III PIELIKUMS REĢIONĀLIE PROJEKTU SARAKSTI

1. Attiecībā uz energoinfrastruktūru, kas ir valsts regulatīvo iestāžu kompetencē, katrā grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, valsts regulatīvajām iestādēm, PSO, kā arī Komisijas, Aģentūras, ES SSO struktūras un ENTSO-E vai ENTSO-G.

2. Atkarībā no projektu skaita, kas kandidē uz iekļaušanu Savienības sarakstā, reģionālām infrastruktūras nepilnībām un tirgus attīstības grupas un grupu lēmējstruktūras var pēc vajadzības sadalīties, apvienoties vai sanākt kopā dažādās konfigurācijās, lai apspriestu jautājumus, kas kopīgi visām grupām vai kas attiecas tikai uz konkrētiem reģioniem. Šādi jautājumi var būt saistībā ar pārreģionālo konsekvenci vai to iecerētajos reģionālajos sarakstos iekļauto projektu skaitu, kas draud kļūt nepārvaldāms.

3. Katra grupa savu darbu organizē saskanīgi ar reģionālās sadarbības centieniem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantam, Regulas (ES) 2019/943 34. pantam, Direktīvas 2009/73/EK 7. pantam un Direktīvas (ES) 2019/944 61. pantam, kā arī saskanīgi ar citām esošām reģionālās sadarbības struktūrām.

4. Lai īstenotu attiecīgos energoinfrastruktūras prioritāros koridorus un jomas, kas norādītas I pielikumā, katra grupa pēc vajadzības uzaicina projekta virzītājus, kuru projekts varētu tikt atlasīts kā kopīgu interešu projekts, kā arī pārstāvjus no valstu pārvaldes iestādēm, regulatīvām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības un PSO no trešām valstīm. Lēmumu uzaicināt trešās valsts pārstāvjus pieņem saskaņā ar konsensa principu.

5. Attiecībā uz I pielikuma 2. iedaļā noteiktajiem energoinfrastruktūras prioritārajiem koridoriem katra grupa pēc vajadzības uzaicina pārstāvjus no dalībvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas, kā arī kompetento iestāžu, valsts regulatīvo iestāžu un PSO pārstāvjus.

6. Katra grupa pēc vajadzības uzaicina organizācijas, kas pārstāv attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pārstāvjus no trešām valstīm, un attiecīgā gadījumā – pašas ieinteresētās personas, tostarp ražotājus, SSO, piegādātājus, patērētājus, vietējos iedzīvotājus un Savienībā bāzētas vides aizsardzības organizācijas, paust savu specifisko lietpratību. Katra grupa rīko uzklausīšanas vai apspriedes, ja tas ir lietderīgi tās uzdevumu izpildei.

7. Attiecībā uz grupu sanāksmēm Komisija ieinteresētajām personām pieejamā platformā publicē iekšējos noteikumus, atjauninātu sarakstu ar dalīborganizācijām, regulāri atjauninātu informāciju par darba progresu, sanāksmju programmu, kā arī sanāksmju protokolus, ja tie ir pieejami. Grupu lēmējstruktūru apspriedes un projektu sarindošana saskaņā ar 4. panta 5. punktu ir konfidenciāla. Visus lēmumus, kas attiecas uz reģionālo grupu funkcionēšanu un darbu, pieņem dalībvalstis un Komisija saskaņā ar konsensa principu.

8. Komisija, Aģentūra un grupas tiecas nodrošināt konsekvenci grupu starpā. Tādēļ Komisija un Aģentūra attiecīgā gadījumā nodrošina informācijas apmaiņu saistībā ar visu darbu, par ko attiecīgajās grupās ir pārreģionāla interese.

9. Valsts regulatīvo iestāžu un Aģentūras dalība grupās neapdraud to mērķu un pienākumu pildīšanu, kas tām noteikti šajā regulā vai Regulā (ES) 2019/942, Direktīvas 2009/73/EK 40. un 41. pantā un Direktīvas (ES) 2019/944 58., 59. un 60. pantā.

1. Projekta virzītāji, kuru projekti varētu tikt atlasīti kā Savienības sarakstā esoši projekti un kuri vēlas iegūt minēto statusu, iesniedz grupai pieteikumu, lai projekts tiktu atlasīts par Savienības sarakstā esošu projektu, un pieteikumā iekļauj:

2. Visi saņēmēji nodrošina komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

3. Ierosinātie elektroenerģijas pārvades un uzkrāšanas kopīgu interešu projekti, kas ietilpst šīs regulas II pielikuma 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā minētajās energoinfrastruktūras kategorijās, ir daļa no jaunākā pieejamā Savienības elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis ENTSO-E saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 30. pantu. Ierosinātie elektroenerģijas pārvades kopīgu interešu projekti, kas ietilpst šīs regulas II pielikuma 1. punkta b) un f) apakšpunktā minētajās energoinfrastruktūras kategorijās, izriet no Regulas 14. panta 2. punktā minētās integrēta atkrastes tīkla attīstības un tīkla pastiprinājumiem un atbilst tiem.

4. No 2024. gada 1. janvāra ierosinātie ūdeņraža kopīgu interešu projekti, kas ietilpst šīs regulas II pielikuma 3. punktā minētajās energoinfrastruktūras kategorijās, ir projekti, kuri ir daļa no jaunākā pieejamā Kopienas gāzes tīkla attīstības desmit gadu plāna, ko izstrādājis ENTSO-G saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. pantu.

5. Līdz 2022. gada 30. jūnijam un pēc tam par katru Savienības mēroga tīkla desmit gadu attīstības plānu ENTSO-E un ENTSO-G izdod atjauninātas pamatnostādnes par projektu iekļaušanu savā attiecīgajā Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānā, kā minēts 3. un 4. punktā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un procesa pārredzamību. Pamatnostādnes paredz vienkāršotu procesu, kā visus konkrētajā brīdī spēkā esošajā Savienības sarakstā esošus projektus iekļaut Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānos, ņemot vērā dokumentāciju un datus, kuri jau tikuši iesniegti iepriekšējos Savienības mēroga tīkla desmit gadu attīstības plānu procesos, ar noteikumu, ka dokumentācija un dati, kuri jau tikuši iesniegti, joprojām ir derīgi.

6. Ierosinātie oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas projekti, kas ietilpst II pielikuma 5. punktā minētajā energoinfrastruktūras kategorijā, ir daļa no oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas pārrobežu infrastruktūrai veltīta plāna, ko izstrādājušas vismaz divas dalībvalstis un ko Komisijai iesniedz vai nu attiecīgās dalībvalstis, vai minēto dalībvalstu ieceltas struktūras.

7.  ENTSO-E un ENTSO-G sniedz grupām informāciju par to, kā tās piemērojušas pamatnostādnes, lai novērtētu iekļaušanu Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānos.

8. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst valsts regulatīvo iestāžu kompetencē, valsts regulatīvās iestādes un, vajadzības gadījumā, Aģentūra iespēju robežās reģionālās sadarbības kontekstā saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 7. pantu un Direktīvas (ES) 2019/944 61. pantu pārbauda, cik konsekventi tiek piemērota kritēriju un izmaksu un ieguvumu analīzes metodika, un izvērtē to pārrobežu nozīmi. Tās novērtējumu iesniedz grupai. Komisija nodrošina, ka šīs regulas 4. pantā un IV pielikumā minētos kritērijus un metodoloģiju piemēro saskaņoti, lai nodrošinātu konsekvenci reģionālo grupu starpā.

9. Attiecībā uz visiem projektiem, uz kuriem neattiecas šā pielikuma 8. punkts, Komisija novērtē šīs regulas 4. pantā noteikto kritēriju piemērošanu. Komisija arī ņem vērā paplašināšanas iespējas nākotnē, lai iesaistītu vēl citas dalībvalstis. Komisija novērtējumu iesniedz grupai. Attiecībā uz projektiem, kurus piesaka uz savstarpēju interešu projekta statusa saņemšanu, trešo valstu pārstāvjus un regulatīvās iestādes aicina iesniegt novērtējumu.

10. Katra dalībvalsts, uz kuras teritoriju ierosinātais projekts neattiecas, bet var potenciāli sniegt pozitīvu neto ietekmi vai būtiski ietekmēt, piemēram, vidi vai energoinfrastruktūras darbību tās teritorijā, var iesniegt grupai atzinumu, izklāstot savus apsvērumus.

11. Grupa pēc grupas dalībvalsts pieprasījuma izskata pamatotos apsvērumus, ko dalībvalsts iesniegusi saskaņā ar 3. panta 3. punktu, kāpēc tā neapstiprina projektu, kurš attiecas uz tās teritoriju.

12. Grupa apsver, vai princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” tiek piemērots attiecībā uz reģionālo infrastruktūras vajadzību noteikšanu un katru kandidātprojektu. Grupa jo īpaši par prioritāriem uzskata tādus risinājumus kā pieprasījuma puses pārvaldība, tirgus nosacījumu risinājumi, digitālo risinājumu īstenošana un ēku renovācija, ja tie no sistēmas izmaksefektivitātes viedokļa tiek uzskatīti par efektīvākiem nekā jaunas piedāvājuma puses infrastruktūras būvniecība.

13. Grupas locekļi rīko tikšanos, lai izskatītu un sakārtotu ierosinātos projektus prioritārā secībā, balstoties uz projektu pārredzamu novērtējumu, kurā izmantoti 4. pantā noteiktie kritēriji, un ņemot vērā regulatoru novērtējumu vai Komisijas novērtējumu par projektiem, kas nav valsts regulatīvo iestāžu kompetencē.

14. Grupu sagatavotos iecerētos reģionālos sarakstus ar ierosinātajiem projektiem, kas ietilpst valsts regulatīvo iestāžu kompetencē, un jebkādus atzinumus, kuri minēti šīs iedaļas 10. punktā, iesniedz Aģentūrai sešus mēnešus pirms Savienības saraksta pieņemšanas dienas. Aģentūra iecerētos reģionālos sarakstus un pievienotos atzinumus novērtē trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas. Aģentūra sniedz atzinumu par iecerētajiem reģionālajiem sarakstiem, jo īpaši par kritēriju un izmaksu un ieguvumu analīzes konsekventu piemērošanu reģionos. Aģentūras atzinumu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) 2019/942 22. panta 5. punktā minēto procedūru.

15. Viena mēneša laikā pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas katras grupas lēmējstruktūra pieņem ierosināto projektu galīgo reģionālo sarakstu, ievērojot 3. panta 3. punkta noteikumus, pamatojoties uz grupas priekšlikumu un ņemot vērā Aģentūras atzinumu un valsts regulatīvo iestāžu novērtējumu, kuri iesniegti saskaņā ar 8. punktu, vai Komisijas novērtējumu par projektiem, kas nav valsts regulatīvo iestāžu kompetencē un kas ierosināti saskaņā ar 9. punktu, un Komisijas ieteikumu, ar kuru tiecas panākt, ka Savienības sarakstā esošo projektu kopējais skaits ir pārvaldāms, it īpaši kur tas ir uz robežas saistībā ar konkurējošiem vai potenciāli konkurējošiem projektiem. Grupu lēmējstruktūras galīgos reģionālos sarakstus iesniedz Komisijai, pievienojot jebkādus atzinumus, kas minēti 10. punktā.

16. Ja, pamatojoties uz iecerētajiem reģionālajiem sarakstiem un ņemot vērā Aģentūras atzinumu, ierosināto projektu kopējais skaits Savienības sarakstā pārsniedz pārvaldāmu daudzumu, Komisija katrai attiecīgajai grupai iesaka reģionālajā sarakstā neiekļaut tos projektus, kas attiecīgās grupas sarakstā saskaņā ar 4. panta 5. punktā noteikto prioritāro secību atrodas beigās.