17. pants Pārskatīšanas klauzula

maksātāju maksu attīstība;

maksājumu karšu nodrošinātāju un maksājumu karšu shēmu savstarpējās konkurences līmenis;

ietekme uz maksātāju un maksājuma saņēmēju izmaksām;

daļa, ko tirgotājs no starpbanku komisijas maksu līmeņu samazinājuma nodod tālāk;

tehniskās prasības un to ietekme uz visām iesaistītajām pusēm;

maksājumu zīmolu koplietošanas ietekme uz lietošanas vienkāršību, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem un citiem neaizsargātiem lietotājiem;

sekas, ko tirgū izraisa komerckaršu izslēgšana no II nodaļas darbības jomas, salīdzinot situāciju dalībvalstīs, kurās papildmaksas piemērošana ir aizliegta, un dalībvalstīs, kurās tā ir atļauta;

sekas, ko tirgū izraisa īpašie noteikumi par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro debetkaršu iekšzemes darījumiem;

tas, kā attīstās darījumu pieņemšana pārrobežu mērogā, un tā ietekme uz vienoto tirgu, salīdzinot situāciju, kādā ir kartes, kuru maksām ir noteikta maksimālā robežvērtība, un kartes, kuru maksām šāda robežvērtība nav noteikta, lai apsvērtu iespēju precizēt, kura starpbanku komisijas maksa tiek piemērota pieņemšanai pārrobežu mērogā;

noteikumu par maksājumu karšu shēmas un apstrādes nodalīšanu praktiskā piemērošana un nepieciešamība vēlreiz apsvērt juridisku nošķiršanu;

iespējama nepieciešamība – atkarībā no tā, kā 3. panta 1. punkts ietekmē to starpbanku komisijas maksu faktisko vērtību, kas tiek iekasētas par debetkaršu darījumiem, kuriem ir vidēji liela un liela vērtība – pārskatīt minēto punktu, paredzot noteikumu, ka šī robežvērtība būtu jānosaka zemākās summas apmērā, proti, EUR 0,07 vai 0,2 % no darījuma vērtības.

Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu, kurā var ietvert ierosinātu starpbanku komisijas maksas maksimālās robežvērtības maksimuma grozījumu.