punktā noteiktos kritērijus novērtē saskaņā ar IV pielikuma 3. līdz 8. punktā noteiktajiem indikatoriem.
4. pants 5.
Lai veicinātu visu to projektu novērtēšanu, kas varētu būt atbilstīgi kopīgu interešu projektu statusam un ko varētu iekļaut reģionālajā sarakstā, katra grupa pārredzami un objektīvi izvērtē katra projekta ieguldījumu tā paša energoinfrastruktūras prioritārā koridora vai jomas īstenošanā. Katra grupa nosaka savu novērtēšanas metodi, pamatojoties uz kopējo ieguldījumu attiecībā uz 3. punktā minētajiem kritērijiem. Balstoties uz minēto novērtējumu, grupa iekšējai lietošanai sakārto projektus prioritārā secībā. Ne reģionālo, ne Savienības sarakstu nekārto prioritārā secībā, un prioritāro secību neizmanto nekādiem turpmākiem nolūkiem, izņemot – kā aprakstīts III pielikuma 2. iedaļas 16. punktā.

Novērtējot projektus, nolūkā nodrošināt, ka grupas izmanto saskanīgu novērtēšanas pieeju, katra grupa pienācīgi ņem vērā:

a) 

cik steidzams ir katrs ierosinātais projekts un kāds ir tā ieguldījums, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, tirgus integrāciju, konkurenci, ilgtspēju un energoapgādes drošību;

b) 

kādā mērā katrs ierosinātais projekts ir komplementārs citiem ierosinātajiem projektiem, tostarp konkurējošiem vai potenciāli konkurējošiem projektiem;

c) 

iespējamās sinerģijas ar prioritārajiem koridoriem un tematiskajām jomām, kas identificētas Eiropas transporta un telekomunikāciju tīklos;

d) 

attiecībā uz ierosinātajiem projektiem, kas novērtēšanas laikā ir Savienības sarakstā, to īstenošanas progresu un ziņošanas un pārredzamības pienākumu izpildi.

Attiecībā uz viedo elektrotīklu un viedo gāzes tīklu projektiem, kas ietilpst II pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā un 2. punktā noteiktajās energoinfrastruktūras kategorijās, prioritārā secībā sakārto tos projektus, kas ietekmē vienas un tās pašas divas dalībvalstis, un pienācīgi ņem vērā arī projekta skarto lietotāju skaitu, gada energopatēriņu un no nedispečējamiem resursiem saražotas enerģijas īpatsvaru teritorijā, kur atrodas minētie lietotāji.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti
  • Builddate: 29.04.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32022R0869
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.