153. pants 1.

sadalīšanas spēkā neesamību ir jānosaka ar tiesas nolēmumu;

sadalīšanu, kas notikusi saskaņā ar 149. pantu, pasludina par spēkā neesošu tikai tad, ja nav notikusi tās likumības preventīva uzraudzība, ko veic tiesu vai administratīvas iestādes, vai ja tā nav veikta un apstiprināta pareizā juridiskā formā, vai ja ir pierādīts, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem kopsapulces lēmums nav spēkā vai var būt atceļams;

procedūru par sadalīšanas spēkā neesamību nesāk vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad sadalīšana stājusies spēkā attiecībā pret personu, kas apgalvo spēkā neesamību, vai ja sabiedrības stāvoklis ir uzlabojies;

ja ir iespējams novērst trūkumu, kas var sadalīšanu padarīt par spēkā neesošu, kompetentā tiesa sadalīšanas procesā iesaistītajām sabiedrībām piešķir laiku, kurā tās stāvokli var labot;

nolēmumu, ar ko sadalīšanu pasludina par spēkā neesošu, publicē katras dalībvalsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar 16. pantu;

ja dalībvalstu tiesību akti ļauj trešai personai šādu nolēmumu apstrīdēt minētā trešā persona to dara tikai sešos mēnešos pēc nolēmuma publicēšanas saskaņā ar I sadaļas III nodaļā noteikto kārtību;

nolēmums, ar ko sadalīšanu pasludina par atceltu, pats par sevi neietekmē to saistību spēkā esamību, kas ir saņēmējsabiedrību saistības vai kas uz tām attiecas, un kuras radušās pirms nolēmuma publicēšanas un pēc dienas, kas norādīta 149. pantā;

katra saņēmējsabiedrība ir atbildīga par savām saistībām, kas rodas pēc dienas, kad notikusi sadalīšana, un pirms dienas, kurā publicēts nolēmums, kas izsludina sadalīšanas spēkā neesamību. Par šādām saistībām atbild arī sadalāmā sabiedrība; Dalībvalstis var paredzēt, ka šo atbildību attiecina tikai uz tīro aktīvu daļu, kas nodota saņēmējsabiedrībai, kurai šādas saistības radušās.