II NODAĻA PELDVIETU ŪDENS KVALITĀTE UN PĀRVALDĪBA

3. pants

Monitorings

1.  Dalībvalstis katru gadu identificē visus peldvietu ūdeņus un nosaka peldsezonas garumu. Tās dara to pirmo reizi pirms pirmās peldsezonas sākuma pēc 2008. gada 24. marta.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to parametru monitoringu, kas minēti I pielikuma A slejā, veic saskaņā ar IV pielikumu.

3.  Monitoringa vieta ir vieta peldvietu ūdeņos, kur:

4.  Monitoringa kalendārs katram peldvietu ūdenim tiek izstrādāts pirms katras peldsezonas sākuma un – pirmo reizi – pirms trešās pilnās peldsezonas sākuma pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās. Monitoringu veic ne vēlāk kā četras dienas pēc dienas, kas noteikta monitoringa kalendārā.

5.  Dalībvalstis var ieviest to parametru monitoringu, kas minēti I pielikumā A slejā, pirmās pilnās peldsezonas laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās. Šādā gadījumā monitoringu veic tik bieži, kā tas paredzēts IV pielikumā. Šāda monitoringa rezultātus var izmantot, lai noteiktu peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kas minēts 4. pantā. Tiklīdz dalībvalstis ievieš monitoringu saskaņā ar šo direktīvu, var pārtraukt to parametru monitoringu, kas minēti Direktīvas 76/160/EEK pielikumā.

6.  Var neņemt vērā paraugus, kas iegūti īstermiņa piesārņojuma laikā. Tos aizvieto ar paraugiem, kas iegūti saskaņā ar IV pielikumu.

7.  Ārkārtas situācijās 4. punktā minēto monitoringa kalendāru var apturēt. To atsāk iespējami īsā laikā pēc ārkārtas situācijas izbeigšanas. Jaunus paraugus ņem cik ātri vien iespējams pēc ārkārtas situācijas izbeigšanas, lai aizvietotu paraugus, kas iztrūkst ārkārtas situācijas dēļ.

8.  Dalībvalstis Komisijai ziņo par jebkādu monitoringa kalendāra apturēšanu. Tās sniedz šādus ziņojumus vēlākais nākamajā gada pārskatā, kas minēts 13. pantā.

9.  Dalībvalstis nodrošina, ka peldvietu ūdens kvalitātes analīzi veic saskaņā ar I pielikumā noteiktajām standartmetodēm un V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Tomēr dalībvalstis var atļaut citu metožu vai noteikumu izmantošanu, ja tās var pierādīt, ka šādi iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kas iegūti ar I pielikumā noteiktajām metodēm un V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Dalībvalstis, kas atļauj izmantot šādas līdzvērtīgas metodes vai noteikumus, sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju par izmantotajām metodēm vai noteikumiem, kā arī par to līdzvērtību.

4. pants

Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izstrādāti peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumi, veicot I pielikuma A slejā noteikto parametru monitoringu.

2.  Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanu veic:

Tomēr dalībvalsts var pieņemt lēmumu veikt peldvietu ūdens novērtēšanu, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kas izstrādāts tikai attiecībā uz trim iepriekšējām peldsezonām. Ja tiek pieņemts šāds lēmums, dalībvalsts par to paziņo Komisijai iepriekš. Dalībvalsts ziņo Komisijai arī gadījumā, ja tā nolemj atgriezties pie novērtēšanas, kas pamatojas uz četrām peldsezonām. Dalībvalstis nevar mainīt piemērojamo novērtēšanas laikposmu biežāk kā reizi piecos gados.

3.  Peldvietu ūdens informācijas kopumi, ko izmanto, lai veiktu peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanu, vienmēr ietver vismaz 16 paraugus vai, IV pielikuma 2. punktā minētajos īpašajos apstākļos, 12 paraugus.

4.  Tomēr, ja:

peldvietu ūdens novērtēšanu var veikt, pamatojoties uz peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kas attiecas uz mazāk nekā četrām peldsezonām, ja:

5.  Dalībvalstis var sadalīt vai sagrupēt kopā esošos peldvietu ūdeņus, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumus. Tās var sagrupēt esošos peldvietu ūdeņus tikai gadījumā, ja šie ūdeņi:

5. pants

Peldvietu ūdens klasifikācija un kvalitātes statuss

1.  Pamatojoties uz saskaņā ar 4. pantu veiktās peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas rezultātiem, dalībvalstis atbilstīgi II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem klasificē peldvietu ūdeni kā:

2.  Pirmo klasificēšanu saskaņā ar šīs direktīvas prasībām pabeidz vēlākais līdz 2015. gada peldsezonas beigām.

▼M2

Attiecībā uz Majotu kā tālāko reģionu Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē (turpmāk “Majota”) pirmajā daļā minētais termiņš ir 2019. gada 31. decembris.

▼B

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2015. gada peldsezonas beigām visi peldvietu ūdeņi ir vismaz ar “pietiekamu” kvalitāti. Tās veic īstenojamus un samērīgus pasākumus, ko tie uzskata par atbilstīgiem, nolūkā palielināt to peldvietu ūdeņu skaitu, kas tiek klasificēti kā “izcilas” vai “labas” kvalitātes ūdeņi.

▼M2

Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētais termiņš ir 2031. gada 31. decembris.

▼B

4.  Tomēr neatkarīgi no vispārējās prasības 3. punktā peldvietu ūdeņi var pagaidām tikt klasificēti kā “zemas” kvalitātes ūdeņi un joprojām saglabāt atbilstību šai direktīvai. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

6. pants

Peldvietu ūdens apraksti

1.  Dalībvalstis nodrošina peldvietu ūdeņu aprakstu izveidošanu saskaņā ar III pielikumu. Katra peldvietu ūdens apraksts var attiekties uz atsevišķu peldvietu ūdeni vai vairākiem blakusesošiem peldvietu ūdeņiem. Peldvietu ūdeņu aprakstus pirmo reizi izveido ne vēlāk kā 2011. gada 24. martā.

▼M2

Attiecībā uz Majotu pirmajā daļā minētais termiņš ir 2015. gada 30. jūnijs.

▼B

2.  Peldvietu ūdeņu aprakstus pārskata un atjaunina saskaņā ar III pielikumu.

3.  Izveidojot, pārskatot un atjauninot peldvietu ūdeņu aprakstus, atbilstīgi izmanto informāciju, kas iegūta no monitoringa un novērtēšanas, kura veikta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un attiecas uz šo direktīvu.

7. pants

Pārvaldības pasākumi ārkārtas apstākļos

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi un laicīgi pasākumi, ja tās konstatē neparedzētas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un peldētāju veselību vai par ko ir pamatotas aizdomas, ka tām varētu būt šāda nelabvēlīga ietekme. Šādi pasākumi ietver sabiedrības informēšanu un, ja nepieciešams, pagaidu peldēšanās aizliegumu.

8. pants

Risks saistībā ar zilaļģēm

1.  Ja peldvietu ūdens apraksts liecina par zilaļģu izplatīšanās iespējamību, veic atbilstīgu monitoringu, lai nodrošinātu veselības apdraudējumu laicīgu noteikšanu.

2.  Gadījumā, ja notiek zilaļģu izplatīšanās un ir noteikts vai pieņemts, ka pastāv veselības apdraudējums, nekavējoties veic atbilstīgus pārvaldības pasākumus, lai novērstu pakļaušanu riskam, tostarp informējot sabiedrību.

9. pants

Citi parametri

1.  Ja peldvietu ūdens apraksts liecina par tendenci attiecībā uz lielaļģu un/vai jūras fitoplanktona izplatīšanos, veic pārbaudi, lai noteiktu to pieņemamību un veselības apdraudējumus, un atbilstīgus pārvaldības pasākumus, tostarp sabiedrības informēšanu.

2.  Peldvietu ūdeņus pārbauda attiecībā uz tādu piesārņojumu kā darvaini atlikumi, stikls, plastmasa, gumija vai jebkura cita veida atkritumi. Ja konstatē šāda veida piesārņojumu, veic atbilstīgus pasākumus, tostarp, ja nepieciešams, sabiedrības informēšanu.

10. pants

Sadarbība robežšķērsojošo ūdeņu jomā

Ja upes baseins izraisa pārrobežu ietekmi uz peldvietu ūdens kvalitāti, iesaistītās dalībvalstis atbilstīgi sadarbojas šīs direktīvas īstenošanā, tostarp veicot atbilstīgas informācijas apmaiņu un vienotu rīcību, lai kontrolētu šādu ietekmi.