I PIELIKUMS
KOPIENĀ NOZĪMĪGU DABISKO BIOĢEOCENOŽU VEIDI, KURU AIZSARDZĪBAI JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS
Interpretācija
Pamatnostādnes attiecībā uz bioģeocenožu tipu interpretāciju ir ietvertas “Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmatā”, ko apstiprinājusi atbilstīgi 20. pantam izveidotā komiteja (“Bioģeocenožu komiteja”) un ko publicējusi Eiropas Komisija (
2
).
Kods atbilst Natura 2000 kodam.
Simbols “*” norāda prioritāros bioģeocenožu tipus.
1. PIEKRASTES UN HALOFĪTU BIOĢEOCENOZES
11.
Atklāta jūra un plūdmaiņu apvidi
|
1110
|
Smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens
|
|
1120
|
* Posidonia audzes (Posidonion oceanicae)
|
|
1140
|
Purvāji un smilšu līdzenumi, ko nelielas plūdmaiņas gadījumā neklāj jūras ūdens
|
|
1150
|
* Piekrastes lagūnas
|
|
1160
|
Plašas seklūdens ietekas un līči
|
|
1180
|
Zemūdens struktūras, ko radījušas gāzu izplūdes
|
12.
Jūras klintis un šķembu vai akmeņu pludmales
|
1210
|
Plūdmaiņu joslas viengadīgā veģetācija
|
|
1220
|
Akmeņaino krastu daudzgadīgā veģetācija
|
|
1230
|
Atlantijas okeāna un Baltijas jūras krasta jūras klintis ar veģetāciju
|
|
1240
|
Vidusjūras krasta jūras klintis ar veģetāciju, kam raksturīgs Limonium spp.
|
|
1250
|
Jūras klintis ar veģetāciju, kas ietver makronēzisko krastu endēmisko floru
|
13.
Atlantijas un kontinentālie sāļie purvi un sālslauki
|
1310
|
Salicornia un citi viengadīgie augi, kas pārņem dubļus un smiltis
|
|
1320
|
Spartina velēnas (Spartinion maritimae)
|
|
1330
|
Atlantijas sālslauki (Glauco-Puccinellietalia maritimae)
|
|
1340
|
* Kontinentālie sālslauki
|
14.
Vidusjūras un termoatlantiskie sāļie purvi un sālslauki
|
1410
|
Vidusjūras sālslauki (Juncetalia maritimi)
|
|
1420
|
Vidusjūras un termoatlantiskie halofīlie krūmāji (Sarcocornetea fruticosi)
|
|
1430
|
Halonitrofīlie krūmāji (Pegano-Salsoletea)
|
15.
Kontinentālās sālsstepes un ģipšakmens stepes
|
1510
|
* Vidusjūras sālsstepes (Limonietalia)
|
|
1520
|
* Ibērijas ģipšakmens veģetācija (Gypsophiletalia)
|
|
1530
|
* Panoniskās sālsstepes un sāļie purvi
|
16.
Boreālie Baltijas jūras arhipelāgu, piekrastu un zemes garozas pacēlumu apvidi
|
1610
|
Baltijas eskeru salas ar smilšu, akmeņu un šķembu pludmaļu veģetāciju un piekrastes veģetāciju
|
|
1620
|
Boreālās klintis un mazās salas Baltijas jūrā
|
|
1630
|
* Boreālās Baltijas piekrastes pļavas
|
|
1640
|
Boreālās Baltijas smilšainās pludmales ar daudzgadīgu veģetāciju
|
|
1650
|
Baltijas jūras boreālās šaurās ietekas
|
2. PIEKRASTES SMILŠU KĀPAS UN KONTINENTĀLĀS KĀPAS
21.
Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastu smilšu kāpas
|
2110
|
Embrioniskas ceļojošās kāpas
|
|
2120
|
Piekrastes ceļojošās kāpas ar Ammophila arenaria (“baltās kāpas”)
|
|
2130
|
* Nostiprinātās piekrastes kāpas ar zālaugu veģetāciju (“pelēkās kāpas”)
|
|
2140
|
* Nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas ar Empetrum nigrum
|
|
2150
|
* Atlantijas nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas (Calluno-Ulicetea)
|
|
2160
|
Kāpas ar Hippophaë rhamnoides
|
|
2170
|
Kāpas ar Salix repens ssp. argentea (Salicion arenariae)
|
|
2180
|
Kokiem apaugušas kāpas Atlantijas, kontinentālajā vai boreālajā reģionā
|
|
2190
|
Mitrās kāpu ieplakas
|
|
21A0
|
Piejūras pļavas (* Īrijā)
|
22.
Vidusjūras piekrastes kāpas
|
2210
|
Crucianellion maritimae nostiprinātās pludmales kāpas
|
|
2220
|
Kāpas ar Euphorbia terracina
|
|
2230
|
Malcolmietalia kāpu pļavas
|
|
2240
|
Brachypodietalia kāpu pļavas ar viengadīgiem augiem
|
|
2250
|
* Piekrastes kāpas ar Juniperus spp.
|
|
2260
|
Cisto-Lavenduletalia kāpu sklerofīlie krūmāji
|
|
2270
|
* Kokiem apaugušas kāpas ar Pinus pinea un/vai Pinus pinaster
|
23.
Vecas un dekalcificētas kontinentālās kāpas
|
2310
|
Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Genista
|
|
2320
|
Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Empetrum nigrum
|
|
2330
|
Kontinentālās kāpas ar atklātām Corynephorus un Agrostis zālaugu pļavām
|
|
2340
|
* Panoniskās kontinentālās kāpas
|
3. SALDŪDENS BIOĢEOCENOZES
31.
Stāvošs ūdens
|
3110
|
Smilšainu zemieņu oligotrofiskie ūdeņi, kuros ir ļoti maz minerālvielu (Littorelletalia uniflorae)
|
|
3120
|
Oligotrofiski ūdeņi – galvenokārt rietumu Vidusjūras apvidos –, kuros ir ļoti maz minerālvielu un kuros ir Isoetes spp.
|
|
3130
|
Oligotrofiski līdz mezotrofiski stāvoši ūdeņi, kuros ir Littorelletea uniflorae un/vai Isoëto-Nanojuncetea veģetācija
|
|
3140
|
Cieti oligomezotrofiski ūdeņi ar Chara spp. bentālu veģetāciju
|
|
3150
|
Dabiski eitrofiski ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition tipa veģetāciju
|
|
3160
|
Dabiski distrofiski ezeri un dīķi
|
|
3170
|
* Vidusjūras izžūstošie dīķi
|
|
3180
|
* Izžūstoši karsta ezeri
|
|
3190
|
Ezeri ar ģipšakmens karstu
|
|
31A0
|
* Transilvānijas karsto avotu amoliņa audzes
|
32.
Tekošs ūdens – ūdensteču daļas ar pilnīgi vai daļēji dabisku kustību (mazas, vidējas un lielas audzes), kurās netiek novērota ūdens kvalitātes pasliktināšanās
|
3210
|
Fenoskandijas dabiskās upes
|
|
3220
|
Alpu upes un zālaugu veģetācija to krastos
|
|
3230
|
Alpu upes un to Myricaria germanica koku veģetācija
|
|
3240
|
Alpu upes un to Salix elaeagnos koku veģetācija
|
|
3250
|
Pastāvīgi plūstošas Vidusjūras upes ar Glaucium flavum
|
|
3260
|
Zemieņu – kalnāju līmeņa ūdensteces ar Ranunculion fluitantis un Callitricho-Batrachion veģetāciju
|
|
3270
|
Upes ar dubļainiem krastiem, kuros ir Chenopodion rubri p.p. un Bidention p.p. veģetācija
|
|
3280
|
Pastāvīga plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidionsugas, kā arī Salix un Populus alba nokares
|
|
3290
|
Neregulāra plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion
|
|
32A0
|
Karsta upju tufa kaskādes dināriskajos Alpos
|
4. MĒRENĀ KLIMATA JOSLAS VIRSĀJI UN KRŪMĀJI
|
4010
|
Ziemeļatlantijas mitrie virsāji ar Erica tetralix
|
|
4020
|
* Mērenās joslas Atlantijas mitrie virsāji ar Erica ciliaris un Erica tetralix
|
|
4030
|
Eiropas sausie virsāji
|
|
4040
|
* Sausie Atlantijas piekrastes virsāji ar Erica vagans
|
|
4050
|
* Endēmiski makronēziskie tīreļi
|
|
4060
|
Alpu un boreālie virsāji
|
|
4070
|
* Krūmāji ar Pinus mugo un Rhododendron hirsutum (Mugo-Rhododendretum hirsuti)
|
|
4080
|
Subarktiskie Salix spp. krūmāji
|
|
4090
|
Endēmiskie oro-Vidusjūras virsāji ar irbulenēm
|
|
40A0
|
* Subkontinentālie peripanoniskie krūmāji
|
|
40B0
|
Rhodope Potentilla fruticosa biezokņi
|
|
40C0
|
* Ponto-Sarmatijas lapu biezokņi
|
5. SKLEROFCĪTU KRŪMĀJI (MATORRAL)
51.
Submediteriānie un mērenā klimata joslas krūmāji
|
5110
|
Stabilas kserotermofilās audzes ar Buxus sempervirens uz akmens nogāzēm (Berberidion p.p.)
|
|
5120
|
Kalnu Cytisus purgans audzes
|
|
5130
|
Juniperus communis audzes virsāja vai kaļķakmens pļavās
|
|
5140
|
* Cistus palhinhae audzes piejūras mitrajos virsājos
|
52.
Vidusjūras kokiem līdzīgie krūmāji
|
5210
|
Kokveida krūmāji ar Juniperus spp.
|
|
5220
|
* Kokveida krūmāji ar Zyziphus
|
|
5230
|
* Kokveida krūmāji ar Laurus nobilis
|
53.
Vidējās joslas Vidusjūras un pirmsstepes krūmāji
|
5310
|
Laurus nobilis saaudzes
|
|
5320
|
Euphorbia zemās audzes tuvu pie klintīm
|
|
5330
|
Vidējās joslas Vidusjūras un pirmstuksneša krūmāji
|
54.
Dzelksnāji
|
5410
|
Rietumu Vidusjūras klinšu virsotņu dzelksnāji (Astragalo-Plantaginetum subulatae)
|
|
5420
|
Sarcopoterium spinosum dzelksnāji
|
|
5430
|
Euphorbio-Verbascion endēmiskie dzelksnāji
|
6. PILNĪGI VAI DAĻĒJI DABISKAS PĻAVU AUDZES
61.
Dabiskas pļavas
|
6110
|
* Kaļķainas vai bāziskas augsnes Alysso-Sedion albi klinšu pļavas
|
|
6120
|
* Sausas smilšu augsnes kaļķainās pļavas
|
|
6130
|
Violetalia calaminariae kalamīna pļavas
|
|
6140
|
Pireneju Festuca eskia silīcija augsnes pļavas
|
|
6150
|
Silīcija augsnes Alpu un boreālās pļavas
|
|
6160
|
Oro-Ibērijas Festuca indigesta pļavas
|
|
6170
|
Alpu un subalpu kaļķainas augsnes pļavas
|
|
6180
|
Makronēziskās mezofilās augsnes pļavas
|
|
6190
|
Klinšu panoniskās pļavas (Stipo-Festucetalia pallentis)
|
62.
Daļēji dabisku sauso pļavu un krūmāju apvidi
|
6210
|
Pusdabiskas sausās pļavas un krūmāju zemes fācijas uz kalcifiliem substrātiem (Festuco – Brometalia) (* nozīmīgas orhideju augšanas vietas)
|
|
6220
|
* Pseidostepe ar stiebrzālēm un viengadīgajiem Thero-Brachypodietea
|
|
6230
|
* Sugām bagātas Nardus pļavas ar silikātu substrātu kalnu apvidos (un piekaļņu apvidos – kontinentālajā Eiropā)
|
|
6240
|
* Subpanoniskās stepes veida pļavas
|
|
6250
|
* Panoniskās dzeltenzemes stepes veida pļavas
|
|
6260
|
* Panoniskās smilšu stepes
|
|
6270
|
* Fenoskandijas zemieņu sugām bagātās sausās – vidēji mitrās pļavas
|
|
6280
|
* Nordiskās alvas un pirmskembrija perioda kaļķakmens plakankalnes
|
|
62A0
|
Austrumu sub-Vidusjūras sausās pļavas (Scorzoneratalia villosae)
|
|
62B0
|
* Serpentīnveida pļavas Kiprā
|
|
62C0
|
* Ponto-Sarmatijas stepes
|
|
62D0
|
Oro-Moēzijas acidofilās pļavas
|
63.
Sklerofilie ganību meži (dehesas)
|
6310
|
Dehesas ar mūžzaļajiem Quercus spp.
|
64.
Daļēji dabiskas garstiebru zāles mitrās pļavas
|
6410
|
Molinia pļavas ar kaļķainu, kūdras vai mālu – dubļu piesātināto augsni (Molinion caeruleae)
|
|
6420
|
Molinio-Holoschoenion Vidusjūras garstiebru zāles mitrās pļavas
|
|
6430
|
Zemieņu un kalnāju – Alpu līmeņa hidrofilās garstiebru augu audzes
|
|
6440
|
Cnidion dubii aluviālas pļavas upju ielejās
|
|
6450
|
Ziemeļu boreālās aluviālās pļavas
|
|
6460
|
Troodos kūdras pļavas
|
65.
Mezofilās pļavas
|
6510
|
Zemieņu siena pļavas (Alopecurus pratensis, Sanguisorba officinalis)
|
|
6530
|
* Fenoskandijas kokiem apaugušās pļavas
|
|
6540
|
Molinio-Hordeion secalini submediteriānās pļavas
|
7. AUGSTIE PURVI, MUKLĀJI UN DUMBRĀJI
71.
Sfagnu skābie purvi
|
7110
|
* Aktīvie augstie purvi
|
|
7120
|
Sadalījušies augstie purvi, kuri joprojām spēj dabiski reģenerēties
|
|
7130
|
Kūdras slāņa purvi (* ja aktīvais purvs)
|
|
7140
|
Izžūstošie muklāji un nestabilie purvi
|
|
7150
|
Rhynchosporion noslāņojumi kūdras substrātos
|
|
7160
|
Fenoskandijas minerālvielām bagātie avoti un iztekas
|
72.
Kaļķainie dumbrāji
|
7210
|
* Kaļķainie dumbrāji ar Cladium mariscus un Caricion davallianae sugām
|
|
7220
|
* Pārakmeņojušās atradnes ar tufa audzēm (Cratoneurion)
|
|
7240
|
* Caricion bicoloris-atrofuscae Alpu piekaļņu audzes
|
73.
Boreālie muklāji
8. KLINŠU BIOĢEOCENOZES UN ALAS
81.
Nogāzes
|
8110
|
Silikātu nogāzes kalnāju–sniega līmeņos (Androsacetalia alpinae un Galeopsietalia ladani)
|
|
8120
|
Kaļķakmens un calcshist nogāzes kalnāju–Alpu līmeņos (Thlaspietea rotundifolii)
|
|
8130
|
Rietumvidusjūras un termofilās nogāzes
|
|
8140
|
Austrumvidusjūras nogāzes
|
|
8150
|
Viduseiropas kalnāju silikātu nogāzes
|
|
8160
|
* Viduseiropas kaļķakmens nogāzes kalnu un kalnāju līmenī
|
82.
Klinšainas nokalnes ar klinšu veģetāciju
|
8210
|
Klinšainas kaļķakmens nogāzes ar klinšu veģetāciju
|
|
8220
|
Klinšainas silikātu nogāzes ar klinšu veģetāciju
|
|
8230
|
Silikātklintis ar Sedo-Scleranthion vai Sedo albi-Veronicion dillenii piekalņu veģetāciju
|
83.
Citas klinšu bioģeocenozes
|
8310
|
Alas, kas nav pieejamas publiskai apskatei
|
|
8320
|
Lavas un iežu dabisko atsegumu lauki
|
|
8330
|
Pilnīgi vai daļēji zem ūdens esošas jūras alas
|
9. MEŽI
Dabisko un pusdabisko meža zemju veģetācija, kas sastāv no vietējām sugām, kuras veido lielu koku mežus ar tipisku pamežu, un atbilst šādiem kritērijiem: ir reta vai izzūdoša un/vai kurā ir Kopienā nozīmīgas sugas
90.
Boreālās Eiropas meži
|
9020
|
* Fennoskandiski hemiboreāli dabiskie meži ar veciem platlapu kokiem, kas nomet lapotni, (Quercus, Tilia, Acer, Fraxinus vai Ulmus), bagātīga epifītu veģetācija
|
|
9030
|
* Pirmās paaudzes dabiskie meži piekrastēs ar zemes garozas pacēlumu
|
|
9040
|
Ziemeļu subalpu/subarktiskie meži ar Betula pubescens ssp. czerepanovii
|
|
9050
|
Fenoskandijas augiem bagātie meži ar Picea abies
|
|
9060
|
Skujkoku meži, kas atrodas uz glaciofluviāliem eskeriem vai saistīti ar tiem
|
|
9070
|
Fenoskandijas kokiem apaugušās ganības
|
|
9080
|
* Fenoskandijas purvainie lapu koku meži
|
91.
Eiropas mērenās joslas meži
|
9110
|
Dižskābaržu meži ar Luzulo-Fagetum
|
|
9120
|
Atlantijas acidofilie dižskābaržu meži ar Ilex un dažkārt arī ar Taxus pamežā (Quercion robori-petraeae vai Ilici-Fagenion)
|
|
9130
|
Dižskābaržu meži ar Asperulo-Fagetum
|
|
9140
|
Viduseiropas subalpu dižskābaržu meži ar Acer un Rumex arifolius
|
|
9150
|
Viduseiropas Cephalanthero-Fagion kaļķakmens augšņu dižskābaržu meži
|
|
9160
|
Carpinion betuli Subatlantijas un Viduseiropas ozolu vai ozolu un skābaržu meži
|
|
9170
|
Galio-Carpinetum ozolu un skābaržu meži
|
|
9180
|
* Tilio-Acerion nokaļņu, nogāžu un aizu meži
|
|
9190
|
Veci acidofīlie ozolu meži ar Quercus robur smilšainos līdzenumos
|
|
91A0
|
Veci akmens–ozolu meži ar Ilex un Blechnum Britu salās
|
|
91B0
|
Termofilie Fraxinus angustifolia meži
|
|
91D0
|
* Purvainas mežu zemes
|
|
91E0
|
* Aluviāli meži ar Alnus glutinosa un Fraxinus excelsior (Alno-Padion, Alnion incanae, Salicion albae)
|
|
91F0
|
Lielo upju piekrastes jauktie meži ar Quercus robur, Ulmus laevis, Ulmus minor, Fraxinus excelsior vai Fraxinus angustifolia (Ulmenion minoris)
|
|
91G0
|
* Panoniskie meži ar Quercus petraea un Carpinus betulus
|
|
91H0
|
* Panoniskie meži ar Quercus pubescens
|
|
91I0
|
* Eiropas–Sibīrijas stepju meži ar Quercus spp.
|
|
91J0
|
* Taxus baccata meži Britu salās
|
|
91K0
|
Illīrijas Fagus sylvatica meži (Aremonio-Fagion)
|
|
91L0
|
Illīrijas ozolu un skābaržu meži (Erythronio-Carpinion)
|
|
91M0
|
Panoniskie–balkānu sarkanlapu ozolu un sēdlapu ozolu meži
|
|
91N0
|
* Panoniskais kontinentālo smilšu kāpu biezoknis (Junipero-Populetumalbae)
|
|
91P0
|
Dižegļu meži (Abietetum polonicum)
|
|
91Q0
|
Rietumkarpatu kaļķainās augsnes Pinus sylvestris meži
|
|
91R0
|
Dināriskā dolomīta Skotijas priežu meži (Genisto januensis-Pinetum)
|
|
91S0
|
* Rietumu Pontijas dižskābaržu meži
|
|
91T0
|
Centrāleiropas ķērpjainie Skotijas priežu meži
|
|
91U0
|
Sarmatijas stepju priežu meži
|
|
91V0
|
Dacian dižskābaržu meži (Symphyto-Fagion)
|
|
91W0
|
Moēzijas dižskābaržu meži
|
|
91X0
|
* Dobrogean dižskābaržu meži
|
|
91Y0
|
Dacian ozolu un skābaržu meži
|
|
91Z0
|
Moēzijas sudrabliepu meži
|
|
91AA
|
* Austrumu balto ozolu meži
|
|
91BA
|
Moēzijas baltegļu meži
|
|
91CA
|
Rhodopide un Balkānu Range Skotijas priežu meži
|
92.
Vidusjūras lapu koku meži
|
9210
|
* Apenīnu dižskābaržu meži ar Taxus un Ilex
|
|
9220
|
* Apenīnu dižskābaržu meži ar Abies alba un dižskābaržu meži ar Abies nebrodensis
|
|
9230
|
Galīcijas un Portugāles ozolu meži ar Quercus robur un Quercus pyrenaica
|
|
9240
|
Ibērijas Quercus faginea un Quercus canariensis meži
|
|
9250
|
Quercus trojana meži
|
|
9260
|
Castanea sativa meži
|
|
9270
|
Grieķijas dižskābaržu meži ar Abies borisii-regis
|
|
9280
|
Quercus frainetto meži
|
|
9290
|
Cupressus meži (Acero-Cupression)
|
|
92A0
|
Salix alba un Populus alba alejas
|
|
92B0
|
Vidusjūras neregulāro ūdensteču piekrastes audzes ar Rhododendron ponticum, Salix un citām sugām
|
|
92C0
|
Platanus orientalis un Liquidambar orientalis meži (Platanion orientalis)
|
|
92D0
|
Dienvidu piekrastes alejas un biezokņi (Nerio-Tamaricetea un Securinegion tinctoriae)
|
93.
Vidusjūras sklerofītu meži
|
9310
|
Egejas jūras Quercus brachyphylla meži
|
|
9320
|
Olea un Ceratonia meži
|
|
9340
|
Quercus ilex un Quercus rotundifolia meži
|
|
9350
|
Quercus macrolepis meži
|
|
9360
|
* Makronēziskie lauru koku meži (Laurus, Ocotea)
|
|
9370
|
* Phoenix palmu birzis
|
|
9380
|
Ilex aquifolium meži
|
|
9390
|
* Krūmāju un zemkoku mežu veģetācija ar Quercus alnifolia
|
|
93A0
|
Mežu zemes ar Quercus infectoria (Anagyro foetidae-Quercetum infectoriae)
|
94.
Mērenās joslas kalnainie skujkoku meži
|
9410
|
Acidofilie Picea meži kalnāju – Alpu līmeņos (Vaccinio-Piceetea)
|
|
9420
|
Alpu Larix decidua un/vai Pinus cembra meži
|
|
9430
|
Subalpu un kalnāju Pinus uncinata meži (* ja pamatā ģipšakmens vai kaļķakmens)
|
95.
Vidusjūras un makronēziskie kalnāju skujkoku meži
|
9510
|
* Dienvidapenīnu Abies alba meži
|
|
9530
|
* Vidusjūras vai subvidusjūras priežu meži ar endēmiskām melnajām priedēm
|
|
9540
|
Vidusjūras priežu meži ar endēmiskām Mesogean priedēm
|
|
9550
|
Kanāriju salu endēmiskie priežu meži
|
|
9560
|
* Endēmiskie meži ar Juniperus spp.
|
|
9570
|
* Tetraclinis articulata meži
|
|
9580
|
* Vidusjūras Taxus baccata meži
|
|
9590
|
* Cedrus brevifolia meži (Cedrosetum brevifoliae)
|
|
95A0
|
Augstie oro-Vidusjūras priežu meži
|