12.g pants 3.

gan meitasuzņēmums, gan noregulējuma vienība veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā iesaistītajā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā;

noregulējuma vienība atbilst 12.f pantā minētajai prasībai;

garantija tiek sniegta vismaz par summu, kas ir līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;

garantija tiek piemērota, ja meitasuzņēmums nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā, vai ja attiecībā uz meitasuzņēmumu ir izdarīts konstatējums saskaņā ar 21. panta 3. punktu – atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 % no tās summas, izmantojot finanšu nodrošinājuma līgumu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK ( 7 ) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

garantijas nodrošinājums atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta, kā minēts e) apakšpunktā;

garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts, un jo īpaši tas netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;

nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais; un

nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējuma vienību.

Pirmās daļas i) apakšpunkta nolūkos pēc Valdes lūguma noregulējuma vienība rakstiskā veidā sniedz neatkarīgu un pamatotu juridisko atzinumu vai citādā veidā pienācīgi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējuma vienības uz attiecīgo meitasuzņēmumu.