|
+87. pants Vispārēji principi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti |
87. pants Vispārēji principi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti87. pants Vispārēji principi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemot lēmumus vai veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, to varas iestādes ievēro šādus vispārējus principus:
a)
tām ir pienākums, veicot noregulējuma darbību, nodrošināt lēmumu pieņemšanas efektivitāti un saglabāt noregulējuma izmaksas pēc iespējas zemākas;
b)
lēmumus pieņem un pasākumus veic laikus un ar atbilstošu steidzamību, ja nepieciešams;
c)
noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un citas iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;
d)
katras dalībvalsts attiecīgo iestāžu lomas un pienākumi ir skaidri definēti;
e)
pienācīgi ņemtas vērā to dalībvalstu intereses, kurās Savienības mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību, un jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu;
f)
pienācīgi ņemtas vērā katras tās atsevišķās dalībvalsts intereses, kurā meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību, un jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu;
g)
pienācīgi ņemtas vērā katras tās dalībvalsts intereses, kurās nozīmīgas filiāles veic uzņēmējdarbību, jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti;
h)
pienācīgi apsvērts mērķus līdzsvarot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairīties no neobjektīvas konkrētu dalībvalstu interešu pārkāpšanas vai aizstāvības, tostarp mēģinot izvairīties no negodīga sloga sadalījuma dalībvalstīs;
i)
pienākums saskaņā ar šo direktīvu pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar varas iestādi nozīmē vismaz pienākumu apspriesties ar minēto varas iestādi par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams:
i)
ietekmē vai ietekmētu Savienības mātesuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai filiāli, attiecīgā gadījumā, un par tiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, un
ii)
ietekme uz tās dalībvalsts stabilitāti, kurā Savienības mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai filiāle (attiecīgā gadījumā) veic uzņēmējdarbību vai ir izvietota;
j)
nepieciešams, ka noregulējuma iestādes, veicot noregulējuma darbības, ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, kas minēti 13. pantā, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos.
k)
pārredzamības prasība, ja ir iespējams, ka ierosinātajam lēmumam vai pasākumam būs ietekme uz jebkādas attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensāciju sistēmu; un
l)
izpratne, ka sasniegt kopējo noregulējuma izmaksu samazinājumu visvairāk ir iespējams koordinēšanas un sadarbības rezultātā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|