30. pants Sadarbība ar trešām valstīm

Savās attiecīgajās kompetences jomās Komisija – Savienības vārdā – un ieinteresētās dalībvalstis, izmantojot esošās un turpmākās partnerības un citus attiecīgus sadarbības mehānismus, iesaistās koordinētā pieejā ar tām ražotājvalstīm un to daļām, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši tām, kuras saskaņā ar 29. pantu ir klasificētas kā augsta riska valstis un to daļas, lai kopīgi pievērstos atmežošanas un meža degradācijas pamatcēloņiem. Komisija izstrādā visaptverošu Savienības stratēģisko satvaru šādai iesaistei un apsver attiecīgo Savienības instrumentu mobilizēšanu. Šādas partnerības un sadarbības mehānismi ir vērsti uz mežu saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, atmežošanu, meža degradāciju un pāreju uz ilgtspējīgu pirmpreču ražošanu, patēriņu, pārstrādi un tirdzniecības metodēm. Partnerības un sadarbības mehānismi var ietvert strukturētus dialogus, administratīvas vienošanās un esošus nolīgumus vai to noteikumus, kā arī kopīgus ceļvežus, kas ļauj īstenot pāreju uz tādu lauksaimniecisko ražošanu, kura veicina atbilstību šai regulai, īpašu uzmanību pievēršot pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu un mazo lauksaimnieku vajadzībām un nodrošinot visu ieinteresēto aktoru līdzdalību.

Partnerības un sadarbība sniedz iespēju tajās pilnībā piedalīties visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, pirmiedzīvotājiem, vietējām kopienām, sievietēm, privātajam sektoram, tostarp mikrouzņēmumiem un citiem MVU un mazajiem lauksaimniekiem. Partnerības un sadarbība arī atbalsta vai uzsāk iekļaujošu un līdzdalīgu dialogu par valsts tiesību un pārvaldības reformas procesiem, lai uzlabotu meža pārvaldību un pievērstos iekšzemes faktoriem, kas veicina atmežošanu.

Partnerības un sadarbība veicina integrētu zemes izmantošanas plānošanas procesu, ražotājvalstu attiecīgo tiesību aktu, daudzpusēju ieinteresēto personu līdzdalības procesu, fiskālo vai komerciālo stimulu un citu piemērotu instrumentu izstrādi, lai uzlabotu mežu un biodaudzveidības saglabāšanu, meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu, risinātu jautājumus par mežu un jutīgu ekosistēmu pārveidošanu par citiem zemes izmantošanas veidiem, panāktu lielākus ieguvumus ainavai, uzlabotu īpašumtiesību aizsardzību, lauksaimniecības ražīgumu un konkurētspēju, un veicinātu pārredzamas piegādes ķēdes, stiprinātu no meža resursiem atkarīgo kopienu tiesības, ieskaitot mazos lauksaimniekus, vietējās kopienas un pirmiedzīvotājus, kuru tiesības ir izklāstītas ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, un nodrošinātu publisku piekļuvi meža apsaimniekošanas dokumentiem un citai būtiskai informācijai.

Savās attiecīgajās kompetences jomās Komisija – Savienības vārdā – vai dalībvalstis vai gan Komisija, gan dalībvalstis iesaistās starptautiskās divpusējās un daudzpusējās diskusijās par politiku un darbībām, lai apturētu atmežošanu un meža degradāciju, tostarp tādos daudzpusējos forumos kā KBD, FAO, ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, ANO Vides asambleja, ANO Mežu forums, UNFCCC, PTO, G7 un G20. Šāda iesaiste ietver to, ka tiek veicināta pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī pārredzamu un ilgtspējīgu piegādes ķēžu izveide, un ka tiek turpināts darbs pie tādu stingru standartu un definīciju noteikšanas un saskaņošanas, kas nodrošina mežu un citu dabas ekosistēmu un saistīto cilvēktiesību augsta līmeņa aizsardzību.

Komisija Savienības vārdā un ieinteresētās dalībvalstis savās attiecīgajās kompetences jomās iesaistās dialogā un sadarbībā ar citām lielākajām patērētājvalstīm, lai veicinātu vērienīgu prasību pieņemšanu nolūkā līdz minimumam samazināt šādu valstu negatīvo pienesumu atmežošanā un mežu degradācijā, kā arī veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē.