94. pants Atalgojuma mainīgie elementi

ja atalgojums ir atkarīgs no veikto darbību rezultāta, kopējo atalgojuma summu aprēķina pēc konkrētās personas darbības un iesaistītās uzņēmējdarbības vienības un visas iestādes darbības kopējo rezultātu apkopota novērtējuma, un, novērtējot individuālas darbības rādītājus, tiek ņemti vērā gan finansiāli, gan nefinansiāli kritēriji, tostarp 76. panta 2. punktā minētās risku procedūras;

darbības novērtējums notiek, pamatojoties uz daudzgadu sistēmu, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process balstās uz darbības rādītājiem ilgtermiņā un ka to atalgojuma daļu, kuras balstās uz darbības rādītājiem, faktiskā samaksa ir sadalīta visa tā laika posma garumā, kurā ņem vērā kredītiestādes uzņēmējdarbības ciklu un tās uzņēmējdarbības riskus;

kopējais mainīgais atalgojums neierobežo iestādes spēju stiprināt kapitāla bāzi;

garantēts mainīgais atalgojums nav savietojams ar pareizu riska pārvaldību vai principu "samaksa par padarīto" un neietilpst paredzamajos atalgojuma plānos;

garantētu mainīgo atalgojumu piešķir izņēmuma kārtā, tikai saistībā ar jaunu darba ņēmēju pieņemšanu darbā un ja iestādei ir stabila un pietiekami liela kapitāla bāze, un ne ilgāk par pirmo darba gadu;

kopējās atalgojuma summas nemainīgās un mainīgās daļas ir atbilstīgi līdzsvarotas un nemainīgā daļa ir pietiekami liela attiecībā pret kopējo atalgojuma summu, lai tādējādi varētu piemērot pilnīgi elastīgu politiku attiecībā uz mainīgo atalgojuma daļu, tostarp arī iespēju neizmaksāt mainīgo atalgojuma daļu;

iestādes nosaka atbilstīgās proporcijas starp kopējās atalgojuma summas nemainīgo un mainīgo daļu, piemērojot šādus principus:

maksājumi, kas saistīti ar līguma ātrāku izbeigšanu, atspoguļo laika gaitā gūtos rezultātus, un ar tiem neatalgo par nesekmīgu vai nepienācīgu darbību;

atalgojuma paketēm, kas saistītas ar kompensāciju vai izpirkšanu no līgumiem iepriekšējā darbavietā, ir jāatbilst iestādes ilgtermiņa interesēm, ieskaitot saglabāšanas, atlikšanas, ar rezultātiem saistītus un izmaksāto summu atgūšanas mehānismus;

darbības rezultātu vērtēšanā, ko izmanto, lai aprēķinātu mainīgās atalgojuma daļas vai mainīgo atalgojuma daļu kopumu, ņem vērā visu veidu tā brīža un turpmākos riskus un kapitāla izmaksas un likviditātes prasības;

iestādē, sadalot mainīgo atalgojuma daļu, ņem vērā arī visus tā brīža un turpmākos riskus;

mainīgā atalgojuma būtisku daļu, kas jebkurā gadījumā ir vismaz 50 %, līdzsvaroti veido šādas sastāvdaļas:

▼M5

▼B

Šajā apakšpunktā minētajiem instrumentiem piemēro attiecīgu saglabāšanas politiku, kura ir izstrādāta, lai stimulus saskaņotu ar iestādes ilgtermiņa interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus šo instrumentu veidiem un struktūrai vai attiecīgā gadījumā dažus instrumentus aizliegt. Šo apakšpunktu piemēro gan mainīgajai atalgojuma daļai, kas ir atlikta saskaņā ar m) apakšpunktu, gan neatliktajai mainīgajai atalgojuma daļai;

būtisku mainīgās atalgojuma daļas procentuālo daļu, kas jebkurā gadījumā ir vismaz 40 %, atliek uz vismaz četriem līdz pieciem gadiem un pareizi pielāgo uzņēmējdarbības veidam, tā riskiem un attiecīgā darba ņēmēja darbībām. Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā būtisku iestāžu vadības struktūras un augstākās vadības locekļiem atlikšanas termiņš nedrīkstētu būt mazāks par pieciem gadiem.

Atalgojumu, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, izmaksā vienīgi proporcionāli pa daļām. Ja atalgojuma mainīgā daļa ir īpaši liela summa, atliek vismaz 60 % no summas. Atliktā maksājuma termiņa ilgumu nosaka saskaņā ar uzņēmējdarbības ciklu, uzņēmējdarbības veidu, riskiem un attiecīgā darba ņēmēja darbībām;

mainīgo atalgojumu, arī atlikto maksājuma daļu, izmaksā vai piešķir tikai tad, ja tā ir ilgtspējīga atbilstoši iestādes vispārējam finanšu stāvoklim un pamatota ar iestādes, tās apakšstruktūras un attiecīgās personas darbības rezultātiem.

Neskarot vispārējos principus valstu līgumtiesību un darba tiesību aktos, kopējais mainīgais atalgojums parasti ievērojami samazinās, ja iestādes finanšu rādītāji pasliktinās vai kļūst negatīvi, un tas attiecas gan uz pašreizējo atalgojumu, gan uz iepriekš nopelnītās summas izmaksāšanu, tostarp izmantojot atlikto summu (malus) vai arī izmaksāto summu (clawback) atgūšanas mehānismu.

Līdz 100 % no kopējā mainīgā atalgojuma piemēro atlikto summu (malus) vai arī izmaksāto summu (clawback) atgūšanas mehānismus. Iestādes nosaka konkrētus kritērijus malus vai izmaksāto summu atgūšanas mehānismu piemērošanai. Šādi kritēriji jo īpaši aptver situācijas, kurās darba ņēmējs:

pensiju politika atbilst iestādes uzņēmējdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm.

Ja darba ņēmējs pārtrauc darba attiecības ar iestādi pirms pensionēšanās, iestāde tur diskrecionāro pensijas pabalstu piecus gadus l) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darba ņēmējs pārtrauc darba attiecības ar iestādi pensionēšanās dēļ, iestāde maksā diskrecionāro pensijas pabalstu l) apakšpunktā minēto instrumentu veidā, piemērojot piecu gadu saglabāšanas periodu;

darba ņēmējiem jāapņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atalgojumu un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai mazinātu paredzētās riska korekcijas ietekmi atalgojuma nosacījumos;

mainīgo atalgojumu neizmaksā, izmantojot instrumentus vai metodes, kas veicina neatbilstību šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 575/2013.

iestādei, kura nav liela iestāde un kuras aktīvu vērtība vidēji un individuāli saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013 četru gadu laikposmā tieši pirms kārtējā finanšu gada ir 5 miljardi EUR vai mazāka;

darba ņēmējam, kura gada mainīgais atalgojums nepārsniedz 50 000  EUR un neveido vairāk par vienu trešdaļu no minētā darba ņēmēja kopējā atalgojuma gadā.

iestāde, attiecībā uz kuru dalībvalsts šo noteikumu izmanto, nav liela iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146) apakšpunktā, un robežvērtības paaugstināšanas gadījumā:

ir lietderīgi grozīt robežvērtību saskaņā ar šo punktu, ņemot vērā iestādes darbības veidu, mērogu un tās darbību sarežģītību, tās iekšējo struktūru vai, attiecīgā gadījumā, tās grupas īpatnības, pie kuras tā pieder.