Preamble: 1

(1)

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums noteikt, izvērtēt un pārvaldīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, ar ko tās saskaras, jo īpaši tad, kad tām ir trešās valstīs uzņēmējdarbību veicošas filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros tām pieder lielākā kapitāla daļa, vai kad tās gatavojas uzsākt savu filiāļu vai meitasuzņēmumu uzņēmējdarbību trešās valstīs. Tādēļ Direktīvā (ES) 2015/849 ir noteikti standarti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku efektīvai izvērtēšanai un pārvaldībai grupas līmenī.

(2)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas grupas mēroga politikas un procedūru konsekventa īstenošana ir galvenais elements nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska stingrai un efektīvai pārvaldībai grupā.

(3)

Tomēr ir situācijas, kad grupas filiāles vai meitasuzņēmumi, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa, atrodas trešā valstī, kuras tiesību akti neļauj īstenot grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politiku un procedūras. Tas, piemēram, var būt gadījumā, kad trešās valsts datu aizsardzību vai bankas noslēpumu reglamentējošie tiesību akti ierobežo grupas spēju piekļūt informācijai, apstrādāt to vai apmainīties ar šādu informāciju, kas saistīta ar tās trešās valstīs esošo filiāļu vai meitasuzņēmumu, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa, klientiem.

(4)

Minētajos apstākļos un situācijās, kad ir traucētas kompetento iestāžu iespējas efektīvi pārraudzīt to, kā grupa izpilda Direktīvas (ES) 2015/849 prasības, jo kompetentajām iestādēm nav piekļuves atbilstošajai informācijai, kas atrodas to trešās valstīs esošo filiāļu vai meitasuzņēmumu, kuros grupai pieder lielākā kapitāla daļa, rīcībā, ir nepieciešama papildu politika un procedūras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku efektīvai pārvaldībai. Šī papildu politika un procedūras var ietvert piekrišanas saņemšanu no klientiem, un šo piekrišanu var izmantot tam, lai pārvarētu konkrētus juridiskos šķēršļus grupas mēroga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas politikas un procedūru īstenošanai trešās valstīs, kur citas iespējas ir ierobežotas.

(5)

Nepieciešamība nodrošināt konsekventu Savienības līmeņa reakciju uz juridiskajiem šķēršļiem grupas mēroga politikas un procedūru īstenošanai pamato to konkrēto minimuma darbību piemērošanu, kuras kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu pienākums veikt minētajās situācijās. Tomēr šādai papildu politikai un procedūrām vajadzētu būt uz risku balstītām.

(6)

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vajadzētu spēt parādīt to kompetentajai iestādei, ka to veikto papildu pasākumu apmērs ir atbilstīgs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam. Tomēr, ja kompetentā iestāde uzskata, ka kredītiestāžu vai finanšu iestāžu veiktie papildu pasākumi nav pietiekami minētā riska pārvaldībai, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai uzdot kredītiestādei vai finanšu iestādei veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāde vai finanšu iestāde pilda savus pienākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novēršanai.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (4) pilnvaro attiecīgi Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) izdot kopīgas pamatnostādnes, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu kopīgu, vienotu un konsekventu piemērošanu. Pildot šīs regulas prasības, kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāņem vērā kopīgās pamatnostādnes, kas izdotas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotas un pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, un faktori, kurus kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāņem vērā, izvērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku saistībā ar konkrētām darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem, un jādara viss iespējamais, lai ievērotu minētās pamatnostādnes.

(8)

Šīs regulas noteikumiem nebūtu jāskar piederības dalībvalsts kompetento iestāžu pienākums veikt papildu uzraudzības pasākumus, kā noteikts Direktīvas (ES) 2015/849 45. panta 5. punktā, gadījumos, kad šajā regulā definēto papildu pasākumu piemērošana izrādīsies nepietiekama.

(9)

Šīs regulas noteikumiem arī nebūtu jāskar pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, kurus kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir pienākums veikt darījumos ar fiziskām personām vai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras Komisija atzinusi par augsta riska valstīm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu.

(10)

Būtu jādod pietiekami daudz laika kredītiestādēm un finanšu iestādēm, lai tās pielāgotu savu politiku un procedūras atbilstoši šīs regulas prasībām. Šim nolūkam ir atbilstīgi, ka šīs regulas piemērošana tiek atlikta uz trim mēnešiem no tās spēkā stāšanās dienas.

(11)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko izstrādājušas un Komisijai iesniegušas Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde).

(12)

Eiropas uzraudzības iestādes ir rīkojušas atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējušas potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,