|
+2. pants Definīcijas |
2. pants Definīcijas2. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)
“attiecīgās pirmpreces” ir liellopi, kakao, kafija, eļļas palmas, kaučuks, soja un koksne;
2)
“attiecīgie izstrādājumi” ir izstrādājumi, kas uzskaitīti I pielikumā un kas satur attiecīgās pirmpreces, ir baroti ar tām vai ir izgatavoti, izmantojot tās;
3)
“atmežošana” ir meža pārveidošana nolūkā to izmantot lauksaimniecībā neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav cilvēka izraisīta;
4)
“mežs” ir zeme, kura aptver vairāk nekā 0,5 hektārus un kurā koki ir garāki par 5 metriem un vainagu projekcija ir lielāka par 10 %, vai kurā ir koki, kas spēj sasniegt šīs robežvērtības in situ, izņemot zemi, kas galvenokārt paredzēta lauksaimniecības vai pilsētu zemes izmantošanai;
5)
“izmantošana lauksaimniecībā” ir zemes izmantošana lauksaimniecības nolūkā, tostarp lauksaimniecības plantācijām izmantota zeme un atmatā atstāta lauksaimniecības zeme, un izmantošana lopkopībai;
6)
“lauksaimniecības plantācija” ir zeme ar koku audzēm lauksaimnieciskās ražošanas sistēmās, piemēram, augļu koku plantācijas, eļļas palmu plantācijas, olīvu dārzi un agromežsaimniecības sistēmas, kur kultūraugus audzē zem koku vainagu klāja; tas ietver visas attiecīgo pirmpreču, izņemot koksnes, plantācijas; lauksaimniecības plantācijas ir izslēgtas no jēdziena “mežs” definīcijas;
7)
“meža degradācija” ir strukturālas izmaiņas mežu segumā, kas izpaužas kā:
a)
pirmatnējo mežu vai mežu, kas veidojušies dabiski atjaunojoties, pārveidošana par plantāciju mežiem vai par citu kokaugiem klātu zemi; vai
b)
pirmatnējo mežu pārveidošana par stādītiem mežiem;
8)
“pirmatnējais mežs” ir autohtonu koku sugu mežs, kas veidojas dabiski atjaunojies, kurā nav skaidri konstatējama cilvēka darbība un kurā ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
9)
“mežs, kas veidojas dabiski atjaunojoties” ir mežs, ko galvenokārt veido koki, kuri veidojas, dabiski atjaunojoties; tas ietver jebkuru no turpmāk uzskaitītajiem:
a)
mežus, kuros nav iespējams noteikt, vai tie ir stādīti vai dabiski atjaunojušies;
b)
mežus, kuros ir gan autohtonas koku sugas, kas atjaunojušās dabiski, gan koki, kas ir iestādīti vai iesēti, un kuros ir gaidāms, ka koki, kas atjaunojušies dabiski, brieduma stadijā veidos lielāko daļu no augošās krājas;
c)
to koku, kas sākotnēji veidojušies dabiskās atjaunošanās ceļā, atvasājus;
d)
dabiski atjaunotus introducētu sugu kokus;
10)
“stādīts mežs” ir mežs, ko galvenokārt veido iestādīti un/vai ar nolūku iesēti koki, ar noteikumu, ka ir gaidāms, ka iestādītie vai iesētie koki brieduma stadijā veidos vairāk nekā 50 % no augošās krājas; tas ietver sākotnēji iestādītu vai iesētu koku atvasāju;
11)
“plantācijas mežs” ir stādīts mežs, kas tiek intensīvi apsaimniekots un kurā stādīšanas laikā un audzes brieduma stadijā atbilst visiem šādiem kritērijiem: viena vai divas sugas, viena vecumklase un regulārs attālums starp kokiem; tas ietver īscirtmeta plantācijas koksnes, šķiedras un enerģijas ieguvei, bet neietver mežus, kas iestādīti aizsardzībai vai ekosistēmu atjaunošanai, kā arī stādot vai sējot izveidotus mežus, kuri audzes brieduma stadijā atgādina vai nākotnē atgādinās mežus, kas veidojas dabiski atjaunojoties;
12)
“cita kokaugiem klāta zeme” ir zeme, kas nav klasificēta kā “mežs” un kas aptver vairāk nekā 0,5 hektārus, un kurā koki ir garāki par 5 metriem un vainagu projekcija ir 5 līdz 10 %, vai kurā ir koki, kas spēj sasniegt šīs robežvērtības in situ, vai zeme, kurā vismaz 10 % sedz krūmi, krūmveidīgie un koki, izņemot zemi, kas galvenokārt paredzēta lauksaimniecības vai pilsētu zemes izmantošanai;
13)
“neatmežojošs” nozīmē:
a)
ka attiecīgie izstrādājumi satur, ir baroti vai izgatavoti, izmantojot attiecīgās pirmpreces, kas ir ražotas, izmantojot zemi, kurā pēc 2020. gada 31. decembra nav veikta atmežošana; un
b)
gadījumos, kad attiecīgie izstrādājumi satur koksni vai ir izgatavoti izmantojot koksni, – ka koksne ir ievākta no meža, neizraisot meža degradāciju pēc 2020. gada 31. decembra;
14)
“ražots” nozīmē audzēts, ievākts, vai iegūts attiecīgajos zemes gabalos vai attiecībā uz liellopiem – novietnēs;
15)
“tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, laiž tirgū vai eksportē attiecīgos izstrādājumus, bet nav lejasposma tirgus dalībnieks;
15.a)
“mikro vai mazais primārais tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kas ir fiziska persona vai mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 1 ) 3. panta 1. punkta nozīmē un 3. panta 2. punkta pirmās daļas nozīmē, neatkarīgi no tā juridiskās formas, ir iedibināts valstī, kura saskaņā ar šīs regulas 29. pantu ir klasificēta kā zema riska valsts, un kas, veicot komercdarbību, laiž tirgū vai eksportē attiecīgos izstrādājumus, kurus šis tirgus dalībnieks pats ir izaudzējis, ievācis vai ieguvis attiecīgajos zemes gabalos vai – attiecībā uz liellopiem – novietnēs, kas atrodas minētajā valstī; tas ietver tirgus dalībniekus, kuri pārsniedz vismaz divas no trim Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā noteikto kritēriju robežvērtībām, bet kuri var pierādīt, ka to bilances kopsummas, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita tās daļas finanšu gadā, kas saistītas ar attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem, nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām;
15.b)
“lejasposma tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura, veicot komercdarbību, laiž tirgū vai eksportē attiecīgos izstrādājumus, kas izgatavoti, izmantojot attiecīgos izstrādājumus, kurus visus aptver pienācīgas pārbaudes paziņojums vai vienkāršota deklarācija;
16)
“laist tirgū” nozīmē attiecīgo pirmpreci vai attiecīgo izstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;
17)
“tirgotājs” ir jebkura persona, kas darbojas piegādes ķēdē, nav tirgus dalībnieks vai lejasposma tirgus dalībnieks un, veicot komercdarbību, attiecīgos izstrādājumus dara pieejamus tirgū;
18)
“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt attiecīgo izstrādājumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;
19)
“veicot komercdarbību” nozīmē nolūkā veikt apstrādi / pārstrādi, izplatīt komerciāliem vai nekomerciāliem patērētājiem vai izmantot paša tirgus dalībnieka, lejasposma tirgus dalībnieka vai tirgotāja darījumdarbībā;
20)
“persona” ir fiziska persona, juridiska persona vai jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības;
21)
“persona, kas ir iedibināta Savienībā,” ir:
a)
fiziskas personas gadījumā – ikviena persona, kuras dzīvesvieta ir Savienībā;
b)
juridiskas personas vai personu apvienības gadījumā – ikviena persona, kurai Savienībā ir tās juridiskā adrese, galvenā mītne vai pastāvīgs iedibinājums;
22)
“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta Savienībā un saskaņā ar 6. pantu ir saņēmusi rakstisku tirgus dalībnieka pilnvaru tā vārdā rīkoties attiecībā uz noteiktiem uzdevumiem, kas saistīti ar šajā regulā noteiktajiem tirgus dalībnieka pienākumiem;
23)
“izcelsmes valsts” ir valsts vai teritorija, kā minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 60. pantā;
24)
“ražotājvalsts” ir valsts vai teritorija, kurā ražota attiecīgā pirmprece vai attiecīgā pirmprece, kas tika izmantota attiecīgā izstrādājuma ražošanā vai ietverta tajā;
25)
“neatbilstīgi izstrādājumi” ir attiecīgie izstrādājumi, kas neatbilst 3. pantam;
26)
“nenozīmīgs risks” ir riska līmenis, kas attiecas uz attiecīgajām pirmprecēm un attiecīgajiem izstrādājumiem, ja, pamatojoties uz pilnīgu gan konkrētajam izstrādājumam raksturīgās, gan vispārīgās informācijas novērtējumu, un, ja nepieciešams, pamatojoties uz piemērotu riska mazināšanas pasākumu piemērošanu, minētās pirmpreces vai izstrādājumi nerada pamatu bažām par neatbilstību 3. panta a) vai b) punktam;
27)
“zemes gabals” ir zeme, kura atrodas vienā nekustamajā īpašumā, kā tas atzīts ražotājvalsts tiesību aktos, kurā ir pietiekami vienveidīgi apstākļi, lai kopējā līmenī ļautu novērtēt atmežošanas un meža degradācijas risku, kas saistīts ar uz šīs zemes ražotām attiecīgajām pirmprecēm;
28)
“ģeolokācija” ir zemes gabala ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ko raksturo ar ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātām, kuras atbilst vismaz vienam platuma un vienam garuma punktam, izmantojot vismaz sešus ciparus aiz komata; attiecībā uz zemes gabaliem, kuru platība pārsniedz četrus hektārus un kurus izmanto attiecīgo pirmpreču, kas nav liellopi, ražošanai, to norāda, izmantojot daudzstūrus ar pietiekami daudziem platuma un garuma punktiem, lai aprakstītu ikviena zemes gabala perimetru;
29)
“novietne” ir jebkura telpa, struktūra vai – audzēšanā brīvās turēšanas apstākļos – jebkura vide vai vieta, kurā lauksaimniecības dzīvnieki tiek turēti uz laiku vai pastāvīgi;
30)
“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi attiecīgi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1. punkta, 3. panta 2. punkta pirmās daļas un 3. panta 3. punkta nozīmē, neatkarīgi no to juridiskās formas;
31)
“pamatotas bažas” ir pienācīgi pamatots apgalvojums, kas balstīts objektīvā un pārbaudāmā informācijā par neatbilstību šai regulai un kam var būt nepieciešama kompetento iestāžu iejaukšanās;
32)
“kompetentās iestādes” ir iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 14. panta 1. punktu;
33)
“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;
34)
“muitas teritorija” ir teritorija, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā;
35)
“trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus Savienības muitas teritorijas;
36)
“laišana brīvā apgrozībā” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā;
37)
“eksports” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 269. pantā;
38)
“attiecīgie izstrādājumi, ko ieved tirgū” ir attiecīgie izstrādājumi no trešām valstīm, kuriem piemērota muitas procedūra “laišana brīvā apgrozījumā”, kurus paredzēts laist Savienības tirgū un kuri nav paredzēti privātai lietošanai vai patēriņam Savienības muitas teritorijā;
39)
“attiecīgie izstrādājumi, ko izved no tirgus” ir attiecīgie izstrādājumi, kam piemērota muitas procedūra “eksports”;
40)
“attiecīgie ražotājvalsts tiesību akti” ir ražotājvalstī piemērojami tiesību akti par ražošanas apgabala juridisko statusu attiecībā uz:
a)
zemes izmantošanas tiesībām;
b)
vides aizsardzību;
c)
noteikumiem, kas attiecas uz mežiem, tostarp mežu apsaimniekošanu un biodaudzveidības saglabāšanu, ja tie tieši attiecas uz koksnes ieguvi;
d)
trešo personu tiesībām;
e)
darba tiesībām;
f)
cilvēktiesībām, kas aizsargātas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
g)
brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas (FPIC) principu, tostarp, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām;
h)
nodokļu, korupcijas apkarošanas, tirdzniecības un muitas noteikumiem. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|