102. pants

►M12  Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetento iestāžu labā, kā arī kompetento iestāžu norīkotiem revidentiem un ekspertiem ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Šis pienākums nozīmē, ka nevienai personai vai iestādei nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju, ko šīs personas saņem, pildot savus pienākumus, izņemot kopsavilkuma vai apkopojuma veidā un tā, ka nav iespējams identificēt konkrētus PVKIU, pārvaldības sabiedrības un depozitārijus (turpmāk minēti kā uzņēmumi, kas iesaistīti PVKIU darījumdarbībā), neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību vai nodokļu tiesību akti. ◄

Tomēr, ja PVKIU vai uzņēmums, kas iegulda tā uzņēmējdarbībā, ir atzīts par bankrotējušu vai tiek likvidēts, slepenu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas ieguldījumu sabiedrības glābšanas pasākumos, var izpaust tiesvedības civillietās vai komerclietās gaitā.

Šā panta 1. punkts neliedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu vai citiem Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro PVKIU vai uzņēmumiem, kas iegulda to uzņēmējdarbībā, vai nosūtīt šādu informāciju EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 vai ESRK. Uz šo informāciju attiecas 1. punktā izklāstītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

▼B

Kompetentās iestādes, kas veic informācijas apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu, darot zināmu šādu informāciju, var norādīt, ka to nedrīkst izpaust bez šo iestāžu skaidras piekrišanas, tādējādi darot zināmu, ka šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tādiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tās sniegušas piekrišanu.

▼M12

Šā panta 1. punkts un šā punkta pirmā un otrā daļa neliedz veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un nodokļu iestādēm, kas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to izpauž tikai saskaņā ar šīs daļas pirmo teikumu, ja kompetentās iestādes, kuras to ir izpaudušas, tam nepārprotami piekrīt.

▼B

Dalībvalstis var slēgt sadarbības nolīgumus, kuros paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai organizācijām, kā noteikts šā panta 5. punktā un 103. panta 1. punktā, vienīgi tad, ja uz sniedzamo informāciju attiecas profesionālā noslēpuma glabāšanas garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras minētas šajā pantā. Šāda informācijas apmaiņa notiek, lai šīs iestādes vai organizācijas varētu pildīt to uzraudzības funkcijas.

Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to drīkst izpaust tikai ar to kompetento iestāžu noteiktu piekrišanu, kuras ir sniegušas šo informāciju, un attiecīgi tikai tiem mērķiem, attiecībā uz kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

Kompetentās iestādes, kas saņem slepenu informāciju saskaņā ar 1. vai 2. punktu, drīkst izmantot informāciju savu pienākumu izpildei vienīgi šādiem mērķiem:

Šā panta 1. un 4. punkts neliedz veikt informācijas apmaiņu vienā dalībvalstī vai starp dalībvalstīm, starp kompetentajām iestādēm un:

▼M1

▼B

Jo īpaši 1. un 4. punkts neliedz iepriekš minētajām kompetentajām iestādēm veikt uzraudzības uzdevumus, nedz arī atklāt kompensācijas shēmas administrējošām struktūrām informāciju, kāda vajadzīga to pienākumu izpildei.

Uz informāciju, kuras apmaiņa veikta saskaņā ar pirmo daļu, attiecas profesionālā noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts 1. punktā.