|
+94. pants 1. |
94. pants 1.Attiecībā uz atalgojuma mainīgajiem elementiem papildus 92. panta 2. punktā noteiktajiem principiem un ar tiem pašiem nosacījumiem, kas tajā paredzēti, piemēro šādus principus:
a)
ja atalgojums ir atkarīgs no veikto darbību rezultāta, kopējo atalgojuma summu aprēķina pēc konkrētās personas darbības un iesaistītās uzņēmējdarbības vienības un visas iestādes darbības kopējo rezultātu apkopota novērtējuma, un, novērtējot individuālas darbības rādītājus, tiek ņemti vērā gan finansiāli, gan nefinansiāli kritēriji, tostarp 76. panta 2. punktā minētās risku procedūras;
b)
darbības novērtējums notiek, pamatojoties uz daudzgadu sistēmu, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process balstās uz darbības rādītājiem ilgtermiņā un ka to atalgojuma daļu, kuras balstās uz darbības rādītājiem, faktiskā samaksa ir sadalīta visa tā laika posma garumā, kurā ņem vērā kredītiestādes uzņēmējdarbības ciklu un tās uzņēmējdarbības riskus;
c)
kopējais mainīgais atalgojums neierobežo iestādes spēju stiprināt kapitāla bāzi;
d)
garantēts mainīgais atalgojums nav savietojams ar pareizu riska pārvaldību vai principu "samaksa par padarīto" un neietilpst paredzamajos atalgojuma plānos;
e)
garantētu mainīgo atalgojumu piešķir izņēmuma kārtā, tikai saistībā ar jaunu darba ņēmēju pieņemšanu darbā un ja iestādei ir stabila un pietiekami liela kapitāla bāze, un ne ilgāk par pirmo darba gadu;
f)
kopējās atalgojuma summas nemainīgās un mainīgās daļas ir atbilstīgi līdzsvarotas un nemainīgā daļa ir pietiekami liela attiecībā pret kopējo atalgojuma summu, lai tādējādi varētu piemērot pilnīgi elastīgu politiku attiecībā uz mainīgo atalgojuma daļu, tostarp arī iespēju neizmaksāt mainīgo atalgojuma daļu;
g)
iestādes nosaka atbilstīgās proporcijas starp kopējās atalgojuma summas nemainīgo un mainīgo daļu, piemērojot šādus principus:
i)
Mainīgā daļa nepārsniedz 100 % no katra indivīda kopējā atalgojuma nemainīgās daļas. Dalībvalstis var noteikt zemāku maksimālo procentuālo lielumu.
ii)
Dalībvalstis var atļaut iestādes akcionāriem, īpašniekiem vai dalībniekiem apstiprināt augstāku maksimālo līmeni attiecībai starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, ja mainīgās daļas kopējais līmenis nepārsniedz 200 % no katra indivīda kopējā atalgojuma nemainīgās daļas. Dalībvalstis var noteikt zemāku maksimālo procentuālo lielumu. Augstākas proporcijas apstiprinājumu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veic atbilstīgi šādai procedūrai:
—
iestādes akcionāri, īpašnieki vai dalībnieki rīkojas pēc iestādes sīki izstrādāta ieteikuma, kurā norādīti nepieciešamā apstiprinājuma iemesli un apmērs, tostarp attiecībā uz skarto darba ņēmēju skaitu un to pienākumiem, un gaidāmo ietekmi uz prasību uzturēt stabilu kapitāla bāzi;
—
iestādes akcionāri, īpašnieki vai dalībnieki rīkojas ar vismaz 66 % vairākumu, ar noteikumu, ka ir pārstāvēti vismaz 50 % akciju vai ekvivalentu īpašumtiesību, vai pretējā gadījumā rīkojas ar pārstāvēto īpašumtiesību 75 % vairākumu,
—
iestāde pietiekami savlaicīgi informē visus iestādes akcionārus, īpašniekus vai dalībniekus, paredzot saprātīgu ziņošanas laikposmu, ka būs vajadzīgs ša punkta pirmajā daļā paredzētais apstiprinājums;
—
iestāde bez kavēšanās informē kompetento iestādi par ieteikumu tās akcionāriem, īpašniekiem vai dalībniekiem, tostarp par ierosināto augstāko maksimālo attiecību un tās iemesliem, un spēj kompetentajai iestādei pierādīt, ka ierosinātā augstākā attiecība nav pretrunā iestādes pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013, jo īpaši ņemot vērā iestādes pašu kapitāla pienākumus;
—
iestāde bez kavēšanās informē kompetento iestādi par tās akcionāru, īpašnieku vai dalībnieku pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par jebkādu apstiprinātu augstāku maksimālo attiecību saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un kompetentās iestādes saņemto informāciju izmanto, lai salīdzinoši novērtētu iestāžu praksi šajā ziņā. Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI, un EBI to publisko kā piederības dalībvalsts apkopotos datus, izmantojot vienotu ziņojuma formātu. EBI var izstrādāt pamatnostādnes, lai veicinātu šā ievilkuma īstenošanu un nodrošinātu apkopotās informācijas saskaņotību;
—
darba ņēmējiem, uz ko tieši attiecas šajā punktā minētie mainīgā atalgojuma augstākie maksimālie līmeņi, nav atļauts – attiecīgā gadījumā – īstenot, tieši vai netieši, jebkādas balsstiesības, kas tiem varētu būt kā iestādes akcionāriem, īpašniekiem vai dalībniekiem;
iii)
Dalībvalstis var atļaut iestādēm piemērot šā punkta otrajā daļā minēto diskonta likmi ne vairāk kā 25 % no kopējā mainīgā atalgojuma, ja to izmaksā instrumentos, kuru realizācija ir atlikta uz laikposmu, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Dalībvalstis var noteikt zemāku maksimālo procentuālo lielumu. Līdz 2014. gada 31. martam EBI sagatavo un publicē pamatnostādnes par piemērojamo valstu diskonta likmi, ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, tostarp inflācijas lielumu un risku, kas ietver realizācijas atlikšanas ilgumu. EBI pamatnostādnēs par diskonta likmi jo īpaši pievēršas tam, kā stimulēt tādu instrumentu izmantošanu, kuru realizācija ir atlikta uz laikposmu, kas nav mazāks par pieciem gadiem.
h)
maksājumi, kas saistīti ar līguma ātrāku izbeigšanu, atspoguļo laika gaitā gūtos rezultātus, un ar tiem neatalgo par nesekmīgu vai nepienācīgu darbību;
i)
atalgojuma paketēm, kas saistītas ar kompensāciju vai izpirkšanu no līgumiem iepriekšējā darbavietā, ir jāatbilst iestādes ilgtermiņa interesēm, ieskaitot saglabāšanas, atlikšanas, ar rezultātiem saistītus un izmaksāto summu atgūšanas mehānismus;
j)
darbības rezultātu vērtēšanā, ko izmanto, lai aprēķinātu mainīgās atalgojuma daļas vai mainīgo atalgojuma daļu kopumu, ņem vērā visu veidu tā brīža un turpmākos riskus un kapitāla izmaksas un likviditātes prasības;
k)
iestādē, sadalot mainīgo atalgojuma daļu, ņem vērā arī visus tā brīža un turpmākos riskus;
l)
mainīgā atalgojuma būtisku daļu, kas jebkurā gadījumā ir vismaz 50 %, līdzsvaroti veido šādas sastāvdaļas:
i)
akcijas vai – atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgas īpašumtiesības daļas; vai ar akcijām saistīti instrumenti vai – atkarībā no attiecīgās iestādes juridiskās struktūras – līdzvērtīgi bezskaidras naudas instrumenti;
ii)
kad iespējams, citi instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta vai 63. panta nozīmē vai citi instrumenti, ko var pilnībā konvertēt 1. līmeņa pašu kapitāla instrumentos vai norakstīt, kas visos gadījumos adekvāti atspoguļo iestādes kredīta kvalitāti parastās situācijās un kas ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām. Šajā apakšpunktā minētajiem instrumentiem piemēro attiecīgu saglabāšanas politiku, kura ir izstrādāta, lai stimulus saskaņotu ar iestādes ilgtermiņa interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus šo instrumentu veidiem un struktūrai vai attiecīgā gadījumā dažus instrumentus aizliegt. Šo apakšpunktu piemēro gan mainīgajai atalgojuma daļai, kas ir atlikta saskaņā ar m) apakšpunktu, gan neatliktajai mainīgajai atalgojuma daļai;
m)
būtisku mainīgās atalgojuma daļas procentuālo daļu, kas jebkurā gadījumā ir vismaz 40 %, atliek uz vismaz četriem līdz pieciem gadiem un pareizi pielāgo uzņēmējdarbības veidam, tā riskiem un attiecīgā darba ņēmēja darbībām. Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā būtisku iestāžu vadības struktūras un augstākās vadības locekļiem atlikšanas termiņš nedrīkstētu būt mazāks par pieciem gadiem. Atalgojumu, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, izmaksā vienīgi proporcionāli pa daļām. Ja atalgojuma mainīgā daļa ir īpaši liela summa, atliek vismaz 60 % no summas. Atliktā maksājuma termiņa ilgumu nosaka saskaņā ar uzņēmējdarbības ciklu, uzņēmējdarbības veidu, riskiem un attiecīgā darba ņēmēja darbībām;
n)
mainīgo atalgojumu, arī atlikto maksājuma daļu, izmaksā vai piešķir tikai tad, ja tā ir ilgtspējīga atbilstoši iestādes vispārējam finanšu stāvoklim un pamatota ar iestādes, tās apakšstruktūras un attiecīgās personas darbības rezultātiem. Neskarot vispārējos principus valstu līgumtiesību un darba tiesību aktos, kopējais mainīgais atalgojums parasti ievērojami samazinās, ja iestādes finanšu rādītāji pasliktinās vai kļūst negatīvi, un tas attiecas gan uz pašreizējo atalgojumu, gan uz iepriekš nopelnītās summas izmaksāšanu, tostarp izmantojot atlikto summu (malus) vai arī izmaksāto summu (clawback) atgūšanas mehānismu. Līdz 100 % no kopējā mainīgā atalgojuma piemēro atlikto summu (malus) vai arī izmaksāto summu (clawback) atgūšanas mehānismus. Iestādes nosaka konkrētus kritērijus malus vai izmaksāto summu atgūšanas mehānismu piemērošanai. Šādi kritēriji jo īpaši aptver situācijas, kurās darba ņēmējs:
i)
piedalījās vai bija atbildīgs par rīcību, kas iestādei radīja būtiskus zaudējumus;
ii)
neatbilda atbilstīgiem piemērotības un pienācīguma standartiem;
o)
pensiju politika atbilst iestādes uzņēmējdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm. Ja darba ņēmējs pārtrauc darba attiecības ar iestādi pirms pensionēšanās, iestāde tur diskrecionāro pensijas pabalstu piecus gadus l) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darba ņēmējs pārtrauc darba attiecības ar iestādi pensionēšanās dēļ, iestāde maksā diskrecionāro pensijas pabalstu l) apakšpunktā minēto instrumentu veidā, piemērojot piecu gadu saglabāšanas periodu;
p)
darba ņēmējiem jāapņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atalgojumu un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai mazinātu paredzētās riska korekcijas ietekmi atalgojuma nosacījumos;
q)
mainīgo atalgojumu neizmaksā, izmantojot instrumentus vai metodes, kas veicina neatbilstību šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 575/2013. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|